Jaunākais izdevums

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Meklēt karjeras iespējas

Vēl parasti tiek skaidrots, ka cilvēki recesijas apstākļos mēdz ieņemt dzelžainu "nogaidi un vēro" pozīciju. Tas nozīmē, ka tie pārstāj raudzīties arī uz veidiem, kā pakāpties pa karjeras kāpnēm. Proti, tie paliek uzticīgi kādai kompānijai, lai gan to tālāka darbošanās par spīti, piemēram, šādai lojalitātei tajās ne vienmēr ir garantēta. Savukārt, meklējot nodarbinātības iespējas, cilvēki var apliecināt savu vērtību, pārbaudīt ekonomisko vidi un paši pieņemt apzinātu lēmumu par savu pašreizējo darba situāciju. "Kad laiki ir grūti, ir viegli apjukt un nedomāt par savu karjeru. Bet ir jāparedz laiks, pat ja tā ir vien dažas stundas mēnesī, lai koncentrētos uz karjeras mērķiem. Ja apgūsiet jaunas prasmes, veidosiet attiecības un patiešām koncentrēsieties uz nākotnes mērķiem, jūs varēsiet izmantot pašas labākās iespējas, kad tās parādīsies. Pārlieku neietekmējieties no savas nesenās pagātnes pieredzes. Tā vietā paplašiniet domāšanu un lieciet uzvaru uz jauniem izaicinājumiem un atbildību, lai arī kāds būtu jūsu šā brīža amata nosaukums," mācīšanās svarīgumu WSJ izceļ arī cita ASV finanšu jomas uzņēmuma Northwestern Mutual vadība.

Mēģināt sabalansēt

Recesijas var ietekmēt ne tikai to, kā cilvēki tērē savu naudu, bet arī to, kā tie tērē savu vissvarīgāko resursu – laiku. Kad ir sajūta, ka trūkst nauda, lielāka daļa enerģijas tiek patērēta, lai domātu, piemēram, kā nopelnīt papildu. Tas var notikt, piemēram, arī uz brīvā laika rēķina, kam ir savas negatīvās blaknes. Arī eksperti brīdina, ka galu galā tas var notikt uz sociālo attiecību, laimes sajūtas un veselības rēķina. Tādējādi esot nepieciešams pretoties kārdinājumam upurēt gluži vai visu iespēju iegūt papildu naudu. "Ekonomikas lejupslīdes laikā uz baiļu un trauksmes fona ir viegli pārspīlēt. Tas ir kā ar braukšanu ar auto pa ledu - pārmērīgas korekcija var pasliktināt jau tā slikto situāciju un radīt pilnīgi jaunu problēmu kopumu. Piemēram, ja jūs uztraucieties par tēriņiem, varat mēģināt pielikt milzu pūles, lai uzskaitītu katra centa izdošanu. Šajā pašā laikā varat palaist garām iespēju savus ienākumu palielināt, piestrādājot pie sava kontaktu loka vai prasmēm," WSJ teic ASV finanšu uzņēmuma Agile Retirement Management pārstāvji. Šajā pašā laikā gan, protams, zināma savu tēriņu pārskatīšana recesijās būtu vēlama. Iespējams, atklāsies, ka daļa izdevumi saistīti ar lietām, bez kurām iespējama gandrīz vai tikpat komfortabla dzīve kā agrāk. Kad ekonomikas asinsrite kļūs vājāka, cilvēki parasti arī atturas no no mazā biznesa uzsākšanas. Kaut arī uzņēmējdarbības sākšana recesijas laikā var būt pretrunīga, lejupslīde var būt lieliska iespēja piekļūt, iespējams, lētākam kredītam un saņemt kādu atlaidi, piemēram, aprīkojuma iegādei (jo tā pārdevējiem, iespējams, nepieciešami jebkādi ieņēmumi). Šādos laikos mēdz arī paplašināties valsts atbalsta programmas uzņēmējiem, kas dažiem naskajiem biznesa uzsācējiem var sniegt vajadzīgo grūdienu. WSJ piebilst - tā kā lielākā daļa recesiju ir īsas, biznesu pamatu likšana lejupslīdes laikā var ātri atmaksāties, kad ekonomika atkal sāk augt. Tāpat recesijas brīžos derīgi var būt pakonsultēties par iespēju koriģēt savus aizdevuma, ja tāds ir, nosacījumus. Finanšu iestāžu pašu interesēs kādā brīdī var būt panākt pretī saviem klientiem un samazināt aizdevuma maksājumus vai dot, piemēram, kādas procentu maksājumu brīvdienas.

Pirms tam krāt, bet arī tērēt!

Pastāv pieņēmums, ka viena no kļūdām šādos laikos ir tā, ka cilvēki joprojām spītīgi atturas no savu uzkrājumu šādiem brīžiem tērēšanas. Piemēram, WSJ aptaujātie eksperti izceļ, ka pie ekonomikas grūtībām daļa krājēju labāk izvēlas samierināties vēl pat ar krietni lielākām neērtībām, lai tikai neaizskartu savus ārkārtas uzkrājumu. Šādas situācija savukārt var nozīmēt, ka aug, piemēram, mājsaimniecības dalībnieku stress. Eksperti atgādina, ka labāk tā vietā būtu uzskatīt, ka ne jau velti šāds uzkrājums šādiem brīžiem veikts un to tērēšanai drīzāk jābūt kā atalgojumam par agrāko šādu rezervju veidošanas disciplīnu. Vēl tiek skaidrots, ka daži cilvēki šādus savus iekrājumus neskar, jo tiem recesija nav īsti atnesusi nekādus papildu izaicinājumus. Tiek skaidrots, ka šādiem indivīdiem būtu derīgi padomāt par daļu savu šo uzkrājumu investēšanu brīžos, kad recesijas apstākļi radījuši tirgū pievilcīgas cenas. Būtībā tieši ekonomikas lejupslīdēs potenciāli rodas ļoti labi apstākļi ilgtermiņa ieguldījumu veikšanai. Protams, labi, ja šādi tauciņi vispār ir! Viena no lielajām kļūdām, ko pieļauj daudzi cilvēki, ir tā, ka kādi uzkrājumi nebaltajām dienām netiek veidoti vispār. Jeb – nauda netiek atlikta maliņā tad, kad to ir iespējams darīt. Iespējams, aktuālā recesija daudzus cilvēkus uz konkrēto brīdi vēl neietekmē. Tomēr nav izslēgta situācija, kad kādā brīdī tas tā tomēr būs. Par šādu uzkrājumu saglabāšanu jādomā jau laicīgi un tiem vajadzētu segt vismaz trīs līdz sešu mēnešu izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijas ekonomika pirmo reizi 11 gados nonākusi recesijā

LETA--AP/BBC, 12.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas ekonomika otrajā ceturksnī oficiāli nonākusi recesijā, sarūkot par 20,4%, salīdzinot ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem, un šī ir pirmā recesija Lielbritānijā 11 gadu laikā, liecina statistikas dati.

Lejupslīdi izraisījuši ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Tiek uzskatīts, ka ekonomika nonākusi recesijā, ja divus ceturkšņus pēc kārtas piedzīvota lejupslīde.

Pēdējo reizi šāda situācija Lielbritānijā bija vērojama 2009.gadā, kad pasaulē bija finanšu krīze.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējiem trim mēnešiem, Lielbritānijas ekonomika saruka par 2,2%, liecina Nacionālā statistikas biroja dati.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli-jūniju, iekšzemes kopprodukts samazinājies par 21,7%.

Atšķirībā no citām valstīm, Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs publisko datus ne tikai par ceturkšņiem, bet arī pa mēnešiem, un šie dati dod cerību, ka ekonomika sāk atkopties pēc dažu pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 2,2%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Valsts ekonomikai fiksēts otrs straujākais kritums kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Jaunākie dati arī liecina, ka Vācijas ekonomika pirmajā ceturksnī nonākusi recesijā pēc pērn ceturtajā ceturksnī fiksētā 0,1% krituma.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,3%, kas seko 0,4% kāpumam ceturtajā ceturksnī.

Vai Latvijas ekonomiku sildīsim ar reālām investīcijām būvniecībā? 

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai...

Ekonomikas lejupslīdi pirmajā ceturksnī veicinājuši koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas iekšzemes kopproduktam (IKP) šā gada otrajā ceturksnī bijis rekordliels kritums ceturkšņa izteiksmē, un, tā kā lejupslīde bijusi jau otro ceturksni pēc kārtas, valsts ekonomika nonākusi pirmajā recesijā 29 gadu laikā, liecina Austrālijas statistikas biroja otrdien publiskotie dati.

IKP aprīlī-jūnijā, salīdzinot ar janvāri-martu, samazinājies par 7%. Tas ir lielākais ekonomikas kritums ceturkšņa izteiksmē kopš 1959. gada, kad Austrālijā tika sākta šādu datu apkopošana.

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, IKP saruka par 0,3%. IKP samazināšanās ceturkšņa izteiksmē divus ceturkšņus pēc kārtas nozīmē, ka iestājusies recesija. Iepriekšējā recesija Austrālijā bija 1991. gadā.

Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Austrālijas IKP šā gada otrajā ceturksnī samazinājies par 6,3%.

"Šī ir graujoša diena Austrālijai," komentējot otrā ceturkšņa datus par IKP, parlamentā sacīja premjerministrs Skots Morisons. "Mūsu ekonomiku izpostījusi globālā Covid-19 pandēmija," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandes iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 12,2%, tādējādi reģistrēta visu laiku straujākā lejupslīde un valsts ekonomika pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā nonākusi recesijā, ceturtdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Gada pirmajos trīs mēnešos Jaunzēlandes IKP ceturkšņa salīdzinājumā saruka par 1,6%.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu negatīvā ietekme.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Jaunzēlandes ekonomika otrajā ceturksnī samazinājās par 12,4%, kas seko 0,2% kritumam pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Slovākijas ekonomika otrajā ceturksnī nonākusi recesijā

LETA--RTTNEWS, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovākijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, samazinājies par 12,1%, tādējādi valsts ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja jaunākie dati.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Pirmajā ceturksnī valsts ekonomika gada griezumā saruka par 3,8%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem Slovākijas IKP otrajā ceturksnī ceturksnī samazinājies par 8,3%, kas seko 5,2% kritumam pirmajā ceturksnī.

Ekonomikas lejupslīde otrajā ceturksnī tiek skaidrota ar koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu negatīvo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugāles iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, samazinājies par 16,3%, tādējādi valsts ekonomikai nonākot recesijā, ziņo valsts statistikas birojs.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Pirmajā ceturksnī Portugāles IKP gada griezumā saruka par 2,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem valsts ekonomika otrajā ceturksnī samazinājās par 13,9% pēc 3,8% lejupslīdes pirmajā ceturksnī.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicināja koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes negatīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 9,7%, tādējādi reģistrēts mazāks kritums, nekā lēsts iepriekš, liecina valsts statistikas biroja koriģētie dati.

Sākotnēji tika lēsts, ka valsts ekonomika otrajā ceturksnī saruka par 10,1%. Taču, neskatoties uz šo datu koriģēšanu, Vācijas IKP joprojām reģistrējis straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Pirmajā ceturksnī Vācijas IKP saruka par 2%, valsts ekonomikai nonākot recesijā. Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 11,3%, nevis par 11,7%, kā tika ziņots iepriekš.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēl ievērojami samazinājies preču un pakalpojumu eksports un imports, kā arī mājsaimniecību patēriņa izdevumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas lielākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LIAA aicina Baltkrievijas uzņēmumus pārcelt darbību uz Latviju

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Baltkrievijas uzņēmumus pilnībā vai daļēji pārcelt darbību uz Latviju, sacīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ņemot vērā politisko situāciju Baltkrievijā, LIAA ir mobilizējusi resursus, lai uzrunātu un sniegtu visu nepieciešamo atbalstu tiem uzņēmējiem, kuri izrādījuši interesi par sadarbību ar Latvijas valsti un vēlas šeit attīstīt savu uzņēmējdarbību.

Rožkalns stāstīja, ka, iesaistot LIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekus, ir izveidota īpaša komanda, kura paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem un piedāvā iespējamos risinājumus, kuri ietver tā saukto jaunuzņēmumu vīzu vai Eiropas Savienības (ES) "zilās kartes" jeb termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar Teslas akcijām šogad aizvien teju 100% peļņa

Jānis Šķupelis, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

SSE Riga rektors Anders Paalzow: Uzņēmumu vadītājiem jāuztver pandēmija kā plašu iespēju laiks

SSE Riga, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādas būs COVID-19 krīzes ekonomiskās sekas un ko šī krīze nozīmē uzņēmumu vadītājiem? Kāda loma šobrīd jāuzņemas biznesa skolām? Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) rektora un makroekonomikas eksperta Dr. Anders Paalzow viedoklis.

Kas notiks ar Baltijas valstu ekonomiku?

Tādās situācijās kā šī, kad valda tik liela nenoteiktība, ir ļoti svarīgi skaidri apzināties, ko mēs zinām un kas mums nav zināms. Mēs nezinām, cik dziļa vai cik ilga būs recesija, ne arī to, kā tieši tā izpaudīsies.

Tomēr ar noteiktu pārliecību varam apgalvot, ka turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, cik efektīvi veselības aprūpes sistēmas spēs apkarot pandēmiju un cik iedarbīga būs Baltijas valstu valdību un Eiropas Savienības pieņemtā ekonomiskā politika.

Mēs arī varam pateikt, ka šī recesija būs pavisam citādāka nekā iepriekšējā, ko izraisīja finanšu krīze. Šoreiz cieš ne tikai pieprasījums – izolācijas pasākumi ietekmē arī piedāvājumu, un šis aspekts ir jāņem vērā, izvēloties politikas instrumentus, ko izmantot šajā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Īrijas ekonomika ar 12 gados straujāko lejupslīdi otrajā ceturksnī nonākusi recesijā

LETA--RTTNEWS, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem samazinājies par 6,1%, tādējādi valsts ekonomika nonākusi recesijā un reģistrējusi straujāko lejupslīdi kopš 2008.gada, liecina valsts statistikas biroja jaunākā informācija.

Pirmajā ceturksnī valsts ekonomika ceturkšņa griezumā saruka par 2,1%.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Īrijas ekonomika otrajā ceturksnī saruka par 3%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicināja koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministrs: Vācijas ekonomikai šogad draud visu laiku smagākā recesija

LETA--AFP, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā, brīdinājis valsts ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu,

"Mēs piedzīvosim smagāko recesiju federatīvās republikas vēsturē kopš tās dibināšanas 1949.gadā," trešdien sacīja Altmaiers. "Koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme novedīs mūsu ekonomiku recesijā pēc desmit gadus ilguša izaugsmes perioda."

Šim gadam prognozētais IKP kritums ir arī straujāks par 2009.gadā fiksēto lejupslīdi, kad globālajā finanšu krīzē Vācijas ekonomika saruka par vairāk nekā 5%.

Vācijas valdība gan prognozē, ka valsts ekonomika 2021.gadā atgriezīsies pie izaugsmes un pieaugs par 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstraujš kritums

LETA--RTTNEWS, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 10,1%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Pirmajā ceturksnī Vācijas IKP saruka par 2%, valsts ekonomikai nonākot recesijā.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 11,7%.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ ievērojami samazinājies preču un pakalpojumu eksports un imports, kā arī mājsaimniecību patēriņa izdevumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem samazinājies par 7,8%, tādējādi reģistrēts straujākais kritums kopš 1980.gada, kad kļuva pieejami salīdzināmiem dati, liecina pirmdien publiskotā valdības apkopotā informācija.

Daļa analītiķu arī uzskata, ka šis bijis straujākais kritums kopš Otrā pasaules kara, taču datu aprēķinu metožu izmaiņas 1980.gadā šo salīdzinājumu padara sarežģītu.

Japānas IKP pagājušajā trīs mēnešu periodā samazinājies trešo ceturksni pēc kārtas, apstiprinot, ka valsts ekonomika slīgst aizvien dziļākā recesijā.

Pirmajā ceturksnī Japānas ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka par 0,6%. Savukārt salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pērn valsts IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 27,8%, kas seko 2,2% kritumam pirmajā ceturksnī.

Ekonomikas lejupslīde pagājušajā ceturksnī galvenokārt tiek skaidrota ar koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nopirkt auto, lai izbēgtu no sabiedriskā transporta

Jānis Šķupelis, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem samazinājies par 3,2%, tādējādi lejupslīde reģistrēta trešo ceturksni pēc kārtas, ziņo valsts statistikas birojs.

Pirmajā ceturksnī Somijas IKP saruka par 0,9%, valsts ekonomikai nonākot recesijā. Savukārt salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Somijas ekonomika otrajā ceturksnī samazinājās par 4,9%.

Ekonomikas lejupslīde tiek skaidrota ar negatīvo ietekmi, ko uz ekonomisko aktivitāti radījuši koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 7,4%, tādējādi valsts ekonomika reģistrējusi visu laiku straujāko kritumu un nonākusi recesijas periodā, ziņo valsts statistikas birojs.

Pirmajā ceturksnī Dānijas ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka par 2%. Recesija definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Otrajā ceturksnī fiksētā lejupslīde ir krietni straujāka par iepriekšējo rekordstraujo kritumu 2,4% apmērā, kas tika reģistrēts 2008.gada ceturtajā ceturksnī.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī veicinājusi koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu negatīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Inflācijai pazūdot, no ECB gaida vēl 500 miljardu dāvanu

Jānis Šķupelis, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija gandrīz noslīdējusi līdz nullei. Proti, maijā monetārajā reģionā patēriņa cenas gada skatījumā palielinājušās vien par 0,1%, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pandēmijas ekonomikas izaicinājumi var nozīmēt, ka īstermiņā, iespējams, piedzīvosim arī deflāciju. To gan visiem spēkiem, šķiet, negrasās pieļaut Eiropas Centrālā banka (ECB), kura inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā.

Grafiks: Eirozonas gada inflācija

Šā gada 4. jūnijā notiks ikmēneša Eiropas galveno baņķieru sanāksme. Ir spekulācijas, ka šā brīža inflācijas neesamība ļaus iesaistīties pat vēl apjomīgākos monetārajos eksperimentos. Piemēram, "Bloomberg" veiktajā ekonomistu aptaujā pirms šīs sapulces tiek lēsts, ka ECB savu aktīvu uzpirkšanu (jeb kvantitatīvo mīkstināšanu vai arī likviditātes drukāšanu) palielinās vēl par 500 miljardiem eiro. Ja tā būs, tad tas šā gada ECB visus izsludinātos drukāšanas plānus palielinās jau līdz 1,6 triljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieņēmumi 2020. gada pirmajā pusgadā bija 173.7 milj. eiro, kas ir par par 15,7 milj. eiro vairāk nekā plānots, bet peļņa pirms nodokļiem - 49,2 milj. eiro, kas par 25,9 milj. eiro pārsniedz iepriekš apstiprināto pusgada plānu.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons atzīst, ka Covid -19 pandēmijas iespaidā pirmais pusgads arī LVM darbībā ir bijis ļoti sarežģīts, jo daudzās Rietumeiropas valstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, ekonomikas ir ieslīgušas recesijā, iekšzemes kopproduktam sarūkot 10-20% robežās.

"Tā rezultātā bija novērojams būtisks koksnes pieprasījuma un attiecīgi - arī LVM realizēto apaļo kokmateriālu vidējās cenas samazinājums, cenu kritumam pusgadā sasniedzot pat 24%. Šajos apstākļos LVM padome atzinīgi novērtē uzņēmuma darbu, pārsniedzot apstiprinātos plānus, atbalstot Latvijas uzņēmumu spējas saglabāt tirgus pozīcijas un nodrošinot būtisku peļņu," uzsver J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieļauj strauju uzņēmumu maksātnespējas gadījumu kāpumu ASV un Eiropā

LETA--AFP, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra "S&P Global Ratings" (S&P) prognozē, ka ASV un Eiropā gaidāms straujš uzņēmumu maksātnespēju gadījumu pieaugums, jo valstu īstenotie pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai novedīs ekonomikas recesijā.

Aģentūra uzskata, ka koronavīrusa krīzes ietekmes dēļ globālā ekonomika šogad piedzīvos lejupslīdi un uzņēmumi saskaries ar naudas plūsmas trūkumu un bargākiem finansēšanas nosacījumiem.

"Šie faktori, visticamāk, izraisīs maksātnespējas gadījumu strauju kāpumu, un defolta īpatsvars nākamajos 12 mēnešos starp nefinanšu uzņēmumiem ASV var pārsniegt 10%, bet Eiropā sasniegt divciparu skaitlī mērāmus apmērus," norāda S&P.

Aģentūra vēsta, ka uzņēmumiem, kuru kredītreitingi ir "B-" līmenī vai zemāki, visticamāk, būs vislielākās finansēšanas vajadzības un varētu piedzīvot kredītreitingu ievērojamus samazinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai draud būtisks kaitējums koronavīrusa pandēmijas dēļ, kas var būt krietni smagāks nekā 2009.gadā, un šai krīzei būs nepieciešami vēl nepieredzēti atbalsta pasākumi, pirmdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgieva.

Georgieva aicina attīstītās valstis nodrošināt lielāku atbalstu zemu ienākumu valstīm, kuras apdraud ievērojama finanšu līdzekļu aizplūšana, un viņa norāda, ka SVF ir gatavs mobilizēt visas savas aizdevumu izsniegšanas spējas viena triljona dolāru apmērā.

SVF vadītāja brīdina, ka ekonomikas prognozes pasaules ekonomikai šim gadam "ir negatīvas - recesija, kas būs vismaz tikpat smaga, kā globālajā finanšu krīzē, vai pat smagāka."

Pasaules ekonomika 2008.gada globālās finanšu krīzes dēļ 2009.gadā samazinājās par 0,6%, taču tādas attīstības valstis kā Ķīna un Indija tajā laikā piedzīvoja strauju izaugsmi.

Taču koronavīrusa pandēmija rada ekonomiskos un humānos postījumus visā pasaulē, un daļa analītiķu prognozē, ka globālās ekonomikas kritums varētu sasniegt 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru