Jaunākais izdevums

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Arī pērn grozījumu projekta iniciatori norādīja uz Saeimā saņemto portāla "ManaBalss.lv" aicinājumu pievērsties sasāpējušajam un arī neērtajam jautājumam par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam, kuru kopumā bija parakstījuši vairāk nekā 50 100 atbalstītāju.

Nespēj samaksāt

Iniciatīvas grupas par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam, pārstāvis Esteris Hiršsons norādīja, ka šādai iniciatīvai ir vairāki iemesli, Proti, krīzes laikā izstrādātais NĪN tikai dažu apkaimē notikušu darījumu dēļ var pārsniegt iedzīvotāju ienākumus un līdz ar to spējas samaksāt šo nodokli. "Parasti tas rezultējas ar piespiedu īpašuma pārdošanu un tā konfiskāciju," uzsvēra E. Hiršsons.

Tādējādi ar šī nodokļa palīdzību pati valsts nodrošina īpašumu atņemšanu mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, to atdodot turīgākajiem cilvēkiem. Pēc E. Hiršsona sacītā, faktiski tiekot veicināta segregācija, kuras pamatā ir ienākumu līmenis un līdz ar to arī dzīvesvieta. "Protams, šādas tendences ir novērojamas arī citās valstis, tomēr tur tas notiek brīvā tirgus darbības, nevis valsts rīcības rezultātā," uzsvēra E. Hiršsons.

Viņš norādīja uz iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā un īpašumu konfiskāciju, proti, 2019. gadā tikai nesamaksātā nekustamā īpašuma nodokļa dēļ īpašums konfiscēts 5000 iedzīvotāju. "Iedzīvotāju skaits vidēji ik gadu Rīgā samazinās par aptuveni 2000 un viens no iemesliem, kas spiež cilvēkus pamest šo pilsētu, ir augstais nekustamā īpašuma nodoklis," uzsver E. Hiršsons. Viņš arī atgādināja, ka Latvijā tāpēc, pretēji vairumam ES dalībvalstu, lielākais nekustamā īpašuma nodokļa slogs ir uzlikts tieši iedzīvotājiem.

Kadastrālo vērtību lieta

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne atzina, ka var vērtēt tikai iniciatīvas grupas piedāvājumu, bet ne tikko dienasgaismu ieraudzījušo Tieslietu ministrijas piedāvājumu. "2017. gadā Finanšu ministrija nāca klajā ar informatīvo ziņojumu, kurā aprakstīta visa situācija ar NĪN un norādīts, ka ļoti daudz tiesību (likmes noteikšana) ir nodotas pašvaldībām, turklāt kadastrālās vērtības ir atšķirīgas no tirgus vērtībām, jo noteiktai īpašumu grupai kadastrālās vērtības ir 72% no tirgus vērtības un daļai - dārgajiem īpašumiem - 38% no tirgus vērtības," skaidroja A. Kaļāne.

Finanšu ministrija negribētu "skriet" ar priekšlikumiem, kamēr nebūs zināmas jaunās kadastrālās vērtības, ko darīt ar NĪN, vienlaikus domā par instrumentiem, kā nodrošināt samērīgu nodokļa slogu attiecīgajām iedzīvotāju grupām. A. Kaļāne vērsa uzmanību, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz dalītā īpašuma un, ka NĪN atcelšanai vienīgajam mājoklim nav vienkārša risinājuma. Finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis vērsa uzmanību, ka NĪN ir pašvaldību nodoklis, kur vietējā vara var piešķirt atlaides pat līdz 90% un tas nozīmē, ka tieši pašvaldību rīcībā jau ir instrumenti, kā risināt šī nodokļa problemātiku konkrētām iedzīvotāju grupām. "Ir pat iespējams atlikt NĪN maksājumus līdz attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanai," piebilda I. Dālderis.

Gatavs piedāvājums

"Pašreizējais NĪN regulējums nav taisnīgs un daļai sabiedrības tā apmērs ir bijis tuvu nesamaksājamam apmēram, tāpēc ministrija ir izstrādājusi savu risinājumu - piedāvājumu, kas ir sava veida atbilde uz sabiedrības iniciatīvu," skaidroja Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs.

Proti, sabiedriskai apspriešanai nodoti grozījumi divos likumos "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" un "Par nekustamā īpašuma nodokli", ar kuriem rosināts atcelt vai būtiski samazināt nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim.

Piedāvāts atcelt NĪN primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību. Piedāvātās izmaiņas paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam. Tādējādi nosakot, ka par primārajiem mājokļiem (privātmāja/ dzīvoklis) ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN būtu nulle - tiktu atcelts. Ja mājokļa vērtība pārsniegtu 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (proti, nodokļa aprēķinam izmanto 20% no iegūtās starpības).

"Tas nozīmē, ka ja mājas kadastrālā vērtība ir 200 000 eiro, tad no tās tiek atņemts 100 000 eiro kā neapliekmais minimums un no pārējās summas 100 000 eiro nodokļa aprēķinam izmantos 20% jeb 20 000 eiro," skaidroja tieslietu ministra Jāņa Bordāna biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Viņš norādīja, ka pēc sabiedriskās apspriešanas un ierosinājumu saņemšanas attiecīgie grozījumi tiks virzīti izskatīšanai valdībā. Vienlaikus jautājums ir par pašvaldību ieņēmumiem, kurus ģenerē NĪN, bet tie varētu sarukt (salīdzinājumā ar 2018. gada ieņēmumiem) Pierīgas pašvaldībām. Attiecīgās prognozes gan tikšot publicētas janvāra nogalē - februāra sākumā.

"Ir veikti sākotnējie aprēķini, kuri rāda, ka 2021. gadā vairumam īpašumu kadastrālā vērtība pieaugs, jo kāpušas ir tirgus cenas, kas rada iespējas atbrīvot daudzus iedzīvotājus no NĪN maksājumu par primāro mājokli un arī iespēju pārskatīt šo nodokli citām jomām," uzsvēra A. Bukšs.

Daudz problēmjautājumu

"Priecē Finanšu ministrijas pārstāvju sacītais, kaut arī ministrija likumā ir noteikusi stingru rāmi - 1,5% likmi, un to var pacelt līdz 3% tikai tad, ja īpašums netiek uzturēts normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Turklāt pašvaldība var piešķirt NĪN atvieglojumus pat līdz 90%, bet Finanšu ministrijas uzstādījums, neatkarīgi no tā, cik lielas NĪN atlaides pašvaldība piešķirs,būs, ka ikviena pašvaldība saņem 80% no teorētiski iespējamā šī nodokļa maksājuma apmēra," situāciju skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sanita Šķiltere.

Tādējādi, ja pašvaldība grib samazināt NĪN likmi, kas ir 1,5% privātmāju zemei, tad, lai sabalansētu šos ienākumus, vienīgā iespēja paaugstināt šo nodokli pašām ēkām. "Tur, kur kadastrālās vērtības ir ļoti augstas, tur pašvaldības bijušas spiestas piešķirt lielas atlaides, piemēram, Rīgā fiziskajām personām NĪN atlaižu summa bija 7,7 milj. eiro," norādīja S. Šķiltere.

Vienlaikus tirgū dārgāko īpašumu kadastrālā vērtība atbilstība tirgus cenām ir zema, kaut arī parastajām dzīvojamām mājām kadastrālā vērtība ir ļoti tuva to tirgus vērtībām. "Tādējādi dārgajiem īpašumiem NĪN efektīvā likme ir ļoti zema, bet parastajiem - augsta, turklāt jaunajā kadastrālās vērtēšanas metodikā it kā vajadzētu vislielāko skatījumu veltīt tieši visdārgāko īpašumu segmentam, kuru kadastrālā vērtība būtiski iepaliek tirgus vērtībai, Valsts zemes dienesta un Tieslietu ministrijas ierēdniecība oficiāli nezinot, kas ir tirgū visdārgāk vērtētie īpašumi un metodikā tas arī neesot paredzēts. Tas nozīmē, ka būs vienkārša kadastrālo bāzes vērtību pacelšana pēc metodikas, kurai ir salīdzinoši maz uzlabojumu ar esošo," norādīja S. Šķiltere.

Viņa atgādina, ka jau 2017. gada Finanšu ministrijas ziņojumā tika konstatēts: teritorijās ar nehomogēnu apbūve (gan vienstāvu, gan divu, gan piecu, gan vēl vairāk stāvu ēkas) ir konstatētas problēmas, kādā veidā tiek novērtēta zeme, jo Valsts zemes dienests to vērtējis pēc visintensīvākās iespējamās apbūves. "Rezultātā īpašumu ar mazstāvu apbūvi, ja tos nojauktu un to vietā uzbūvētu ēkas ar 7 -8 stāviem, nodoklis būtu salīdzināms ar līdzās esošajām daudzstāvu ēkām," uz vērtēšanas sistēmisko problēmu norāda S. Šķiltere.

Viņa atgādina, ka nevar risināt kadastrālo vērtību problēmu tikai nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, jo visiem arī trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, pārdodot savu īpašumu, daudzos gadījumos rodas pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli kā starpību starp kadastrālo vērtību īpašuma ieguves un tā vērtību pārdošanas brīdī. "Pie kadastrālām vērtībām ir "piesietas" piespiedu nomas maksas, tādējādi, ceļot kadastrālās vērtības, cilvēki, kuri dzīvo savā dzīvoklī, bet daudzdzīvokļu māja ir uzcelta uz cita īpašnieka zemes, maksās lielāku piespiedu nomas maksu," uz vēl vienu problēmu norādīja S. Šķiltere.

Viņa arī izteica arī izbrīnu par to, kāpēc Tieslietu ministrija savam piedāvājumam nav iesniegusi aprēķinus. "Ceru, ka cilvēki, kuri veic aprēķinus, saprot, ko viņi dara un tādu brīnumu, kā savulaik pieredzēti, kad aprēķinos Rīgas pilsētas teritoriju, kas apliekama ar NĪN uzskatīja platību, kas pārsniedz šīs teritorijas sauszemes platību, nebūs," atgādināja S. Šķiltere. Savukārt A. Bukšs solīja attiecīgos aprēķinus iesnieg šā mēneša nogalē.

NĪN dažādas sejas

"Paldies iniciatīvas grupai, kura attiecīgo problēmjautājumu uztur," teic LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš atzīst, ka NĪN ir vairākas sejas un funkcijas. NĪN ir viens no pašvaldību ieņēmumu avotiem, vienlaikus tas ir sava veida "fonds", lai šos īpašumu nodrošinātu ar attiecīgu infrastruktūru -- ceļiem - un to varētu uzturēt kārtībā.

"Vēl viena funkcija ir ievākt papildu no "bagātajiem", un savulaik bija mērķis izpurināt tirgu tur, kur kaimiņvalstu iedzīvotājiem bija interese pirkt īpašumus, lai vietējie, nespējot samaksāt šo nodokli, vienkārši pamestu attiecīgo teritoriju, kas veidoja savdabīgu ģeogrāfisko segregāciju, kur pašvaldībā arī radās problēma, jo ārzemnieks, nopērkot īpašumu, par to maksāja NĪN, bet nemaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli kā vietējie, kuri toties pārcēlās uz citu pašvaldību vai pat devās uz ārzemēm," skaidroja P. Leiškalns.

Viņš atgādina, ka lielā cīņa par NĪN risinās jau kopš 2006. gada, kad tika pieņemti MK noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kuru piemērošanai vajadzēja sākties jau ar 2007. gadu, kas tika atlikts. "Cīņa par to, vai vispirms uztaisām šī nodokļa sistēmu vai vispirms uztaisām kadastrālo vērtību, un tad strādājam ar nodokli, tā arī nav beigusies, jo futbols starp Finanšu un Tieslietu ministriju turpinās," tā P. Leiškalns.

Viņaprāt, piedāvājumiem par vienīgā mājokļa neaplikšanu ar NĪN ir vairākas nianses. Proti, īpašniekam pieder māja, kurā ir 100 dzīvokļi, no kuriem vienā dzīvo pats saimnieks, pārējos 99 - īrnieki un rezultātā īrniekiem piemēros NĪN, bet šī nama īpašniekam ne. "Ja cilvēkam pieder māja kopā ar garāžu un tas ir vienīgais īpašums, tad viss ir kārtībā, šo īpašumu ar NĪN nepaliek. Bet, kas notiek situācijā, ja pieder dzīvoklis un tā pati garāža kaut kur citur, tad tas jau vairs nav vienīgais īpašums? Vai tas nozīmē, ka otrajā piemērā šādam īpašniekam NĪN tomēr jāmaksā?" nianšu nozīmi ieskicē P. Leiškalns.

Viņš pozitīvi vērtē Tieslietu ministrijas iniciatīvu, taču netrūkst arī jautājumu. "Viens pats cilvēks dzīvo īpašumā, kura vērtība ir 100 000 eiro un nemaksā NĪN, un infrastruktūra tiek uzturēta no citu cilvēku maksājumiem, bet citā mājā, kuras vērtība ir 200 000 eiro, dzīvo trīs paaudzes un savukārt tie maksās NĪN," situācijas rāda P. Leiškalns. Viņaprāt, risinājums ir NĪN pārveidot par savdabīgu infrastruktūras nodokli, kura mērķis ir pašvaldības infrastruktūras uzturēšana.

Latvijā - dārgākā Baltijā

Komisijas sēdē arī skanēja secinājums, ka jau pašlaik Latvijā NĪN ir 0,8%, kamēr Baltijas kaimiņvalstīs tas ir 0,3%, kaut arī Latvijas mājsaimniecību maksātspēja esot pat zemāka nekā kaimiņvalstīs. Igaunija 2011.gadā, apzinoties NĪN nelabvēlīgo ietekmi uz mājsaimniecību iespējām, noteica dzīvojamām mājām piekritīgās zemes neapliekamo platību - 1500 m2 pilsētās un 1 ha lauku novados, bet Latvijā šī ideja atsaucību valdošo politiķu vidū neguva.

Jāatgādina, ka 2008.-2009. gads NĪN likme bija 1% apmērā, bet jau ar 2010. gadu tā atkal tika pacelta līdz 1,5% līmenim, vienlaikus ieviešot īpašo likmi mājokļiem, atkarībā no to kadastrālās vērtības 0,1% (līdz 56 915 eiro), 0,2% (no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,3% (vairāk par 106 715 eiro) apmērā. Tā kā valstij un pašvaldībām naudas kasē trūka, tad minētās likmes ar 2011. gadu tika dubultotas. No 2013. gada pašvaldībām ir dotas tiesības savā teritorijā noteikt šī nodokļa likmes no 0,2% līdz 3% no kadastrālās vērtības, vienlaikus tās arī var piešķirt atlaides no 25% līdz pat 90% no šī nodokļa maksājuma.

Jautājumu kamols

"Jautājums bez šaubām ir sarežģīts, tas ir aktuāls jau ilgu laiku, un neskar tikai vienīgo mājokli vai īpašumu. Būtiski arī, kā iespējamā atteikšanās no nodokļa piemērošanas vienīgajam mājoklim, ko rosina iniciatīvas autori, ietekmētu pašvaldību budžetus," norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Viņš atzina, ka diskusija vēlreiz apliecināja, ka joprojām ir daudz neskaidrību, tostarp vai un kā plānotās nodokļa izmaiņas attieksies uz uzņēmumiem un kā tās ietekmēs pašvaldību ieņēmumus.

Pirmsvēlēšanu solījumi

Jautājums attiecībā uz vienīgā mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa nav nekas jauns, jo par to ir bijušas daudzas diskusijas, taču līdz šim tās nav rezultējušās ar attiecīgu politisku lēmumu, kaut arī šī nodokļa pieauguma apmērs savulaik bija ierobežots un pat iesaldēts.

Opozīcijā ilgstoši esošā Saskaņa priekšvēlēšanu programmā solīja ieviest nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamo minimumu. Jaunās Konservatīvās partijas priekšvēlēšanu programmā teikts: "Saprātīga izmēra primārais mājoklis Latvijas pilsoņiem - bez nekustamā īpašuma nodokļa". Savukārt KPV LV priekšvēlēšanu programmā teikts: "Pensionāriem atcelt NĪN vienīgajam mājoklim, kā arī mainīt pensijas mantošanas un aprēķina principus".

Attīstībai/Par! priekšvēlēšanu programmā teikts: "Nodokļus maksāt ir viegli un ērti, to dara visi, bet no maziem ienākumiem un par maziem īpašumiem tie ir zemāki". Interesanti, ka piedāvātie grozījumi vistuvāk ir 13. Saeimā neiekļuvušās partijas No sirds Latvijai priekšvēlēšanu programmā ierakstītajam: "Atcelsim nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam", un ļoti tuvu vēl vienas parlamentā neiekļuvušās Latvijas Reģionu Apvienības priekšvēlēšanu programmā rakstītajam: "Nekustamā īpašuma nodokļa ierobežošana vienīgajam mājoklim".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2022. gada tiks atcelts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) primārajam mājoklim.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".

Komercīpašumu apsaimniekotājus uztrauc iespējamais šī nodokļa maksājuma kāpums.

Jāatgādina, ka 2019. gada nogalē Saeimā tika iesniegta 40 518 pilsoņu parakstīta iniciatīva par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim. Saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes datiem 2019. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar NĪN parādu.

100 000 eiro slieksnis

Piedāvātais grozījumu projekts paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu, no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (speciālo vērtību).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) iztrādājusi likumprojektus, piedāvājot atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un būtiski samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību.

Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam iedzīvotāju primārajiem mājokļiem sākot ar 2022.gadu.

Priekšlikumus 17.februārī vērtēja Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. "Mums visiem - iedzīvotājiem un valstij - ir jābūt pieejamai objektīvajai informācijai par kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, taču NĪN piemērošana un nodokļu sloga paaugstināšana attiecībā uz iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama. Tāpēc Tieslietu ministrija uzskata, ka nepieciešams ieviest tā saucamo "neapliekamo minimumu," skaidro tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus

Māris Ķirsons, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs proporcionāla piederošajam labumam.

Tādu pozīciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa atgādināja, ka vērtēšanas koncepcija paredzēja noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību 85% un tāda esot sērijveida dzīvokļiem.

Savukārt tirgū visdārgāk vērtētajiem īpašumiem ir milzīgas atšķirības. Kā piemērus viņa rādīja vairākus namus, kas atrodas ļoti tuvu viens otram, bet katram no tiem ir ļoti liela atšķirība. Piemēram, 1m2 vidējā vērtība -- zemākais -- 227 eiro/m2, pāri ielai esošās Ekonomikas ministrijas ēkas vērtība - 588 eiro/m2, tai līdzās esošai ēkai -- 3.82 eiro/m2, bet dārgākais 992 eiro/m2 (šo un citus piemērus skatiet galerijā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rīgas dome pagarina nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus

Lelde Petrāne, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem un uzņēmumiem valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā, Rīgas domes pagaidu administrācija piektdien, 8. maijā, nolēma atkārtoti pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samaksas termiņus – pirmā ceturkšņa samaksas termiņš pārcelts uz 1. jūliju, bet otrā ceturkšņa NĪN samaksas termiņš pagarināts līdz 17. augustam.

Līdz ārkārtas situācijas izsludināšanai bija noteikts, ka NĪN maksājams reizi ceturksnī - ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas.

Marta beigās Rīgas domes pagaidu administrācija nolēma NĪN pirmā ceturkšņa samaksas termiņu pagarināt no 31. marta uz 15. maiju. Tagad pirmā ceturkšņa samaksas termiņš pagarināts vēlreiz - līdz 1. jūlijam, bet otrā ceturkšņa samaksas termiņš pārcelts no 15. maija uz 17. augustu.

NĪN samaksas termiņa pagarināšana nodrošinās, ka atbalsts tiek sniegts visiem nodokļa maksātājiem, neradot papildus administratīvo slogu, ņemot vērā šobrīd jau samaksāto nodokļa apmēru. Tāpat tas sabalansēs nodokļa maksātāju iespējas nomaksāt nodokli ar nepieciešamību iekasēt aprēķināto NĪN summu pašvaldības budžetā, skaidro Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) rosina ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neaplikt vienīgo mājokli, kura vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, šodien pēc koalīcijas partiju veidojošās Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.

Strīķe skaidroja, ka TM nākusi klajā ar iniciatīvu, ka, pārskatot kadastrālās vērtības, vienlaikus būtu ieviešams arī minimālais ar nodokli neapliekamais nekustamā īpašuma vērtības apjoms. Patlaban tiek apsvērta iespēja ar nodokli neaplikt tādu īpašumu, kura vērtība nepārsniedz 100 000 eiro un kas ir primārais personas īpašums, kurā tā dzīvo.

Vienošanās par šādu piedāvājumu pagaidām nav panākta, atklāja Strīķe.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka nacionālā apvienība atbalsta neapliekamā minimuma ieviešanu, taču patlaban vēl nav panākta vienošanās par iespējamām nodokļu izmaiņām, jo par tām plānots runāt tikai pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas. «Tad būs runa ne tikai par nekustamā īpašuma nodokli, bet arī par mikrouzņēmuma nodokļiem un par nodokļu sistēmu kopumā,» teica Dzintars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) problēma ir iesprūdusi, kopš skolotāja Liāna Hiršsone portālā manabalss.lv ierosināja NĪN vienīgajam īpašumam atcelt vispār.

53 tūkstoši balsotāju griba valsts drukātā izdevumā tiek raksturota kā aplamība un ķecerīga iegriba, lai gan cilvēki vienkārši nevēlas pārdot savu māju tādēļ vien, ka valstī izdomātas aplamas formulas.

Šobrīd Jaunā konservatīvā partija (JKP) izvirza priekšlikumu ieviest neapliekamo minimumu īpašuma vērtībai – 100 tūkstoši eiro. Spēkā varētu stāties 2022. gadā. JKP nodarbojas arī ar īpašumu kadastrālās vērtības aprēķinu kārtības maiņu, kas atlikta uz 2021. gadu. Vēl jau nav zināms, vai skolotājai ar namu Rīgā 100 tūkstošu griesti kaut kā palīdzēs, bet laiks rit. NĪN risinājumam bija jābūt jau vakar, jo cilvēki pamet šo zemi un viens no iemesliem ir konkrētā problēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Līdz 15.augustam veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums

Lelde Petrāne, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019. gada 15.augustam veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums.

Saskaņā ar likumu «Par nekustamā īpašuma nodokli» nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā.

Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālos www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv.

Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā nav nedz augstākais, nedz arī zemākais Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Toties kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tas ir zemāks, nekā pie mums.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere, balstoties uz Eiropas Komisijas datiem.

Viņa norādīja, ka Latvijā ir nekustamā īpašuma nodoklis (Eiropas Komisijas ieskatā kārtējais nodoklis) un zemesgrāmatu nodeva (Eiropas Komisijas ieskatā pārējie nodokļi). Visi īpašuma nodokļi % no IKP (2017. gada datiem) Latvija ar 1,1% atrodas pa vidu, jo dārgāka ir Francija ar 4.9% un ES pametošā Lielbritānija ar 4,3%, savukārt Lietuvai tie ir tikai 0,4% un Igaunijai vēl mazāk - 0,3% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020.gada 1.janvāra Iecavas novadā mājokļiem, kuros dzīvesvieta nav deklarēta nevienai fiziskai personai, tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašumā nodokļa (NĪN) likme, lēmusi novada dome.

Deputāti šonedēļ lēma apstiprināt saistošos noteikumus «Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Iecavas novadā jaunā redakcijā». Noteikumi, kas veidoti uz iepriekšējo noteikumu bāzes, paredz, ka no nākamā gada tiem objektiem, kuru lietošanas veids ir dzīvošana un kuros dzīvesvieta nav deklarēta nevienai fiziskai personai, tiek noteikta NĪN likme 1,5% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Parasti likme ir 0,2 līdz 0,6%.

Domē uzskata, ka paaugstinātā nodokļu likme motivēs iedzīvotājus, kuri ir deklarējuši savu dzīvesvietu citā administratīvajā teritorijā, bet reāli dzīvo Iecavas novadā, deklarēties Iecavā. Tādējādi tiks palielināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldības budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz pārcelt jaunās kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu uz 2021.gadu, lai gan sākotnēji to bija plānots ieviest 2020.gadā.

Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamu izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā (TM). Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās ar pilnveidoto metodiku izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai - tas ir, pārcelt termiņu no 2020.gada uz 2021.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Covid-19 ierobežošana pamatīgi skar nodokļu izpildi pašvaldībās

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme konsolidētajā pašvaldību budžetā būtiski skārusi marta mēneša ieņēmumus. Lai arī kopumā pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi ievērojami palielinājušies, martā tie bija zemāki par plānoto apjomu (81,3% no mēneša plāna), informē Finanšu ministrijā.

Sagaidāms, ka otrajā ceturksnī pašvaldību budžeta izpildi Covid-19 ietekmēs nozīmīgi, bet, neraugoties uz to, pašvaldību funkciju izpilde netiks traucēta.

Atbilstoši Valsts kases datiem 2020. gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā pašvaldību budžetā ieņēmumi pieauga par 5,1%, bet izdevumi par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, veidojot pārpalikumu 143,6 miljonu eiro apmērā, kas ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Augstākie budžeta pārpalikumu līmeņi konstatēti Rīgas pilsētas budžetā (16,8 miljoni eiro), Daugavpils pilsētas budžetā (8,2 miljoni eiro) un Ogres novada budžetā (6,4 miljoni eiro). Turpinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pieaugumam, audzis arī pašvaldību naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums, sasniedzot 607,4 miljonus eiro šā gada pirmā ceturkšņa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Līdz 15.novembrim veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums

Lelde Petrāne, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019. gada 15.novembrim veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums.

Saskaņā ar likumu «Par nekustamā īpašuma nodokli» nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā.

Nomaksāt nodokli iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv.

Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera uzņēmēji lūdz atbalstu

Lelde Petrāne, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pieaug rēķinu apmaksas pakalpojuma pieprasījums Maxima veikalos

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot piedāvājumu ne tikai pirkumu veikšanai, bet arī pakalpojumu apmaksas nodrošināšanai, "Maxima Latvija" veikalos iedzīvotājiem šobrīd ir iespēja veikt maksājumu par 246 uzņēmumu pakalpojumiem, informē uzņēmumā.

Salīdzinājumam 2018. gadā "Maxima" veikalos varēja apmaksāt 104 uzņēmumu rēķinus.

"Attīstot rēķinu apmaksu, mūsu veikali kļūst par kompleksiem pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot visu ikdienas saimniecībai nepieciešamo vienuviet, kas ir īpaši svarīgi Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Tā kā pēdējā gada laikā pieprasījums šim pakalpojumam turpina strauji pieaugt, mēs pilnveidojam šo pakalpojumu, ieviešot jaunās paaudzes skenerus, kas nu jau 70% veikalu ļauj rēķinus noskenēt arī no viedierīcēm, padarot rēķinu apmaksu videi draudzīgāku" saka "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Šobrīd jau 20 Latvijas pašvaldību rēķinu apmaksu var veikt "Maxima" veikalos. Kopš 2019. gada februāra vidus NĪN apmaksas iespējas ir ieviestas Babītes novadā, Ludzas novadā, Bauskas novadā, Ikšķiles novadā, Salaspils novadā, Jelgavas novadā, Cēsu novadā, Ādažu novadā, Ķekavas novadā, Alūksnes novadā, Pļaviņu novadā, Kuldīgas novadā, Preiļu novadā, Kokneses novadā, Jēkabpils novadā, kā arī Rēzeknē, Liepājā, Jūrmalā un galvaspilsētā Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA un LAD jārisina arī projektu darbības termiņu pagarināšana

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā strādājošie uzņēmumi pārvarētu koronovīrusa iespējamo ietekmi ir nepieciešams pasākumu plāns, kurā būtiska loma būs valsts rīcībai, gan attiecībā uz nodokļu un darbinieku slimības lapu samaksu, gan ar dīkstāvi saistītām izmaksām un arī vīrusa skarto uzņēmumu spējām kārtot kredītsaistības.

Db.lv jau rakstīja, ka pašlaik straujā tempā norit darbs pie iespējamiem atbalsta instrumentiem.

LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns par svarīgāko uzskata darbinieku un uzņēmēju spēju saglabāšanu strādāt gan koronovīrusa izplatības laikā, gan arī pēc tam. Lai to īstenotu, identifcēti iespējamie pasākumi:

  • noteikt nodokļu brīvdienas uzņēmumiem, kuru darbību ievērojami skārušas COVID-19 negatīvās sekas. Atcelt kavējuma/soda naudas nodokļu maksājumiem;
  • apmaksāt Darba nespējas lapas COVID-19 pacientiem un karantīnā esošajiem darbiniekiem no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, kā B slimības lapas, nevis no uzņēmēju maka (kā A slimības lapu);
  • samazināt darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (daļēji vai pilnībā subsidējot no valsts pamatbudžeta) uz krīzes periodu, lai darbiniekiem varētu izmaksāt algas, no kā dzīvot, ja arī uzņēmumā ir dīkstāve. Ja to nevar, tad varbūt noteikt VSAOI brīvdienas, vienlaikus risinot ar darbinieku sociālajām garantijām saistītos jautājumus;
  • kredītu brīvdienas un nodokļu atvieglojumi nozarēm noteiktām nozarēm (pēc kodiem) situācijā, kad uzņēmēmiem sarūk ienākumi un līdz ar to rūk to iespējas kārtot savas saistības. Ir jārada mehānisms, kurš ļauj atlikt kredīta pamatsummas un ar to saistīto kredītprocentu maksājumu;
  • uzņēmumu "tekošo" maksājumu iesaldēšana vai pārcelšana, piemēram NĪN u.c.;
  • nomas maksas subsīdijas par uzņēmējdarbībā izmantotajām telpām;
  • vienreizējas dotācijas smagāk skarto nozaru uzņēmumiem, lai palīdzētu segt uzņēmējdarbības fiksētās izmaksas krīzes apstākļos;
  • Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) un Lauku atbalsta dienestam (LAD) jārod risinājumi par projektu darbības termiņu pagarināšanu un projekta līgumu grozījumiem saistībā ar sasniedzamajiem rezultātiem un iespējamu finansējumu dīkstāvēm, kas no projektu realizētājiem neatkarīgu iemeslu dēļ radušās krīzes ietekmē;
  • piešķirt subsīdijas/atbalstu, sedzot daļu no atalgojuma izmaksām tiem uzņēmumā nodarbinātajiem, kam darba devējs, neraugoties uz krīzes izraisītu dīkstāvi, saglabā darba vietu uzņēmumā. Tas ļautu mazināt darbinieku atlaišanas risku un valstij nebūtu jāuzņemas tik lielas bezdarbnieku pabalstu izmaksas;
  • jāplāno pasākumi pēckrīzes periodam. Piemēram, īpašajām nozarēm nodrošināt bezprocentu aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmuma darba atjaunošanai pēc ārkārtas situācijas beigšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veicot 2020.gada budžeta pārskatīšanu, rasts 93,7 miljoni eiro ietaupījums

LETA, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupa noslēgusi darbu pie izdevumu pārskatīšanas 2020.gada valsts budžetā, tādējādi rodot palielinājumu fiskālajai telpai par 93,7 miljoniem eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).

Zakatistovs uzteica ierēdniecības godaprātu, jo katras ministrijas pārstāvis bija pretimnākošs, it sevišķi tajos brīžos, kad konkrēta izdevuma pārskatīšanas rezultātā bija pārliecināts, ka kādu no izdevumiem var izmantot lietderīgāk.

«Minētā summa ir nauda, ko var tērēt jaunajām politiskajām iniciatīvām un daudz lietderīgāk, jo izdevumu pārskatīšana notikusi katrā ministrijā. Lai gan nākamā gada valsts budžeta kontekstā izdevumu pārskatīšana jau noslēgusies, ir vēl palikuši atsevišķi turpināmi darbi,» sacīja Zakatistovs.

Jau ziņots, ka šā gada aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022.gadam Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020.gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru