Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu, Saeimas deputāti prasa skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Pieprasījumu parakstījuši pašreizējai valdībai opozīcijā esošas ZZS Saeimas frakcijas deputāti: Armands Krauze, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Māris Kučinskis un neatkarīgā deputāte Karīna Sprūde.

"Lai arī jau daudzus gadus no Veselības ministrijas un SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) vadības tiek runāts par morāli degradējošo ārstniecības iestāžu telpu, materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanu, ka vēl jo aktuālāki kļuvuši COVID-19 pandēmijas apstākļos, bet Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā atrodams šīs slimnīcas valdes lēmums par daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera laukumu izveides finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu," pieprasījuma pamatojumu skaidro Saeimas deputāts Armands Krauze.

2007.gada pirmajos mēnešos - janvārī un februārī, Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 585 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas Būvvaldē janvārī un februārī ir saņemta 461 apliecinājuma karte vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija gada pirmajos divos mēnešos ir izsniegusi 233 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 227 objektus.

Janvārī un februārī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 585 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits gada pirmajos mēnešos ir bijis Zemgales priekšpilsētā – 128 projekti. Latgales priekšpilsētā saskaņoti 119 projekti, Vidzemes priekšpilsētā - 111, Ziemeļu rajonā - 101, Kurzemes rajonā - 83, Vecrīgā - 1 projekts, Centra rajonā 42 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

2007.gadā Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir akceptēti un saskaņoti 4194 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgas pilsētas būvvaldē aizvadītajā gadā ir saņemtas 2836 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanai, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Savukārt, Rīgas pilsētas būvinspekcija ir izsniegusi 2034 būvatļaujas un pieņēmusi ekspluatācijā 1680 objektus. Būvatļauju skaits 2007.gadā, salīdzinot ar 2006. gadu ir samazinājies par 23%, bet ekspluatācijā pieņemto objektu skaits palielinājies par 9%. 2007.gadā notika 72 būvniecības ieceru publiskās apspriešanas, kas ir par 9% mazāk nekā 2006. gadā.

2007.gadā Būvvaldē akceptēti vairāki daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti: dvīņu mājas jaunbūve Zemītes ielā 13/15, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Zemgaļu ielā 28 a, ēku komplekss Eiženijas ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Purvciemā ielā 61/63, kā arī Kurmju ielā 5, Bruņinieku ielā 91, Kalnciema ielā 95, Patversmes ielā 4, Briežu ielā 4, un māju komplekss Lubānas ielā, 6 sekciju rindu ēkas Kartupeļu ielā 35/37 u.c. Akceptēto projektu vidū ir arī biroja un dzīvojamā ēka Vēžu ielā, daudzfunkcionāls darījumu komplekss Symbiotic tower Balasta dambī 1 un multifunkcionāls komplekss Zaķusalas krastmalā un Krasta ielā, kā arī citi objekti.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

2006. gada decembra mēnesī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 411 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Rīgas pilsētas Būvvaldē decembrī ir saņemtas 262 apliecinājuma kartes. Rīgas pilsētas Būvinspekcija decembrī izsniegusi 150 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 156 objektus.

Decembrī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 411 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits decembrī ir bijis Zemgales priekšpilsētā - 92 projekti. Vidzemes priekšpilsētā saskaņoti - 91, Latgales priekšpilsētā 84, Ziemeļu rajonā 72, Kurzemes rajonā 52, Centra rajonā saskaņoti 20 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti decembra mēnesī: noliktavas pārbūve par viesnīcu Arsenāla ielā 5, Rīgas ebreju vispārizglītojošās vidusskolas ēkas jaunbūve Kr.Barona ielā 99, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēka Anniņmuižas ielā, daudzstāvu dzīvojamā ēka M.Keldiša ielā 14, daudzstāvu dzīvojamo ēku komplekss Mārupes ielā 10a, kā arī skiču stadijā saskaņotie projekti: daudzstāvu daudzdzīvokļu nams Stūres ielā 5, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēka Krāslavas ielā 14, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Prūšu ielā, Alojas biznesa centrs A.Briāna ielas un Alojas ielas 6 stūrī, dauzdzīvokļu dzīvojamā māja Brīvības ielā 446, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Vēžu ielā 3, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamais nams un rindu dzīvojamās ēkas Vecāķu prospektā, u.c. projekti.

2007.gada jūnija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 354 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas būvvaldē jūnijā ir saņemtas 263 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas būvinspekcija jūnijā izsniegusi 168 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 71 objektu.

Jūnijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 354 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits jūnijā ir bijis Zemgales priekšpilsētā - 87, Vidzemes priekšpilsētā - 80 projekti, Latgales priekšpilsētā – 59, Ziemeļu rajonā - 54, Kurzemes rajonā – 50, Centra rajonā saskaņoti 24 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti jūnija mēnesī: daudzstāvu daudzdzīvokļu sociālā dzīvojamā ēka Gobas ielā 30, MAXIMA X veikals Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Stopiņu ielā 14/16, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Murjāņu ielā 61a, atpūtas komplekss Ziepniekkalna ielā, sporta komplekss un administratīvā ēka Dambja ielā 8, Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā rekonstrukcija, administratīvā un divu daudzstāvu daudzdzīvokļu māju kompleksa jaunbūve Rusova ielā 1, u.c. projekti.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

2007.gada septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Uzzini, kuri ir lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti Rīgā!

Rīgas pilsētas Būvvaldē septembra un oktobra mēnešos ir saņemtas 475 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija šajos mēnešos ir izsniegusi 350 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 287 objektus, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits šajos mēnešos ir bijis Latgales priekšpilsētā – 159 projekti. Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 157, Vidzemes priekšpilsētā - 146 projekti, Ziemeļu rajonā - 125, Kurzemes rajonā - 107, Centra rajonā 55 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

2007.gada aprīļa mēnesī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 345 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, ziņo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Aprīlī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 345 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits aprīlī ir bijis Latgales priekšpilsētā - 78 projekti, Vidzemes priekšpilsētā – 76, Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 68, Ziemeļu rajonā - 52, Kurzemes rajonā – 50, Centra rajonā saskaņots 21 būvprojekts un inženierkomunikāciju projekts.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti aprīļa mēnesī: daudzfunkcionāla ēka Brīvības ielā 44, degvielas uzpildes stacija Kleistu ielā 37, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Rātsupītes ielā 3, viesnīca Elizabetes ielā 24/26, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja J.Čakstes ielā 14 un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Liesmas ielā.

Oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā saskaņoti un akceptēti 407 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Par būvniecības noteikumu neievērošanu oktobrī tika sastādīti 27 administratīvie protokoli.

Oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 407 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits oktobrī ir bijis Zemgales priekšpilsētā - 119 projekti. Ziemeļu rajonā saskaņoti – 91, Latgales priekšpilsētā 78, Vidzemes priekšpilsētā saskaņoti 62 projekti, Kurzemes rajonā 40, Centra rajonā 17 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti oktobra mēnesī: Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza ziloņu mītne Meža prospektā 1, daudzstāvu biroja un dzīvojamā māja Slokas ielā 59a, četrstāvu daudzdzīvokļu māja (4.stāvi) ar autonovietni Indrānu ielā 5, kā arī skiču stadijā saskaņotie projekti: daudzstāvu dzīvojamā un darījumu ēka Tērbatas ielā 72, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Rātsupītes ielā 3, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Ak.Mst.Keldiša ielā daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Nīcgales ielā 37/39, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Ropažu ielā 112, biroju ēka Upeņu ielā, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Patversmes ielā 4, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju komplekss Pampāļu ielā 1, ādas apstrādes fabrikas rekonstrukcija par tirdzniecības, biroju un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Vēja ielā 11, u.c. projekti.

2007.gada maija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā un viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b.

Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegto informāciju maijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits maijā ir bijis Vidzemes priekšpilsētā - 101 projekts, Latgales priekšpilsētā – 86, Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 77, Ziemeļu rajonā - 65, Kurzemes rajonā – 43, Centra rajonā saskaņoti 22 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti maija mēnesī: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā, viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Ropažu ielā 112, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Melīdas ielā/ Vecmīlgrāvja 2.līnijā, u.c. projekti.

Homburg grupa vispirms pārliecināsies par to, ka Zolitūdē sagruvušajam lielveikalam blakus esošais daudzstāvu dzīvojamais nams ir drošs, bet attiecībā uz tālāku nama nākotni attīstītājs vēlas rast sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu.

Homburg grupas pārstāvis Joss Frujters sarunā ar Nozare.lv sacīja, ka pirmais uzdevums būs pārliecināties par šī nepabeigtā daudzstāvu nama drošību un par to, vai ēkai arī nav kādas ar būvniecību saistītas problēmas.

Uzreiz pēc lielveikala jumta iebrukšanas būvdarbi daudzstāvu ēkā tika apturēti. Patlaban attīstītājam nav piekļuves ēkai. Kad uzņēmuma pārstāvjiem atkal būs ļauts piekļūt namam, Homburg nosūtīs neatkarīgus ekspertus izpētīt, vai ēkai nav konstatējamas jebkādas problēmas. «Nekādā gadījumā nevaram pieļaut risku, ka varētu notikt kas līdzīgs,» sacīja Frujters un uzsvēra, ka vispirms jāpārliecinās, ka daudzstāvu būve ir droša gan patlaban, gan ilgtermiņā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” ir saņēmis pirmās būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei īpašumam “Ezerparks” Čiekurkalnā, kas paredz pirmās kārtas dzīvojamo ēku un autostāvvietas būvniecību.

Tehniskā projekta izstrādi plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum, un kā pirmos darbus attīstītājs paredz īstenot infrastruktūras izbūvi.

Attīstības īpašums “Ezerparks” (pagaidu jeb tehniskais projekta nosaukums) atrodas starp Ķīšezera, Rusova un Talejas ielām. Saņemtās būvatļaujas paredz sešu dzīvojamo ēku būvniecību ar kopumā 546 īres dzīvokļiem, kā arī daudzstāvu autostāvvietu, kurā būs vairāk nekā 600 stāvvietas un aptuveni 1200 m² komercplatību pirmajā stāvā.

“Esam gandarīti un pateicamies Pilsētas attīstības departamentam par tik ātru būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un būvatļauju izsniegšanu zaļā koridora ietvaros. Prieks arī par sabiedrisko organizāciju iesaisti un saņemtajām pozitīvām atsauksmēm par projektu no Čiekurkalna attīstības biedrības un apvienības "Pilsēta cilvēkiem". Atsevišķs paldies Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas par vērtīgiem priekšlikumiem jau teritorijas lokālplānojuma izstrādes gaitā. Lielākais darbs vēl tikai priekšā, taču uzņemtais starta ātrums ļauj cerēt uz to, ka jau tuvāko divu gadu laikā, mēs varētu nonākt līdz ēku būvniecībai,” norāda Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.

Ilgā dzīve ierobežojumiem, kas liedza daudzstāvu ēku būvēšanu no koka, apliecina vilkšanos astē citām valstīm, kur ir meži un ir arī koka arhitektūras tradīcijas. Protams, tādas ir arī Latvijā – no pirts līdz baznīcai. Tomēr ne daudzstāvu ēku būvniecībā, kas piešķir plašāku elpu namu celtniecības iespējām kopumā. Vienlaikus nav pamata lielām ilūzijām, ka tagad, kad attiecīgos būvnormatīvus valdība ir atsvaidzinājusi, mūsu būvkonstrukciju ražotāji varēs atvēzēties, jo rūkdama sāksies kopš padomju laikiem tabuizētā koka daudzstāvu namu būvniecība. Protams, mūsu koka māju izgatavotājiem, neskatoties uz ierobežojumiem pašu mājās, ir uzkrāta pieredze, būvējot daudzstāvu koka namus nevis savā zemē, bet ārzemēs. Tostarp Norvēģijā vai Lielbritānijā, kur studenti mitinās koka moduļos, kas «līdz rozetei» ražoti Latvijā, bet kopā sastiprināti Anglijas studentu pilsētiņās.

Lai gan durvis ir atvērtas, Latvijas tirgus pašlaik nav nocieties ne pēc koka, ne dzelzsbetona daudzstāvu mājām, sevišķi runājot par mājokļiem. Ņemot vērā aizgājēju un aizbraucēju kopā veidoto ikdienas valsts tukšošanās tendenci, jaunu daudzdzīvokļu ēku, lai arī cik stāvus augstu, būvniecība, tuvākajā laikā acīmredzot tomēr nebūs biežs ziņu temats. Kamēr Pļavnieku, Imantas un citi dzelzsbetona bastioni stāv kā stāvējuši, liela roba dzīvokļu fondā nebūs. Tomēr ticams, ka tiks uzslieta pa kādai paraugmājai – koka vairākstāvu birojs kādai nozares kompānijai vai dzīvokļu ēka to darbiniekiem. Lai gan Ministru kabineta noteikumi ir mainījušies, situāciju tirgū tie, visticamāk, spēcīgi neietekmēs. Tomēr žests ir labs, lai arī novēlots. Pie mums nozare ir izcīnījusi sešus stāvus, kamēr Zviedrijā plāno būvēt 34 stāvus augstu koka debesskrāpi.

2007.gada marta mēnesī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 320 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas Būvvaldē martā ir saņemtas 296 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija martā izsniegusi 172 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 75 objektus.

Martā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 320 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits martā ir bijis Vidzemes priekšpilsētā - 70 projekti. Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 68, Latgales priekšpilsētā - 64, Ziemeļu rajonā - 53, Kurzemes rajonā saskaņoti 47 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti marta mēnesī: triju daudzstāvu daudzdzīvokļu māju jaunbūve Augusta Deglava ielā, baznīcas sociālas palīdzības centrs Akas ielā 13/2, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja J.Asara ielā 9, ēkas jaunbūve birojiem un dzīvokļiem Kalna iela 17, daudzdzīvokļu ēka ar kafejnīcu cokolstāvā Pļavas ielā 7, dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss Ulbrokas ielā, kvartāla apbūve starp Jāņa Dāliņa ielu, Vesetas ielu, Jāņa Dikmaņa ielu un Grostonas ielu, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Tālivalža ielā 15, daudzstāvu dzīvojamā māja Čakstes ielā 18, piecas rindu ēkas un divu dzīvokļu dzīvojamā ēka Makša ielā 11, daudzdzīvokļu un biroju ēka Muitas ielā 1, divas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Uriekstes ielā 4.

«Man šķiet, ka šobrīd neviens tur negribētu dzīvot, jo vietai ir milzīgs emocionālais fons. Vēl nav skaidrības par to, vai ēku nevajadzēs nojaukt. Gadījumā, ja eksperti apliecinās, ka ēka ir kvalitatīva un tajā var dzīvot, esam ieplānojuši veikt sarunas ar pašvaldības pārstāvjiem, lai kopīgi atrastu tai noderīgu pielietojumu, piemēram, izvietot tajā sociālo māju,» tā intervijā laikrakstam Diena sacījis Homburg Zolitude pārstāvis Joss Frujters.

Kā vēstīts, gan 21. novembrī sabrukušo lielveikalu Maxima, gan tam blakus esošo daudzstāvu dzīvojamo māju attīstīja Homburg grupas uzņēmums Homburg Zolitude. Kompleksa pirmā kārta tika pabeigta 2011.gada nogalē - tika atklāts iepirkšanās centrs. Ēkas daļa, kurā atradās Maxima veikals, pašlaik pieder ar Maxima Latvija saistītajai SIA Tineo. Zolitūdes kompleksa otrās kārtas - 12 stāvu dzīvokļu kompleksa - celtniecība sākta 2013.gada maijā. Pēc traģēdijas otrās kārtas būvniecība ir apturēta.

Uz norādi par iespējamo memoriālu traģēdijā bojāgājušajiem, kas tiktu ierīkots pie daudzstāvu dzīvojamās mājas, Frujters Dienai atbildējis: «Jā, protams, mēs atbalstīsim arī šī memoriāla izveidi. Bet pagaidām ir grūti spriest, kas notiks ar šo 12 stāvu ēku. Negribas izdarīt pāragrus secinājumus. Tas arī atkarīgs no vietējiem iedzīvotājiem, ko viņi ir gatavi pieņemt.»

Iecere par helikoptera nosēšanās laukumu uz daudzstāvu autostāvvietas jumta pašlaik tiek padziļināti pētīta, jo lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un varēs tikt pieņemti tikai pēc detalizētas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) priekšlikumu izvērtēšanas.

Secīgi pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tādu pozīciju atbildēs uz Dienas Bizness jautājumiem pauž Veselības ministrijas (valsts kapitāldaļu turētāja valsts veselības aprūpes kapitālsabiedrībās) īpašumu un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Agnese Jurevica.

Db.lv jau vēstīja, ka, lai Gaiļezera ēku kompleksā integrētu Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kā arī Latvijas Infektoloģijas centru, uzbūvējot atsevišķu ēku un attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiekot lēstas 127,0 milj. eiro apmērā, ko plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Šo ieceri, kā tika stāstīts Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, plānots īstenot vietā, kur pašlaik atrodas helikoptera nosēšanās laukums.

Vai šāda plānotā iecere joprojām ir spēkā? Ja jā, tad kad varētu sākties iecerētās daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekta īstenošana?

Atbilstoši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegtajai informācijai, šī iecere ir spēkā un pašlaik norit padziļināta izpēte, kuras ietvaros tiks detalizēti pētīti gan tehniskie risinājumi ēkai, gan projekta realizācijas termiņi, izmaksas un finansēšanas modeļi. Līdz ar to autostāvvietas infrastruktūras projekta realizācija paredzēta 2023.gadā. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka gala lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un lēmums tiks pieņemts tikai pēc detalizēta RAKUS priekšlikuma izvērtēšanas un pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

Vai ir izvēlēts privātais partneris?

Vēršu uzmanību, ka tiek veikta kopējā projekta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde, tai skaitā - ieviešanas finansēšanas modeļa izvēle. Finanšu modeļi var būt dažādi - iespēja finansēt projektu no slimnīcas budžeta līdzekļiem, aizņemta kapitāla vai publiskās un privātās partnerības (PPP) formā. Šobrīd nav pieņemts lēmums par PPP projekta īstenošanu, bet atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta projekta izpēte, tai skaitā juridiskā un risku, kā arī ekonomiskā izpēte.

Jautājumus par PPP projekta uzsākšanu pēc būtības, risku sadalījumu un iespējamo formu, termiņiem, īpašuma tiesībām varēs izlemt tikai pēc aprēķinu veikšanas, saskaņošanas un normatīvos aktos noteiktā lēmuma par PPP projekta uzsākšanas pieņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajās institūcijās. Līdz ar to – nav notikusi privātās partnerības projekta izvēle. Lēmums par finanšu modeļa izvēli, izvērtējot to lietderību un efektivitāti, tiks izskatīts un pieņemts RAKUS Padomē, kā arī piesaistot Veselības ministriju kā RAKUS valsts kapitāla daļu turētāju.

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot...

Cik ilgā laikā šo ieceri iecerēts materializēt?

Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju autostāvvietas infrastruktūras ieceres īstenošana varētu tikt realizēta 2023.gadā.

Vai Latvijā ir helikopteri slimnieku transportēšanai, kuri varēs nosēsties uz iecerētās daudzstāvu autostāvvietas jumta? Ja nav, tad kas tos iegādāsies (iznomās)?

Tehniskā risinājuma izstrādē paredzēts izmantot tādu helikopteru tehniskos parametrus, kas jau šobrīd tiek izmantoti pacientu transportēšanai. Šos helikopterus nodrošina gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts robežsardze. Vienlaikus jāņem vērā apstāklis, kad, piemēram, donoru orgānu apmaiņa notiek arī starpvalstu līmenī, tādēļ detalizācijas fāzē tiks ņemti vērā arī Lietuvas un Igaunijas izmantoto helikopteru tehniskie parametri.

Skride: Latvijai NMPD vajadzībām jāiegādājas medikopters

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters,...

Projektā par helikoptera nolaišanās laukuma izveidi RAKUS konsultēsies arī ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgajiem speciālistiem.

Kad plānots sākt būvēt jaunu integrētu tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru “Gaiļezers” ēku kompleksā? Kad to paredzēts nodot ekspluatācijā?

Jaunā ārstniecības korpusa būvdarbu izmaksas ir iekļautas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā, kā arī tiek plānotas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Detalizēti nosacījumi ārstniecības iestāžu attīstībai tiks iekļauti attiecīgā normatīvajā regulējumā par ES fondu un ANM atbalsta īstenošanas kārtību, līdz ar to ir paredzēta RAKUS sagatavotā priekšlikuma (projekta) detalizētāka izvērtēšana lēmuma pieņemšanai atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem.

RAKUS būvdarbus plānojusi uzsākt 2023.gadā un pabeigt - līdz 2026.gada vidum, nodrošinot jaunā korpusa pilnu funkcionalitāti 2026.gada 3.ceturksnī.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

29.08.2007.

plkst. 9.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Pilsētas attīstības departamenta budžetu 2008.gadam

2. Par Rīgas pilsētas arhitekta biroja budžeta 2008.-2010.gadam projekta priekšlikumu

3. Grozījumi Rīgas Domes 20.12.2005. nolikumā Nr.30 "Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta nolikums"

4. Par RVC aizsardzības zonā esošo ēku, būvju un atsevišķu to elementu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņu saskaņošanas kārtību

5. Par zemes gabala Zentenes ielā (kadastra Nr.0100170190) un tam pieguļošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas 1.posma organizēšanu

6. Par Ķīpsalas detālplānojuma, kas apstiprināts kā Rīgas domes 04.09.2001. saistošie noteikumi Nr.8 "Par Ķīpsalas detālplānojuma apstiprināšanu un grozījumiem Rīgas domes 12.12.1995. lēmuma Nr.2819 "Par Rīgas attīstības plāna 1995.-2005.gadam pieņemšanu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu apstiprināšanu" 2.pielikumā", grozījumu teritorijai starp Ogļu ielu, Ģipša ielu, Balasta dambi un Enkura ielu pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinuma saņemšanai

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.