Pasaulē

Neraugoties uz ES spiedienu, Malta neatsakās no pasu tirgošanas ieceres

LETA--DW, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Nauda, kas tiks iegūta šīs programmas īstenošanas rezultātā, tiks tērēta izglītībai, veselības aprūpei un jaunu darba vietu radīšanai, sacīja Muskats. Viņš arī atgādināja, ka arī citās ES valstīs tiek īstenotas shēmas, kas paredz ES pilsonības tiešu vai netiešu tirdzniecību.

EP deputāti mudinājuši Eiropas Komisiju (EK) viest skaidrību par to, vai šāds solis ir pieļaujams, un norādījuši, ka pasu tirgošana «grauj Eiropas pilsonības koncepciju».

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā EP «aicina Maltu panākt, ka tās pašreizējā pilsonības shēma atbilst ES vērtībām».

«ES pilsonībai nedrīkst būt pievienota cenu zīme,» teikts rezolūcijā.

ES nostāju atbalstījis Maltas opozīcijas līderis Simons Busutils, kurš aicinājis no plāna atteikties.

«Tas bija masīvs neuzticības balsojums pret pilsonības shēmu un masīvs neuzticības balsojums pret Muskatu,» par EP rezolūciju sacīja Busutils.

Reaģējot uz Maltas ieceri piedāvāt savas pases bagātiem ārvalstu investoriem, EK trešdien brīdināja, ka ar pilsonību «nedrīkst tirgoties».

«Dalībvalsts pilsonības piešķiršana nozīmē arī ES pilsonības un ar to saistīto tiesību piešķiršanu,» uzrunājot Strasbūrā EP, norādīja ES iekšlietu komisāre Viviāna Redinga. «Dalībvalstīm pilsonība jāpiešķir tikai personām, ja pastāv patiess sakars vai patiesa saikne ar attiecīgo valsti. Pilsonību nedrīkst tirgot.»

Viņa piebilda, ka EK uzmanīgi novēro valstis, kas ieviesušas tā dēvētās investoru shēmas.

Līdzīgi Latvijai, kas caurumus budžetā cer aizlāpīt, tirgojot uzturēšanās atļaujas, arī Malta nolēmusi iegūt valsts kasē papildu līdzekļus, ražojot jaunus «eiropiešus».

Taču atšķirībā no Rīgas Valleta tirgū laidusi nevis «Šengenas vīzas», bet gan 18 000 ES pasu. Tādējādi Malta, kuras gada budžets ir vien trīs miljardi eiro, cer izveidot miljardu eiro lielu investīciju fondu. Gadā valdība cer šādi «nopelnīt» vismaz 30 miljonus.

Šajā pasākumā cer krietni nopelnīt arī citi, tostarp britu konsultāciju uzņēmums Henley&Partners, kas piekritis palīdzēt Valletai ES pasu tirdzniecības organizēšanā, tādējādi saņemot vismaz vairākus desmitus miljonu eiro. Taču ne visi Eiropā ir apmierināti ar šo ieceri.

Saskaņā ar valdības ieceri, kuru, pateicoties sabiedrības un ārvalstu spiedienam, tai nācies gan nedaudz grozīt, Maltas pilsonība tiks piedāvāta 1800 ārvalstniekiem. Katram no tiem šis prieks izmaksās 650 000 eiro. Taču katrs no galvenajiem pretendentiem varēs iegādāties ES pasi arī saviem bērniem līdz 26 gadu vecumam un saviem laulātajiem, kā arī paša un dzīvesbiedra vecākiem un vecvecākiem. Savukārt šo «papildu» pasu cena ir no 25 līdz 50 tūkstošiem eiro.

Līdz ar Maltas pasi faktiski tiek pārdotas tiesības brīvi ieceļot, apmesties uz dzīvi un strādāt ikvienā no pārējām 27 ES dalībvalstīm. Vienlaikus jaunizceptie Maltas «pilsoņi» iegūst tiesības ieceļot ar atvieglotiem noteikumiem 69 trešajās valstīs, tostarp ASV, pamatojoties uz Valletas noslēgtajiem divpusējiem līgumiem par bezvīzu režīmu.

Lai gan līdzīgas programmas ieviestas arī citās ES dalībvalstīs, tās savas pilsonības iegūšanai vismaz noteikušas nākamajiem pilsoņiem vairāku gadu ilgu domicila termiņu. Tikmēr jaunajiem «maltiešiem» nelielajā Vidusjūras salā nāksies uzturēties labi ja dažas stundas.

Jaunieviestā «naturalizācijas» kārtība pieprasa, lai nākamie pilsoņi ierastos salā un nodotu «uzticības zvērestu» Maltai. Viņiem gan nāksies Maltā arī iegādāties vai noīrēt kādu nekustamo īpašumu un iepirkt kādus no Maltas emitējamiem vērtspapīriem, piemēram, obligācijas vai akcijas. Tas, iespējams, «jaunpilsoņiem» liks Maltā ierasties vēl pāris reižu, lai parakstītu attiecīgos dokumentus.

Lai izstrādātu sava plāna īstenošanas juridisko un administratīvo kārtību, Maltas jaunā valdība, kas pie varas nāca pagājušā gada maijā, nolīgusi konsultāciju uzņēmumu Henley&Partners, kurš specializējas imigrācijas un naturalizācijas jautājumos. Uzņēmumam arī uzticēta projekta ikdienas vadība, tostarp reklāmas kampaņa un pretendentu vētīšana.

Britu uzņēmums par to saņems četrus procentus no pasu tirdzniecības nodevu summas. Vienlaikus "Henley&Partners" līdz ar virkni pašas Maltas uzņēmumu iesaistījies pasu iegādes brokeru tirgū, katram no klientiem par saviem pakalpojumiem pieprasot 70 000 eiro.

Tādējādi pat gadījumā, ja britiem izdotos iztirgot vien 10% no 1800 piedāvātajām pasēm un neviens no «jaunpilsoņiem» nevēlētos «naturalizēt» arī kādu radinieku, par nodokļu paradīzi uzskatītajā Džersijā reģistrētais uzņēmums nopelnītu 60 miljonus eiro.

Tikmēr pašā Maltā ar premjerministra Džozefa Muskata vadītās valdības plāniem nebūt ne visi ir apmierināti.

Pret Darba partijas projektu iebilst opozīcijā esošā Nacionālistu partija, taču tai parlamentā pietrūkst vismaz deviņu balsu, lai projektu bloķētu.

Nacionālistu līderis gan brīdinājis iespējamos pilsonības kārotājus, ka šādā veidā iegūtās Maltas pases tiem tiks atņemtas, kad viņa partija atkal atgriezīsies pie varas.

Nacionālisti gatavojas šajā jautājumā arī ierosināt referendumu. Saskaņā ar Maltas likumiem tautas nobalsošanas ierosināšanai attiecīga petīcija jāparaksta desmit procentiem vēlētāju.

Neapmierinātība, kuru sabiedrībā izsaukusi iecere tirgoties ar valsts pasēm, ļauj domāt, ka šādu skaitu parakstu referenduma ierosināšanai nebūs grūti savākt.

Maltas laikrakstos lasāmi daudzi kodīgi komentāri par Darba partijas ieceri. Izskan arī aizdomas, ka partija priekšvēlēšanu laikā saņēmusi slepenu finansiālo atbalstu no britu uzņēmuma Henley&Partners, kurš ir tieši ieinteresēts pasu tirdzniecības shēmas iedarbināšanā.

Tikmēr laikraksts Malta Independent savā komentārā ironizē, ka pie varas esošā Darba partija, kas savulaik aktīvi iestājās pret valsts dalību ES, tādējādi atriebjas par savu kādreizējo sakāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā azartspēļu biznesa grupa Olympic Entertainment Group (Olympic) kopā ar Maltas viesnīcu un izklaides kompāniju Eden Leisure Group Maltā atvērs kazino, kurā Olympic investēs līdz septiņiem miljoniem eiro un kazino darbu vadīs uz līguma pamata.

Darbam Maltā ir nodibināts meitasuzņēmumi OEG Malta Holding Limited un OEG Malta Gaming Limited, kuros māteskompānijai tieši vai netieši pieder 100% akciju. Kazino darbības vadības pakalpojumu sniegšanai Olympic meitasuzņēmumi Maltā noslēdza līgumu ar kompāniju Casino Malta Limited un ar to saistītiem uzņēmumiem, Olympic informēja biržu.

Kazino Casino Malta by Olympic Casino, kuru viesnīcā Malta InterContinental Hotel plānots atvērt ša gada otrajā puse, būs 250 spēļu automāti un 30 spēļu galdi, kā arī bārs un sporta totalizators. Ar nepilnu 2799 kvadrātmetru platību tas būs lielākais Olympic kazino.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Intervija: Neveselīgās pārtikas nodoklis hamburgerus neizskaudīs

Didzis Meļķis, 03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plāno atvērt jaunas McDonald’s ēstuves; arī paredzamais neveselīgās pārtikas nodoklis nav sevišķs bubulis

Tā DB norāda McDonald’s attīstības licences īpašnieks Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā Melo Hili.

Jūs tiešām esat maltietis, un McDonald’s attīstības licence tiešām pieder jums?

Jā, es esmu maltietis, dzimis Maltā, un manis vadītajam Premier Capital pieder McDonald’s attīstības licence Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā. Kāpēc jautājat?

Malta tomēr – vai nu maz kas. Un jūsu vārds skan varbūt tā kā igauniski.

Tā var būt, jo es lietoju saīsināto vārdu no sava pilnā vārda – Karmelo. Tas ir itāļu vārds.

Kas maltieti varētu rosināt taisīt biznesu Latvijā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vērtīgā imigrācija – ārvalstu studenti

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente Dr.iur., 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Maltas ieceri piedāvāt savas pases bagātiem ārvalstu investoriem, Eiropas Komisija (EK) trešdien brīdinājusi, ka ar pilsonību «nedrīkst tirgoties».

«Dalībvalsts pilsonības piešķiršana nozīmē arī ES pilsonības un ar to saistīto tiesību piešķiršanu,» uzrunājot Strasbūrā Eiropas Parlamentu, norādīja Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Vivjena Redinga. «Dalībvalstīm pilsonība jāpiešķir tikai personām, ja pastāv patiess sakars vai patiesa saikne ar attiecīgo valsti. Pilsonību nedrīkst tirgot.»

Viņa piebilda, ka EK uzmanīgi novēro valstis, kas ieviesušas tā dēvētās investoru shēmas.

Līdzīgi Latvijai, kas caurumus budžetā cer aizlāpīt, tirgojot uzturēšanās atļaujas, arī Malta nolēmusi iegūt valsts kasē papildu līdzekļus, ražojot jaunus «eiropiešus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltijas McDonald’s īpašnieks iegādājas biznesa centru Bukarestē

Zane Atlāce-Bistere, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hili Properties, Maltā bāzētā McDonald’s pārvaldītāja Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā meitasuzņēmums, ir pabeidzis liela biznesa centra iegādi Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē, veicot investīcijas vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

Tas ir jaunākais īpašums Hili Properties starptautisko nekustamo īpašumu portfelī, kas ietver arī nekustamos īpašumus Baltijas reģionā. Uzņēmums 2015. gadā iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus Latvijā. Hili Properties un Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā ir daļa no Hili Ventures, kas ir daudznozaru uzņēmumu grupa, kuras galvenā mītne atrodas Maltā.

Iegādātais deviņstāvu ART Biznesa centrs atrodas prestižajā Nordului rajonā Bukarestē un piedāvā 18 600 kvadrātmetrus plašas telpas nomai. Kopumā ēka aizņem 3 400 kvadrātmetrus. Trīs pazemes stāvos izvietotas 407 auto stāvvietas.

Pašlaik biznesa centrs ir pilnībā iznomāts, un tā galvenais nomnieks ir Ponderas Academic slimnīca, kuru nesen pārņēma Rumānijas lielākais privātais veselības aprūpes tīkls Maria Private Healthcare Network.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pēc draudiem ar Eiropas tiesu Maltā pasažieru šķirošana sabiedriskajā transportā atcelta

Gunta Kursiša, 14.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ārvalstu iedzīvotāji Maltā vairs netiks diskriminēti sabiedriskajā transportā,» ziņo medijs Times of Malta.

Kamēr Rīgā tiek plānots diferencēt braukšanas maksu sabiedriskajā transportā, atkarībā no braucēja dzīvesvietas, Maltā divi tarifi sabiedriskajā transportā atzīti par diskriminējošiem, un tie šajā dienvidvalstī atcelti.

Atteikšanās no «diskriminējošā» tarifa ir paaugstinājusi Maltas pievilcību ārzemnieku acīs, pavēstījis vienādu sabiedriskā transporta tarifu iniciatīvas pārstāvis. «Valsts pavisam noteikti nedarīja sev neko labu ar veco biļešu sistēmu. Jautājums ir plašāks par biļešu cenu – patiesībā tas ir vēstījums, ko mēs nododam ārvalstniekiem, kuri vēlas šeit pārcelties. Pašlaik speram soli pareizajā virzienā,» norādīja viena no iniciatīvas vadītājām Patrīcija Gramma (Patricia Graham).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība «Ryanair» otrdien paziņoja, ka iegādāsies Maltas jaunuzņēmumu «Malta Air», izveidojot jaunu struktūrvienību, kas veiks lidojumus uz Ziemeļāfrikas tirgiem.

«Ryanair» norāda, ka pārvietos «Malta Air» sešu «Boeing 737» lidmašīnu floti uz jaunu struktūrvienību. Aviokompānija šīs struktūrvienības floti trīs gadu laikā plāno palielināt līdz desmit lidaparātiem, radot aptuveni 350 darbavietas.

Darījums, kura summa netiek izpausta, varētu tikt pabeigts jūnija beigās.

Šādas ziņas izskan laikā, kad «Ryanair» restrukturizē savu darbību, izveidojot nošķirtas struktūrvienības līdzīgi, kā to paveikusi Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» un Spānijas nacionālās lidsabiedrības «Iberia» holdingkompānija «International Airlines Group» (IAG).

Tādējādi kopumā tiks izveidotas četras lidsabiedrības - Polijas «Buzz», Austrijas «Lauda», «Malta Air» un «Ryanair», kas pārvaldīs Īrijas grupas galvenās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj īstenot dažādu valstu uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu, tādējādi radot papildu darba vietas un nodokļu ieņēmumus, Latvijā tādu iespēju nav

To liecina a/s BDO Latvia un ZAB Varul pētījums. «No jaunajām ES dalībvalstīm Maltā, Kiprā un no Austrumeiropas tikai Čehijā ir atļauta uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšana, savukārt ne Latvijas, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas normatīvie akti neko tādu neparedz,» pētījuma rezultātus skaidro ZAB Varul un a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ar uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu savu valstu ekonomiku stutē ne tikai turīgā Dānija, Francija, Luksemburga, bet arī jaunās ES dalībvalstis – Malta un Kipra. «Citu valstu jurisdikcijā esošu uzņēmumu pārcelšanās nav ne ļoti lēts, ne arī vienkāršs process, un tas ienes papildu naudu šo valstu budžetos nodokļu un nodevu veidā, kā arī rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm,» skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka šāda jurisdikcijas pārcelšana ļoti pieprasīta ir tieši holdingu uzņēmumiem, jo tādējādi nav jālikvidē māteskompānija vai vecāsmātes kompānija, desmitiem meitu vai mazmeitu kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Trīs gadu laikā pārveidos tirdzniecības centru Dole

LETA, 05.02.2020

"Hili Ventures", kas ir arī ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" tīkla pārvaldītājs, vadītājs Melo Hili.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Hili Ventures" plāno trīs gadu laikā pārveidot 2019.gada sākumā iegādāto tirdzniecības centru "Dole", sacīja "Hili Ventures", kas ir arī ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" tīkla pārvaldītājs, vadītājs Melo Hili.

Kompānijas vadītājs skaidroja, ka "Doles" iegāde ir laba biznesa iespēja.

""Dole" tika uzcelta pirms daudziem gadiem, un tai ir nepieciešamas pārmaiņas. Pašlaik mēs izskatām plānus pārveidot "Dole", lai tas būtu pievilcīgs ne tikai atsevišķiem klientu segmentiem, bet arī sabiedrībai kopumā," skaidroja Hili.

Jautāts, cik gadu perspektīvā tas varētu notikt, Hili sacīja, ka tas būs atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt dažādas atļaujas renovācijai, taču pieļāva, ka kaut ko varēs sākt darīt jau gana drīz, bet visu pabeigt - trīs gadu laikā.

"Tas ir liels tirdzniecības centrs, attiecīgi būs liels darbu apjoms. Šobrīd tirdzniecības centra platība ir 16 000 kvadrātmetru, bet tirdzniecība notiek vien 8000 kvadrātmetru. Izskatām rekonstrukcijas iespējas, un esam apņēmušies izveidot īpašumu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, estētiski patīkams un atbilstošs to klientu vajadzībām, kurus mūsu īrnieki cenšas piesaistīt, bet arī iederīgs vietējā vidē. Mūsu mērķis ir, ka "Dole" kļūst par vēl vienu nozīmīgu objektu galvaspilsētā, kad projekts būs pabeigts," sacīja Hili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētais nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums «Hili Properties» pabeidzis tirdzniecības centra «Dole» iegādi Rīgā.

Trīs stāvus augstajai tirdzniecības centra ēkai ir 8000 kvadrātmetru liela nomas platība, un tajā šobrīd atrodas vairāk nekā 60 nomnieki. Šobrīd ir iznomāti 95% tirdzniecības centra platības, un starp nomniekiem ir lielveikalu tīkls «Rimi», «Olimpic Casino», ātrās ēdināšanas restorāns «Hesburger», kā arī skaistumkopšanas un saimniecības preču veikals «Drogas».

Tirdzniecības centrs «Dole» ir jaunākais papildinājums «Hili Properties» starptautiskajam komerciālo nekustamo īpašumu portfelim, kas ietver nekustamos īpašumus Baltijas valstīs, Rumānijā un Maltā. «Hili Properties» portfelis šobrīd sasniedz 125 miljonus eiro. Uzņēmuma pēdējais nozīmīgais iegādes darījums Baltijā tika īstenots 2015. gadā, kad «Hili Properties» iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus Rīgā un tās apkārtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, ieguldot inovācijās restorānos un mobilajā aplikācijā.

Plānots, ka visos restorānos līdz 2021. gadam tiks ieviestas pašapkalpošanās sistēmas.

Līdz šā gada beigām vairāk nekā 4,5 miljoni eiro tiks novirzīti platformu ieviešanai 50 jau esošos un jaunos restorānos Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā), Grieķijā, Maltā un Rumānijā. Platformu ieviešana paredz pašapkalpošanās un maksājumu sistēmu ieviešanu, kas balstās jaunā konceptā - ēdienu pagatavo darbinieki uzreiz pēc viesu veiktajiem pasūtījumiem jaunās paaudzes kioskos restorānu vestibilā.

Premier Capital šobrīd pārvalda 136 restorānus, kas nodarbina vairāk nekā 7000 cilvēku. Pērn vairāk nekā 105 miljoni viesu tika apkalpoti grupas pārvaldītos McDonald’s restorānos. Šogad atvērti trīs jauni restorāni Grieķijā, Lietuvā un Rumānijā, bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl piecus Lietuvā, Rumānijā un Maltā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltas uzņēmums «Premier Capital», kam pieder «McDonald’s» restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, pagājušajā gadā strādājis ar 263 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2016. gadā. Visos tirgos reģistrēts apgrozījuma pieaugums, grupai turpinot pastāvīgu izaugsmi.

«Premier Capital» ir «McDonald's» attīstības licences turētājs Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā. Pašreizējā uzņēmuma tīklā ietilpst 138 restorāni, tostarp vairāki McDrive un McCafe restorāni.

Pateicoties 7500 cilvēku komandai Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā, «Premier Capital» pagājušajā gadā apkalpoja 112 miljonus klientu, kas ir par septiņiem miljoniem vairāk nekā 2016. gadā, sasniedzot jaunu apmeklētāju skaita rekordu.

2017. gadā grupa reģistrējusi pamatdarbības peļņu 23,4 miljonu eiro apmērā. Atskaitot investīcijas un finanšu izdevumus, grupa reģistrējusi 20 miljonu eiro pirmsnodokļu peļņu, salīdzinot ar 16,5 miljonu eiro peļņu pirms gada. Aktīvu apjoms 2017. gadā sasniedzis 47,6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

McDonald’s Latvijā plāno ieviest pašapkalpošanās ēdienu pasūtīšanas un norēķinu kioskus

LETA, 25.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo trīs gadu laikā McDonald’s ķēdes attīstībā Latvijā investēs aptuveni sešus miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA stāsta McDonald’s attīstības licences īpašnieks Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā Melo Hili un McDonald’s centrālās divīzijas prezidents Hamzats Hasbulatovs.

Bet Baltijā nākamo trīs gadu laikā plānots investēt kopumā ap 15 miljoniem eiro, norāda McDonald’s pārstāvji.

Kā atzīmē Hili, nākamo trīs gadu laikā Latvijā paredzēts atvērt vēl trīs ēstuves, kā arī sākt Latvijā esošajās ēstuvēs ieviest jaunas tehnoloģijas un klientiem ērtus risinājumus ēdiena pasūtīšanā.

«No nākamā gada Baltijā, sākot ar Latviju, plānota pašapkalpošanās ēdienu pasūtīšanas un norēķinu kiosku ieviešana. Tās ir iekārtas, kas vizuāli atgādina bankomātus. Bet atšķirībā no bankomātiem šīm iekārtām būs divi ekrāni - katrs savā pusē. Kioski atradīsies McDonald's ēstuvju telpās. Klientiem būs iespēja tajos veikt pasūtījumu, nestāvot rindā. Tāpat šajās iekārtās būs iespējams veikt norēķinus par pasūtījumu,» skaidro Hili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saasinoties situācijai ap jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Eiropai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par robežu slēgšanu, pirmdien izteicies Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka ar to saistītie lēmumi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāpieņem kopā.

"Robežkontroles jautājums būtu nākamais posms, un tam nepieciešami kopīgi risinājumi visas Eiropas līmenī. (..) Redzam, ka daudzas ES valstis ievieš stingrāku iekšējo režīmu, un pilnīgi iespējams, ka pie šā jautājuma [par robežu slēgšanu] nāksies atkal atgriezties," prezidents sacījis žurnālistiem Birštonā.

Pēc Nausēdas teiktā, pašlaik Lietuvā noteiktā prasība par obligātu pašizolāciju pēc ierašanās no konkrētām valstīm ar augstiem inficēšanās rādītājiem faktiski jau darbojas kā netieša robežkontrole.

"Pastāv tieša un netieša robežkontrole. Prasība par pašizolēšanos krietni piebremzē vēlmi ceļot pāri robežām, jo parādās daudz ierobežojumu, kas ceļošanu dara nepievilcīgāku," viņš piebildis. "Uzskatu, ka mums pašlaik ir labi saskaņots mehānisms attiecībā uz karantīnas instrumenta lietošanu, kas ļauj, sekojot statistikai un slimības tendencēm citās valstīs, iekļaut šai sarakstā aizvien jaunas valstis. Dažas valstis pietuvojušās šai robežai un var drīzumā tikt iekļautas [sarakstā]."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eurostat: Latvijā desmit mēnešos mazākais eksporta pieaugums ES

LETA, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksports 2013.gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 1%, kas mazākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Tāpat kā Latvijā, eksports 1% apmērā pieauga arī Austrijā.

Savukārt Vācijā, Ungārijā un Itālijā eksporta apjoms saglabājās nemainīgs.

Straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pirmajos desmit mēnešos fiksēts Lielbritānijā - par 12%, Kiprā - par 11%, kā arī Rumānijā un Lietuvā - par 9%.

Savukārt straujākais eksporta samazinājums reģistrēts Maltā - par 20%, Horvātijā - par 8%, kā arī Īrijā, Luksemburgā un Zviedrijā - par 7%.

Igaunijas eksports desmit mēnešos samazinājās par 1%.

Tikmēr lielākais importa kāpums fiksēts Lietuvā - par 8%, kā arī Igaunijā un Dānijā - par 2%.

Toties lielākais importa apjoma samazinājums reģistrēts Kiprā - par 18%, Maltā - par 14% un Lielbritānijā - par 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārvalstu uzņēmumu grupa Hili Ventures šogad Baltijas reģionā investēs ap 15,5 miljoniem eiro

LETA, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā daudznozaru uzņēmumu grupa Hili Ventures, kuras meitasuzņēmums Premier Capital Baltijas valstīs, Grieķijā un Maltā pārvalda ātrās ēdināšanas ķēdi McDonald's, šogad Baltijas reģionā plāno ieguldīt aptuveni 15,5 miljonus eiro, stāsta Hili Ventures vadītājs Melo Hili.

Viņš norāda, ka Latvijā vēl bez McDonald's uzņēmumu grupa Hili Ventures darbojas arī nekustamo īpašumu jomā, kā arī pārvalda nelielu informācijas tehnoloģiju risinājumu kompāniju SIA ptl Baltics.

Tikmēr Igaunijā Hili Ventures darbojas ar McDonald's un nekustamajiem īpašumiem, bet Lietuvā vēl bez McDonald's un nekustamajiem īpašumiem Hili Ventures darbojas arī loģistikas nozarē.

Tiesa, Hili neatklāj, cik lielas investīcijas plānots ieguldīt katrā jomā atsevišķi, toties atzīmē, ka McDonald's attīstībā Baltijas reģionā šogad plānots ieguldīt aptuveni 4,6 miljonus eiro.

Hili skaidro, ka Igaunijā šogad nekādas ievērojamas izmaiņas McDonald's ķēdē nav plānotas, bet Lietuvā šogad ir atvērta viena jauna vieta, kā arī plānots atvērt vēl divas jaunas. Tikmēr Latvijā šogad ir atvērta viena jauna McDonald's ēstuve, kas darbojas Kārļa Ulmaņa gatvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā otrs straujākais ražotāju cenu kāpums ES

Žanete Hāka, 06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā, salīdzinot ar februāri, ražotāju cenas eirozonā saruka par 0,2%, bet Eiropas Savienībā – par 0,3%, liecina Eurostat dati.

Februārī cenas samazinājās par attiecīgi 0,2% un 0,1%.

Savukārt martā, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas abos reģionos samazinājušās par 1,6%.

Martā eirozonā ražotāju cenas lielākoties saruka enerģētikas sektora cenu samazinājuma dēļ.

Mēneša laikā lielākais ražotāju cenu kritums vērojams Dānijā un Nīderlandē – par 0,9%, kā arī Igaunijā un Kiprā – par 0,8%. Cenas pieaugušas vienīgi Grieķijā un Maltā – par 0,7%, kā arī Spānijā – par 0,2%.

Savukārt gada laikā ražotāju cenas sarukušas gandrīz visās ES dalībvalstīs. Lielākais kritums vērojams Kiprā – par 5,6%, Beļģijā – par 4,8%, kā arī Igaunijā, Lietuvā un Slovākijā – par 4,2%. Vienīgās valstis, kurās cenas pieaugušas, ir Malta – par 0,8% un Latvija – par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijai trešais lielākais ražošanas apjomu kritums ES

Žanete Hāka, 13.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, eirozonā ražošanas apjomi sarukuši par 0,3%, bet Eiropas Savienībā – par 0,1%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Maijā ražošanas apjomi abos reģionos samazinājās par 1,1%.

Savukārt jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, eirozonā ražošanas apjomi nemainījās, bet ES – pakāpās par 0,7%.

Mēneša laikā lielākais ražošanas apjomu kritums reģistrēts Īrijā – par 16,5%, Nīderlandē – par 3% un Lietuvā – par 2,7%, savukārt apjomi visstraujāk auguši Maltā – par 5,2%, Dānijā – par 2,4% un Ungārijā – par 1,8%.

Gada laikā lielākais ražošanas apjomu pieaugums bijis Ungārijā – par 11,3%, Rumānijā – par 9,9% un Slovākijā – par 7,5%, bet lielākais kritums vērojams Grieķijā – par 6,9%, Maltā – pat 3,8% un Latvijā – par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tavā ikrīta rutīnā ietilpst ne tikai brokastis, bet arī kafijas baudīšana, noteikti zini, cik liela nozīme labam dienas sākumam var būt patiešām gardai kafijai. Pagatavošanas metode, dažādi knifiņi un ūdens sastāvs – tas viss ietekmē kafijas garšu, taču pat prasmīgākais eksperts nespēs pagatavot baudāmu dzērienu, ja pati kafija nebūs svaiga. Vēlies uzzināt, kā atpazīt svaigas kafijas pupiņas, kāpēc kafijas paciņās ir ventilis, un kā kafiju pareizi uzglabāt? Uz šiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem atbildes atradīsi nākamajos paragrāfos!

Kā izskatās svaigas un labas kafijas pupiņas?

Dažkārt iespējams dzirdēt stereotipu, ka atšķirt svaigu un ne tik svaigu kafiju var tikai eksperts, taču šāds uzskats ir pilnīgi aplams – svaigas kafijas pupiņas iespējams atpazīt pavisam vienkārši, uz tām tikai paskatoties. Proti, svaiga kafijas pupiņa ir eļļaina un spīdīga, jo tā pēc grauzdēšanas izdala eļļas un dabīgās gāzes; arī tās aromāts ir izteiksmīgs. Par kafijas pupiņu svaigumu iespējams pārliecināties, tās paņemot rokās un viegli saspiežot – svaigu kafijas pupiņu gadījumā plauksta kļūs eļļaina. Arī krūzītē, pagatavojot espresso vai melnu kafiju – jo lielāka crema kārtiņa (putiņas pa virsu kafijai), jo svaigāks ir grauzdējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo trīs gadu laikā ātrās ēdināšanas ķēdes McDonald's attīstībā Latvijā investēs ap pieciem miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA stāsta daudznozaru uzņēmumu grupas Hili Ventures, kuras meitasuzņēmums Premier Capital Baltijas valstīs, Grieķijā un Maltā pārvalda ātrās ēdināšanas ķēdi McDonald's, vadītājs Melo Hili.

Viņš norāda, ka viena no būtiskākajām lietām šogad bija jaunā McDonald's atvēršana Kārļa Ulmaņa gatvē, Rīgā.

«Tāpat šogad Latvijā turpinām ķēdes sagatavošanu pašapkalpošanās kiosku ieviešanai. Patlaban šādi kioski atrodas divās no McDonald's ķēdes vietām Latvijā,» atzīmē Hili.

Viņš piebilst, ka šobrīd šis kiosku projekts ir testa režīmā. Taču nākamā gada laikā plānots tos ieviest visās McDonald's vietās Latvijā.

Kā ziņots, McDonald's attīstībā Baltijas reģionā šogad plānots ieguldīt aptuveni 4,6 miljonus eiro.

Hili skaidroja, ka Igaunijā šogad nekādas ievērojamas izmaiņas McDonald's ķēdē nav plānotas, bet Lietuvā šogad ir atvērta viena jauna vieta, kā arī plānots atvērt vēl divas. Tikmēr Latvijā šogad ir atvērta viena jauna McDonald's ēstuve, kas darbojas Kārļa Ulmaņa gatvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā janvārī bijis sestais straujākais rūpniecības pieaugums ES

LETA, 14.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības apjoms Latvijā šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājies par 4,6%, reģistrējot sesto straujāko izaugsmi no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, pirmdien paziņoja ES statistikas birojs Eurostat.

Straujākais rūpniecības apjoma pieaugums janvārī fiksēts Īrijā - par 42,7%, Lietuvā - par 10,5% un Horvātijā - par 9,3%.

Savukārt straujākais kritums reģistrēts Maltā - par 8,9%, Nīderlandē - par 3,9% un Somijā - par 1,9%.

Igaunijā rūpniecības apjoms janvārī samazinājies par 0,2%.

Rūpniecības apjoms janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri ES palielinājās par 2,5%, bet eirozonā - par 2,8%.

Tikmēr salīdzinājumā ar decembri rūpniecība ES pieauga par 1,7%, bet eirozonā - par 2,1%

Lielākais rūpniecības pieaugums mēneša griezumā fiksēts Īrijā - par 12,7%, Igaunijā - par 4,9%, Horvātijā - par 3,2% un Vācijā - par 2,9%.

Toties straujākais kritums reģistrēts Maltā - par 5%, Rumānijā - par 2,3% un Somijā - par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru