Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Paaugstināta bezdarba līmeņa saglabāšanās un salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir galvenie darba tirgus izaicinājumi 2015.gadam, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un e-portfelī ievietotais informatīvais ziņojums Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2015. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.

LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Liela daļa bezdarbnieku līdz šim ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū.

Darba tirgus pieprasa daudzveidīgas kompetences un zināšanas, un lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām, kā arī saglabātu sociālo un ekonomisko aktivitāti, nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, kompetences un prasmes visa mūža garumā, tai skaitā esot bezdarba situācijā.

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un jūlija beigās bija 5,1%. Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālajā filiālē (NVA) bija reģistrēti 16 109 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31.jūlijā bija reģistrēti 80 671 bezdarbnieki un bezdarba līmenis jau trešo mēnesi ir nemainīgs - 8,6%. 2014. gada jūlijā un 2015. gada jūlijā bezdarba līmenis Rīgā bija 5,1%, informē Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

NVA Rīgā jūlija beigās bija pieejamas 4 139 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 331 darba vakanci. No gada sākuma brīvo darba vietu skaits Rīgā palielinājās par 1 366 vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada jūlija beigās pretendēja 3,9 bezdarbnieki, tas ir par 0,3 mazāk kā jūnijā. Valstī 2015. gada 31.jūlijā pavisam bija pieejamas 6 448 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 64% reģistrētas Rīgā.

Pašvaldības testētos sociālos pabalstus Rīgas Sociālajā dienestā (RSD) 2015. gada jūlijā saņēma 1 751 darbspējīga nestrādājoša persona jeb 10,9% no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, darbspējīgo nestrādājošo testēto pabalstu saņēmēju skaits RSD samazinājies par 651 personu.

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un maija beigās bija 5,0%, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo gadu laikā, informē Rīgas dome.

2015. gada 31. maijā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē bija reģistrēti 15 952 bezdarbnieki. Valstī 2015.gada 31.maijā bija reģistrēti 80 567 bezdarbnieki un bezdarba līmenis bija 8,6%. Salīdzinājumā ar 2014.gada maiju, bezdarba līmenis Rīgā samazinājies par 0,5 procentu punktiem.

NVA Rīgas reģionālajā filiālē maija beigās bija pieejamas 3 819 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014.gada maiju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 145 darba vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada maija beigās pretendēja 4,2 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31. maijā pavisam bija pieejamas 6 421 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 60% reģistrētas Rīgā.

Šī gada augustā par darba ņēmēju vai pašnodarbināto kļuva 4545 bezdarbnieki, kas bija reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Savukārt laikā no šī gada janvāra līdz jūlijam pastāvīgā darbā iekārtojās 43 tūkstoši reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā 10 tūkstoši ilgstošie bezdarbnieki, 6519 jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, 1766 bezdarbnieki ar invaliditāti un 2825 bezdarbnieki pirmspensijas vecumā. 16 tūkstoši (38,7%) bezdarbnieki darbā ir iekārtojušies pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas.

Uz šī gada 1.septembri NVA datu bāzē bija aktuālas 6865 brīvas darba vietas, kuras darba devēji bija reģistrējuši NVA filiālēs. Vislielākais brīvo darbvietu skaits tiek piedāvāts kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.

Labklājības ministrija (LM) no 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu atbalstu plāno nodrošināt subsidētās darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem. Tādējādi minētiem cilvēkiem būs nodrošināta iespēja iekļauties darba tirgū.

Šobrīd subsidētās darbavietas paredzēts nodrošināt līdz 2015.gada 30. jūnijam, bet faktiski uzsākt darbu tajās bezdarbnieki var līdz 2014. gada beigām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem īstenošanu. Projekts ceturtdien, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 10,7% un salīdzinājumā ar septembri tas samazinājies par 0,3 procentpunktiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 2652 cilvēkiem - NVA uzskaitē oktobra sākumā bija 108 322 bezdarbnieki, bet mēneša beigās jau 105 670 bezdarbnieki.

Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī oktobrī bezdarbs samazinājies visos valsts reģionos.

Zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Rīgas reģionā - 7,0%, bet augstākais Latgalē - 21,3%. Savukārt Kurzemē bezdarba līmenis oktobrī bija 11,3%, Zemgalē - 11,8%, bet Vidzemē - 12,8%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis oktobrī bija šāds: Rīgā - 6,7%, Jelgavā - 8,0%, Ventspilī - 7,8%, Valmierā - 8,3%, Liepājā - 9,8%, Daugavpilī - 10,5%, Jūrmalā - 10,9%, Jēkabpilī - 15,4% un Rēzeknē - 19,9%.

