Jaunākais izdevums

Investīciju plāns par veco ražošanas iekārtu nomaiņu Sakret rūpnīcā Latvijā atlikts, vienlaikus uzņēmuma ražotnes Igaunijā un Latvijā šogad gāzes vietā sāka izmantot dīzeļdegvielu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Viņš 2022. gadu uzskata par force majoure laiku, ko izraisījis karš Ukrainā. Vienlaikus, tēlaini sakot, Baltijai vienā pusē ir ūdens, otrā pusē - tuksnesis, un tā tas, visdrīzāk, saglabāsies gadu desmitiem. Šādā situācijā vieglāk dzīvot ir tad, ja visas trīs Baltijas valstis, kuras ir ES dalībvalstis, kooperējas, rīkojot vienotus iepirkumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā ir atbilstoša pašreizējiem pārmaiņu laikiem - pieauga izmaksas, bijām spiesti paaugstināt cenas. Kopumā 2022. gadu uzskatu par force majoure laiku, ko izraisījis karš Ukrainā. Sakret 2022. gada deviņos mēnešos savā pamata tirgū — Baltijā – ir realizējis tikpat daudz produkcijas (tonnās) kā analogā laikā pērn. Holdinga finansiālās darbības rādītāji arī ir labi, jo atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam ražošanas tehnoloģiskajam procesam nepieciešamo dabasgāzi līdz vasaras sākumam iegādājās par fiksētām cenām, kaut arī Eiropas tirgū strauji pieauga tās cenas. Lai mazinātu gāzes izmaksu spiedienu, Sakret Igaunijā un Latvijā īstenoja gāzes aizstāšanu ar dīzeļdegvielu, jo savulaik tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmantoja tieši dīzeļdegvielu, bet pāreja uz ērtāko un tobrīd lētāko gāzi notika vēlāk. Igaunijas vidienē, kur atrodas Sakret ražotne, nav dabasgāzes infrastruktūras, tāpēc tur līdz šā gada vasarai tika izmantota sašķidrinātā gāze (LNG), bet tagad — dīzeļdegviela. No šā gada 1.oktobra arī Sakret Latvijas ražotnē dabasgāze ir aizstāta ar dīzeļdegvielu. Diemžēl šāda nosacīti ātra energoresursu nomaiņa tehnoloģisko procesu dēļ nav iespējama Lietuvas ražotnē. Protams, arī dienvidu kaimiņvalstī šāda nomaiņa iespējama, tikai tā atšķirībā no ražotnes Latvijā un Igaunijā prasa būtiskus kapitālieguldījumus. Šogad jau pieredzētais ar energoresursu cenām vedina tikai uz domām par manipulācijām, jo gāze, kura plūst pa cauruļvadu uz rūpnīcu, ir vairākas reizes dārgāka par dīzeļdegvielu, kuru var iegādāties degvielas uzpildes stacijā.

Visu rakstu lasiet 1.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 01.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Investīciju plāns par veco ražošanas iekārtu nomaiņu Sakret rūpnīcā Latvijā atlikts, vienlaikus uzņēmuma ražotnes Igaunijā un Latvijā šogad gāzes vietā sāka izmantot dīzeļdegvielu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.novembra numurā lasi:

Statistika

Iedzīvotāju bažas par rēķiniem aug

Tēma

Bažas par vēja industrijas monopolizēšanu

Aktuāli

Tā kā līdz šim, tālāk dzīvot nevar

Sabiedriskais līgums

Valsts aizsardzības pamats - ģimenes, kuras audzina dēlus

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies cita dzīve

Cilā valdes atbildības latiņas līmeni

Kokapstrāde un būvniecība

Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt par neiespējamu

Māris Ķirsons, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvija, bet arī Zviedrijā, tāpēc tādu pieņemšanu valstis, kuras ir bagātas ar mežiem nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda "Dienas Bizness" sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs enerģētikā, šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Diskusijas dalībnieki:

  • Jurģis Miezainis, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts;
  • Andris Vanags, SIA "Gren Latvija" valdes priekšsēdētājs;
  • Lars-Georg Hedlund, SIA "Sodra Latvia" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru