Ekonomika

Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām

LETA, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām, turklāt nav skaidrības par dārzkopībai paredzētās kūdras nozares iespējamo slēgšanu, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa skaidroja, ka iepriekš Eiropas Savienībā (ES) tika runāts par atteikšanos no enerģētiskās kūdras ieguves no 2030.gada, bet netika runāts par dārzkopības kūdru.

Vienlaikus Krīgere uzsvēra, ka, ņemot vērā politiskās norises un energoresursu cenu kāpumu, pašlaik būtu jāpārskata arī vietējo resursu, tostarp kūdras nozīme energobilancē.

Pēc Krīgeres teiktā, 2020.gadā Latvijā tikai 1,4% no iegūtās kūdras izmantoja enerģētikā, kamēr teju visa atlikusī daļa iegūtās kūdras tika izmantota dārzkopībā.

Vaicāta par turpmākajiem izaicinājumiem dārzkopības kūdras nozarē, Krīgere minēja, ka dārzkopības kūdras izmantošanu un ieguvi turpmāk varētu ietekmēt Zaļā kursa ietvaros izstrādātie dažādie regulējumi. Piemēram, Taksonomijas regulējums, ja šajā regulējumā kūdras substrāti un mēslošanas līdzekļi tehniskajā aprakstā tiks iekļauti kā neilgtspējīgi produkti, pretēji sākotnēji plānotajam.

Asociācijas pārstāve arī pauda, ka Eiropas Komisijā (EK) valda uzskats, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas var samazināt appludinot organiskās augsnes un atjaunojot kūdrājus, tādējādi būtu nepieciešams pārskatīt pašlaik izmantoto tūlītējas oksidēšanās metodiku (kūdra ieguves brīdī oksidējas), kas izstrādāta pirms 15 gadiem, kad situācija bija pilnīgi citādāka un Eiropā kūdru galvenokārt izmantoja enerģētikā.

Tāpat Krīgere uzsvēra, ka nozarei arī jāstrādā pie tā, lai izskaidrotu Eiropas ierēdņiem, ka dārzkopības kūdra iekļaujas aprites ekonomikā - to pēc izmantošanas dārzkopībā lieto kā augsnes ielabotāju un kūdras produktos esošais ogleklis saglabājas gadu desmitiem un nekur nepazūd.

"Kūdras substrātiem pašlaik nav atrastas līdzvērtīgas alternatīvas, bez kūdras nevar izaudzēt kvalitatīvus meža stādus un pārtiku," uzsvēra asociācijas eksperte, piebilstot, ka EK mērķis iestādīt trīs biljonus koku līdz 2030.gadam nav īstenojams bez kūdras izmantošanas.

Pēc Krīgeres paustā, kūdras ieguves laikā radītais emisiju apmērs ir ļoti mazs attiecībā pret oglekļa dioksīda piesaisti, ko radīs kūdras produktos audzēti koki, vai to pārtikas apmēru, kas tiks iegūts, izmantojot kūdras substrātu.

Viņa uzsvēra, ka pašlaik dārzkopības kūdras kontekstā tiek skatīts tikai emisiju apmērs konkrētā darbībā, bet netiek skatīta ietekme uz klimatu kopumā. "Jādomā plašāk un jāņem vērā darbību kopums un mērķis," norādīja valdes locekle.

Viņa minēja, ka kūdras nozarei Eiropai jāskaidro arī atšķirīgie dabas apstākļi Latvijas klimatiskajā joslā, piemēram, ka nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, līdz ar to purvu platības Latvijā pieaug.

Vaicāta par pagājušā gada kūdras ieguves apmēriem Latvijā, Krīgere norādīja, ka līdz ar lietaino augustu, pērn ieguves apmēri nepārsniedz 2020.gada ieguvi. Tāpat arī lielākie kūdras eksporta tirgi palikuši nemainīgi - Vācija, Itālija, Ķīna, Nīderlande, Beļģija.

Krīgere piebilda, ka pērn kūdras produktu eksporta apmērs ir pieaudzis par 13% salīdzinājumā ar 2020.gadu, kas nozīmē, ka tiek eksportēti produkti ar lielāku pievienoto vērtību.

Jau ziņots, ka pērn septembrī Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) tika noteikts līdz 2023.gada 1.jūlijam izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvos, kas paredz līdz 2030.gadam pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā.

Vienlaikus Latvijas Kūdras asociācija jau iepriekš paudusi bažas, ka Eiropas Zaļā kursa investīciju plāna kontekstā Latvijai, pretendējot uz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, tiks iznīcināta kūdras ieguve un pārstrāde, kas ir valsts tautsaimniecībā tradicionāla nozare ar būtisku pienesumu valsts ekonomikā.

Asociācija vērsa uzmanību, ka Eiropa piedāvā kompensēt darbavietu zaudēšanu ar jaunām darbavietām, pārprofilēt strādājošos u.c. Neilgi pirms mehānisma izziņošanas tajā līdzās fosilajiem resursiem tika iekļauta arī enerģētiskā kūdra, ko sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai gan Latvijā iegūto kūdru izmanto lauksaimniecībā un tā nav pielīdzināma fosilajiem resursiem, no kuru izmantošanas vēlas atteikties Eiropa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, 18.05.2022

Kūdras resursu pietiek Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils šosejas (A10) posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,30.–52,74. km) sākas remontdarbi, kuru laikā autovadītājiem līdz 2022. gada beigām būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

No 21. marta, būvdarbu posmā maksimālais braukšanas ātrums būs ierobežots līdz 70 km/h un autobraucējiem būs jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Satiksme posmā organizēta ar ceļazīmēm un vadstatņiem, paredzamais būvobjekta šķērsošanas laiks – 15 minūtes.

Savukārt nedēļas nogalē, sestdien, 26. martā autobraucējiem būs jārēķinās ar lielākiem ierobežojumiem, jo notiks apbraucamo ceļu sagatavošanas darbi, kuru laikā satiksmi organizēs pa vienu joslu ar satiksmes regulētāju palīdzību vai ar luksoforu. Autovadītājiem būs jāplāno papildu laiks ceļā vai jāizvēlas maršruts, kas nešķērso būvdarbu posmu. Par satiksmes ierobežojumiem nedēļas nogalē atsevišķi tiks sniegta plašāka informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija spēj sekot Pasaules Bankas ieteikumiem cīņai ar pārtikas krīzi

Ģirts Cēlājs, AS Fertilizer Group valdes loceklis, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka nupat nākusi klajā ar ieteikumiem, kā risināt pasaules pārtikas krīzi saistībā ar karu Ukrainā.

Organizācijas ieskatā tas, vai mums izdosies pārvaldīt pārtikas cenu svārstības un izkļūt no šīs jaunās krīzes, ir atkarīgs no valstu politikas un globālās sadarbības. Apgalvojums, kuram piekrītu, taču veiksmīgas krīzes risināšanas stratēģijas pamatā šajā gadījumā vēl kā būtisku pīlāru jāvirza valsts un privātā sektora sadarbība.

Lai arī cik satraucošas ir šīs tendences, īpaši, kad veikalos manāms atsevišķu produktu trūkums, nav pienācis laiks panikai. Atbilstoši Pasaules Bankas norādītajam, rīsu, kviešu un kukurūzas — trīs pasaules galveno pārtikas produktu — krājumi joprojām esot vēsturiski augsti. Kviešu, kara visvairāk skartās preces, krājumi joprojām esot krietni virs līmeņa, ko pieredzējām pārtikas cenu krīzes laikā no 2007. līdz 2008. gadam. Aplēses arī liecinot, ka aptuveni trīs ceturtdaļas Krievijas un Ukrainas eksportēto kviešu jau bijušas piegādātas pirms kara sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pandēmija un karš iznīcina iepriekšējo loģistiku; visi atvērti jauniem risinājumiem

Māris Ķirsons, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā desmitiem gadu sekmīgi strādājošos un noslīpētos loģistikas konceptus ir noslaucījis no galda, un visi ir atvērti jauniem transporta un loģistikas risinājumiem.

Lai izmantotu šo doto iespēju, Latvijā ir jāveic vairāki mājasdarbi, sākot ar vienotu piedāvājumu kravu īpašniekiem un beidzot ar kļūdu labošanu Rail Baltica. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš.

Viņaprāt, Latvijā nemākam ne piedāvāt, ne arī pārdot (tas attiecas pirmkārt uz valsts aktīviem – dzelzceļš, ostas) tranzītkoridora pakalpojumus ar pievienoto vērtību – piegādēm uz jebkuru citu vietu Eiropā. Jebkurā šādā pilnās piegādes ķēdes piedāvājumā stratēģiskie pircēji vienmēr pievērš uzmanību tam, vai pati valsts arī iesaistās praktiski, kas arī zināmā mērā ir kā papildu uzticamības faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 17.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību.

Tā intervijā saka Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.maija numurā lasi:

Statistika. 10% no Ukrainas bēgļiem jau strādā Latvijā

Tēma. Tūristus jau gaida pat vistālākajos Latvijas nostūros

Tendences. Spiesti pamosties reālajā pasaulē

Enerģētika. Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Spēles noteikumi. Cīņa ar VID par PVN pārmaksu ieilgusi divu gadu garumā

Krīzes ietekme. Būs bankroti un krīzes – vispirms vairāk attīstības reģionos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzkopības kūdras ieguvēji un tās produktu ražotāji saskaras ar aizvien pieaugošo vēlmi Eiropas Savienībā izslēgt šo nozari no spēles, lai gan kūdras produkti nepieciešami dārzeņu, dekoratīvo augu un meža stādu audzēšanai, turklāt alternatīvu materiālu nav. Rezultātā pieaugusi nedrošība attiecībā par ilgtermiņa ieguldījumu atpelnīšanu, kas savukārt neveicina vēlmi uzņēmējiem veikt būtiskas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir piedzīvoti vairākkārtēji uzbrukumi nozarei ar mērķi tai būtiski apgrūtināt savu darbību un galu galā to pilnībā likvidēt, kas pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos varētu radīt neparedzamas sekas, jo īpaši pārtikas produktu pieejamībā un to cenās.

Kāda ir pašreizēja situācija?

Vienā vārdā – trauksmaina! 2020. gada novembrī valdība apstiprināja Latvijas kūdras nozarei stratēģiski svarīgās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam, kas ļāva ilgtermiņā plānot nozares pastāvēšanu un attīstību. Pamatnostādnes tika veidotas vairāk nekā piecus gadus. Viens no pamatnostādņu svarīgākajiem mērķiem ir radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursa apsaimniekošanai un izmantošanai tautsaimniecībā. Apstiprinot pamatnostādnes, valsts apņēmās nodrošināt prognozējamu kūdras resursu pieejamību tautsaimniecībā, proti, pašreizējā kūdras ieguves platībā 26 000 ha apjomā, ļaujot iegūt vidēji gadā 1,2 milj. tonnu kūdras. Tas kūdras ieguves uzņēmumiem radīja drošību tālākai attīstības plānošanai, darbības modernizācijai un paplašināšanai pārstrādes jomā, jo galvenais investīciju ieguldījuma vai piesaistes priekšnoteikums ir investīciju drošība. Nozarei tika dots solījums par tās drošumu turpmākajiem 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), 1.oktobrī tiks atklāta pasaules izstāde EXPO 2020, kuras ietvaros līdz 2022. gada 31. martam trīs tematiskos kvartālos – Ilgtspējība, Mobilitāte un Iespējas – 192 valstis dalīsies jaunākajās biznesa un investīciju iespējās.

Izstādē plānots uzņemt 25 miljonus apmeklētāju. Latvija savā nacionālajā paviljonā, kas atradīsies EXPO Iespēju kvartālā, īstenos 13 tirdzniecības misijas un virkni citu pasākumu.

Simboliska atklāšana notikusi arī Latvijas paviljonā, bet 30. septembrī ar visu dalībvalstu vēstnieku un EXPO 2020 ģenerālkomisāru līdzdalību notiks īpašs atklāšanas koncerts.

Latvijas EXPO paviljona centrālais elements būs kūdra 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona...

“EXPO noskaņas Dubaijā ir jūtamas ik uz soļa – pirms dažām dienām radio pirmatskaņojumu piedzīvoja EXPO 2020 himna, katru dienu informācija par aktualitātēm tiek plaši atspoguļota ziņās, Dubaijas emīrs šeihs Muhameds Bin Rašids Al Maktums ar velosipēdu ir apbraukājis izstādes teritoriju, ko arī atspoguļoja mediji. Apmeklējumiem oktobra mēnesī ir arī samazināta mēneša biļetes cena – tā ir pielīdzināta vienas dienas apmeklējuma maksai. Arī Latvijas paviljonā valda rosība un patīkams satraukums, un Dubaijā ir ieradusies Latvijas paviljona komanda 10 darbinieku sastāvā, kuri sešus mēnešus būs mūsu valsts pārstāvji, vēstnieki un gidi,” stāsta Inga Ulmane, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja AAE un Latvijas paviljona EXPO 2020 direktore.

AAE ļoti lepojas ar plašo vakcinācijas aptveri, kas ierindo šo valsti starp TOP 5 valstīm pasaulē ar vislielāko vakcinēto iedzīvotāju daudzumu, un zemo Covid-19 gadījumu skaitu. Tomēr spēkā ir stingri drošības pasākumi, tāpēc dalībvalstu paviljoni būs atvērti no 1. oktobra, bet atklāšanas pasākumi notiks pakāpeniski ilgākā laika posmā. Katru dienu paredzēta kādas valsts nacionālā diena, bet vispiesātinātākās būs novembra beigas un decembra sākums, kad AAE svin valsts 50 gadu jubileju. Šajā laikā – 27. novembrī – plānota arī Latvijas nacionālā diena EXPO 2020 ietvaros.

Latviju EXPO 2020 dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti.

Sešu mēnešu laikā tiks īstenotas 13 tirdzniecības misijas un plānoti astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs.

“Tirdzniecības misijas ļaus mūsu uzņēmējiem nostiprināt nodibinātos kontaktus un iegūt jaunus. AAE nav lielākā valsts pasaulē, taču tā ir ietekmīga platforma, kas savieno Eiropu, Āziju un Āfriku un saved mūsu uzņēmējus kopā ar potenciālajiem partneriem pat no ASV un Austrālijas. Nozīmīgi notikumi būs arī Latvijas kultūras dienas, kas norisināsies 2022. gada pavasarī. Tāpat sadarbojamies arī ar citiem paviljoniem un esam aktīvi Tehnoloģiju ceturtdienu biedri – šajā grupā vairākas valstis palīdz tīkloties saviem IT uzņēmumiem. Jau pirmajā no 11 EXPO tematiskajām nedēļām, kura būs veltīta kosmosa nozarei, ekspertu paneļos piedalīsies Latvijas uzņēmēji un zinātnieki. Konkurence būs piesātināta, tāpēc uzmanību varēsim noturēt, tikai apliecinot profesionalitāti un zināšanas,” uzsver Inga Ulmane.

Savukārt tiem interesentiem, kuri uz AAE doties neplāno, tiek piedāvātas digitālās līdzdalības iespējas. Tīmekļa vietne VirtualExpo.world piedāvās izstādes norises vietas 360 grādu apskati, vienuviet apkopos izglītojošus materiālus un intervijas, nodrošinās tiešraides un pasākumu ierakstus, kā arī virtuālas tūres gida pavadībā, interaktivitātes iespējas utt. Virtuālajā tūrē visus paviljonus, arī Latvijas paviljonu, būs iespējams izstaigāt, sākot ar oktobra otro pusi.

Pasaules izstāde EXPO 2020 notiks no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu kopīgu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām, zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji — veidos kopīgu padomi un visus problēmjautājumus turpmāk skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā.

Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgos veidus, kā samazināt CO2 izmešus un kā palielināt CO2 piesaisti.

Šāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un SIA “Laflora” kopīgi rīkotajā seminārā-diskusijā “Latvijas tautsaimniecības nozares Eiropas zaļā kursa krustugunīs. Vai Latvijā vēl būs lauksaimniecība, mežsaimniecība un kūdras ražošana?” tapušais risinājums turpmākajai darbībai.

Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, noteikti nepieciešams intensificēt sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem, jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā Eiropas Savienības struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā 2 miljoniem eiro pārbūvēs Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātni

Db.lv, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstīt uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības projektus, SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,1 miljonu eiro apmērā Salacgrīvas ostas pārvaldei.

Piešķirtais aizdevums paredzēts Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātnes Nr. 2 pārbūvei. Šobrīd jau ir uzsākti projektēšanas darbi.

“Salacgrīvas ostai ir būtiska nozīme reģionālajā uzņēmējdarbībā, un tā ir aktīvs kravu loģistikas centrs Ziemeļvidzemē. Pēc kravu apgrozījuma tā ir trešā lielākā starp Latvijas mazajām ostām. Sadarbībā ar SEB banku kopš 2015. gada esam veikuši būtiskas investīcijas ostā, sakārtojot ostas hidrotehnikas būves un attīstot pakalpojumu kvalitāti. Investīcijas ostā ir devušas iespēju paplašināt tās klientu loku, piesaistīt jaunas kravas, kā arī iesaisties jahtu tūrisma aktivitātēs, rīkojot regates un uzņemot burātājus,” komentē Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas ostā šogad desmit mēnešos pārkrāva 355 167 tonnas kravu, kas ir par 43,1% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp visvairāk 2021.gada desmit mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta papīrmalka - 100 401 tonna, kas ir par 64,9% vairāk nekā 2020.gada desmit mēnešos, veidojot 28,3% no ostā pārkrautajām kravām (2020.gada attiecīgajā periodā - 24,5%).

Šķelda šogad desmit mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta 74 857 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 28,6% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, kūdra pārkrauta 71 475 tonnu apmērā, kas ir par 75,8% vairāk, bet malka pārkrauta 36 152 tonnu apmērā, kas ir par 54,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Vienlaikus asfalts 2021.gada desmit mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauts 34 648 tonnu apmērā, kas ir par 6,8% vairāk nekā pērn desmit mēnešos, bet pārkrautā keramzīta apmērs audzis par 48,3% - līdz 28 664 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas ostā pagājušajā gadā pārkrāva 417 849 tonnas kravu, kas ir par 38,9% vairāk nekā 2020.gadā.

Tostarp visvairāk 2021.gadā Salacgrīvas ostā pārkrauta papīrmalka - 119 693 tonnas, kas ir par 63,6% vairāk nekā 2020.gadā, veidojot 28,6% no ostā pārkrautajām kravām (2020.gadā - 24,3%).

Šķelda pērn Salacgrīvas ostā pārkrauta 103 546 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 27% salīdzinājumā ar 2020.gadu, kūdra pārkrauta 80 083 tonnu apmērā, kas ir par 75,1% vairāk, bet malka pārkrauta 42 245 tonnu apmērā, kas ir par 66,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus asfalts 2021.gadā Salacgrīvas ostā pārkrauts 34 648 tonnu apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet pārkrautā keramzīta apmērs audzis par 7,9% - līdz 28 664 tonnām.

Pērn ostā pārkrautas arī 8025 tonnas organiskā mēslojuma/graudu, kamēr 2020.gadā šādas kravas ostā nebija pārkrautas, kā arī 945 tonnas baļķu, kas 2020.gadā netika pārkrauti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kūdras un meža nozares vienojas par sadarbību un rīcību zaļā kursa izaicinājumos

Db.lv, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras ieguves un pārstrādes un meža nozarēm nepieciešams īpaši cieši sadarboties ar valsts uzņēmumiem, lai rastu kopīgu stratēģiju zaļā kursa īstenošanā Latvijā tādā veidā, kas neapdraudētu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās nozares.

Tas secināts tikšanās laikā Jelgavas novada kūdras ieguves uzņēmumā SIA “Laflora”, diskutējot ar A/S “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski un uzņēmuma pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta esošā situācija kūdras ieguves un pārstrādes nozarē, un mežsaimniecībā, tāpat arī kopīgie izaicinājumi saistībā ar Eiropas zaļo kursu un regulējumiem.

SIA “Laflora” sniedza ieskatu savā pieredzē ar ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un dodot priekšlikumus nozaru kopīgai attīstībai, tajā skaitā par vēja parka un zaļās industriālās zonas ieceres ieviešanu dzīvē, kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķu adaptāciju Latvijas valsts ilgtspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru