Jaunākais izdevums

No izrādīšanās līdz lielākajai iespējai, tā 16+1 valstu samitu redz transporta nozares pazinēji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nedēļas nogalē gaidāmo Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas politiķu un komersantu forumu Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumu un to apvienību pārstāvji un citi nozares zinātāji vērtē ļoti dažādi. «Šis pasākums ir vislabākā iespēja, kāda Latvijai līdz šim bijusi,» norāda bijušais satiksmes ministra Anrijs Matīss. Ja Latvijas puse spēs to izmantot, prezentējot konkurētspējīgu piedāvājumu, var tikt nodibināti labi biznesa kontakti, jo ķīniešu kompānijas ņem vērā valdības pārstāvju dalību dažādos pasākumos. Savukārt, ja šī iespēja netiks izmantota, tā būs izgāšanās. Viņaprāt, protams, nav labi, ka uz samitu neieradīsies Ķīnas transporta ministrs, taču diezin vai tas ir kāds konkrēts signāls Latvijas pusei.

Arī biedrības Baltijas Asociācija‒transports un loģistika prezidente Inga Antāne sagaida, ka Satiksmes ministrija un Latvijas dzelzceļš liks galdā ķīniešiem nevis izklāstu par Latvijas transporta infrastruktūru, bet konkurētspējīgu tranzīta koridora piedāvājumu. Viņa car, ka tiks panākta konceptuāla vienošanās par to, ka Latvija ir cienīga iekļauties Zīda ceļā kā izeja uz Skandināviju, kā arī vienošanās par turpmākiem soļiem konkrētu kravu grupu apkalpošanā caur Latvijas ostām.

Visu rakstu Nepalaist garām iespēju lasiet ceturtdienas, 3.novembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāmobilizējas sadarbībai ar Ķīnu aviācijas, dzelzceļa pārvadājumu, ostu un industriālo zonu jomā, sarunā ar Dienas Biznesu ceturtdien norāda Satiksmes ministrijas nozares atašejs Helmuts Kols.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas šobrīd liecina, ka komunikācija starp Ķīnu un Latviju politiskajā un uzņēmumu līmenī var rezultēties ar reāliem projektiem transporta jomā?

Pirms mēneša atzīmējām Ķīnas‒Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienu. Šis būtiskais fakts sakrīt ar lēmumu pieņemšanas laiku ne tikai divpusējas, bet arī daudzpusējas sadarbības ietvaros. Ķīnai esam interesanti ne tikai labā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, bet drīzāk daudzpusējas sadarbības ietvaros, ko Ķīna realizē ar «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīvu.

Viens no tās formātiem ir 16+1. Pērnā gada beigās Centrālās un Austrumeiropas valstu vadītāju un Ķīnas premjera samitā Sudžo tika izlemts fundamentāls jautājums par to, kā Ķīna var rast kopsaucējus ar minētajām valstīm infrastruktūras attīstības un savienojamības jomā, kā arī stimulēt kopējo ekonomisko izaugsmi. Šie trīs punkti faktiski ir Ķīnas redzējums sadarbībā ar mūsu reģionu. Ja runājam par tiešajām investīcijām, pārstāvniecībām un kopuzņēmumiem, Ķīnas ekonomiskā aktivitāte Latvijā un arī kopumā Baltijā 25 gados bijusi maza. Tirdzniecība, protams, notiek, bet tā ir tikpat nesabalansēta kā ar jebkuru citu valsti, ar ko Ķīna strādā. Ķīna apzinās, ka patēriņš un tās ekonomiskā izaugsme ir samazinājusies, tur notiek pārmaiņas, un, veidojot daudzpusējo sadarbību, valdība sākusi strādāt ar potenciālajiem izaugsmes reģioniem. Viņu ieskatā Latvija ir vieta, kur iespējams veikt uzņēmējdarbību un investīcijas. Pērn t.s. Sudžo ceļa kartē Ķīna savos plānos iezīmēja arī Baltijas jūras reģionu. Tas ir monumentāls pagrieziens, jo līdz šim tur valdīja apziņa, ka šis reģions atrodas kaut kur aiz kādreizējā Dzelzs aizkara. Sudžo ceļa karte saskan arī ar Ķīnas Nacionālās Attīstības un Reformu Komisijas (NARK) lēmumu. Ķīnā līdzīgi bijušajai PSRS ekonomiskā plānošana tiek veikta centralizēti, un tā balstās uz piecu gadu plāniem. Šobrīd tā ir 13. piecgade (2016.‒2020. g.). Sudžo ceļa karte ir galvenais motivators, kas ļāvis Ķīnai, tās centrālajam aparātam, municipalitātēm pievērst uzmanību Baltijas valstu reģionam. Ķīna šo reģionu sasaista ar Vidusjūru un Melno jūru, izveidojoties redzējumam par trīs jūru savienojumu. Tas dod mums pārliecību, ka «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīva attīstīsies šajā virzienā, un 16+1 formāts palīdz valstīm ar mazāku ekonomiku, iedzīvotāju skaitu vai teritoriju piedalīties plašākā Ķīnas iniciatīvā. Šis formāts paver iespēju, ka mūsu balss tiks sadzirdēta. Tā ietvaros Latvija ar savu attīstīto transporta un loģistikas sektoru veido loģistikas sekretariātu, kura pirmais pasākums notika šā gada maijā Rīgā, piedaloties arī dalībvalstu uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Tesla piegādā pirmās Ķīnā ražotās automašīnas

Lelde Petrāne, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tesla" ir piegādājusi klientiem pirmās automašīnas, kas saražotas Ķīnā, iezīmējot būtisku pavērsienu elektrisko transportlīdzekļu ražotāja darbībā, ziņo BBC.

Ražotāja tā dēvētajā "Gigafactory", kas atrodas netālu no Šanhajas, prezentēti piecpadsmit "Model 3" sedani. Uzsākot ražošanu Ķīnā, Īlona Maska izveidotā "Tesla" vēlas sev nodrošināt ievērojamu daļu no pasaules lielākā automašīnu tirgus. Turklāt "Tesla" ienākšana Ķīnā notikusi laikā, kad tirdzniecības karš piespiedis citus amerikāņu uzņēmumus pārcelt ražošanu prom no Ķīnas.

Ceremonijas laikā, kas norisinājās "Teslas" vairākus miljardus dolāru vērtajā rūpnīcā Šanhajā, 15 no darbiniekiem saņēmuši automašīnas, kuras paši iegādājušies. Automašīnu piegāde klientiem sākusies nedaudz vairāk nekā gada laikā pēc rūpnīcas celtniecības uzsākšanas.

Ķīnā ražotās "Model 3" automašīnas, kuru cena pirms subsīdijām ir 50 000 ASV dolāru, konkurēs ar vietējo elektrisko automašīnu ražotāju produkciju, tostarp "NIO" un "Xpeng Motors", kā arī ar pasaules mēroga zīmoliem, piemēram, "BMW" un "Mercedes-Benz".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas uzņēmumiem, startējot Ķīnas, tirgū jākooperējas un jāpiedāvā nišas produkti

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna atvieglojusi ceļošanas ierobežojumus 36 Eiropas valstu pilsoņiem, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Kad Pekina cīņā ar jauno koronavīrusu martā noteica stingrus ierobežojumus, gandrīz visiem ārvalstu pilsoņiem tika liegta iebraukšana Ķīnā, tostarp arī ārzemniekiem, kam ir uzturēšanās atļaujas vai kuru ģimenes locekļi dzīvo Ķīnā.

Taču šonedēļ Ķīna paziņoja, ka atvieglos vairākas birokrātiskās prasības eiropiešiem, kas cer iebraukt Ķīnā. Jaunie noteikumi ļaus pilsoņiem no 36 Eiropas valstīm, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ar derīgām uzturēšanas atļaujām pieteikties Ķīnas vīzai bez uzaicinājuma vēstules, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Visiem, kas atgriezīsies Ķīnā, būs no jauna jāpiesakās vīzai, jo dokumenti, kas izsniegti pirms pandēmijas, ir anulēti. Līdz šim Ķīna ļāva iebraukt tikai nelielam skaitam kvalificētu darbinieku, kas saņēmuši oficiālas uzaicinājuma vēstules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gaidāms būtisks cūkgaļas cenas pieaugums

Heino Lapiņš - HKScan Latvia pārdošanas direktors, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs nedēļu laikā cūkgaļas tirgus pasaulē piedzīvoja īstu cenu eksploziju – aptuveni par 21.4 procentiem. Piemēram, Vācijā cūkgaļas kautķermeņa cena strauji ir palielinājusies vidēji no 1,40 līdz 1,70 eiro par kilogramu. Pēdējo desmit gadu laikā tik straujš pieaugums nebija piedzīvots.

Notikušais vēlreiz apliecina, cik ļoti globālās ekonomikas apstākļos notikumi pat ļoti attālās valstīs ietekmē Eiropu un arī Latviju. Cūkgaļas cenu celšanās galvenais iemesls ir tās deficīts Ķīnas tirgū, ko radīja vairāki faktori. Piemēram, ASV un Ķīnas tirdzniecības kara rezultātā Ķīna noteica 62 procentu ievedmuitu no Amerikas ievestai cūkgaļai. Taču galvenais cēlonis ir Āfrikas cūku mēris, kuru Ķīnā neizdodas ierobežot.

Ķīna ir lielākā cūkgaļas ražotājvalsts, aptuveni 50 procentu šo gaļas dzīvnieku pasaulē tiek audzēti tieši Ķīnā. Šī valsts ir arī lielākais cūkgaļas patērētājs, bet tiek prognozēts, ka tās pašpietiekamība kritīsies par 10 procentiem. Rezultātā, iedzīvotāju dzīves līmenim augot, pieprasījums palielinās, bet piedāvājums postošās cūku slimības ietekmē krīt. Tas savukārt ir radījis jaunas eksporta iespējas Eiropas Savienības cūkaudzētājiem – pašlaik Ķīna importē gandrīz 40 procentu cūkgaļas no kopējā Eiropas Savienības cūkgaļas eksporta, un tas ir ļoti daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uhaņa, kur decembrī sākās koronavīrusa uzliesmojums, trešdien beidzot atvērta un cilvēkiem atļauts atstāt pilsētu, ja viņi ir veseli, paziņojušas Ķīnas varasiestādes.

Hubei provinces galvaspilsēta 23.janvārī tika pilnīgi noslēgta no ārpasaules, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, un Ķīnas komunistu līderi ir nosaukuši Uhaņu par "varoņpilsētu" tās 11 miljonu iedzīvotāju ziedošanās dēļ.

Uhaņā ar jauno koronavīrusu inficējās vairāk nekā 50 000 cilvēki un vairāk nekā 2500 ir miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina oficiālie dati.

Taču pēdējās dienās Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi Uhaņā ir atviegloti, jo jauni inficēšanās gadījumi ir sarukuši līdz minimumam. Pēdējās 21 dienas laikā Uhaņā reģistrēti tikai trīs jauni inficēšanās gadījumi.

Gaidāms, ka Uhaņu šodien ar vilcienu atstās aptuveni 55 000 cilvēku. Vairāk nekā 10 000 ceļotāju jau atstājuši pilsētu ar lidmašīnām pēc tam, kad Uhaņā atsākta aviosatiksme. Taču lidojumi uz Pekinu un starptautiskie reisi nav atjaunoti."

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bīstamās investīcijas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna ir ekonomisks sāncensis, īpaši tehnoloģiskajā līderībā, un sistēmisks konkurents, kas izvirza alternatīvus pārvaldības modeļus. Tā šo lielvalsti šā gada 12. marta preses paziņojumā nodēvēja Eiropas Komisija.

Eiropas attiecības ar Ķīnu ir sarežģītas un tālu no tā optimisma, kas valda zināmās aprindās Latvijā, īpaši attiecībā uz šīs valsts investīcijām loģistikā un Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu. Protams, Eiropas Savienība (ES) vēlas sadarboties ar Ķīnu, tirgoties ar to, taču arvien vairāk izskan brīdinājumi, ka Ķīna rada ne tikai iespējas, bet arī draudus. Tie saistās ar kiberspiegošanu, rūpniecisko spiegošanu, autortiesību pārkāpumiem, protekcionismu.

Arī, runājot par Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, ES ir vairāk nekā piesardzīga un zvana zināmus trauksmes zvanus par to, ka Itālija, vienīgā no ES valstīm, ir pievienojusies šai iniciatīvai, tādējādi sniedzot Ķīnai piekļuvi pie vienas no G7 valsts ostām un infrastruktūras. Piesardzības pamatā ir investīciju asimetrija. Proti, Ķīna veic milzīgas investīcijas ES, pārņemot tās stratēģiskās nozares un infrastruktūru, tajā pašā laikā savu tirgu tur tikpat kā slēgtu ES investīcijām. Līdz ar to ES līderi ir vienojušies par stratēģisko nozaru aizsardzību, neļaujot tajās nekontrolēti ieplūst ķīniešu investīcijām. ES līderi arī atgādina, ka Ķīnā ir cita politiskā sistēma nekā ES un vērojami sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi. Un Ķīna ar savām investīcijām dalībvalstīs mēdz pirkt to klusēšanu un acu pievēršanu. Viens no Eiropai aktuālākajiem jautājumiem ir par Ķīnas īstenoto protekcionismu un savu uzņēmumu subsidēšanu, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat ar spēlēšanu pēc vietējiem noteikumiem Silīcija ielejas grandu veiksme Ķīnā ir mainīga, trešvien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai tiktu pie kārotā tirgus kumosa, piemērošanās Pekinas cenzūrai un datu regulējumiem Rietumu pasaules lielos IT kompāniju zīmolus neglābj no cīkstēšanās par savu vietu un ne gluži piepildītām cerībām.

Šovasar jau divas rietumvalstu IT un interneta dižkompānijas Ķīnā ir veikušas ievērojamas pārmaiņas vadošos amatos. Apple nesen paziņoja par jaunu amatu – kompānijas viceprezidentu Ķīnai. Tajā iecelta Ķīnā dzimusī un Apple bezvadu tehnoloģiju inženieru komandas līdz šim vadījusī Izabela Ge Mahe.

Tas noticis reizē ar miljardu dolāru lielu investīcijas apsolījumu Dienvidķīnā Apple datu centrā, tā pakļaujoties vietējiem regulējumiem. Vairāki viedo rīku un pakalpojumu eksperti izsaka šaubas, vai šādi pastiprinātas uzmanības pasākumi spēs līdzēt kompānijas rūkošajai izaugsmei milzīgajā un vēl nesen tik daudzsološajā tirgū. Apple vadītājs Tims Kuks gan pastāvīgi turpina pozitīvu retoriku par Ķīnu kā Apple nozīmīgu tirgu, kāds tas neapšaubāmi ir kļuvis, lai gan Ķīnā gūto ieņēmumu, pārdoto apjomu un tirgus daļas dati liecina par pamatīgiem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latviešiem atveras arī Ķīna

Anda Asere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēju interese par Ķīnu aug, eksperti iesaka izmēģināt spēkus mazākās – otrā un trešā līmeņa – pilsētās

«No Latvijas puses interese par Ķīnas tirgu vienmēr ir bijusi augsta, tā īpaši pastiprinājusies pēc Krievijas sankcijām pret ES ražotājiem. Latvijas uzņēmējiem pamatā ir vispārīgas zināšanas par Ķīnu – kopumā esam informēti, ka tirgus ir liels, ka Ķīna ļoti daudz ko ražo. Pastāv vairāki stereotipi, piemēram, «Ķīnā viss ir lēts» vai arī «Ķīnā ir iespējams pārdot jebko par jebkuru cenu, ja tikai tas satur bioloģisko marķējumu». No savas pieredzes varu teikt, ka tā nemaz nav,» stāsta Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Atgūšanās pēc COVID-19: Vai tiešām vajadzētu mācīties no Ķīnas?

Jens Everts, "Deloitte" Ķīnas vecākais partneris, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī ir smagākā ekonomiskā krīze kopš Lielās depresijas trīsdesmitajos gados, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva. Savukārt, Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) veiktā pētījumā secināts, ka 81% no 3,3 miljardu cilvēku lielā pasaules darbaspēka piedzīvojuši savas darba vietas pilnīgu vai daļēju slēgšanu Covid-19 pandēmijas dēļ.

Lai veiksmīgāk atgūtos no šāda mēroga krīzes, tiek meklētas iespējas mācīties no Ķīnas pieredzes, ņemot vērā, ka tā sāka atkopšanās periodu jau tad, kad pārējā pasaule vēl nebija sajutusi vīrusa ietekmi.

Februārī, kamēr Latvijā dzīve turpinājās ierastā ritmā un netika ierobežoti pat ceļojumi uz Alpiem, Ķīna jau kādu laiku dzīvoja krīzes ietekmē un pat bija atsākusi pakāpenisku biroju, kafejnīcu un citu iestāžu atvēršanu. Uhaņas lidosta darbu atsāka aprīlī, skolas – maijā. Ekonomiskie rādītāji, kuriem šobrīd pasaule seko īpaši vērīgi, liecina par pakāpenisku Ķīnas ekonomikas atgriešanos normālā stāvoklī. Ķīna cīņā ar pandēmiju ir par pāris mēnešiem apsteigusi pārējo pasauli, tādēļ tās veiksmes stāsti vai klupšanas akmeņi varētu šķist kā vērtīgi mācību punkti. Vai tā ir? Vai Ķīna tiešām atgriežas pie ierastās dzīves, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Starbucks Ķīnā tuvāko gadu laikā atvērs 3000 jaunus kafijas veikalus

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas tirdzniecības tīkls Starbucks paziņojis, ka Ķīnā nākamo gadu laikā plāno atvērt vēl aptuveni 3000 jaunas tirdzniecības vietas, raksta CNN Money.

Uzņēmums plāno gandrīz dubultot tās kafijas veikaliņu skaitu Ķīnā – no 3300 šobrīd līdz 6000 2022.gada beigās.

Tādējādi gadā Starbucks Ķīnā jāatver 600 jaunas tirdzniecības vietas, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš plānotās 500 vietas gadā.

Starbucks iecerējis laika posmā no 2017.gada līdz 2022.gadam Ķīnā trīskāršot ienākumus un dubultot operatīvo peļņu.

«Starbucks veicina kafijas kultūras attīstību Ķīnā, un atalgojums par to būs veselīga, ilgtermiņa un pelnītspējīga izaugsme nākamajās desmitgadēs,» sacījis kompānijas vadītājs Kevins Džonsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jauns Aukstais karš apdraud pasauli

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas var būt daudz postošākas, nekā tās bija Aukstajam karam, jo Ķīna atšķirībā no Padomju Savienības ir otra ekonomiski spēcīgākā lielvalsts pasaulē ar ļoti ciešām ekonomiskajām saitēm ar visu pasauli.

Tik skarbi ir izteicies slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš uzsver, ka abu minēto lielvalstu tirdzniecības karš, ja tas ieilgs, būs ar postošām sekām visas pasaules ekonomikai. ASV prezidenta Trampa pēdējais solis bija uzlikt 25% tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, uz ko Ķīna sola atbildēt ar tarifiem ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka neredz nekādu vajadzību steigties ar tirdzniecības līguma ar Ķīnu noslēgšanu.

Vairāki ekonomikas analītiķi uzsver, ka Ķīna, protams, nav godīgākais konkurents pasaulē, jo savā tirgū diskriminē vai pat neielaiž ārvalstu investorus, subsidē savus uzņēmumus un nodarbojas ar intelektuālā īpašuma zādzību. Tajā pašā laikā, kā apgalvo, piemēram, CNN analītiķi, Trampa izvēlētais ceļš ar tarifu kariņu un izstāšanos no Klusā okeāna partnerības ir ar milzīgām ilgtermiņa izmaksām. Daudz produktīvāk būtu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un līguma starpniecību panākt reformas pašā Ķīnā, piemēram, atsakoties no valsts subsidētiem uzņēmumiem un liekot ievērot intelektuālā īpašuma tiesības. Tiesa, tas nebūtu viegls ceļš, jo Ķīnas komunistiskā partija nevēlas atteikties no kontroles pār valsts ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūku cena mēneša laikā aptuveni uz pusi dārgāka.

Cenu situācija preču biržās mūsdienās kalpo par atskaites punktu daudzām izejvielām. Nekāds izņēmums šajā ziņā nav arī pārtikas izejvielu cena, kur pēdējā laika tendences sevišķi satraucošas varētu likties cūkgaļas mīļotājiem, kas kā reiz sakrīt ar pavasara grilēšanas sezonas sākumu.

Kopš februāra beigu daļas dzīvu cūku cena ASV preču biržā ir palēkusies jau gandrīz par 50% un sasniegusi 80 ASV dolāra centu atzīmi par mārciņu.Mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur daudz ko var pirkt un pārdot no gandrīz jebkuras vietas, viss savā starpā ir arvien vairāk saistīts. Par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.Šobrīd cūkgaļas cenas pieaugumu balsta situācija Ķīnā, kas ir lielākā tās patērētāja pasaulē. Ķīnā jau kādu laiku sevi pieteicis Āfrikas cūku mēris, kas liek lemt par gigantiska apmēra šo rukšķošo dzīvnieku ganāmpulku likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnai karojot ar koronavīrusa izplatīšanos, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs ietekme uz pasaules ekonomiku. Nekur no notiekošā neizbēgs arī Eiropa, kur tautsaimniecības aktivitāte var kļūt vēl vājāka.

Piemēram, "Bloomberg" apskatījis scenāriju, kad koronavīruss galu galā tiek ierobežots, un jaunie riski nepāraug kāda plašākā haosā. Tad tiek rēķināts - ja Ķīnas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir par vienu procentpunktu mazāka nekā pirms tam gaidīts, tad arī kopējais pasaules IKP pieaugums būs par 0,42 procentpunktiem zemāks. Protams, nekur nav teikts, ka Ķīnas IKP izaugsmes tempu kritums nebūs straujāks.

Šobrīd tiek lēsts, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī sabremzēsies līdz 4,5% (gada skatījumā; un tas ir vīrusa "savākšanas" scenārijs).

Iepriekšējā ceturksnī Ķīnas IKP pieauga par 6%, kas bija zemākā Ķīnas tautsaimniecības aktivitāte vismaz 30 gados. Ķīnas ekonomika mūsdienās veido aptuveni 17% no visas pasaules tautsaimniecības. Sagaidāms, ka lielākā negatīvā ietekme Ķīnas uzspiešanai pa bremzēm būs uz daudzu Āzijas valstu tautsaimniecībām (Honkongu, Dienvidkoreju, Vjetnamu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Straujš cūkgaļas cenu lēciens ražotājiem sola liesos gadus

Heino Lapiņš - "HKScan Latvia" pārdošanas direktors, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pāris nedēļas pienāk ziņas par neredzēti strauju cūkgaļas cenas lēcienu pasaules tirgos. Vācijā tā sasniedza vēsturisko rekordu - 2 eiro par kautsvara kilogramu. Kopš gada sākuma gaļas cena ir pieaugusi par veseliem 50 procentiem.

Cēlonis visam notiekošajam ir tikai viens - Ķīnas nespēja apmierināt sava iekšējā tirgus pieprasījumu, kas izraisīja strauju importa pieaugumu no visas pasaules. Ķīna, kas ir pārliecinoši lielākais cūkgaļas patērētājs pasaulē, Āfrikas cūku mēra dēļ izkauj savus ganāmpulkus, kā rezultātā cūku skaits šajā valstī ir samazinājies par 41 procentu.

Taču pieprasījums nekrītas, cūkgaļa ir ļoti pieprasīta, jau notiek gatavošanās ķīniešu jaunajam gadam, kas tiek svinēts februārī. Tas rada deficītu, un cūkgaļas imports Ķīnā šī gada pirmajos desmit mēnešos ir sasniedzis 1,5 miljonus tonnu (bez subproduktiem), kas ir par 49,4 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā. Savukārt šī produkta cena Ķīnā gada laikā ir pieaugusi par 148 procentiem, nenovēršami izraisot cenu celšanos arī citur pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnīga ekonomika un tirdzniecības strīdi izejvielu cenu var noturēt zemu.

Pasaulē visvairāk izmantotās izejvielas, kuru piegāžu līgumus ir iespējams aktīvi mīt ar biržu palīdzību, tiek pieskaitītas pie riska aktīviem. Parasti tās ļoti izteikti ietekmē ziņas par globālās ekonomikas temperatūras izmaiņām, kas savukārt liek spekulēt par lielāku vai mazāku pieprasījumu pēc tām. Šogad daudzu izejvielu cena tādējādi braukājusi pa amerikāņu kalniņiem, ko daļēji noteikuši jaunumi pasaules tirdzniecības kariņa frontē. Arī nupat ASV prezidentam Donaldam Trampam atlika vien «notvītot» par papildu tarifiem Ķīnas precēm, lai, piemēram, naftas cena pagājušās nedēļas otrajā pusē saruktu uzreiz par 7%. Katrā ziņā dažkārt var likties – būs tā, kā Tramps tvītos. Pēdējā laikā bijuši vairākas tādi brīži, kad pēc skaļākiem Trampa izteikumiem Twitter finanšu tirgū notiek lielākas pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās ietekmējusi vairāku pārtikas produktu cenu. Viens no šādiem produktiem ir arī ķiploki.

Proti, Ķīna ir atbildīga aptuveni par 80% no pasaules ķiploku eksporta. Piemēram, arī Latvijas lielveikalos gluži vai ierasta bilde ir tā, ka tur nopērkamo ķiploku izcelsme bijusi tieši šī Tālo Austrumu lielvalsts.

Ķīnas ķiplokus mūsdienās importē gandrīz visi, un koronavīrusa izplatīšanās raisījuši bažas, ka kādā brīdī tiks negatīvi ietekmēta to piegāde. Proti, mēģinot ierobežot vīrusa izplatību, Ķīnā traucēta transporta plūsma. Tāpat lauksaimnieki, ķiploku pārstrādātāji un loģistikas kompānijas saskaras ar nepietiekama darbaspēka problēmām.

Tiek ziņots, ka līdz ar ēšanas paradumu globalizāciju pasaulē ķiploku popularitāte jau tā pēdējos gados augusi. Pastāv pieņēmums, ka ķiploku ēšana palīdz veselībai (pasaulē pieaugot iedzīvotāju masai, kas grib ēst veselīgāk un ir turīgāka, rodas papildu pieprasījums arī pēc zivīm, riekstiem un veselīgākām eļļām). Turklāt daži ziņu virsraksti liecina, ka nu ķīnieši ķiplokus (kuru piegāde nu ir traucēta) ēd sevišķi cītīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var sabrukt optimisms par tirdzniecības karu risināšanos.

Ja vēl nesen valdīja cerības, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karam būs kāds daudzmaz pozitīvs un skaidrs iznākums, tad pēdējo dienu laikā šādi pieņēmumi sākuši brukt gluži kā tāds kāršu namiņš. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojis, ka Ķīna veikusi nevēlamas korekcijas gandrīz jau gatavajā jaunajā tirdzniecības līgumā, un tādējādi jau tuvāko dienu laikā dzirdēsim par jauniem papildu tarifiem šīs valsts importam. Neilgi pēc tam ASV formāli ziņoja, ka jau no šīs piektdienas uz strīpas atradīsies Ķīnas preces 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurām tarifi tikšot paaugstināti no 10% līdz 25%. Attiecīgi mierā nav stāvējusi Ķīna, kas uz to solījusi atbildēt ar pretdarbībām. Daži izsaka pieņēmumu, ka Ķīna bija samanījusi pazīmes, ka ASV varētu iet uz kādu kompromisu. Proti, šai valstij savu nostāju mainīt palīdzējusi vietējās ekonomikas stabilizēšanās un aplēses, ka ASV tautsaimniecība patiesībā varētu nemaz nebūt tik spēcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru