Pakalpojumi

Nesaprašanās par atkritumiem: Poligonā atkritumus liek vest atpakaļ

Dienas Bizness, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

«Pats aizvedu sadzīves atkritumus uz to apglabāšanas poligonu Litenē, bet tiku sūtīts ar visiem atkritumiem atpakaļ. Man norādīja, ka nešķirotus atkritumus nepieņem, ka tos personīgi nav paredzēts vest,» reģionālajam medijam Dzirkstele stāstījis kāds vīrietis.

Poligonā paskaidrots, ka Gulbenes pilsētā šim nolūkam ir atkritumu konteineri. Uz ko vīrietis atbildējis, ka tādā gadījumā daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji būs neapmierināti, ja viens cilvēks piepildīs visu konteineru. «Es neprasīju, lai atkritumus pieņem par brīvu. Biju gatavs samaksāt, bet arī tā nepiekrita. Man tika ieteikts īrēt lielo konteineru, bet tas maksā ļoti dārgi. Pašam atkritumu atvešana būtu salīdzinoši daudz lētāka,» spriedis vīrietis, kurš Gulbenē dzīvo daudzdzīvokļu mājā, tāpēc esot noslēgts līgums ar SIA Alba par atkritumu apsaimniekošanu.

Ar radušos situāciju iepazinies arī SIA AP Kaudzītes valdes loceklis Aldis Amantovs. «Noskaidroju, ka atvestajā kravā nekas tik liels, ko nevarētu iemest pilsētā izvietotajā atkritumu konteinerā, nav bijis. Uz poligonu paši var vest tikai tos atkritumus, ko nav iespējams ielikt konteinerā. Sadzīves atkritumus, kas rodas katru dienu, cilvēki paši uz poligonu vest nedrīkst. Poligona darbinieki konkrētajā gadījumā ir rīkojušies atbilstoši noteikumiem,» norādījis A.Amantovs.

Lielgabarīta atkritumus, piemēram, gultas, skapjus, ledusskapjus un citu gan var vest paši iedzīvotāji uz poligonu, raksta Dzirkstele. «Par to atvešanu ir tikai attiecīgi jāsamaksā. Šādos gadījumos nevienu atpakaļ nesūtām. Uz poligonu cilvēki paši var vest arī būvniecības atkritumus, riepas un šīferi. Tad krava tiek nosvērta un attiecīgi aprēķināta maksa. Ar to iespējams iepazīties SIA AP Kaudzītes interneta mājas lapā,» stāstījis A.Amantovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Prima M noliedz bīstamo atkritumu atrašanos Jūrmalā notikušā ugunsgrēka vietā

LETA, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Pārstāt barot nelegālo būvgružu biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?

Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.

Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca

LETA, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā pēc pusotru gadu ilgiem būvdarbiem šonedēļ sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca. Uzņēmumā, kas izmaksājis 34,8 miljonus eiro, tiks šķiroti atkritumi no visa Viļņas reģiona. Tiesa gan, no pašas galvaspilsētas atkritumi uz jauno rūpnīcu pagaidām netiek vesti.

Uzņēmums šķiros visus jauktos sadzīves atkritumus. Pārstrādei derīgā daļa tiks nosūtīta uz rūpnīcām, bet atkritumi ar pienācīgu enerģētisko vērtību tiks šķiroti un pārtaps cietajā kurināmajā.

Valsts enerģētikas koncerna Lietuvos energija Koģenerācijas staciju projektu dienesta direktors Nerijus Rasburskis ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šo cieto kurināmo varēs izmantot arī plānotajā Viļņas koģenerācijas stacijā. Atkritumi gan tiks dedzināti tikai vienā no trim spēkstacijas katliem. Iecerēts, ka kurināmais no rūpnīcas nonāks koģenerācijas stacijā pa īpašu slēgtu konveijeru, tā ietaupot transporta izdevumus.

Šobrīd norisinās konkurss, kurā tiek izraudzīts darbuzņēmējs Viļņas koģenerācijas stacijas celtniecībai 300 miljonu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jūrmalas atkritumu glabātājs pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju

LETA, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EK rosina aizliegt plastmasas šķīvjus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus

LETA, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Par ugunsgrēku nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā apsūdz trīs personas

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa šī gada 22. jūnijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva kriminālprocesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā valstij nodarīts kaitējums 696 595 eiro apmērā, informē VP.

Par aizdomās turētiem šajā lietā atzītas trīs personas.

2017. gada jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas – par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Veicot nepieciešamās izmeklēšanas darbības, likumsargi noskaidroja, ka aizdomās turētās personas, mantkārīgu motīvu vadītas, nelikumīgi izveidoja un uzglabāja atkritumus Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, laika posmā no 2016. gada maijam līdz sadegšanas brīdim. Šo darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 700 000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka izgāztuvē esošie atkritumi tika atvesti no Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveides Getliņos kopējās izmaksas ir 10,2 miljoni eiro, informēja SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics.

Puse no projekta kopējām izmaksām ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Projekts tiek realizēts programmas Infrastruktūra un pakalpojumi apakšaktivitātē Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas projektu pēc SIA Getliņi Eko pasūtījuma attīsta un turpmākos desmit gadus operēs Vides pakalpojumu grupa.

Celtniecības darbus un tehnoloģiskos risinājumus nodrošina pilnsabiedrība Technobalt - Piche. Projekts tiek īstenots saskaņā ar Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, kura īstenošanas laikā sadzīves atkritumu šķirošana ir viena no prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Atklāta jaunā Getliņu atkritumu šķirošanas rūpnīca

Lelde Petrāne, 26.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi Baltijas valstīs lielākā atkritumu šķirošanas rūpnīca Stopiņu novadā– vairāk nekā 90% no sadzīves atkritumiem, kas līdz šim tika noglabāti Getliņu poligonā, tiks sašķiroti un nodoti otrreizējai izmantošanai.

«Kopumā rūpnīca spēs sašķirot līdz 300 tūkstošiem tonnu atkritumu gadā. Pie mums nonāks atkritumi no Lielrīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona, vienlaicīgi varēsim apkalpot 8 automašīnas, kuru plūsmu operators regulēs ar luksoforu palīdzību. Atkritumu pieņemšanas zonā slēgtā telpā nepieciešamības gadījumā varēsim uzkrāt reģionā savāktos atkritumus 3 dienu apjomā,» skaidroja SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics.

«Getliņu poligonā nonāk teju puse no Latvijā saražotajiem sadzīves atkritumiem – turpmāk to ceļš vedīs nevis uz noglabāšanu kalnā, bet uz rūpnīcas šķirošanas līnijām,» norāda SIA Getliņi Eko kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcijas Mana jūra 2015 laikā veiktajā jūras piekrastes atkritumu monitoringā noskaidrojies, ka netīrākā pludmale Latvijā ir Tūjā, bet no atkritumiem tīrākā ir Abragciema peldvieta, informēja kampaņas pārstāve Elīna Kolāte.

Abragciema pludmalē uz 100 metriem atrastas 18 atkritumu vienības, kamēr Tūjas pludmalē tādu bijis 498.

Starp tīrākajām pludmalēm ir Mērsrags ar 39 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Jaunķemeri (45 vienības, Kolka (56 vienības), Apšuciems (58 vienības), Miķeļtornis (59 vienības), Mazirbe (60 vienības), Pūrciems (61 vienība), Gaujas ieteka Rīgas līcī (75 vienības), bet tīrāko pludmaļu desmitnieku noslēdz Salacgrīva ar 77 atkritumu vienībām.

Otra netīrākā pludmale aiz Tūjas ir Daugavgrīva, kur atrasti 469 atkritumi uz 100 metriem, trešajā vietā ir Nida Latvijas-Lietuvas pierobežā ar 508 atkritumu vienībām. Saulkrastos savāktas 316 atkritumu vienības, Užavā - 228, Papē - 212, Liepājas Karostā - 208, Pāvilostā – 207, Staldzenē – 206, bet Lilastē bijusi 191 atkritumu vienība uz 100 metriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvija varētu lūgt Zviedrijai segt izdevumus degušās atkritumu izgāztuves teritorijas attīrīšanai

LETA, 03.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu lūgt Zviedrijai aizvākt atkritumus no nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā, kā arī segt izdevumus ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai, pirmdien žurnālistiem pēc Krīzes vadības padomes sēdes pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) priekšniece Inga Koļegova.

Viņa informēja, ka VVD darīs visu, lai noskaidrotu atkritumu apsaimniekošanas vājās vietas. Jūrmalas gadījums šobrīd ir pirmais un vienīgais Latvijā, un VVD darīs visu, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Koļegova skaidroja, ka sadzīves atkritumu kustība ES notiek saskaņā ar regulas prasībām, un šie atkritumi tiek pārvietoti tikpat brīvi, kā preces.

«Tajos gadījumos, kad ir runa par nelietīgām darbībām šo atkritumu pārvadāšanā, atbilstoši regulai nosaka arī nosūtošās valsts pienākumu, vai nu uzņemt šos atkritumus atpakaļ vai arī segt izdevumus,» norādīja Koļegova.

Ja nebūtu izcēlies ugunsgrēks, atkritumi būtu aizvest atpakaļ uz Zviedriju, teica VVD vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Dome atvērta idejām, kā izmantot rekultivēto atkritumu kalnu Spilves pļavās

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Jūrmalā degušās atkritumu glabātavas sakopšana izmaksā pusmiljonu

LETA, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Jūrmalā degušās nelegālās atkritumu glabātavas mēneša laikā izvestas 12 500 tonnas atkritumu, kas valstij pašlaik izmaksājis aptuveni 550 000 eiro, preses konferencē sacīja SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Valdība teritorijas attīrīšanai piešķīra 700 000 eiro, ko pēc tam paredzēts piedzīt no uzņēmuma SIA Prima M, kas saimniekoja šajā teritorijā.

Levics skaidroja, ka zemākas izmaksas saistītas ar to, ka teritorijā atradies mazāks atkritumu daudzums nekā iepriekš aprēķināts. Lielākā daļa atkritumu jeb 7500 tonnas nodoti uzglabāšanai Getliņu poligonā, kur tie tiks pārstrādāti kurināmajā, un nodoti cementa rūpnīcai Cemex.

Darbu laikā arī secināts, ka aptuveni ceturtā daļa no atkritumiem ir pārāk sadeguši, tādēļ nav derīgi pārstrādei. Tāpat konstatēts, ka aptuveni pus procentu no kopēja atkrituma skaita sastāda bīstamie sadzīves atkritumi - dažādas baterijas kabeļi, elektronikas pārpalikumi un citi slikti sašķirotie atkritumi, kas jānoglabā poligonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Radiotehnikas teritorijas kopīpašnieki iecerējuši attīstīt vai nojaukt viņiem piederošās būves, tikmēr Rīgas dome sola stingri kontrolēt šos procesus.

Ar teritorijas kopīpašniekiem šodien tikās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citu attiecīgu pašvaldības struktūru pārstāvji, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Īpašnieki klātesošos informēja par viņiem piederošās teritorijas attīstīšanas un sakārtošanas plāniem. Teritorijā esošās būves daļas, kur savulaik atradās veikals Prisma, īpašnieku pārstāvis Igors Kukainis skaidroja, ka ēku plānots attīstīt kā tirdzniecības centru, kā arī ierīkot daudzstāvu autostāvvietu. Tehniskās dokumentācijas sakārtošana pašlaik esot procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skaidu plākšņu ražotājs Kronospan Riga plāno sākt pārstrādāt koksnes atkritumus

LETA, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidu plākšņu ražotājs «Kronospan Riga» (iepriekš «Bolderaja Ltd») plāno sākt pārstrādāt koksnes atkritumus, kas nav piesārņoti ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas pārstāve Vivita Vāvere-Ozola.

Līdz šim uzņēmums ar koksnes atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Koksnes atkritumus, kas nav piesārņoti ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, plānots pārstrādāt, lai nodrošinātu materiālu atkārtoto izmantošanu un palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti.

Pēc viņas teiktā, uzņēmums pārstrādei plāno pieņemt koksnes atkritumu klases: 020107 (meža izstrādes atkritumi), 030101 (mizu un korķa atkritumi), 030105 (zāģskaidas, koksnes atgriezumus, sabojātu koksni un koksnes daļiņas, kuras nesatur bīstamas vielas), 150103 (koka iepakojumu), 170201 (koku), 191207 un 200138 (koksni, kas nesatur bīstamas vielas). Kopumā plānots pārstrādāt līdz 200 400 tonnām koksnes atkritumu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu atkritumu apglabāšanas nozares komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem, informē SPRK.

Apkopojot darbības rādītājus SPRK secina, ka 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto regulēto pakalpojumu apjoms, savukārt regulējamās nozares komersantu kopējais apgrozījums no regulējamā pakalpojuma ir palielinājies.

Poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apjoms 2015. gadā bija 514 tūkst. t, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

Galvenais iemesls, kas ietekmē sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu ir tas, ka valstī tiek attīstīta dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošana, kā rezultātā nešķirotu atkritumu daudzums, kas nonāk līdz poligoniem, samazinās. Ietekmi uz atkritumu apjomu atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atkritumu apsaimniekošanā Rīgā saglabājas līdzšinējā kārtība

Lelde Petrāne, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas līdz šim saņēma sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu no «Pilsētvides servisa», tiks nodrošināta pakalpojumu sniegšana ar līdzšinējiem noteikumiem. Sarunu procedūrā tika noskaidrots, ka fiziskām personām pakalpojumu sniegs SIA «Eco Baltia vide,» bet juridiskām personām – uzņēmums «Clean R».

Procedūras rezultāti ir saskaņoti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

«Šobrīd Rīgas pašvaldība ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nepārtrauktību. Lai turpinātu kontrolēt situāciju, jau šo svētdien kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālistiem apsekosim un izvērtēsim, kā tiek nodrošināti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi pilsētā. Aicinu arī iedzīvotājus informēt pašvaldību, ja ir radušies kādi pārpratumi un pakalpojums nav sniegts kā līdz šim,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Atkritumi tiks izvesti neatkarīgi no tā, vai sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs būs noslēdzis līgumu ar sarunu procedūras rezultātā izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiks piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čiekurkalnā ir uzsākts eksperiments atkritumu apsaimniekošanas jomā – zaļi un ilgtspējīgi domājošie apkaimes iedzīvotāji sākuši šķirot pārtikas jeb bioloģiskos atkritumus. Eksperimentu īsteno Čiekurkalna Attīstības biedrība kopā ar vides pakalpojumu uzņēmumu «Clean R».

Pārtikas atkritumi tiek vākti mājoklī izturīgos, nelielas ietilpības, atšķirīgas krāsas maisos, kas vienkārši jāmet sadzīves atkritumu konteinerā. Pēc atkritumu savākšanas maisi ar pārtikas atkritumiem nonāk šķirošanas rūpnīcā, kur optiskie skeneri atpazīst maisu krāsu un atšķiro tos no pārējiem. Pēc tam pārtikas atkritumi tiek nodoti videi draudzīgā pārstrādē. Šis paņēmiens efektīvi risina pārtikas atkritumu šķirošanu bez papildu konteineriem un resursiem. Citu valstu pieredze liecina, ka šādā veidā 15% no sadzīves atkritumiem tiek nošķirti kā bioloģiskie atkritumi, bet, attīstoties iedzīvotāju pieredzei un šķirošanas iemaņām, – līdz pat 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas vasara, un uz Aizputi brauks tūristi. Nav daudz jādomā, lai kartē atrastu pilsētu un cauri tai tekošo Tebru, Dzirnavu dīķi, kā arī iecerētu pikniku vai pastaigu upes krastā. Vietām iecere varētu beigties ar sajūtu, ka atrodies atkritumu kaudzē pie smakojošas kanalizācijas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kuldīgas un Liepājas ielai piegulošais Tebras krasts veido ieloku, un tūristu tā vien vilina nupat par pašvaldības līdzekļiem uzceltie tiltiņi pāri upei.

Starp Kuldīgas ielas 9. un 11. nama sētām augstā Tebras krastā redzama pilsētas notekūdeņu caurule. Tagad vēl vēss, bet smaka jau jūtama. Abpus caurules mutei izmētāti gruži, plastmasas pudeles, sulu pakas, plastikāta maisiņi un citi atkritumi.

Ejot virzienā uz Dzirnavu dīķi, ceļu aizšķērso Liepājas ielas 6. nams - bez logiem un durvīm. Nams ir pārvērsts par milzīgu atkritumu konteineru, kurā iedzīvotāji pamanījušies atstāt visu mājās nevajadzīgo. Tur ir vecu žurnālu kaudzes, klubkrēsli, izkārnījumi un visas citas iespējamās haosa pazīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izgāztuves vietā Augusta Deglava ielā bērs 35,5 metrus augstu kalnu

Žanete Hāka, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā sāksies Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas darbi, informē Rīgas dome.

Rekultivējamā atkritumu izgāztuve tika izveidota 1956.gadā Rīgas nomalē pilsētas sadzīves un rūpniecības atkritumu apglabāšanai. Izgāztuve tika izveidota bez projekta, tajā nebija paredzēti nekādi vides aizsardzības pasākumi – tieši virs kūdras tika bērti sadzīves, rūpniecības un celtniecības atkritumi, kas veidojās Rīgas pilsētā.

1973.gadā, kad tika izveidota pilsētas izgāztuve Getliņos, Augusta Deglava ielas izgāztuvi slēdza, bet nesankcionēta atkritumu, it īpaši, būvgružu izbēršana tās apkārtnē turpinājās arī turpmākajos gados – līdz pat 80. gadu beigām.

Izgāztuve atrodas teritorijā, kas ietver Pļavniekus, Dreiliņus un daļu Purvciema, un tās apkaimē pašlaik dzīvo vairāk nekā 114 tūkstoši iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāks būvēt SIA Getliņi EKO atkritumu šķirošanas centru

Žanete Hāka, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var sākties darbs pie SIA Getliņi EKO realizēta projekta Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšana, veicinot dalītās atkritumu sistēmas attīstību Stopiņu novadā atkritumu šķirošanas centra būvniecības un iekārtu uzstādīšanas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Sadzīves atkritumu poligonā Getliņi drīzumā tiks uzsākta atkritumu šķirošanas centra būvniecība un uzstādīta atkritumu šķirošanas līnija. Jaunais atkritumu šķirošanas centrs nepieciešams, lai samazinātu bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu.

Atkritumu šķirošanas centrā tiks šķiroti atkritumi, kas tiek savākti no komersantiem; tie atšķiras no atkritumiem, kas tiek savākti no iedzīvotājiem, jo tajos ir vairāk koksnes, lapas, zari, PVC, metāls, stikls, augsne un citi komerciālie atkritumi. No komersantiem savāktos nešķirotos sadzīves atkritumus nedrīkst bez sagatavošanas apglabāšanai deponēt poligonā, jo tajos ir ievērojama daļa bioloģiski noārdāmo atkritumu un otrreizējo izejvielu, kuras pirms atkritumu deponēšanas ir jānodala.

Komentāri

Pievienot komentāru