Jaunākais izdevums

Kosmētikas un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs AS Drogas nākamgad neprognozē jaunu skaistumkopšanas, veselības un sadzīves preču tirgotāju ienākšanu Latvijā, sacīja Drogas Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore Ilze Kirstuka-Ščeglova.

«Mazumtirdzniecība ir viena no nozarēm ar visaugstāko un sīvāko konkurenci. Jaunus dalībniekus ar fokusu uz skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentu neprognozējam, bet varam paredzēt, ka esošiem tirgus dalībniekiem konkurence savā starpā kļūs sīvāka un tiks piedāvāti jauni veidi un risinājumi savas tirgus daļas nosargāšanai,» viņa sacīja.

Kirstuka-Ščeglova arī piebilda, ka Drogas mērķi 2017.gadā ir saglabāt un stiprināt savu tirgus līdera un eksperta pozīciju, ko plānots panākt, atverot jaunus veikalus, labiekārtojot esošos veikalus, kā arī labāk iepazīstot klientu iepirkšanās paradumus un piedāvājot personalizētus piedāvājumus. Tāpat Drogas nākamgad plāno strādāt pie dažādu inovāciju ieviešanas.

Uzņēmuma stratēģija paredz arī intensīvāku dažādu mārketinga rīku izmantojumu, investīcijas digitālā mārketinga attīstībā, kā arī lielāku uzmanību jau esošajiem un jaunajiem korporatīvi sociālās atbildības projektiem Latvijas sabiedrības veselībai un rūpēm par vidi.

Jau vēstīts, ka Drogu apgrozījums 2015.gadā bija 68 193 664 eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2014.gadā, kad apgrozījums bija 64 306 598 eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa 2015.gadā bija 9 944 828 eiro, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, kad Drogas nopelnīja 8 574 485 eiro, pieaugusi par 15,9%.

Drogu tīklu Baltijā veido 142 veikals Latvijā un Lietuvā. Latvijā darbojas 88 veikali, bet Lietuvā ir atvērti 53 Drogu veikali. Drogas Latvijā un Lietuvā kopumā nodarbina vairāk nekā 1300 darbiniekus.

Pirmais veikals Drogas atvērts 1993.gada decembrī Rīgā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 821 275 eiro. Kopš 2004.gada jūnija Drogas ir starptautiskās mazumtirdzniecības un ražošanas grupas A.S. Watson Group uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē

Monta Šķupele, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka" jaunā biznesa virzienā "Apotheka Beauty" iegulda vairākus simtus tūkstošus eiro.

Pirmais skaistuma veikals tiek atvērts šodien t/c "Riga Plaza", bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vienu šāda tipa veikalu, kā arī internetveikalu.

"Mēs vienmēr esam rūpējusies par veselību un organisma stiprināšanu, bet pēdējos gados šis jautājums kļūst daudz plašāks un ietver arī ādas veselību. Arvien biežāk cilvēki lieto aptiekas kosmētiku un šai kategorijai ir liela nozīme. Tomēr aptieku telpas ir ierobežotas, tāpēc nolēmām spert soli tālāk un atvērt speciālo skaistuma veikalu, kurā ir plašs produktu klāsts – gan dermatoloģiskā kosmētika, gan arī skaistuma pakalpojumi un sejas procedūras," saka Jānis Kūliņš, SIA "Apotheka" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gusto smiltsērkšķu krēms

Ilze Žaime, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Barbershop kustības aizsācējs: Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts

Kristīne Stepiņa, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris plāno investēt 1,1 miljonu eiro tehnoloģiju pilnveidē un tirgus potenciāla izpētē

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē, aģentūra LETA uzzināja kompānijā.

«Latvijas finiera» padomes loceklis Juris Matvejs pastāstīja, ka bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru «Latvijas finieris» izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā, taču bērza mizai ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.

«Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem esam uzsākuši betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai,» teica Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izstrādā kosmētiku cilvēkiem ar rozāciju

Anda Asere, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Labrains" mērķauditorija ir cilvēki ar ļoti jutīgu, reaktīvu ādu, kam ir rozācija vai dermatīts – pasaulē katram desmitajam cilvēkam ir šādas problēmas.

"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pagarināts kosmētikas ražotāja Dzintars TAP termiņš

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarinājusi kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) termiņu, liecina tiesas informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 16.marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājies spēkā trešdien, 4.aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš ir līdz 2020.gada 4.aprīlim.

Tiesas spriedumā norādīts, ka «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»», kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Interneta veikala 1A.LV preču saņemšanas vieta būs arī Daugavas labajā krastā

Lelde Petrāne, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Patlaban norisinās darbs pie noliktavu jaudu palielināšanas, kā arī preču izsniegšanas punkta atvēršanas Daugavas labajā krastā,» stāsta 1A.LV interneta veikalu pārvaldošā uzņēmuma SIA Mobilukss valdes loceklis Mareks Zuika.

Jauno preču izsniegšanas punktu Daugavas labajā krastā plānots atklāt tuvāko divu mēnešu laikā. Šobrīd tiek izraudzīta precīza tā atrašanās vieta. Tā mērķis ir atvieglot preču izņemšanu Daugavas labajā krastā esošajiem 1A.LV klientiem.

Lūgts komentēt sūtījumu piegādātāja DPD Latvija jauninājumu - piegādes tajā pašā dienā (šobrīd pakalpojums pieejams juridiskajām personām Rīgā Pickup tīkla ietvaros (automatizētie paku termināli un Paku Bode punkti)), M. Zuika norādīja: «Interneta veikala 1A.LV piegādes pakalpojums «piegāde tajā pašā dienā» darbojas kopš 2014. gada, kas nozīmēja, ja prece tiek pasūtīta no rīta, tā ir noliktavā, to saņemt var tās pašas dienas pēcpusdienā 1A.LV klientu apkalpošanas centrā. «Šobrīd šo pakalpojumu izziņojis viens no mūsu lielākajiem loģistikas partneriem – DPD, par ko ļoti priecājamies. Lielākie ieguvēji būs mūsu klienti, kas savu pasūtīto preci varēs saņemt ne tikai Mūkusalas ielā, bet arī sev tuvākajā pakomātā vai Paku bodes punktā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā SIA Zeltlejas sāka veidot pirmos smiltsērkšķu stādījumus. Šobrīd platība, kurā tiek audzēti smiltsērkšķi ogu ieguvei, ir 24 hektāri un sagaidīta pirmā komercraža

Tieši pirms ogu novākšanas tika sarīkoti smiltsērkšķu svētki un top Smiltsērkšķu nams. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks savu smiltsērkšķu dārzu Jelgavas novada Platones pagastā sākuši iekopt pirms četriem gadiem. Pirmais lauks iestādīts 10 hektāru platībā, bet nu jau tie ir 24 hektāri, turklāt plāni tuvākajai nākotnei ir paplašināt dārzu līdz pat 50 hektāriem. Šogad sagaidīta pirmā komerc- raža – no 10 hektāriem tika novāktas 30 tonnas smiltsērkšķu ogu. «Mēs visu darām ar lielu aizrautību, iedvesmu un mīlestību. Kvalitatīvi un atbildīgi audzējot, mēs vēlamies cilvēkiem sniegt dabīgus, veselīgus un augstvērtīgus produktus. Smiltsērkšķu dārzs ir īpaši izveidots, tajā tiek audzēti tikai vienas šķirnes – Tatjana – Latvijā selekcionēti smiltsērkšķu stādi, kuru ogas ir ar paaugstinātu eļļas un karotinoīdu saturu,» stāsta SIA Zeltlejas saimniece Elīna Cēsniece. Abi uzņēmēji pirms tam darbojušies citās nozarēs, bet vēlējās attīstīt arī kaut ko savu, saistītu ar zemi un savām saknēm, kas sagādātu īstu prieku un aizrautību. Izvēle kritusi par labu smiltsērkšķiem. Pēc diviem gadiem radies zīmols ZELT un no pirmajām ogām ražoti produkti. ZELT vēsta par šī uzņēmuma galveno mērķi – zelt un plaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmanto saldūdens dūņu potenciālu

Monta Šķupele, 22.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs Marence vēlas, lai Latvijas iedzīvotāji ne tikai saskata saldūdens dūņu potenciālu, bet arī importa produktu vietā izvēlas vietējo.

Uzņēmuma attīstība tika uzsākta pirms četriem gadiem. Izmantojot Latvijas nozares profesionāļu zināšanas, tika izstrādāta produktu receptūra, tehnoloģijas, dizains. “Man tas bija kaut kas jauns, un es biju pozitīvi pārsteigts, cik mums ir pieredzējuši zinātnieki. Es varu teikt, ka Latvijā mums ir potenciāls daudzām lietām,” stāsta kosmētikas zīmola Marence līdzīpašnieks Aivars Burģis.

Iepriekš viņš darbojies nekustamo īpašumu nozarē, 20 gadus bijis viesnīcas akcionārs, darbojies loģistikas biznesā. “Nolēmu, ka jāattīsta citi virzieni, un mani personīgi uzrunāja Latvijas dabas bagātība – sapropelis,” stāsta A. Burģis. Iepazīstoties ar šo materiālu, uzņēmējam bija iespēja iegādāties saldūdens dūņu ieguves vietu – ezeru Rāznas Nacionālā parka teritorijā, kur zinātnieki jau iepriekš bija veikuši izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Kas ir tas, ko patiesībā visvairāk vēlies darīt?

Kristīne Stepiņa, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solvita Kūna visu gadu Latvijas pļavās un mežos vāc ārstnieciskos augus, kas tiek kaltēti pirtiņā un tad malti milzīgos blenderos, kas izgatavoti, pārtaisot pļaujmašīnas

«Lasu un izmantoju tos augus, kuri mani uzrunā. Eju, vēroju un ļaujos sirds sajūtām, katrs augs ir īpašs un vērtīgs. Apstrādājot augus, domāju pozitīvas domas, ticu, ka no tiem iegūtās ēteriskās eļļas un destilāti būs ne tikai lieliski kosmētikas līdzekļi, bet arī uzlādēs ar enerģiju un piepildīs ar saules gaismu,» saka zīmola Cade Dabas pieskāriens radītāja, SIA Cade īpašniece Solvita Kūna. Viņa atzīst, ka cilvēki arvien vairāk pievēršas dabisko līdzekļu izmantošanai kosmētikā, taču joprojām ir daudzi, kuri, piemēram, pēc karsēšanās pirtī, sevi ieziež ar losjonu, kurš intensīvi smaržo pēc zemenēm vai ķiršiem, nedomājot par tā izcelsmi un ķīmisko sastāvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotāji meklē aizvien jaunas garšas, lai piesaistītu patērētāju uzmanību kā vietējā, tā eksporta tirgū

Viens no šīs sezonas jaunumiem – melnais saldējums. Kā redzams lielāko veikalu plauktos, to piedāvā gan pašmāju ražotājs SIA Saltums 2, gan arī starptautiski zināmais Unilever. Saltums 2 pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Agija Trokša stāsta, ka ideja par melno saldējumu radusies kādā no darba dienām, intensīvi domājot par iespējamajiem jaunumiem – kāds varētu būt aktuāls produkts? «Novērojām, ka ārzemēs cieņā ir melnā krāsa, un arī Latvijā sāka ienākt šī tendence – melnā krāsa neierastos produktos, piemēram, kosmētikā – lūpu krāsas, sejas maskas. Pamanījām arī cilvēku sajūsmu par melnu saldējumu ārzemēs, cilvēki fotografējās ar melno saldējumiem kā ar aksesuāru. Pie mums Latvijā nekā tāda nebija, steidzāmies pamēģināt,» viņa atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzintars kļūst par H.A. Brieger

Db.lv, 08.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds būs arī arī SIA “Dzintars Production” juridiskais nosaukums.

Kosmētika ar zīmolu “Dzintars” veikalu plauktos nonāks jau šā gada martā, prognozē uzņēmuma pārstāvji, ja COVID-19 izplatība un valsts noteiktie ierobežojumi būtiski neietekmēs uzņēmuma darbību.

Udalova kļuvusi par Dzintars Production līdzīpašnieci 

Šomēnes notikušas izmaiņas kosmētikas ražotāja SIA "Dzintars Production" dalībnieku sarakstā,...

“Mēs sāksim ar “Dzintars” produkciju, pakāpeniski veidojot jaunas produktu līnijas ar jauniem zīmoliem,” skaidro “H.A. Brieger” vadītāja un līdzīpašniece Anastasija Udalova.

“Strādājot pie “Dzintars” produktu izveides, īpašu uzmanību pievērsām tam, lai produkcija būtu maksimāli dabiska, bet vienlaikus pieejama plašai sabiedrībai. Mūsu mērķis ir vismaz 94% dabisku sastāvdaļu produktā, lai cilvēkam veikalā nebūtu jāizvēlas starp cenu un dabiskumu,” skaidro A.Udalova, norādot, ka “Dzintars” produktu līnija saglabās iepriekšējo cenu kategoriju – pieejamu plašai auditorijai.

Plāno atjaunot ražošanu Dzintarā 

Igaunijas industriālā grupa "Skinest Group" plāno dažu mēnešu laikā atjaunot ražošanu maksātnespējīgajā...

“H.A. Brieger” šobrīd strādā gandrīz 40 darbinieki. Paredzams, ka pakāpeniski, paplašinot un audzējot darbības apjomus, tiks palielināts arī ražotnes darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: Pēta betulīna ražošanu no bērza mizas

Māris Ķirsons, 02.10.2017

AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs (no labās), AS Latvijas Finieris investīciju projektu vadītājs Kristaps Stankus

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējs: Es reāli izjūtu, ka cilvēkiem nav naudas

Anda Asere, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimonds Biedrītis pirms septiņiem gadiem atvēra veikalu Grauda spēks, kur tirgoja svaigi maltus miltus. Ar to viņš neapstājās, un tagad pircēji var nopirkt ne vien tos, bet arī dažādus miltu maisījumus, maizi, pastu, konditorejas izstrādājumus, dažādus graudaugus, kā arī uz vietas piesēst un iedzert kafiju.

Blakus Grauda spēkam ir Raimonda sievas Ievas Biedrītes veikals BBFactory, kur nopērkamas ne vien kosmētikas izejvielas skaistumkopšanas produktu gatavošanai mājās, bet arī gatavā kosmētika. Abi uzņēmumi attīstās soli pa solim, un vairāk par pieeju uzņēmējdarbībā Raimonds stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Minēji, ka, domājot par nākotni, jāzina, ko gribi. Ko tu gribi?

No rīta laimīgs piecēlos, atbraucu uz darbu, pastrādāju, kaut ko sev izdaru, kaut ko uzņēmumam, parunāju ar cilvēkiem, citiem kaut ko labu izdaru, laimīgs vakarā aizeju gulēt – viss kārtībā. Ja man būtu piecas šādas ceptuves, būtu pa visām jābraukā vai jāņem darbā kāds menedžeris, jāpieņem darbinieki, jāorganizē pārrunas, preču piegādes utt. Taču ārprāts, kā galva sāpētu! Nedomāju, ka es būtu laimīgs. Man šobrīd ir labi, kā ir. Grandioza attīstība savā ziņā mani biedē, es negribu izkāpt no savas komforta zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinoties, ka nepieciešams steidzami risināt Covid-19 atbalsta saņemšanas jautājumu skaistumkopšanas nozarē, jāveido nozarei specifisks atbalsta pasākums, lai sniegtu atbalstu.

Tā trešdien pēc tikšanās ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. “Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Nozarē strādā aptuveni 9000 speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai pusotrs tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo jautājumu, tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos atbalstam, kā arī veidosim nozarei specifisku atbalsta pasākumu, lai sniegtu atbalstu,” norāda J. Reirs.

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos. Piedāvātais risinājums paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās situācijas laikā darba ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai personai vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Latvijā top šampūns Turcijai

Anda Asere, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Zobu pasta ir liels veiksmes stāsts

Anda Asere, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus kosmētikas industrijā strauji attīstās dabiskās kosmētikas segments, un šobrīd tas veido vairāk nekā 35% no Lietuvas kosmētikas ražotāja Biok Laboratorija UAB pārdošanas apjoma

Kopumā Biok laboratorija ražo vairāk nekā 250 produktu. 39% no uzņēmuma apgrozījuma veido mutes kopšanas līdzekļi. Tiem seko sejas (21%), matu (15%), personīgie (11%) un ķermeņa kopšanas līdzekļi (6%). Uzņēmuma mārketinga direktore Ieva Čeponone (Ieva Čepononė) teic, ka sejas krēmu kategorijā visi Biok Laboratorija zīmoli ir pirktāko vidū. Dušas želeju un šķidro ziepju kategorijā Margarita ir pirktākais zīmols, savukārt Ecodenta zobu pastu vidū ir otrajā vai trešajā vietā.

«Kosmētikai ir liela ietekme mūsu dzīvē – katru dienu mums ir saskare ar daudziem ādas kopšanas produktiem,» saka Biok Laboratorija UAB mārketinga projektu vadītāja Evelina Blažinauskīte (Evelina Blažinauskytė). Nereti tiek pieņemts, ka tikai sievietes lieto kosmētiku, taču I. Čeponone uzsver, ka produktu klāsts ir daudz plašāks par dekoratīvo kosmētiku. Dabiskā kosmētika no nišas ir kļuvusi par nozīmīgu tendenci šajā jomā. «Baltijā šī ir ļoti maza niša, bet Skandināvijā un Rietumeiropā tā ir liela tendence, kas no nišas pārvērtusies par masu produktu. Patiesībā mūsu misija nebija radīt produktus dabisko preču veikaliņiem, bet gan piedāvāt labas kvalitātes produktus plašai sabiedrībai. Vēlamies, lai tie ir pieejamā cenā, lai tos var lietot katrs,» teic I. Čeponone. Tā kā uzņēmuma pārdošanas apjoms strauji aug, gandrīz ir sasniegta esošās ražotnes kapacitāte. Kopš 2007. gada uzņēmums ir audzis no 2,85 miljonu eiro apgrozījuma līdz 8,60 miljonu eiro apgrozījumam pērn, un šogad tiek plānots 10,5 miljonu eiro apgrozījums. Tāpēc nesen uzņēmums nopircis zemi un līdz 2020. gadam plāno uzcelt jaunu ražotni. Investīcijas jaunajā ražotnē pārsniegs četrus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kosmētikas ražotāji sadzirdēti pasaulē

Monta Glumane, 03.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Ieva Plaude

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kosmētikas ražošana ir inovatīva nozare ar augstu pievienoto vērtību – vairāk nekā 75% no saražotā tiek eksportēts. Svarīga ir arī jaunu darba vietu radīšana, jaunu produktu izstrāde, izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus bioloģijā un ķīmijā.

"Ir patiess prieks, ka pēdējos 15 gados kosmētikas ražošana Latvijā ir nostiprinājusies kā patstāvīga tautsaimniecības nozare ar aptuveni 35 miljonu eiro lielu apgrozījumu un daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Līdz tam mums bija viens kosmētikas ražotājs – "Dzintars" – Latvijas tradīcijām bagātās ķīmiskās rūpniecības vēstures liecinieks. Šobrīd 35 miljonus vērtās nozares līderi ir "Madara Cosmetics", "Stenders" un "Kinetics Nail Systems". Turklāt vairāk nekā 10 ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms ap miljonu eiro gadā, ir vislielākais potenciāls straujai izaugsmei nākamajos gados," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie patērētājiem visā Latvijā, informē uzņēmumā H.A. Brieger.

Kā pirmos H.A. Brieger tirdzniecībā atgriezīs vēsturiski iecienītākos Dzintara produktus - lūpu balzamus, dušas želejas, roku krēmus, šķidrās ziepes, kā arī ķermeņa krēmus.

"Atsākot Dzintars kosmētikas ražošanu, mūsu galvenais mērķis bija radīt produktus, kas pircēju nenostāda dilemmā starp kvalitāti un cenu. Mēs vēlamies lauzt pieņēmumu, ka kvalitatīvai kosmētikai un ķermeņa kopšanas līdzekļiem ir jābūt dārgiem. Tieši otrādi, tiem ir jābūt pieejamiem pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, jo tieši cilvēkiem un lietošanai šie produkti tiek radīti," komentē kompānijas H.A. Brieger vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kļūst par H.A. Brieger 

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds...

Dzintars produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā no jauna. "Mēs lepojamies ar savu latvisko piederību, tādēļ karoga motīvs ir un būs nozīmīga dizaina sastāvdaļa. Tāpat mēs nešaubāmies, ka ar Latvijas stāstu mēs būsim interesanti arī tālu aiz valsts robežām. Līdzīgi kā citu valstu zīmoli, arī mēs vēlamies godāt to, kas Latvijā ir pats skaistākais - dabu. Šī iemesla dēļ Dzintars produktu līnijas nes dažādu Latvijas piejūras vietu vārdus. Tās turklāt ir vietas, kurās nereti var atrast saules piepildītos dzintara gabaliņus," dizaina izvēli skaidro A.Udalova.

Drīzumā pirmajiem Dzintars kosmētikas produktiem sekos zobu un mutes dobuma kopšanas līdzekļi, saules aizsarglīdzekļi, kā arī matu kopšanas, sejas kopšanas un bērniem paredzēta kosmētika.

Tiesības lietot nosaukumu "Dzintars" uzņēmums "H.A. Brieger" nopirka no maksātnespējīgās AS "Dzintars" un šo darījumu akceptēja visi uzņēmuma kreditori.

"H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru