Iedomājies situāciju – tu brauc pa šoseju, radio skan tava mīļākā dziesma, bet pēkšņi vadības panelī iedegas dzeltena lampiņa, kas atgādina pakavu ar izsaukuma zīmi vidū. Tā signalizē par izmaiņām riepu spiedienā, tāpēc pirmajā mirklī prātā var iešauties sliktākais scenārijs: "Riepa ir caura, tūlīt palikšu uz ceļa, kur ir tuvākais serviss?". Taču realitātē šis signāls ne vienmēr nozīmē tik dramatisku scenāriju. Šajā rakstā iziesim cauri visam, ko tev vajadzētu zināt par šādām situācijām un pastāstīsim, kā rīkoties, lai nesabojātu ne auto, ne savus nervus!

Kas īsti ir TPMS, un kā tas strādā?

Mūsdienu automašīnas ir gudrākas nekā jebkad agrāk, un lielākā daļa no tām ir aprīkotas ar TPMS (Tire Pressure Monitoring System) jeb riepu spiediena kontroles sistēmu. Tā ir radīta tavai drošībai, taču reizēm mēdz būt arī nedaudz kaprīza. Ir svarīgi saprast, ka eksistē divu veidu sistēmas, un tas, kādu informāciju redzi savā panelī, ir atkarīgs no tā, kura no sistēmām ir tavā auto.

1. variants: tiešā sistēma (Direct TPMS)

Šī sistēma izmanto fiziskus riepu spiediena sensorus, kas ir iebūvēti katrā ritenī (parasti pie ventiļa). Tie mēra reālo gaisa spiedienu riepas iekšpusē un sūta datus uz borta datoru.

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Vai tev ir sajūta, ka, braucot pa taisnu ceļu, automašīna spītīgi cenšas nokļūt grāvī vai iebraukt pretējā joslā? Varbūt stūre stāv nedaudz slīpi, lai gan riteņi ir vērsti taisni? Šīs ir klasiskas pazīmes, kas liecina, ka auto nepieciešama tā dēvētā savirzes regulēšana. Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc šī procedūra ir tik svarīga (īpaši ziemas sezonā), un kāpēc Riepu garāža piedāvātais serviss ar garantiju ir labākā izvēle tavam auto!

Kas patiesībā slēpjas zem vārdu salikuma savirzes regulēšana?

Bieži vien autovadītāji uzskata, ka riteņiem vienkārši jābūt taisniem. Taču automašīnas ritošā daļa ir daudz sarežģītāka. Riteņu ģeometrija ietver vairākus leņķus, no kuriem svarīgākie ir sagāzums, savērsums un stūres ass, tāpēc pareizais apzīmējums ir riteņu ģeometrijas regulēšana, jo vienkopus tiek regulēti vairāki leņķi.

Tomēr tautas valodā plašāk tiek izmantota savirzes regulēšana. Tās laikā meistars, izmantojot specializētas iekārtas, pārbauda un koriģē visus parametrus atbilstoši konkrētā auto ražotāja specifikācijām. Ja šie leņķi ir neprecīzi pat par dažiem milimetriem, auto uzvedība uz ceļa var krasi pasliktināties, bet riepas – ātrāk nodilt.

Drošības iestādes vērtē dabīgā kaučuka eksportu uz Krieviju caur Latviju, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Tāpat raidījumā informē, ka Latvija diskusijās par nākamo jeb 20. sankciju paketi, kas gaidāmas nākamā gada sākumā, aicināšot dabīgo kaučuku pakļaut sankcijām. Lielāka skaidrība par to, kāda varētu izskatīties nākamā sankciju pakete, gaidāma martā.

Radījumā atzīmē, ka pagājušajā gadā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz 2000 tonnu dabīgā kaučuka un atbilstoši muitas deklarācijām datubāzē "Export Genius", pēc Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes ziņotā, viens no galvenajiem ES dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur to izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved caur Latviju.

Raidījumā skaidro, ka dabīgo kaučuku pamatā ražo Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav sankciju režīmā, dabīgo kaučuku no tām parasti uz Krieviju eksportē pa tiešo vai caur Ķīnu. Taču kaučuks Krievijā nonāk arī caur Eiropas valstīm. Ukrainā secināts, ka pērn piegādātāji no ES uz Krieviju aizveda dabīgo kaučuku vairāk nekā 2,5 miljonu eiro vērtībā, tostarp Latvija nodrošinājusi 86% no visa dabīgā kaučuka, kas no ES piegādāts Krievijai, kamēr 14% piegādāti no Itālijas.

Liepājā, svinīgi iemūrējot laika kapsulu, Scania Latvia iezīmēja jaunā kravas automašīnu servisa un pārdošanas centra būvniecības pirmo posmu.

Šis projekts ir nozīmīgs ne tikai uzņēmuma tālākajai attīstībai, bet arī reģiona transporta infrastruktūrai un uzņēmējdarbības videi.

Jaunais Scania Latvia centrs kļūs par vienu no nozīmīgākajiem transporta pakalpojumu infrastruktūras objektiem Kurzemē. Tas ne tikai paaugstinās pakalpojumu pieejamību profesionālajiem pārvadātājiem, bet arī veicinās: reģiona ekonomisko aktivitāti, vietējās uzņēmējdarbības attīstību, modernu, drošu un ilgtspējīgu infrastruktūru transporta sektorā.

Jaunais servisa centrs aizstās līdzšinējo Liepājas servisu, kas atrodas dažu minūšu braucienā no topošās vietas Grīzupes ielā 1B. Aptuveni 1300 m² lielajā ēkā būs ierīkotas trīs remonta un apkopes līnijas, kas ļaus vienlaikus apkalpot līdz desmit kravas automašīnām. Centrā paredzēta arī moderni aprīkota automazgātava un komfortablas telpas servisa un pārdošanas speciālistiem. Servisa centra izveides kopējais investīciju apjoms ir 4,6 miljoni eiro.

Latvijas IT uzņēmums "Capital" 2025. finanšu gadu noslēdzis ar 38 miljonu eiro apgrozījumu, sasniedzot vēsturiski augstākos darbības rādītājus.

Pozitīvo dinamiku veicinājusi e-komercijas attīstība un pieprasījums pēc kompleksiem IT risinājumiem, savukārt ražošanas segmentā fiksēts nozīmīgs atskaites punkts - realizēts 200 tūkstošais "Capital Neo" sērijas dators.

“Rezultātus visos darbības segmentos veicinājusi gan vispārēja tirgus atveseļošanās, gan mērķtiecīgas investīcijas e-komercijā, pilna servisa IT pakalpojumu attīstībā un tīkla infrastruktūras risinājumu nodrošināšanā,” norāda "Capital" valdes priekšsēdētājs Ivars Putniņš.

Stabils pieprasījums saglabājies gan no privātā sektora uzņēmumu puses, gan valsts un pašvaldību iestāžu segmentā, kur pieaug nepieciešamība pēc komplicētākiem un drošākiem IKT risinājumiem. Viņš uzsver, ka pērn augusi interese par IT ārpakalpojumiem, jo uzņēmumiem uzturēt savu IT speciālistu komandu iekšienē ne vienmēr ir ekonomiski pamatoti. “Pieprasījums pēc pilna servisa IT pakalpojumiem aizvien saglabājas augsts. Arī šogad turpināsim audzēt šīs nodaļas kompetenci,” papildina I. Putniņš.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Nākotnes loģistikas arhitekts – KIA PV5 Cargo

Pēdējās desmitgades laikā uzņēmumu autoparki un loģistikas nozare ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas: pieaugošas prasības pēc ilgtspējas, pilsētvides ierobežojumi iekšdedzes dzinējiemun e-komercijas straujā attīstība ir radījusi nepieciešamību pēc uzticama palīga, kas nav vienkārši transportlīdzeklis, bet gan mobils biznesa risinājums. Dienvidkorejas auto ražotājs KIA uz šo izaicinājumu ir atbildējis ar PV5 Cargo, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt vismaz 416 kilometrus.

Mazāk nekā mēnesi pēc debijas vieglā komerctransporta industrijā pirmais pilnībā elektriskais furgons KIA PV5 Cargo ir ieguvis ne tikai prestižāko balvu konkursā "International Van of the Year", bet arī uzstādījis pasaules Ginesa rekordu vieglo elektrisko furgonu klasē. Rekorda braucienam, kas notika 2025. gada 30. septembrī pa koplietošanas ceļiem Frankfurtes ziemeļos, Vācijā, tika izmantots četrdurvju PV5 Cargo Long Range, kas aprīkots ar 71,2 kWh akumulatoru. PV5 ar vienu uzlādi un maksimālo pieļaujamo kravu spēja nobraukt 693,38 kilometrus.

Galerijā “Petroleja” 10.decembrī apbalvoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa “Ideju kauss 2025” uzvarētāji.

Galveno balvu – 10 000 eiro idejas attīstībai – ieguvis Aivars Vembris un Arturs Bundulis no Latvijas dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmuma “AP4PIC” ar fotoniskām polimēru mikroshēmām elektrisku mikroshēmu aizvietošanai datu centros. Šī gada uzvarētājs piedāvā risinājumu vienai no pasaules straujāk augošajām problēmām – datu centru milzīgajam elektroenerģijas patēriņam.

Daļu elektrisko mikroshēmu datu centros ir iespējams aizstāt ar fotoniskām mikroshēmām. Šāda nomaiņa nepieciešama, jo mākslīgā intelekta pielietošana veicina elektroenerģijas patēriņu datu centros. Aivara Vembra izstrādātās Polimēra fotonikas platformas risinājums ir mikroshēmas veidot no polimēriem, kas būtiski samazinātu ražošanas izmaksas. Šobrīd vairākas mikroshēmas jau ir testētas laboratorijā.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai ir kļuvis par faktoru, kas tieši ietekmējis pasaules energoresursu tirgus un attiecīgi arī cenas Latvijā. Ja pašreizējais biržas cenu līmenis saglabāsies, degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās 10–12 centu apmērā par litru jau tuvākajās dienās ir visreālākais scenārijs.

Pasaules degvielas tirgus uz notikumiem Tuvajos Austrumos reaģēja nekavējoties un strauji: vienas diennakts laikā kotācijas biržā ICE Futures pieauga aptuveni par 20% jeb vairāk nekā par 140 dolāriem par tonnu. Faktiski vienas dienas laikā cenas pieauga tikpat, cik iepriekšējo divu mēnešu laikā. Ja šis līmenis saglabāsies līdz vakara PLATTS cenu fiksācijai, Latvijas autovadītāji jau tuvākajās dienās degvielas uzpildes staciju tablo var ieraudzīt pieaugumu par 10–12 centiem litrā.

Iespējamie situācijas attīstības scenāriji

Turpmākā cenu dinamika būs atkarīga no situācijas attīstības Irānā, un šobrīd to precīzi prognozēt ir ļoti sarežģīti. Ja konflikta puses uzsāks sarunas un vienosies par pamieru, tas būtu pozitīvāks scenārijs gan reģiona valstu iedzīvotājiem, gan energoresursu patērētājiem visā pasaulē. Taču, ja raķetes vienlaikus nogremdēs vairākus tankkuģus un nopietni sabojās naftas termināļus vai ieguves laukus, tas būs pavisam cits scenārijs. Šādā gadījumā 10 centu pieaugums varētu šķist tikai nenozīmīga epizode daudz straujāka cenu lēciena priekšā.Vienlaikus jāņem vērā, ka militāras eskalācijas gaidas jau daļēji bija iekļautas biržas kotācijās, bet pieprasījuma un piedāvājuma fundamentālais līdzsvars pasaules naftas tirgū joprojām ir salīdzinoši vājš. Tāpēc, ja nenotiks strauja konflikta saasināšanās, cenu kāpums Latvijā īstermiņā, visticamāk, nepārsniegs 10 – 12 centus par litru salīdzinājumā ar februāra beigām.

29. novembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija, norisināsies reģionā lielākā ārzemju privāto skolu un vasaras izglītības programmu izstāde bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Pasākumu organizē Baltic Council for International Education un Meridian Group — vadošie starptautiskās izglītības eksperti.

Izstādē būs pārstāvētas vairāk nekā 30 prestižas skolas no Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Vācijas, Austrijas, Spānijas, Šveices un citām valstīm.

Skolas ar unikālu vēsturi un izcilām iespējām

Starp dalībniekiem ir mācību iestādes ar gadsimtiem senām tradīcijām:

• Ruthin School (UK) — dibināta 1284. gadā, viena no senākajām skolām Lielbritānijā.

• Felsted School (UK) — darbojas kopš 1564. gada, piedāvā GCSE, A-Level un IB programmas.

• Christ College Brecon (UK) — skola ar vēsturi kopš 1541. gada, kas apvieno tradīcijas un mūsdienīgas mācību pieejas.

Unikāli piedāvājumi:

• Rossall School (Anglija) — augsti vērtēta IB skola ar deju, golfa akadēmijām un Manchester City futbola akadēmiju.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” regulāri veic pieejamības novērtējumu ar “slepenā pircēja” metodi, kurā piedalās cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Šī pieeja ļauj praksē pārbaudīt, cik patiesībā iekļaujoši un pieejami ir konkrētā uzņēmuma pakalpojumi, digitālā vide un klientu apkalpošana. Kā norāda “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, līdzšinējā pieredze rāda, ka aptuveni katra otrā slepenā vizīte atklāj būtiskus trūkumus, kas cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem liedz patstāvīgi saņemt pakalpojumu. Lielākoties tas saistīts ar nepietiekamām zināšanām par likumdošanu, izpratnes trūkumu par klientu vajadzībām un vides pieejamību, tostarp nezināšanu par palīgtehnoloģijām, kas palīdz cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti.

Saskaņā ar 2025. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir vairāk nekā 215 tūkstoši pieaugušo ar invaliditāti, kas veido aptuveni desmito daļu Latvijas iedzīvotāju, un vienlaikus sabiedrība strauji noveco — seniori veido gandrīz 22 % iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka ir milzīga daļa sabiedrības, kurai ikdienā ir grūtības piekļūt dažādu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.

“A komanda” ir apvienības “Apeirons” izveidota iniciatīva – tā ir 4-5 cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem komanda, kura, izmantojot “slepenā pircēja” metodi, sniedz iespēju uzņēmumiem praktiski pārbaudīt, vai piekļūstamības risinājumi, kurus tas ieviesis, patiešām strādā un atbilst cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem vajadzībām, vienlaikus sniedzot ieteikumus, kādi uzlabojumi ir nepieciešami.

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Baltijas vadošais redzes aprūpes un optikas preču mazumtirgotājs "OC VISION" 2025. gadu noslēdz ar ievērojamu izaugsmi, ko apliecina veiksmīga obligāciju emisija kapitāla tirgū, pārliecinoši finanšu rādītāji un vērienīga veikalu tīklu modernizācija. "OC VISION" šogad būtiski transformējis Latvijas optikas nozari.

“Aizvadītais gads mums ir bijis stratēģisku lēmumu un pārliecinošas izaugsmes laiks. Veiksmīga obligāciju emisija un vērienīgas investīcijas redzes un dzirdes centru tīkla attīstībā un digitalizācijā ir ļāvušas ne tikai nostiprināt mūsu pozīcijas tirgū, bet arī pacelt redzes un dzirdes korekcijas nozares standartus jaunā līmenī. Mēs investējam innovācijās, kas ilgtermiņā veicina visas nozares attīstību un uzlabo klientu pieredzi, jo ticam, ka uzņēmuma ilgtspēja balstās spējā nepārtraukti pilnveidoties un sniegt labāko mūsu klientiem un sadarbības partneriem. Paveiktais ir kā garantija stabilai izaugsmei arī nākotnē!” – Toms Dzenis, "OC VISION" valdes loceklis

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.

Latvijas dalība starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" ir solis Latvijas ekonomikas attīstībai un veicinās tūrisma nozares attīstību, norāda banku ekonomisti, komentējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) noslēgto līgumu par Latvijas dalību "Michelin Guide" līdz 2028. gadam.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka tūristu piesaistes palielināšanai ir nepieciešamas investīcijas, tostarp jāveido vairāk tūristus interesējošas un atpazīstamas laika pavadīšanas iespējas.

"Tūrisma nozares devums Latvijas ekonomikai joprojām ir neizmantots un šādas aktivitātes palīdz to uzlabot," skaidro ekonomists, piebilstot, ka tas ceļ apkalpojošās nozares apņēmību uzturēt un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

Dalība MICHELIN ceļvedī vēl trīs gadus Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības...

Gašpuitis uzsver, ka šo investīciju aktivitāti kopumā jāvērtē pozitīvi un kā vienu no daudzajām, kas nepieciešama.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka investīcija 380 000 eiro apmērā gadā dalībai "Michelin Guide" ir stratēģisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai.

"Starptautiskā prakse rāda, ka "Michelin" atzinība būtiski palielina gastronomijas tūrisma pievilcību un liela daļa tūristu ir gatavi tērēt vairāk, lai baudītu augstvērtīgu ēdināšanu. Tas nozīmē ilgāku viesu uzturēšanos un lielākus ieņēmumus vietējā ekonomikā," pauž Purgailis, piebilstot, ka restorānu apgrozījums pēc "Michelin" atzīšanas var pieaugt par 15-40%, kas stimulē investīcijas kvalitātē, personālā un inovācijās.

Ekonomists uzsver, ka šāda iniciatīva ne tikai stiprina Latvijas tēlu Ziemeļeiropas gastronomijas kartē, bet arī rada reālu ekonomisku atdevi tūrisma, viesnīcu un pakalpojumu sektoros.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka summa, kas maksājama par dalību ceļvedī, ir simboliska un nav jautājumu, vai to ir vērts maksāt.

"Iespējams, ka līdz ar dažādu atsauksmju portālu un viedierīču digitālo karšu attīstību cilvēki mazāk izmanto pašu "Michelin Guide". Taču tā piešķirtās zvaigznes un citas nominācijas ir ļoti prestižas," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka pasaules lielo mediju ceļojumu un galamērķu aprakstos, kā arī citos tūrisma ceļvežos bieži tiek pieminēts tas, cik restorānu ar "Michelin" tituliem ir katrā valstī vai pilsētā, un tiek pieminēti konkrētie restorāni. Turklāt ir pētījumi par to, kā "Michelin" zvaigžņu piešķiršana ietekmē restorānu apgrozījumu un tūrisma plūsmas to apkārtnē. Tāpat ir izmērīta arī neliela pozitīva ietekme uz mājokļu cenām "Michelin" restorānu apkārtnē. Pati iespēja iekļūt ceļvedī veicina nozares attīstību, mudinot pakalpojumu sniedzējus paaugstināt kvalitāti.

Ekonomists skaidro, ka samaksa par dalību ceļvedī ir simboliska tāpēc, ka galvenais sponsors joprojām ir pats franču riepu ražošanas uzņēmums "Michelin". Tas sedz tikai mainīgās izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu teritoriju iekļaušanu ceļvedī. Tā nav samaksa par novērtējumu piešķiršanu, gida inspektori darbojas neatkarīgi un apmeklē restorānus anonīmi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka vidējam tūristam diez vai noteicošais iemesls kādas valsts apmeklējumam būs "Michelin" ceļvedis. Taču ļoti iespējams, ka specifisks tūristu segments - turīgie, gastrotūristi - izmanto "Michelin" ceļvedi kā vienu no faktoriem, lai izvēlētos nākamo galamērķi.

"Būšana "Michelin" ceļvedī neapšaubāmi ir starptautiski atpazīstama restorānu kvalitātes zīme. Tā ir vēlama, lai piesaistītu maksātspējīgus tūristus, īpaši situācijā, kad kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva - arī ir iekļautas šajā ceļvedī," uzsver ekonomiste.

Zorgenfreija norāda, ka atsevišķi pieejamie pētījumi apgalvo, ka dalība ceļvedī veicina ilgāku tūristu uzturēšanos konkrētajā galamērķī. Igaunijas Tūrisma attīstības biroja pārstāvji iepriekš izteikušies, ka atrašanās "Michelin" ceļvedī veicina Ziemeļvalstu gastrotūristu interesi par Igauniju kā galamērķi. Viņu vērtējumā par 6% varētu augt gastrotūristu skaits, kas nozīmētu papildu tūristu tēriņus 1,5 miljonu eiro apmērā gadā ārpus paša restorānu segmenta.

"Atrašanās "Michelin" ceļvedī un augsts novērtējums tajā visdrīzāk nozīmē būtisku kāpumu attiecīgo restorānu ieņēmumos - gan lielākas klientu plūsmas, gan augstāku cenu rezultātā," pauž Zorgenfreija. Viņa pauž, ka publicēti vairāki pētījumi, piemēram, no Vašingtonas universitātes un Ziemeļkarolīnas universitātes pētniekiem, kas liecina, ka papildu "Michelin" zvaigznes iegūšanas rezultātā ēdienu cenas kāpj. Vienlaikus pētījumi norāda, ka zvaigžņu iegūšana un uzturēšana ir saistāma ar būtiskām investīcijām un izmaksām, kā rezultātā cenu pieaugums var neiet roku rokā ar peļņas apmēru.

"Novērtēt Latvijas dalības "Michelin Guide" ceļvedī pienesumu kopējā valsts ekonomikā ir sarežģīti. Kopumā tūrisma ieņēmumi 2024. gadā (nākamajā gadā pēc Latvijas pievienošanās "Michelin" ceļvedim) pieauga par 88 miljoniem eiro kopš 2023. gada, bet kāpums 2025. gadā varētu būt bijis teju divas reizes lielāks. Skaidrs, ka vien pavisam neliela daļa no minētā tūristu tēriņu kāpuma ir "Michelin" ceļveža ietekme, tomēr tas varētu būt viens no faktoriem, kas tūristus vedinājis atvērt savu maciņu plašāk," pauž Zorgenfreija.

LIAA pārstāvji izteikušies, ka nodokļu ieņēmumi no ceļvedī iekļautajiem restorāniem palielinājušies par 1,3 miljoniem eiro pēdējo trīs gadu laikā. Ja pieņem, ka šis vērtējums ir korekts, vienkāršoti rēķinot, tas nozīmē, ka gadā tie ir ap 433 000 eiro ieņēmumu budžetā. Tas ir nedaudz vairāk nekā plānotā ikgadējā Latvijas dalības "Michelin" ceļvedī līguma summa - 380 000 eiro. No vienas puses, jāņem vērā tas, ka noteikti ne viss konkrēto restorānu samaksāto nodokļu kāpums ir noticis, pateicoties iekļaušanai ceļvedī. No otras puses, tie tūristi, kas brauca uz Latviju, pateicoties "Michelin" ceļvedim, ne tikai ēda restorānos, bet arī palika viesnīcās, apmeklēja tūrisma objektus un iepirkās. Arī tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Kopumā ir ļoti grūti novērtēt patieso efektu uz tautsaimniecību un to, vai izmaksas ir adekvātas ieguvumiem. Taču virspusēja analīze liek domāt, ka tie visdrīzāk nebūs ierindojami starp sliktāk izlietotajiem budžeta līdzekļiem.

Jau ziņots, ka LIAA noslēgusi līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" līdz 2028. gadam. Dalība "Michelin" ceļvedī Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā, un pretendents izvēlēts sarunu procedūras rezultātā.

Pērn gada nogalē LIAA noslēdza jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi "Michelin Guide" par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā - no 2026. gada līdz 2028. gadam. Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

LIAA norāda, ka jaunais līgums ar "Michelin" gastronomijas ceļvedi nodrošinās sadarbības pēctecību un ļaus turpināt darbu pie Latvijas gastronomijas piedāvājuma starptautiskās atpazīstamības, kā arī motivēs restorānus nodrošināt nemainīgi augstus kvalitātes standartus un konkurētspēju Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Tāpat "Michelin Guide" saskaņā ar noslēgto līgumu trīs gadu periodā nodrošinās Latvijas publicitāti un mārketinga aktivitātes savos komunikācijas kanālos.

Tāpat ziņots, ka "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen". "Michelin Guide" Latvijas izlasē ir iekļauti 27 restorāni Rīgā un septiņi ārpus galvaspilsētas.

Restorānam "Pavāru māja" ir piešķirta zaļā zvaigzne jeb ilgtspējas apbalvojums.

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais restorāns "Ferma" un Restorānu servisa skola pārtraukuši darbību līdzšinējā adresē Valkas ielā, Rīgas centrā, apstiprināja skolas vadītājs un restorāna saimnieks Māris Astičs.

Viņš norādīja, ka lēmums pārtraukt darbību telpās iepretim Viesturdārzam pieņemts pēc tam, kad pēkšņi mainījās telpu nomas nosacījumi un nebija iespējams vienoties par jaunu sadarbību šajās telpās.

Tāpat, ņemot vērā sezonālo situāciju restorānu nozarē gada sākumā, turpmāka darbība konkrētajās telpās vairs nebija iespējama un ekonomiski pamatota. Tādējādi tika pieņemts lēmums telpas atbrīvot, sacīja restorāna saimnieks.

Astičs norādīja, ka telpas uzņēmums atstāja šogad februārī. Patlaban skola turpina darbu - topošie pavāri un konditori atrodas praksē, kā arī teorētiskās mācības notiek attālināti. Viņš skaidroja, ka pašlaik skolai ir sadarbības partneri, ar kuriem varēs vienoties par meistarklašu vadīšanu, kā arī viņš pauda cerību, ka mācību gadu Restorānu servisa skola varēs noslēgt jaunās telpās.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Sākoties 2026. gadam, tirdzniecības centru nozare Baltijā vairs neuzdod sev jautājumu, vai mainīties, jo jautājums ir tikai, cik ātri un cik gudri to darīt.

Nozare ienāk jaunā attīstības posmā, kurā vienlaikus iezīmējas trīs skaidras tendences: dinamisks ēdināšanas, izklaides un sporta piedāvājuma pieaugums, vēl plašāks mākslīgā intelekta pielietojums un sinerģija ar apkārtējās pilsētvides attīstību.

Ēdināšana, izklaide un sports – kāpēc tieši šīs kategorijas?

Atbilde patiesībā ir vienkārša: ērtība un paradumi. Cilvēki arvien apzinātāk plāno savu laiku un labprāt apvieno vairākus mērķus vienā vietā – iepirkšanos, maltīti, fiziskās aktivitātes un kvalitatīvu laika pavadīšanu. Līdz ar ko liels tirdzniecības centrs nomniekiem sniedz, ja ne gluži garantētu, tad noteikti prognozējamu klientu plūsmu, savukārt apmeklētājiem – iespēju visu izdarīt ērti vienā vietā.Šo tendenci apstiprina arī konkrēti dati. Mūsu nesen veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem ziemas periodā rāda, ka aukstajos mēnešos tirdzniecības centri arvien biežāk tiek apmeklēti ne tikai pirkumu veikšanai, bet arī pakalpojumu saņemšanai un brīvā laika pavadīšanai.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, ir uzsācis sadarbību ar Lietuvā bāzētu tehnoloģiju jaunuzņēmumu Chaseit, lai zvanu centros ieviestu mākslīgā intelekta (MI) balss aģentus.

Pēc veiksmīgi īstenota pilotprojekta, kura laikā tika testēts MI balss aģentu darbs angļu valodā, Eleving Group pāriet nākamajā sadarbības posmā ar Chaseit, ieviešot MI balss aģentus vairākos tirgos un dažādās valodās.

“Grupas uzņēmumiem šobrīd ir vairāk nekā 470 tūkstoši aktīvu klientu, kas nozīmē, ka ikdienā zvanu centri apstrādā ļoti lielu informācijas apjomu. Lai atvieglotu klientu apkalpošanas komandu darbu, pilotprojekta ietvaros testējām MI balss aģentus zvanu centros. Sākotnējie rezultāti ir ļoti pozitīvi — balss aģenti dienā spēj veikt vairāk nekā 20 tūkstošus zvanu, šāda apjoma apstrādei būtu nepieciešami aptuveni 100 darbinieki. Ņemot vērā pozitīvos rezultātus, šobrīd uzsākam balss aģentu ieviešanu vairākos tirgos, turklāt dažādās valodās. Rumānija būs pirmā valsts, kurā mākslīgā intelekta balss aģenti, kas runā vietējā valodā, tiks ieviesti kā daļa no ikdienas darba procesiem,” skaidro Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un būtiskāko būvdarbu posmu pabeigšanu, nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis spāru svētkus projektā “Nīcgales mājas”. Investējot 9 miljonus eiro, vienlaikus top divas sešstāvu dzīvojamās ēkas ar 74 dzīvokļiem.

Paredzēts, ka jaunie īpašnieki savu mājokļu atslēgas saņems 2026. gada otrajā pusē.

“Centra tuvums un attīstītā infrastruktūra padara Purvciemu par vienu no Rīgas dinamiskākajām un dzīvošanai pieprasītākajām apkaimēm. Tā kā lielu daļu tās teritorijas šobrīd veido novecojusi padomju laika apbūve, ar projekta “Nīcgales mājas” attīstību vēlamies veicināt mūsdienīgu un energoefektīvu mājokļu pieejamību gan šajā mikrorajonā, gan galvaspilsētā kopumā,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

Projektā “Nīcgales mājas” pirmo reizi klientiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties slēdzamas privātās garāžas, kas tiks izbūvētas abu ēku pirmajos stāvos.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns ceturtdien parakstīja kopumā ap 950 miljonu eiro vērtus līgumus ar Lietuvas būvkompāniju "Conres LT" un "Fegda" kopuzņēmumu "Rudina" un Igaunijas celtniecības kompānijas "Merko Ehitus" meitasuzņēmumu Lietuvā "Merko statyba" par Vācijas brigādes vajadzībām būvētās Rūdninku militārās pilsētiņas otrās kārtas celtniecību.

"Rudina" būvēs projekta daļu 348,36 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet "Merko statyba" būvēs atlikušās divas projekta daļas attiecīgi 280,43 un 322,8 miljonu eiro vērtībā.

Projekta kopējā vērtība sasniegs ap 1,4 miljardiem eiro, norādīja Kauns.

"Mēs esam gandarīti, ka plānotās augstākās summai, kas bija 1,8 miljardi eiro, vietā mēs esam ietaupījuši naudu, ja tā var teikt, un mums būs 1,4 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka konkurss tika veikts konkurētspējīgā vidē, kā tam arī jābūt," ceturtdien līguma parakstīšanas ceremonijā teica Kauns.

Kā informēja Aizsardzības ministrija, projekta kopējās izmaksas ietver ne tikai infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, bet arī tās uzturēšanu un apkalpošanu 12,5 gadu garumā, kā arī finansēšanas izmaksas.

Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, informēja tiesā.

Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus.

Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.