Nekontrolējams un ļauns mākslīgais intelekts nepastāv 

Mākslīgā intelekta risinājumi tehnoloģiju pasaulē tiek piesaukti arvien biežāk, turklāt to priekšrocības noder ne vien biznesā, bet arī valsts pārvaldē

Anda Asere, 2019. gada 15. janvāris plkst. 13:24

Tā uzsver Džeks Pineda Deils (Jack Pineda Dale), Microsoft Juridiskais direktors Baltijā, Slovēnijā un Serbijā. Viņa skatījumā, nebūs tā, ka mākslīgā intelekta risinājumi aizvietos cilvēkus, bet gan papildinās viņu spējas, palīdzēs ietaupīt resursus un strādāt efektīvāk. Šie risinājumi var palīdzēt dažādu sabiedrības grupu iekļaušanā, tādējādi uzlabojot viņu dzīves līmeni. Vairāk par mākslīgā intelekta priekšrocībām un principiem šādu risinājumu izstrādē viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:


Daudzi ir redzējuši zinātniskās fantastikas filmas, kā sistēmas tiek vadītas ar vienu klikšķi. Cik tālu zinātniskā fantastika ir no realitātes?

Es teiktu, ka šodienas mākslīgais intelekts bija zinātniskā fantastika pirms desmit gadiem. Tagad tā ir realitāte. Pirms 40 gadiem, kad Microsoft dibinātājs Bils Geits mērķēja uz datoru katrā mājā, neviens nedomāja, ka tas kaut kad būs iespējams. Tagad mums katram mājās ir ne tikai dators, bet arī viedtālrunis, planšetdators un citas ierīces. Domāju, ka kopumā mākslīgais intelekts ir ļoti attīstīts, taču pats svarīgākais jautājums ir par to, kā tas tiek izmantots.

Kad cilvēki runā par nekontrolējamu vai ļaunu mākslīgo intelektu, viņi domā par «vispārīgo mākslīgo intelektu». Zinātniskās fantastikas filmās ir viszinošs, vispārīgs mākslīgais intelekts. Šobrīd tāda nav. Tāpēc, attīstot mākslīgā intelekta risinājumus, ir jāpieturas pie sešiem svarīgiem principiem – godīguma, taisnīguma, drošības, privātuma, caurspīdības un atbildības. Ja attīstām mākslīgo intelektu, balstoties uz šiem principiem, potenciālie draudi tiek ierobežoti.

Kas ir lielākie izaicinājumi saistībā ar mākslīgo intelektu?

Protams, mākslīgajam intelektam ir daudz priekšrocību, bet ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja kādā valstī ir pārāk strikta regulācija saistībā ar tā attīstību, tas var ierobežot konkrētās valsts attīstību šajā jomā, un viss reģions, visticamāk, iepaliks attīstībā. Tāpat izaicinājums ir drošība – ir jābūt pārliecinātiem, ka ne tikai mākslīgā intelekta risinājums, ko attīstām, ir drošs, bet arī netiek izmantots sliktām lietām.

Kuras valstis, jūsu skatījumā, ir veiksmīgākas, attīstot mākslīgo intelektu?

Ir vairākas valstis ar skatījumu nākotnē, kam ir nacionālais mākslīgā intelekta plāns, piemēram, Somijai, Lielbritānijai, Singapūrai, Francijai. Arī Latvijā valsts iestādes domā pozitīvā virzienā, kā izmantot datus un digitalizēt dažādus procesus, izmantot mākslīgo intelektu. Latvija šajā jomā tiešām dara labas lietas un, cerams, turpinās to darīt. Balstīt dienaskārtību uz datiem un digitalizāciju ir labs virziens, kā valstīm attīstīties. No tā iegūst visi – valsts, kopējā ekonomika, jaunuzņēmumi utt.

Kas ir sliktākais scenārijs, ja valstis nedomā par mākslīgo intelektu?

Sabiedrība var atpalikt, jo nevar izbaudīt priekšrocības no tā. Tam ir jābūt pieejamam.

Kurā brīdī mākslīgā intelekta risinājumi kļūst patiesi gudri?

Jau vēlā XIX gadsimtā bija fotogrāfija un fotoaparāti, kas ir mašīnas, kas ļauj redzēt. Tāpat dekādēm iepriekš mums bija ierakstu mašīnas, kas spēja klausīties, bet nesaprata, kas notiek. Tagad atšķirība ir tā, ka datori un tehnoloģijas spēj saprast pasauli. Iespējams, ne tādā veidā kā cilvēki, bet līdzīgi. Piemēram, tagad iekārta var uzņemt bildi un pateikt, ka šis ir vīrietis konkrētā vecumā, viņam mugurā ir uzvalks. Tāpat ierīces klausās skaņas un pasaka, ka tas ir putns vai lauva.

Mākslīgais intelekts nav kaut kas tāds, kas aizvietos cilvēkus, bet gan papildinās viņu spējas. Piemēram, ir tāda aplikācija kā Seeing AI, kas ļauj nofotografēt cilvēku un pasaka, ka attēlā redzams aptuveni 33 gadus vecs vīrietis ar tumšiem matiem vai 59 gadus vecs vīrietis ar brillēm un bārdu. Šādi risinājumi palīdz samazināt plaisu starp cilvēkiem ar un bez īpašām vajadzībām. Šī aplikācija veidota tam, lai vājredzīgi cilvēki uzzinātu to, ko neredz. Tāpat ir mobilās lietotnes, kas ierunā nofotografētu tekstu. Tas nebija iespējams pirms desmit gadiem, un tolaik tā bija teju vai zinātniskā fantastika.

Kas jums personīgi šķiet lielākās priekšrocības no šīs tehnoloģijas?

To ir daudz. Es pats esmu aktīvs tehnoloģiju cilvēks, manā dzīvoklī var ieslēgt gaismu vai nosūtīt e-pastu ar balss palīdzību. Protams, bez tā var iztikt, jo man nav grūti aiziet desmit metrus, lai izslēgtu gaismu, bet kādam, kuram ir ierobežotas kustības, šādi risinājumi maina visu dzīvi.


Visu interviju Mazināt plaisu un vairot efektivitāti lasiet 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 12. septembris plkst. 7:03

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības...

2018. gada 15. maijs plkst. 9:00

Meklējot produktīvākus darba instrumentus, uzņēmumi aizvien biežāk dod priekšroku klēpjdatoru...

2018. gada 27. marts plkst. 13:19

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatā plāno iecelt bijušo «Microsoft Latvia» vadītāju...

2018. gada 22. marts plkst. 11:11

Skolotājs no Ganas, kurš kļuva populārs tad, kad viņa zīmējumi uz tāfeles...

2018. gada 16. februāris plkst. 11:36

Latvijas jaunuzņēmumiem programmas iespēju izmantošanā ir īpašas priekšrocības.

Nepalaid garām

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas...

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola...

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī...

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

No šīs sadaļas
2019. gada 15. janvāris plkst. 9:20

Pēdējā laikā saasinājusies cīņa par pasaulē vērtīgākā uzņēmuma statusu....

2019. gada 15. janvāris plkst. 7:46

2018. gadu Lietuvas IT kompānija Blue Bridge plāno pabeigt ar nelielu pieaugumu...

2019. gada 10. janvāris plkst. 13:33

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā,...

2018. gada 27. decembris plkst. 15:22

Informācijas tehnoloģiju produktu izplatītājs un vairumtirgotājs AS «Elko Grupa» pārjaunojis...

2018. gada 27. decembris plkst. 7:03

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA «Tieto Latvia» atzīts par uzvarētāju Valsts kancelejas...

2018. gada 21. decembris plkst. 11:26

Lietuvas centrālā banka piektdien paziņoja, ka tā piešķīrusi elektroniskās naudas iestādes licenci...

2018. gada 20. decembris plkst. 14:10

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture apgrozījums Latvijā finanšu gadā, kas ilga no...

2018. gada 19. decembris plkst. 10:32

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienošanos, kuras laikā AS «Citadele banka» kļūst...

2018. gada 10. decembris plkst. 12:09

Tehnisku iemeslu dēļ pirmdien slēgtas visas Uzņēmumu reģistra (UR) reģionālās nodaļas, informēja...

2018. gada 03. decembris plkst. 8:29

Uz Via Baltica izvieto inteliģentās transporta sistēmas (ITS). Tas bija spilgts piemērs...