Strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumiem jeb jaunuzņēmumiem piedāvātais nodokļu režīms – 252 eiro mēnesī neatkarīgi no algas apmēra – raisa uzņēmēju neapmierinātību, un par to vēl būs diskusijas Saeimā
To rāda Ministru kabineta diskusija, skatot jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu, kura spēkā stāšanās plānota jau 2017. gada 1. janvārī. Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz: augsto tehnoloģiju kompānijām to darbības sākumposmā tiek piedāvāts, ka uzņēmums par katru darbinieku veic fiksētu mēneša VSAOI maksājumu 252 eiro apmērā neatkarīgi no algas apmēra. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodoklis. Šo režīmu varētu piemērot uzņēmumam, kurš ražo, attīsta un pārdod inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību tā darbības pirmajos piecos gados. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai būtu saņemtās riska kapitāla investīcijas.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka atbalsta piedāvāto ideju, taču piedāvātais risinājums radot nesamērīgi lielu nodokļu plaisu starp jaunuzņēmumu un parastā nodokļu režīmā strādājošu kompāniju. «Ja parastā nodokļu režīmā strādājošam uzņēmumam, lai samaksātu augstas raudzes augsto tehnoloģiju speciālistam 4000 eiro mēnesī, nodokļos jāsamaksā vēl vairāk nekā 3200 eiro, tad jaunuzņēmums šādu pašu algu varēšot nodrošināt, samaksājot tikai 252 eiro,» uzsvēra P. Leiškalns.
Visu rakstu Priekšrocībā saskata nevienlīdzību lasiet 3. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.