Jaunākais izdevums

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Uzņēmuma turpmākās darbības stabilitātes izvērtēšanai rādītāji jāvērtē neatrauti viens no otra. Ne mazāk svarīgi, pēc D. Kiopas teiktā, ir arī vērtēt uzņēmuma darbības nozari: “Kā redzam pētījuma datos, atsevišķās nozarēs negatīvs pašu kapitāls uzskatāms pat par normālu praksi.”

Lursoft pētījis, vai Covid-19 pandēmijas ietekmē pērn palielinājies uzņēmumu skaits ar negatīvu pašu kapitālu, kā arī analizējis šo uzņēmumu finanšu rezultātus.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, kas plašam uzņēmumu lokam ievērojami mainījis līdz šim uzņemto stratēģijas kursu, Lursoft dati liecina, ka 2020.gadā turpinājis samazināties ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars. Ja gan 2016., gan arī 2017.gadā ar negatīvu pašu kapitālu bija 41% no visiem uzņēmumi, tad 2019.gadā tādi bijuši 38,6%, bet pērn – 36,8% uzņēmumu.

Likvidācijas process kopš 2017.gada norit arī AS “Reverta”, kam pērn reģistrēts lielākais negatīvais pašu kapitāls. Tas sasniedzis -434 milj. EUR. Likvidējamā uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā veidoja 282,09 tūkst. EUR, un tā pamatā bijuši uzņēmuma administratīvie izdevumi likvidācijas procesa ietvaros un procentu izmaksas.

Uzņēmums ar otru augstāko negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijis SIA “Radikāls tests”. Uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar kredītportfeļu pārvaldi, parādu piedziņu. SIA “Radikāls tests” vadības ziņojumā norādīts, ka, neskatoties uz nedrošu finanšu stāvokli, uzņēmums turpina sagatavot gada pārskatu pēc darbības turpināšanas principa, jo negatīvais finanšu rezultāts tika prognozēts jau dibinot uzņēmumu un nosakot tā uzdevumus. SIA “Radikāls trests” 2020.gadā turpināja darboties ar neveiksmīgu parādu piedziņu, atzīstot, ka kredītprasību atmaksāšanu apgrūtina debitoru sliktais ekonomiskais stāvoklis. Aizvadītajā gadā SIA “Radikāls trests” pašu kapitāls bija -93,81 milj. EUR.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka SIA “Radikāls trests” un AS “Reverta” nebūt nav vienīgie uzņēmumi, kuriem negatīvs pašu kapitāls reģistrēts jau vairākus gadus pēc kārtas.

No visiem uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā, 85% tas bijis negatīvs arī 2019.gadā. Pārējos gadījumos uzņēmumiem vēl gadu iepriekš pašu kapitāls bijis pozitīvs.

Tāds, piemēram, ir pēdējo piecu gadu līderis pēc apgrozījuma apjoma Latvijā – SIA “Uralkali Trading”. Uzņēmums ir vienīgā Latvijā reģistrētā kompānija, kura apgrozījums 2020.gadā pārsniedzis 1 miljardu eiro. Pērn uzņēmums apgrozīja 1,81 miljardu eiro, gadu noslēdzot ar 90,48 milj. EUR zaudējumiem, bet pašu kapitālam esot negatīvam -30,45 milj. EUR. Iepriekšējos četrus savus darbības gadus SIA “Uralkali Trading” strādājis ar peļņu, un arī pašu kapitāls bijis ar plusa zīmi.

Tomēr ne visi uzņēmumi, kuriem pagājušajā gadā reģistrēts negatīvs pašu kapitāls, pērn strādājuši ar zaudējumiem. Ar pozitīvu peļņas rādītāju 2020.gadu noslēgusi teju ceturtā daļa no visiem uzņēmumiem.

Peļņas apjoma ziņā starp uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā izvirzījušies vairāki ar nekustamā īpašuma jomu saistīti uzņēmumi. Tostarp, ar Rāvju ģimeni saistītā SIA “Baltā Kāpa”, arī SIA “Apex Investments”, jau likvidētais SIA “AS30” u.c.

Absolūti lielākais vairākums, t.i., 87,8%, no visiem uzņēmumiem, kas strādājuši ar negatīvu pašu kapitālu, pērn nodarbinājuši mazāk nekā 5 darbiniekus, savukārt 22,4% snieguši informāciju, ka tie 2020.gadā ar darba vietām nav nodrošinājuši nevienu strādājošo.

Tiesa, ir arī izņēmumi. Piemēram, 2017.gadā dibinātais SIA “Webhelp Latvia”, kas 2020.gadā palielināja apgrozījumu līdz 11,57 milj. EUR, bet peļņu līdz 1,5 milj. EUR. Pērn uzņēmums bija darba devējs 366 strādājošajiem. Ar negatīvu pašu kapitālu uzņēmums strādājis visus tā darbības gadus, pērn tam esot -282,49 tūkst. EUR. “2020.gads uzņēmumam bija trešais pilnais finanšu gads. Šajā gadā finanšu rādītāji krietni pārsniedza vadības gaidas, pārdošanas apjomam pieaugot pat par 45%. Pandēmijas izraisīto ierobežojumu ietekme bija salīdzinoši neliela, jo izdevās veiksmīgi un ātri nodrošināt iespēju strādāt no mājām lielākajai daļai darbinieku,” teikts SIA “Webhelp Latvia” vadības ziņojumā, norādot, ka uzņēmums piedāvā plašu ārpakalpojumu klāstu, piemēram, klientu apkalpošanu, tehnisko atbalstu, pārdošanu, biznesa konsultācijas un IT risinājumus.

Vēl viens uzņēmums, kas 2020.gadā nodarbinājis vairāk nekā 300 darbiniekus, strādājis ar peļņu, taču negatīvu pašu kapitālu, ir Daugavpils uzņēmums SIA “LokRem”. Oļegam Osinovskim pastarpināti piederošā SIA “LokRem” pašu kapitāls 2020.gadā bija -1,75 milj. EUR. Negatīvs pašu kapitāls uzņēmumam bijis visus piecus tā darbības gadus.Lai gan visvairāk uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bija reģistrēts mazumtirdzniecībā un nekustamo īpašumu nozarē, visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars ir izmitināšanas un ēdināšanas sektorā, kur negatīvs pašu kapitāls reģistrēts vairāk nekā pusei no visiem uzņēmumiem. Tirdzniecība, kur ar negatīvu pašu kapitālu ir 44,22% no visiem nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, ierindojas otrajā vietā.

Pētot, kā mainījies ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars dažādās nozarēs pēdējo gadu periodā, Lursoft secinājis, ka visās nozarēs tas kopš 2016.gada samazinājies. Tostarp, arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā, kur 2016.gadā ar negatīvu pašu kapitālu bija pat 62,90% no visiem uzņēmumiem.

Visievērojamāk ar negatīvu pašu kapitālu esošo uzņēmumu īpatsvars sarucis starp mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Ja 2016.gadā nozarē ar negatīvu pašu kapitālu bija gandrīz puse no visiem uzņēmumiem, tad pagājušajā gadā – 18,68%. Tas gan skaidrojams ne tik daudz ar to, ka nozarē samazinājies šādu uzņēmumu skaits, bet gan ar to, ka pieaudzis kopējais nozarē reģistrēto uzņēmumu skaits, uz kā rēķina arī ir mazāks ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot lombardu biznesu Latvijas reģionos, finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup noslēdzis līgumu ar Latvijas ceturtā lielākā lombardu tīkla īpašnieku AS Moda Kapitāls par Moda lombardu biznesa pārņemšanu līdz 2021. gada beigām.

AS Moda Kapitāls pieder 25 lombardu filiāles visā Latvijā. Cita starpā līgums paredz AS Moda Kapitāls lombarda aizdevuma portfeļa pārdošanu; turpmāk AS Moda Kapitāls specializēsies hipotekārās kreditēšanas un patēriņa aizdevumu segmentos. Aptuvenā darījuma summa ir 950 000 eiro, bet precīzā līguma summa būs zināma tikai pēc darījuma noslēgšanās 2021. gada nogalē.

"Paplašināšanās reģionos šobrīd ir viena no mūsu uzņēmuma fokusa jomām, jo modernu finanšu pakalpojumu pieejamība daudzviet ārpus Rīgas ir ļoti ierobežota. AS Moda Kapitāls ir bijis spēcīgs reģionālais spēlētājs ar plašu filiāļu tīklu un labu investīciju potenciālu. Pirms Moda lombardu biznesa iegādes līguma noslēgšanas rūpīgi iepazināmies ar šo uzņēmumu un secinājām, ka tas ir labi pārvaldīts un ar lielu lombarda klientu bāzi. Labu pārvaldību apliecina arī AS Moda Kapitāls ilgstošā klātbūtne Nasdaq Riga biržā, kurā kopš 2010. gada tiek kotētas AS Moda Kapitāls obligācijas," komentē AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzē pērn no ES finanšu instrumentiem MVU sniegts 29 miljardu eiro atbalsts

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank SE akciju emisijas rezultātā piesaistījusi pamatkapitālam 12 miljonus eiro, tādējādi uzsākot sadarbību ar trīs jauniem akcionāriem, lai attīstītos ne tikai vietējā, bet arī Eiropas Savienības un globālajā tirgū.

Jaunie akcionāri ir Tomass Šaeitti no Šveices, Adels Al Širavi un Šeihs Hamads bin Khalifa bin Muhameds Al Nahians no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Banka piesaistīja jaunos akcionārus, emitējot bankas akcijas, kas ļāva palielināt bankas kapitālu par 12 miljoniem eiro. Visas emitētās jaunās akcijas ir apmaksātas. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā jauns Bankas apmaksātais akciju kapitāls sastādīs vairāk nekā 48 miljonus eiro. Pašlaik notiek palielinātā kapitāla iekļaušana Bankas normatīvos.

Turpmāk plānots turpināt strādāt pie pakalpojumu attīstības gan Latvijā, gan klientiem Eiropas Savienībā. Palielinātais kapitāls ir rīks attīstībai jaunajos tirgos un nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts papildus kapitāls, lai banka kļūtu par nozīmīgu starptautisko tirgu dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup pārņem Moda Kapitāls lombardu biznesu

Db.lv, 03.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup ir pilnībā pabeidzis AS Moda Kapitāls lombardu biznesa pārņemšanu, kas tika uzsākta 2021. gada augustā.

AS Moda Kapitāls piederēja ceturtais lielākais lombardu tīkls Latvijā un tā biznesa pārņemšana nostiprinās AS DelfinGroup vadošās pozīcijas Latvijas reģionos.

“AS Moda Kapitāls bija spēcīgs reģionālais spēlētājs ar plašu filiāļu tīklu, tāpēc saskatījām labas investīciju iespējas uzņēmuma lombarda aizdevuma portfeļa iegādē. Uzņēmuma lombardu biznesa iegāde ne vien nostiprinās AS DelfinGroup vadošās pozīcijas Latvijas lombardu segmentā, bet arī cels kopējo uzņēmuma vērtību ilgtermiņā. Pēc noslēgtā darījuma esam atklājuši jaunu filiāli Daugavpilī, savukārt Ludzā un Preiļos Banknote filiāles pārcēlās uz jaunām telpām,” saka AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltic International Bank piesaista 12 miljonus eiro pamatkapitālā

Db.lv, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot akciju emisiju, kas tika izsludināta šā gada 8.oktobrī, Baltic International Bank SE ir piesaistījis trīs jaunus akcionārus: ārvalstu investorus no Šveices un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Darījuma rezultātā Bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro.

Akciju emisijas ietvaros Baltic International Bank SE izlaida jaunas kapitāla daļas. Visas emitētās jaunās akcijas ir apmaksātas. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā jauns bankas apmaksātais akciju kapitāls sastādīs vairāk nekā 48 miljonus eiro. Sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) notiek palielinātā kapitāla iekļaušana bankas normatīvos. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmuma reģistrā, banka sniegs plašāku paziņojumu.

Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, komentējot notikušo darījumu norāda: “Bankas akciju emisija un ārvalstu investoru piesaiste ir rets un īpašs notikums Latvijas banku sektorā. Tā apliecina investoru pārliecību par finanšu pakalpojumu tirgus perspektīvām, Baltic International Bank līdzšinējā darba augsto novērtējumu, kā arī sniedz iespēju strādāt jaunos reģionos un attīstīt finanšu pakalpojumus mērķa tirgos. Latvijas bankas piedalās vienotā Eiropas tirgū, konkurē un attīstās. Būtiski, ka laikā, kad Latvijas ekonomika saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem pandēmijas ietekmē, piesaistītais ārvalstu kapitāls sniedz svarīgu signālu par ārvalstu investori interesi par Latviju un Latvijas uzņēmumiem, kā potenciāli konkurētspējīgiem pasaulē. Bankai piesaistītais kapitāls dod iespēju atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās. Esam gandarīti par jauno akcionāru pievienošanos Bankas īpašnieku sastāvam”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finansējuma pieejamība jaunajā realitātē Latvijā

Rūdolfs Krese, ZGI investīciju direktors, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Tā liecina advokātu biroju apvienības Ellex publicētais pārskats, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš Mergermarket uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti ,un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās.

“Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados,” komentē Ellex Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank aktīvu apjoms palielinājās par 10%

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank 2021. gada pirmajā ceturksnī visi svarīgākie darbības un efektivitātes rādītāji atradās labā un stabilā līmenī, neskatoties uz pandēmijas izraisīto ekonomikas lejupslīdi.

Banka turpina aktīvi īstenot savu attīstības stratēģiju, sniedzot visaptverošus bankas pakalpojumus Latvijas uzņēmumiem, nodrošinot e-komercijas pakalpojumus un veiksmīgi attīstot biznesa attiecības ar Fintech uzņēmumiem.

LPB Bank 2021. gada 1. ceturkšņa svarīgākie finanšu rādītāji (neauditēti): bankas aktīvu apjoms – 263,3 miljoni eiro; bankas pamatdarbības ieņēmumi – 3,01 miljoni eiro; bankas kapitāls un rezerves – 33,6 miljoni eiro; peļņa veido 0,889 miljonus eiro. Bankas likviditātes seguma rādītājs sasniedza 138%, bet kapitāla pietiekamības rādītājs – 24,27%.

Pārskata periodā banka turpināja paplašināt pakalpojumu klāstu e-komercijas sfērā: tika ieviestas divas ekskluzīvas valūtas karšu maksājumu pieņemšanai internetā – MYR (Malaizijas ringits) un MOP (Makao pataka). Ieklausoties klientu vajadzībās, tika uzlabota LPB Bank internetbanka. Turpinot pirms pieciem gadiem iesākto tradīciju, arī šogad banka sadarbojas ar Bērnu slimnīcas fondu. Tagad jauns BKUS sporta kabinets ir aprīkots ar mūsdienīgu podometru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Analītiķu vērtējumā DelfinGroup akciju vērtība ir lielāka par IPO piedāvāto cenu

Db.lv, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LHV Banka neatkarīgo analītiķu departamenta veiktajā izpētē secinājuši, ka finanšu koncerna a/s DelfinGroup sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO) noteiktā akcijas pārdošanas cena 1,52 eiro par akciju faktiski jau iegādes brīdī investoriem nesīs peļņu, jo analītiķu aprēķini liecina, ka kopējā DelfinGroup vērtība uz šo brīdi ir lielāka, nekā uzņēmuma aprēķinātā.

Pēc ekspertu domām, DelfinGroup uzņēmuma kopējā vērtība post-money jeb pēc IPO procesā piesaistītā kapitāla tiek lēsta starp 80-90 miljoniem eiro, paredzot, ka IPO laikā tiek piesaistīti vismaz 12,5 miljoni eiro. IPO prospektā DelfinGroup norāda, ka veiksmīga IPO rezultātā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 12,8 miljoniem eiro jaunu kapitālu.

“IPO cena par akciju ir 1,52 eiro, kas nozīmē, ka uzņēmums sevi vērtē uz aptuveni 60 miljoniem eiro pre-money. Ja aritmētiski pieskaita piesaistīto kapitālu, tad vērtība post-money sanāk ap 73 miljoniem eiro. Bet LHV bankas analītiķi (ņemot savu vidējo diapazona vērtību, respektīvi 85 miljoniem eiro) uzskata, ka uzņēmuma vērtība ir augstāka nekā IPO emisijas cena,” norāda DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu pārvadātājiem reizi astoņās nedēļās auto būs jāatgriež uzņēmuma reģistrācijas valstī

Db.lv, 17.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 21.februāra kravu pārvadātājiem transportlīdzeklis reizi astoņās nedēļās būs jāatgriež uzņēmuma registrācijas valstī, informē Autotransporta direkcijas pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) Mobilitātes pakotne paredz, ka no 21.februāra tiks papildināti pārvadātājam izvirzītie uzņēmējdarbības veikšanas vietas nosacījumi, paplašināts pārkāpumu loks, par kuru izdarīšanu var tikt ietekmēta pārvadātāja atbilstība labas reputācijas prasībai, kā arī tiks stiprināta kontrolējošo institūciju sadarbība. Vienlaikus gaidāmi arī papildu ierobežojumi kabotāžas pārvadājumos.

Pārvadātājam būs jānodrošina, ka uzņēmuma rīcībā esošie transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti starptautiskajos pārvadājumos, tiktu atgriezti uzņēmuma reģistrācijas valstī vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās.

Tāpat pārvadātāja rīcībā turpmāk būs noteikts transportlīdzekļu un vadītāju skaits (samērīgs ar veikto pārvadājumu apjomu), kuri atrodas kādā saimnieciskās darbības centra dalībvalstī, kā arī pārvadātājam būs jānodrošina, lai kontroles institūcijām uzņēmuma telpās būtu pieejami uzņēmējdarbības pamatdokumentu oriģināli, tostarp elektroniskie dokumenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup pērn novērsa siltumnīcefekta gāzu papildu emisiju rašanos 10 793 tonnu apmērā

Db.lv, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup 2021. gadā, sniedzot aprites ekonomikas pakalpojumus, novērsa siltumnīcefekta gāzu papildu emisiju rašanos 10 793 tonnu apmērā.

Tādejādi uzņēmums nosedzis 2 955 Latvijas iedzīvotāju pērn radītās emisijas, liecina AS DelfinGroup sagatavotais otrais ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības jeb ESG ziņojums. Kopējais Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms sasniedz 3,59 tonnas uz vienu iedzīvotāju.

Tāpat jaunais ESG ziņojums parāda, ka AS DelfinGroup pozitīvās aktivitātes vides jomā (handprint) 56 reizes pārsniedz paša uzņēmuma radītās tiešās emisijas (footprint). Tas uzņēmumam ir īpaši nozīmīgi, jo ar zīmolu Banknote aktīvi tiek attīstīts aprites ekonomikas biznesa virziens.

Lombardu tīkls Banknote ir kļuvis par vienu no vadošajiem mazlietoto un lietoto preču tirdzniecības kanāliem Latvijā, kas iedzīvotājiem visā valstī palīdz apmainīties ar lietām, kuras pašiem vairs nav neieciešamas. Atkārtota preču izmantošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt nevajadzīgo patēriņu un pārmērīgo dabas resursu izsaimniekošanu. Tas atbilst arī vienam no galvenajiem Eiropas Zaļā kursa mērķiem – samazināt atkritumu apjomu un pagarināt produktu lietderīgu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Senioru lietu padomes sēdē, kas notika 26. maijā, apspriesta ideja par minimālo pensiju attīstību Latvijā, tostarp iespēju no 2023. gadā ieviest bāzes pensiju, informē Labklājības ministrijā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka pašreizējā pensiju sistēma neapskaužamā situācijā nostāda cilvēkus ar zemiem ienākumiem. Lai gan viņi regulāri veic iemaksas, viņu uzkrātais pensijas kapitāls nākotnē nenodrošinās pensiju, par kuru iespējams iztikt.

"Ceļot tikai minimālo pensiju, mēs no nabadzības važām ārā tik drīz netiksim. Skatoties citu valstu pieredzi, pensiju sistēmas izveidošanā tiek ņemta pamatbāze un tad pārējā daļa tiek veidota no sociālajām iemaksām. Tas skartu ikvienu pensionāru un būtu nākamais solis nabadzības mazināšanai senioru vidū," uzskata R.Petraviča.

Senioru lietu padomes sēdē Labklājības ministrija un senioru organizācijas vienojās par to, ka vidējā termiņā jādomā par bāzes pensijas ieviešanu Latvijā. Tika apspriesta arī indeksācijas mehānisma pilnveidošana, pensiju piemaksu atjaunošanas jautājumi, kā arī neapliekamā minimuma palielināšana nākamajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Inflācija un mājsēde varētu radīt atkal jaunus izaicinājumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 9 mēnešos SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 52,1 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Trešajā ceturksnī Latvijā uzlabojās epidemioloģiskā situācija un tika samazināti ierobežojumi, būtiski palielinājās ekonomiskā aktivitāte – priecēja rūpniecības izaugsme un uzņēmumu drosmīgāka rīcība, investējot jaunos projektos, arī Latvijas mājsaimniecības tiecās uzlabot savus dzīves apstākļus. Tas ir atstājis pozitīvu iespaidu uz kreditēšanu.

No jauna piešķirtais finansējums privātpersonām šī gada 9 mēnešos sasniedza 167 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pirms gada. Mājokļa iegādei vai remontam 9 mēnešos piešķirtais naudas apjoms sasniedza 134 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā pirms gada.

Pateicoties aktivitātei mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, šajā periodā piešķirts par 33% lielāks finansējuma apjoms nekā 2020. gada 9 mēnešos. Savukārt kopējā SEB bankas aizdevuma summa klientiem 2021. gada 9 mēnešos sasniedza 576 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada 9 mēnešiem, ir par 3% mazāk un tas saistīts ar strauju lielo uzņēmumu aizņemšanās iespēju attīstību obligāciju tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 106,616 miljoni eiro, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gadā augušas par 21,2% salīdzinājumā ar 2020.gadu un veidoja 89,901 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 16,5% - līdz 16,611 miljoniem eiro. Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 31,497 miljoni eiro, kas ir par 33,5% mazāk nekā 2020.gadā, tostarp 92,6% jeb 29,168 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 729,438 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 19,7% jeb 119,861 miljonu eiro.

Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 363 410 dalībnieku, kas ir par 27 400 jeb 8,1% vairāk nekā 2020.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums

Db.lv, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Investors var būt ikviens - četri iemesli, lai izmēģinātu investīciju iespējas pūļa finansējuma platformā

EstateGuru Latvija, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākkārt esam stāstījuši par pieaugošo interesi pūļa finansējuma nozarē. Lai arī vēsturiski nozare attīstījusies dodot iespēju jebkuram interesentam finansēt dažādas unikālas un praktiskas biznesa idejas vairumā gadījumu investorus atalgojot ar jaunradīto produktu, arvien biežāk cilvēki kā pasaulē, tā arī Latvijā izvēlas veidot savus uzkrājumus un spert soli tuvāk finansiālajai brīvībai ieguldot nodrošinātos aizdevumos, tieši par tiem arī runāsim raksta turpinājumā.

Līdz ar pārmaiņām pasaules ekonomikā kā uzņēmēji tā arī mājsaimniecības pārskata sava budžeta iespējas un vēlme veidot vai palielināt pasīvo ienākumu plūsmu mijas ar nedrošību, ko rada ar ieguldījumiem saistītie riski. Kā izvēlēties, kur ieguldīt, kādi ir nosacījumi un izmaksas, ar ko es riskēju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko katrs sev uzdodam, pirms veicam pirmo ieguldījumu. Drosmīgākie un iespējams pat asu izjūtu cienītāji noteikti jau ir izmēģinājuši spēkus akciju tirgus svārstīgajā vidē, taču pavisam pieejama ieguldījumu pasaule ir arī tiem, kas joprojām vēlas investēt droši, ērti un bez lieka satraukuma. Tas iespējams pateicoties nodrošinātiem aizdevumiem, ko piedāvā pūļa finansējuma platformas. Arī platformu biznesa modeļi atškiras, tāpēc jāatrod sev piemērotākā no tām, turpinājumā apskatīsim 4 galvenos iemeslus, kāpēc jau vairāk kā 80 000 investoru no visas pasaules ik dienu izvēlas veikt ieguldījumus ar EstateGuru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lielu investoru aktivitāti ir noslēdzies pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A” (“Virši”) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), kam sekos plānotā akciju iekļaušana biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

IPO ietvaros kopumā 9 979 investori pieteicās 1 735 489 jaunām “Virši” akcijām, pieprasījumam teju divas reizes pārsniedzot bāzes piedāvājumu. Interese par uzņēmuma akcijām bija gan institucionālo, gan privāto investoru vidū, rezultātā piesaistot kapitālu 7,8 miljonu eiro apmērā (ieskaitot papildus piedāvājuma akcijas).

Teju puse jeb 4 732 investoru, kuri parakstījušies “Virši” akcijām, ir no Latvijas, 5 128 investori no Igaunijas un 97 investori no Lietuvas. No kopumā 9 979 investoru 15 ir institucionālie.

No kopējā pieteikuma skaita lielākā daļa – 60 % saņems tādu akciju skaitu, uz kādu parakstījās. “Esam gandarīti par rezultātu un investoru lielo aktivitāti. Viens no uzņēmuma IPO mērķiem bija panākt pēc iespējas lielāku investoru skaitu, un ir liels prieks redzēt, ka uzņēmumam šīs nedēļas laikā pievienosies teju 10 000 jauno akcionāru. Esam droši, ka tas nodrošinās pozitīvu uzņēmuma tirgus daļas tālāko attīstību. Piesaistītais kapitāls veicinās uzņēmuma attīstību jaunā līmenī, sekmējot alternatīvo degvielu veidu infrastruktūras pilnveidošanu Latvijas tirgū, un palīdzēs īstenot “Virši” mērķi kļūt par vadošo tirgus spēlētāju tuvāko 3–5 gadu laikā,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja ar 34,8 miljonu eiro peļņu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gada janvārī, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2022.gada 31.janvārī bija 24,255 miljardi eiro, kas ir par 3,1% jeb 738 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada janvāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 23,517 miljardi eiro.

Šogad janvāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 12,374 miljardi eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 12,278 miljardus eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 95,9 miljoni eiro, kas ir par 18,7% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums janvāra beigās bija 16,335 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 15,246 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,089 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2021.gada janvāra beigām ir palielinājies par 10,5%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audis par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq paziņo par Latvijas pensiju pārvaldes uzņēmuma Indexo akciju iekļaušanu Baltijas Oficiālajā sarakstā no 15. jūlija.

Indexo akciju iekļaušana biržā notiek pēc uzņēmuma akciju publiskā piedāvājuma (IPO), kura rezultātā uzņēmums piesaistīja 7,49 milj. eiro. IPO ietvaros investori izteica vēlmi iegādāties akcijas 9,99 miljonu eiro apmērā, tādējādi pieprasījumam pēc akcijām pārsniedzot piedāvājumu par 2,5 miljoniem eiro. Kopumā IPO piedalījās 3 562 investori.

“Sveicam Indexo ar veiksmīgo kapitāla piesaisti. Indexo ir ambiciozi mērķi. Tos, kā apliecina IPO rezultāti, atbalsta arī investori, kuri tagad ir kļuvuši par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Arī mēs būsim pagodināti atbalstīt uzņēmuma tālāko izaugsmi. Vēlam Indexo panākumus biržas uzņēmuma statusā,” pauda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru