Nepiekrīt griestu noteikšanai vienam ES naudas saņēmējam 

Latvijā pietiekami augstā līmenī ir attīstījušās tikai nedaudzas saimniecības un pie patreizējām produkcijas, izņemot graudu, iepirkumu cenām, materiālo resursu cenām un nodokļu politikas bez ES un nacionālā atbalsta nevar pastāvēt, situāciju skaidro Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas (LSA) valdes priekšsēdētāja Aija Balode.   Viņa uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā nebūtu pareizi noteikt griestus - 500 tūkstošu latu lielu attiecināmo izmaksu atbalstu visam nākamajam plānošanas periodam. LSA jau veikusi aptauju, kas liecina - nākamajam plānošanas periodam vienai saimniecībai nepieciešamas investīcijas šādā apmērā: tehnikas iegādei – 340 tūkst.Ls, mēslu krātuvei – 180 tūkst.Ls, gaudu kaltei – 180 tūkst.Ls, bet fermas būvniecībai – ap vienu miljonu.   A. Balode uzsver – šīs saimniecības izteikušas vēlmi, lai attiecināmās izmaksas nākamajā plānošanas periodā būtu divi miljoni Ls visā plānošanas laikā. Viņa piebilst, ka tās ir saimniecības, kuras līdz šim nav būvējušas gandrīz neko, bet kurām ir ievērojams govju skaits, nozīmīgs strādājošo skaits, liels līdzīpašnieku skaits un ievērojami nomaksātie nodokļi, bet nav zemes lopbarības graudu ražošanai, nerunājot par to, ka varētu ražot graudus pārdošanai.   Lauksaimnieki uzsver, ka tieši zemju trūkums ir nozīmīga problēma ražošanas attīstīšanai. Jau ziņots, ka nākamajā plānošanas periodā varētu noteikt ierobežojumus vienam atbalsta saņēmējam – maksimālā attiecināmo izmaksu summa programmēšanas periodā nepārsniegtu 500 tūkstošus latu, pret ko gan iebilst lielākie lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma gan uzskata, ka jādod iespēja attīstīties mazajām un vidējām saimniecībām. 

Sandra Dieziņa, 24.10.2012

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Tevi varētu interesēt

Ražojošie lauksaimnieki atbalsta platībmaksājumu diferencēšanu nākamajam plānošanas...

Bez kooperācijas nevar audzēt ienākumus laukos, to sarunā ar Dienas Biznesu atzīst...

Lauku tīkla rīkotā pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekus Lietuvas pierobežas saimniecībās...

Lauksaimnieki Lietuvā paredz raženu labības ražu, tomēr prognozēts, ka jauni ražas rekordi...

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēs Gruzijas Republiku, kur apspriedīs...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme būs svarīgākais ražošanas resurss nākotnē. ...

Lai jauniešu vidū veicinātu lauksaimnieka profesijas prestiža celšanu, Jauno zemnieku...

Ražojošie lauksaimnieki atbalsta platībmaksājumu diferencēšanu nākamajam plānošanas...

Bez kooperācijas nevar audzēt ienākumus laukos, to sarunā ar Dienas Biznesu atzīst...

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma piektdien sveica konkursa Sējējs – 2012 laureātus –...

Swedbank noslēgusi vienošanos ar LPKS Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība par...

Kooperatīvā sabiedrība Latraps pagājušo finanšu gadu pabeigusi ar 91 miljona Ls apgrozījumu. ...

Ar LPKS LATRAPS biedru piegādāto produkciju pirmoreiz uzkrauts panamax izmēra kuģis, kas...

«Mums šobrīd trūkst cilvēku, tāpēc aicinu jūsu ļaudis braukt šurp un strādāt,...

Vairāki pašmāju ražotāji, kas apvienojušies kampaņai Nepērc Svešu!, aicina...