Idejai par nerezidentu nosēdināšanu Latvijā ar izdevīgiem nosacījumiem – 2% peļņas nodokļa likmi – ir pozitīvas un negatīvas blaknes, ideju nenoraida, bet arī neatbalsta
Tāds ir Saeimas Nodokļu apakškomisijas sēdes diskusijas rezultāts. Ideju centās aizstāvēt LTRK, kā arī baņķieri, tomēr uz dažādiem nerezidentu piesaistes riskiem norādīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienesta Latvijas Bankas, FKTK vadība. Pašlaik nerezidenti caur Latvijas komercbankām apgroza 100 līdz 200 miljardiem eiro, bet nodokļos Latvijā maksā apaļu nulli. Tāpēc LTRK viceprezidente Lienīte Caune atgādināja, ka 2017. gadā, kad stāsies spēkā prasības par informācijas apmaiņu un šiem nerezidentiem būs kaut kur «jānosēžas» kā nodokļu rezidentiem, izsakot viņiem adekvātu piedāvājumu, daļa varētu kļūt par Latvijas nodokļu maksātājiem. Viņa uzsvēra, ka Latvijai nekas jauns nav jāizdomā, bet gan jāizmanto tie instrumenti, kas jau ir attiecībā uz peļņas nodokli, proti, jāpiemēro tā pati kārtība, kāda ir attiecībā uz tiem, kuri iegulda speciālajās ekonomiskajās zonās. Ja viņi kaut ko darīs Latvijā, tad būs jāmaksā 15% peļņas nodoklis, ja ārpusē, tad – 2%, skaidroja L. Caune. Tikai vienas bankas nerezidentu aptauja liecinot, ka viņi varētu «nosēsties» Latvijā, bet valsts budžets tādējādi, ja no tiem paliktu tikai 60%, piecu gadu laikā varētu papildus iegūt 655 milj. eiro. Viņa atgādināja, ka arī citas ES dalībvalstis, piem., Lielbritānija, Nīderlande, Malta varētu izteikt šiem nerezidentiem vilinošus «nosēšanās» piedāvājumus.
Visu rakstu Nerezidentus vēl nevilinās lasiet 21. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.