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Pērnā gada decembra beigās bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, informē Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA).

Pērn kopumā darbā iekārtojušies vairāk nekā 83 tūkstoši bezdarbnieku.

Mēneša laikā bezdarba līmenis sarucis par 0,1 procentpunktu un bezdarbnieku skaits mazinājies par 365 cilvēkiem – decembra sākumā darba meklējumos bija 104 414 bezdarbnieki, bet decembra beigās – 104 052 darba meklētāji. 2012. gada decembra beigās NVA datu bāzē bija 3 140 darba devēju reģistrētās brīvās darba vietas.

Zemākais bezdarba līmenis pērnā gada decembrī reģistrēts Rīgas reģionā - 6,8%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 21,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 11,4%, Zemgales reģionā - 11,7% un Vidzemes reģionā - 12,8%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada jūlija beigās bija 8,6%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Salīdzinājumā ar 2015.gada jūnija beigām bezdarba līmenis nav mainījies. Šī gada jūlija sākumā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē bija 80 688 bezdarbnieki, bet jūlija beigās – 80 671 bezdarbnieks. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 17 cilvēkiem.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā bija Rīgas reģionā – 5,4%, bet augstākais Latgales reģionā – 18,5%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 10,9%, Vidzemē – 9,4% un Zemgalē – 8,1%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2015. gada jūlija beigās: Rīgā – 5,1%, Jūrmalā – 5,8%, Valmierā – 6,1%, Jelgavā – 6,9%, Ventspilī – 7,3%, Jēkabpilī – 9,6%, Daugavpilī – 10,8%, Liepājā – 12,0%, Rēzeknē – 15,8%.

Šā gada augusta beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,9 %, kas nav slikts rādītājs un ir krietni zemāks par Spāniju (13,8%), Itāliju (9,5%), Franciju (8,5%), Zviedriju (7,1%).

Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tas ir iespējami zemākais bezdarba līmenis, jo, piemēram, Čehijā tas ir 2%, Vācijā – 3%, Maltā un Polijā – 3,3%, Rumānijā – 3,8%, Bulgārijā – 4%. Raugoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajā statistikā, redzams, ka Latvijā bezdarbs ir ar izteikti reģionālu raksturu. Ja Rīgā tas ir 3,9% un Rīgas reģionā – 4%, tad Latgalē tie ir 13,6%, kam seko Kurzemes reģions ar 6,3%. Tāpat bezdarbam ir ne tikai reģionāls, bet arī strukturāls raksturs. Proti, vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki ar profesionālo izglītību – 36,0%, no kuriem puse (54,6%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. NVA dati liecina, ka lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 41,2% un ilgstošie bezdarbnieki – 25,3%. Jāteic, ka bezdarbnieki ar augstāko izglītību, īpaši līdz 50 gadu vecumam, darbu atrod ļoti īsā laikā.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2015.gada augusta beigās bija 8,5%. Salīdzinājumā ar 2015.gada jūlija beigām bezdarba līmenis samazinājies par 0,1%.

Šī gada augusta sākumā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē bija 80 671bezdarbnieks, bet augusta beigās – 79 825 bezdarbnieki. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 846 cilvēkiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis augustā samazinājies visos valsts reģionos. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis augusta beigās bija Rīgas reģionā – 5,3%, bet augstākais Latgales reģionā – 18,4%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis augustā bija 10,7%, Vidzemē – 9,2% un Zemgalē – 8,0%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2015. gada augusta beigās: Rīgā – 5,1%, Jūrmalā – 5,6%, Valmierā – 6,0, Jelgavā – 6,8%, Ventspilī – 7,4%, Jēkabpilī – 9,6%, Daugavpilī – 10,7%, Liepājā – 11,9%, Rēzeknē – 15,8%.

Darbaspēka resursu sarukums Latvijā liek meklēt dažādus risinājumus, kur līdzās viesstrādnieku importam ir arī bezdarbnieku armija, mobilitātes risinājumi, kā arī citi valsts politikas instrumenti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāda aina tika uzburta Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā tika apspriests jautājums par darbaspēka nodrošinājumu tautsaimniecībā. Saeimas Analītiskais dienests prezentēja sagatavoto sintēzes ziņojumu, kurā tika izvērtēta Latvijas darba tirgus situācija, vienlaikus liekot uzsvaru tieši uz imigrāciju. Saeimas Analītiskā dienesta pētnieks Visvaldis Valtenbergs deputātiem norādīja, ka uzņēmēju rīcībā ir vairāki instrumenti darbaspēka deficīta slāpēšanai, taču tie ir atkarīgi no daudz dažādiem faktoriem. Vienlaikus V. Valtenbergs uzsvēra, ka statistikas dati rāda pretrunīgas tendences – bezdarbnieku skaits, lai gan sarūk, tomēr saglabājas ievērojami lielāks nekā brīvo vakanču skaits. Viens no risinājumiem ir darbaspēka imports. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma uzsvēra, ka Saeimas Analītiskā dienesta sagatavotais ziņojums ļauj skatīties uz šiem jautājumiem nevis tikai no viena atsevišķa, bet gan no vairākiem skatupunktiem, kā rezultātā iegūstot pilnīgāku ainu, kas ļaušot arī pieņemt adekvātus lēmumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2012.gada septembra beigās bija 11,0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis mēneša laikā samazinājies par 0,3% punktiem un bezdarbniekus skaits - par 3220.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada septembra sākumā bija 111 542, septembra beigās –108 322 bezdarbnieki. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos arī septembrī reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies visos valsts reģionos.

Bezdarbnieka statusu 2012.gada septembrī zaudēja 11 574 cilvēki, no viņiem 4 355 jeb 37,6 % bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Savukārt 6 092 bezdarbniekiem jeb 52,6 % statuss noņemts, jo viņi iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. Septembrī darbā iekārtojās par 1 175 NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem vairāk nekā augustā. Savukārt 2012.gada 9 mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojās 64 554 bezdarbnieki.

Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā ESF projektā Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās iesaistīti vairāk nekā 22 tūkstoši bezdarbnieku, informē NVA.

Savukārt kopš projekta uzsākšanas 2012.gada janvārī dalību pasākumā uzsākuši jau vairāk nekā 53 tūkstoši bezdarbnieki.

Pašlaik algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos var iesaistīties bezdarbnieki, kuri reģistrējušies NVA bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Tomēr līdz ar aktuālajiem grozījumiem normatīvajos aktos, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs iesaistīties arī tie bezdarbnieki, kuri bezdarbnieka statusā ir reģistrēti mazāk par sešiem mēnešiem, bet pēdējos 12 mēnešus nav strādājuši. Bezdarbnieku iesaistei papildus noteiktos kritērijus plānots piemērot sākot no šī gada septembra sākuma.

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs, kas nozīmē, ka cilvēks bez darba ir vairāk nekā gadu. Tāds ir OECD pētījuma «Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija» viens no būtiskākajiem secinājumiem.

No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 38% ir tā sauktie ilgstošie bezdarbnieki. Pētījumā norādīts, ka ilgstošs bezdarbs ir ar sociāli negatīvām sekām, īpaši tādēļ, ka ilgstošajiem bezdarbniekiem zūd motivācija iekļauties darba tirgū un faktiski viņi ir ļoti bieži atmetuši cerības darbu atrast, kļūstot par tā dēvētajiem discouraged workers jeb nereģistrētajiem bezdarbniekiem ekonomiski aktīvā vecumā, kas zaudējuši cerības atrast darbu.

Liela problēma ir tā, ka lielākā daļa šo bezdarbnieku nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, līdz ar to viņus ir ļoti grūti sasniegt, lai piedāvātu aktīvas nodarbinātības pasākumus. Nereti tie ir cilvēki ar atkarībām vai invaliditāti. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2018. gada nogalē ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 59,5% bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 25,7 % – bezdarbnieki ar invaliditāti, 1,2 % – jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadi).

Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiālē tika reģistrētas 1367 vakances, kas ir 44% no visām Vidzemes reģionā kopumā piereģistrētajām vakancēm. 2014.gadā darbā iekārtojās 1747 bezdarbnieki, vidēji mēnesī – 146 bezdarbnieki, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmierā pieprasīti ir dažādu jomu speciālisti, sākot ar strādniekiem un beidzot ar augsti kvalificētiem inženieriem un medicīnas darbiniekiem. Liels pieprasījums visa gada garumā ir pēc darbiniekiem tirdzniecības jomā, kā arī savas jomas profesionāļiem - metinātājiem, būvinženieriem, autoatslēdzniekiem u.c. Kā apliecināja NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa, Valmiera ir ekonomiski aktīva pilsēta, uz kurieni strādāt un meklēt darbu brauc cilvēki no visas Vidzemes. Tā kā pilsēta nepārtraukti domā par attīstību, ražošanas teritoriju paplašināšanu, investoru un uzņēmumu piesaisti, arī darbavietu skaits turpina pieaugt.

Šā gada martā un aprīlī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir reģistrējušies 278 bezdarbnieki, kuru iepriekšējā nodarbošanās bija saistīta ar banku sektoru, aģentūru LETA informēja aģentūrā.

NVA uzskaitē maija sākumā ir 220 bezdarbnieki, kuru iepriekšējā nodarbošanās bija saistīta ar banku sektoru.

NVA statistika par bezdarbnieku iekārtošanos darbā ir pieejama tikai kopumā par visiem klientiem, atsevišķi neizdalot personu pēdējās nodarbošanās veidus, tāpēc statistikas dati nepalīdz saprast, cik no banku sektora darbiniekiem iekārtojušies darbā attiecīgajā periodā.

Šī gada pirmajos trijos mēnešos kopumā darbā iekārtojās 16 402 NVA reģistrētie bezdarbnieki.

Jau ziņots, ka AS «ABLV Bank», kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, aprīlī paziņoja, ka atlaidīs 250 darbiniekus.

Kā toreiz aģentūru LETA informēja «ABLV» grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis, darba attiecības ar virkni no darbiniekiem jau ir vai tiks pārtrauktas līdz aprīļa beigām. Tāpat paredzams, ka līdz gada beigām darba attiecības nāksies pārtraukt vēl ar vairākiem desmitiem darbinieku. Darba attiecības tiek pārtrauktas ar IT speciālistiem, produktu attīstības, mārketinga speciālistiem, hipotekārā kreditēšanas centra darbiniekiem, privātbaņķieriem, viņu asistentiem, klientu centra, administratīvās pārvaldes darbiniekiem, finanšu, risku vadības speciālistiem un citiem.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja trešdien atbalstīja 300 vietu izveidošanu algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem galvaspilsētā 2016.gadā. Šogad Rīgā tika izveidotas 265 šādas darba vietas, informē Rīgas dome.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālās filiāles un Rīgas pašvaldības kopējā projekta mērķis, izveidojot šādas darba vietas, ir darba iemaņu un sociālo prasmju attīstīšana un uzturēšana ilgstošiem bezdarbniekiem, veicot darbus, kas rada sociālu labumu sabiedrībai. Pagaidu darbu veikšanai nav nepieciešama iepriekš iegūta speciāla kvalifikācija, tas sabiedriskajos darbos ļauj iesaistīties cilvēkiem bez profesijas un specialitātes.

Rīgā no 2015.gada marta līdz novembrim (ieskaitot) projektā iesaistījās 774 ilgstošie bezdarbnieki, no kuriem 18 sāka pastāvīgas darba attiecības. Paredzēts, ka projekta laikā bezdarbnieki tiks nodarbināti secīgi vai ar pārtraukumiem ne ilgāk kā četrus mēnešus gada laikā, saņemot 150 eiro atalgojumu mēnesī, ko nodrošinās NVA no valsts speciālā budžeta. Darba vietas turpinās nodrošināt pašvaldības departamenti un izpilddirekcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas. Projektā varētu tikt iesaistīti vismaz 900 bezdarbnieki.

Pašreizējā pabalstu sistēma pašvaldībās bezdarbniekus nerosina pieteikties sezonas lauku darbiem. Viņi tikai imitējot darba meklēšanu, tādēļ pabalstu piešķiršanas kārtība steigšus būtu jāmaina, pēc akcijas Esi nodarbināts laukos noslēguma atzina biedrības Lauksaimnieku apvienība izpilddirektors Dins Cielavs.

Akcijas Esi nodarbināts laukos! laikā darba devējiem bija iespējas tikties ar potenciālajiem strādniekiem un pārrunāt būtiskākos nosacījumus, lai varētu vienoties par darbu saimniecībās. Kopumā akcijā piedalījās 126 darba devēji, 2055 darba ņēmēji, bet kopīgais vakanču skaits bija 1534.

Kā atzina Cielavs, neraugoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras ieguldījumu akcijas norisē, informējot bezdarbniekus un apzinot potenciālos darba devējus, kā arī Pašvaldības savienības ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā par akciju, konstatēts, ka ne visos reģionos ir bijusi pietiekama atsaucība.

Lielākā darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte bija manāma Talsos, Smiltenē, Preiļos un Bauskā, savukārt mazākā - Saldū, Limbažos un Madonā.

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā «Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā».

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.