VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) šā gada augustā uzsāks izmaksu atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM). Lauksaimnieki varēs saņemt avansu 70% apmērā.

Kopumā avansā no Latvijas budžeta finanšu līdzekļiem LAD plāno izmaksāt 21,5 milj. Ls.

Atdalītajam PVTM par liellopiem (ALM) aprēķinātā atbalsta likme ir 33,67 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 23,57 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. ALM ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010. gada 31. decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Atdalītajam PVTM par laukaugu platībām (ALA) aprēķinātā atbalsta likme ir 19,26 Ls par hektāru. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 13,48 Ls par hektāru. Šis ir vēsturiskais maksājums par 2009. gadā apstiprinātajām laukaugu platībām papildu valsts tiešajiem maksājumiem.

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

VID nav īstas skaidrības par maksājuma iekasēšanas kārtību; par janvāri neviens maksāt negrasās

Kaut arī jau ar 1. janvāri stājušies spēkā normatīvo aktu grozījumi, kas paredz, ka pārvadātājs veic obligāto iemaksu avansu 130 eiro kalendāra mēnesī par katru vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi, īpaši šim mērķim paredzētajā kontā, iesaistītajām pusēm arvien ir neatbildēti jautājumi, ko tas īsti nozīmē, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc jaunās kārtības obligāto iemaksu avanss tiks iekasēts par katru mēnesi pirms licences kartītes izsniegšanas, proti, ja nebūs samaksāts avanss, netiks izsniegta licences kartīte un nevarēs veikt pārvadājumus. Citiem vārdiem sakot, pašvaldība drīkst izsniegt licences kartītes tikai tiem taksometriem, par ko veikts avansa maksājums. Pašvaldībai arī dati par licences kartītes derīguma termiņu vai anulēšanu jāievada Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Pēc Dienas Biznesa uzrunāto pašvaldību un komersantu teiktā, nekādi avanasa maksājumi līdz šim vēl nav veikti. Kaut arī pa mēnešiem ieņēmumu prognozes no taksometru avansa maksājumiem neesot, gada griezumā plānots iekasēt četrus milj. eiro, DB norādīja Finanšu ministrijā (FM).

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzsācis platību maksājumu (t.sk. vienotā platību maksājuma (VPM) un mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta (MLA)) avansu izmaksu lauksaimniekiem, kuri ir izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus. Novembrī tiks uzsākta bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta (BLA) avansu izmaksa.

Lauksaimnieki saņem VPM avansu 50 % apjomā, kas ir 29,63 lati par hektāru.

Savukārt MLA atbalsta avanss tiks maksāts 70 % apmērā jeb 12,24, 19,57 vai 28,40 lati par hektāru atkarībā no MLA kategorijas.

BLA avanss tiks maksāts 70 % apmērā no konkrētās BLA likmes.

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto atbalsta izmaksas kārtību avansa maksājumus veic par pieteikumiem, kuriem ir pabeigtas visas administratīvās un fiziskās kontroles. Līdz ar to pieteikumu apmaksas laiku būtiski ietekmē lauksaimnieku precizitāte, deklarējot apsaimniekotās platības, un gadījumos, kad tiek konstatētas neprecizitātes, to atrisināšana.

ES un Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos noteikts, ka gala atbalsts par 2012.gada sezonā iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem jāizmaksā līdz 2013. gada 30. jūnijam.

Valsts a/s Privatizācijas aģentūra piedāvā izsolē iegādāties nekustamo īpašumu Liepājas centrā, Kungu ielā 26. Izsoles sākumcena ir 38 tūkstoši latu.

Liepājas amatnieki pameta šo namu 2011. gada sākumā, jo viņu rīcībā nebija 87 tūkst. Ls, lai izmantotu pirmpirkuma tiesības. Savukārt pagājušā gada maija izsolē par īpašuma sākumcenu tika noteikti 49,5 tūkst. Ls. Tādējādi divu gadu laikā īpašuma cena samazinājusies vairāk nekā divas reizes - par aptuveni 49 tūkstošiem latu.

Īpašums sastāv no 493,8 kvadrātmetrus plašas darbnīcas, 188,2 kvadrātmetru noliktavas un 60 kvadrātmetru plašas noliktavas, kā arī zemesgabala, kura kopējā platība ir 1590 kvadrātmetri.

Nekustamais īpašums atrodas pilsētas daļā ar aktīvu gājēju un transporta plūsmas intensitāti. Tam ir pieslēgums pilsētas ūdensvadam, kanalizācijas sistēmai, centralizētajiem elektrotīkliem. Nams ir piemērots mākslas studijas, veikala vai kafejnīcas izveidošanai, norāda PA pārstāvji.

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā ieviest jaunu nodokļu pretizvairīšanās normu, paredzot – ja noteiktā laikā netiek veikti norēķini par uzņēmumu izsniegtajiem avansiem, tie būs jāpielīdzina algota darba ienākumam.

Jāpiebilst, ka pret avansa maksājumu pielīdzināšanu algota darba ienākumam un to aplikšanu ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) strikti iestājas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), norādot, ka tas būs līdzeklis cīņā ar legālo, nevis ēnu ekonomiku.

Sagatavotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) paredz, ka turpmāk uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini (uzrādīti pirkuma čeki vai atgriezta atlikusī naudas summa) 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža. Likumprojektu rīt skatīs valdība.

Komersantu reģistrācija ārzonās sāk pavisam izzust, stāsta auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Komentējot, kas ir biežākie šķēršļi, pret kuriem nākas atdurties, mēģinot noskaidrot komersantu patieso labuma guvēju, viņa norādīja, ka attiecībā uz uzņēmumiem ar salīdzinoši vienkāršu struktūru nav problēmu. Taču, ja ir veidota daudzpakāpju sabiedrības struktūra, ir iesaistītas vairākas valstis, tad var atdurties pret to, ka nevar nonākt pie nākamā uzņēmuma, kurš ir daļu turētājs, pārvaldē esošajām amatpersonām.

Tāpat Cakare atzina, ka ārzonās tālāk par komersanta reģistrācijas apliecību bieži vien neviens netiek un arī tās pašas var būt pirktas.

Vienlaikus EY asociētā partnere uzsvēra, lai gan savulaik arī Latvijā tika piedāvāta uzņēmumu reģistrācijas ārzonās noformēšana, ņemot vērā pēdējā gada notikumus finanšu sektorā, reģistrācija ārzonās sāk izzust. «Neviens komersants nevar pastāvēt bez norēķinu konta, attiecīgi būtu sarežģīti skaidrot bankām šādas struktūras. Arī bankas ir ļoti mainījušas savu pieeju. Tas arī noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ ārzonu darbība kļūst arvien mazāk aktuāla,» sacīja Cakare.

Lai mazinātu finansiālo grūtību slogu lauksaimniekiem, kurus skāra nelabvēlīgi laika apstākļi vasarā, Zemkopības ministrija pieņēmusi lēmumu izmaksāt vienotā platības maksājuma un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu lielākā apjomā nekā 50%, informē ZM.

Attiecīgi vienotais platības maksājuma avanss tiks izmaksāts 70%, savukārt bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums tiks izmaksāts 85% apmērā.

Ministrs Kaspars Gerhards: «Ņemot vērā to, ka šajā vasarā atsevišķos Latvijas reģionos bija ilgstošs sausums, mēs esam izveidojuši jaunu atbalsta pieeju tiem lauksaimniekiem, kuriem nepieciešama palīdzīga roka laikapstākļu negatīvās ietekmes seku novēršanai – no valsts puses tiks nodrošināta lielākas platībmaksājumu avansa daļas (%) izmaksa. Jo ātrāk lauksaimniekiem būs pieejams šis finanšu atbalsts, jo ātrāk saimnieki varēs rīkoties, lai iegādātos trūkstošo lopbarību, kā arī risinātu citus saimnieciskos procesus. Skaidrs, ka laikapstākļu negatīvās sekas ir nepieciešams iespējami ātri novērst, kā arī iespēju robežās jādara viss, lai turpmāk šādas situācijas neatkārtotos - tālab arī savlaicīgi jādomā par saimniecību apdrošināšanu.»

Liepājas budžeta ieņēmumi palielinājušies par aptuveni 5,4 miljoniem latu. Liepājas metalurgs samaksājis nodokļos 68 tūkstošus latu.

Liepājas domes deputāti akceptējuši grozījumus pilsētas budžetā saistībā ar palielinātiem pašvaldības ieņēmumiem no valsts mērķdotācijām, no nodokļu ieņēmumiem un maksas pakalpojumiem. Valsts mērķdotācijas palielinās par 2,34 miljoniem latu, pamatbudžeta daļa palielinās par trim miljoniem latu, maksas pakalpojumi pieaug par 18,2 tūkstošiem latu, speciālais budžets palielinās par 9449 latiem. Tostarp 68 tūkstošus latu nodokļu samaksājusi a/s Liepājas metalurgs, kas netika gaidīts, atzina Liepājas domes priekšsēdētāja palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Valsts dotācijas palielinājušās lielākoties uz dažādu Eiropas Savienības projektu līdzfinansējuma rēķina, tajā skaitā 600 tūkst. latu avanss koncertzāles jeb Lielā dzintara projektam.

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Otrdien Latvija saņēmusi pirmos Eiropas Komisijas (EK) avansa maksājumus Eiropas Savienības (ES) fondu jaunā 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība īstenošanai, informē Finanšu ministrija.

Avansa maksājumi saņemti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) ietvaros, attiecīgi 22,57 miljonu eiro un 12,68 miljonu eiro apmērā.

«Šobrīd, kad Latvijas ES fondu darbības programma Izaugsme un nodarbinātība ir oficiāli apstiprināta EK, mūsu tālākais mērķis ir iespējami ātri uzsākt jaunā perioda aktivitātes. Ir patiess prieks un lepnums, ka Latvija ne vien bijusi starp pirmajām ES dalībvalstīm, kurai apstiprināta darbības programma, bet arī jaunā plānošanas perioda avansa maksājumus mums izdevies saņemt savlaicīgi. Esam spēruši vēl vienu lielu soli tuvāk tam, lai jau 2015. gada nogalē mēs varētu uzsākt projektu iesniegumu pieņemšanu,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēto uzņēmēju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru, kuram apsūdzība tika uzrādīta saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015".

Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.

Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.

Pēc iepazīšanās ar pilno tiesas spriedumu, prokuratūra no savas puses noteikti iesniegs apelācijas protestu, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.

Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.

Agrāk uzņēmēja Sintija Rude strādāja Cēsīs darba apģērbu veikalā. «Kad sēdēju veikalā aiz letes, sapņoju par savu uzņēmumu un to, kā tad es varēšu plānot savu laiku un katru rītu nesatraukties par to, lai tik nenokavētu autobusu no Raunas uz Cēsīm. Arī savā biznesā ir stresiņš, bet tas ir citādāks. Neviens man neko nesaka, ka atnāku uz darbu vēlāk vai agrāk,» viņa atzīst laikrakstam Dienas Bizness.

Kā vēstīts, SIA Latvijas ķiploks audzē un pārstrādā ķiplokus. Uzņēmuma īpašnieces ir Inese Krūklīte un Sintija Rude.

Inese piebilst, ka jābūt drosmīgam, lai sāktu savu biznesu.

«Kad strādā algotu darbu, skaidri zini, kurā datumā ir avanss un kurā alga, kādi ir bonusi. Privātais bizness ir dinamisks – gan ieņēmumi, gan milzīgi izdevumi, jo visu laiku attīstāmies. Ja visus ieņēmumus izmaksātu algās, dzīvotu zaļi, bet tad kompānija nepastāvētu ilgtermiņā. Tāpēc jābūt drosmīgām un jāspēj sev pateikt, ka vispirms jāspēj attīstīt uzņēmumu un tad varēs domāt par zaļu dzīvošanu. Tas ir svarīgs lēmums, kas jāpieņem. Savs bizness ir milzīgs gandarījums – tā ir tāda bauda!» viņa teic.

Šogad apkures sezonas periods bija īsāks nekā pērn, tomēr vidējais siltumenerģijas patēriņa pieaugums attiecībā pret iepriekšējo apkures gada sezonu ir pa 10% lielāks, līdz ar to arī maksājumu pieaugums ir lielāks, noslēdzot apkures sezonu secinājusi apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity.

Tas šogad skaidrojams ar sliktākiem laika apstākļiem -gan ilgāku aukstuma periodu un kopumā zemāku vidējo gaisa temperatūru, gan mitruma daudzumu apkures sezonas laikā.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem plānot un sadalīt savu finanšu plūsmu attiecībā uz komunālo pakalpojumu maksājumiem, Civinity grupas uzņēmumos tiek piedāvāta iespēja iedzīvotājiem veikt apkures avansa maksājumus, tādā veidā nodrošinot pārskatāmāku finanšu plūsmu un izvairīties no lieliem maksājumiem apkures sezonā. Iepriekšējā sezonā apkures avansa iemaksas iespēju pirms apkures sezonas ir izmantojuši vairāk kā 60% klientu. Daļa ēku iedzīvotāji avansus uzkrājuši 80 % līdz pat 100 % apmēram, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir svarīgi plānot savas ēkas finanšu plūsmu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumus, ar kuriem par maldinošu atzīta SIA Pigu un SIA InCredit Group īstenotā komercprakse, izplatot reklāmas ar saukļiem Bezprocentu kredīts! Pērc un nepārmaksā! 0% Kredīts. Izmanto! un bezprocentu kredīts.

Saistībā ar pārkāpumu SIA Pigu Latvija piemērots naudas sods 3000 eiro, bet SIA InCredit Group 4500 eiro apmērā.

2015. gada augustā PTAC, sākot izvērtēt SIA Pigu Latvija un SIA InCredit group dažādos plašsaziņas līdzekļos intensīvi izplatītās reklāmas par pieejamajiem bezprocentu kredītiem dažādu preču iegādei, konstatēja, ka reklamētais kreditēšanas pakalpojums nav bezprocentu kredīts ar 0% likmi, bet gan maksas kredīts un patērētājam par šo kreditēšanas pakalpojumu jāmaksā noteikta naudas summa atkarībā no kredīta apjoma.

Reklāma: Preces cena – 90 €. Kredīta summa – 90 €. Ikmēneša maksājuma aprēķins, ievērojot, ka pirmā iemaksa ir 0%, kredīta termiņš ir 12 mēneši, mēneša maksājums 8,25 €, GPL 19,53 €, avanss 0. Aizņēmuma likme gadā 0%. Kopējā maksājamā summa 99 €.

Rotas un dāvanas ar stāstu – tāds ir uzņēmuma 3 wind knots galvenais fokuss, kas spējis veiksmīgi attīstīties jau septiņus gadus

Uzņēmuma dibinātāja Sigita Trukšāne DB atzīst – viegli nav, brīžiem rodas sajūta, ka tiek strādāts tikai Valsts ieņēmumu dienestam. Tai pat laikā 3 wind knots ar latvisku stāju spējis nonākt gan līdz Japānai, gan Singapūrai, gan arī Amerikai.

Fragments no intervijas:

Kāpēc neizvēlējāties kļūt par mikrouzņēmēju?

Kad sāku, šis režīms vēl nebija ieviests. Kad to ieviesa, šāda doma pazibēja, parunāju ar savu grāmatvedi, bet viņa sacīja, ka nebūs izdevīgi.

Kā vispār izdodas sadzīvot ar mūsu nodokļu sistēmu?

Ik pa laikam jau uznāk sajūta, ka strādāju Valsts ieņēmumu dienestam. Īpaši to jutu, kad uzņēmumam bija peļņa. Kaut gan formāli tā peļņa bija, reāli uz rokas nebija, jo mēs jau viņu tā nevaram izņemt ārā. Pamatojoties uz šiem rādītājiem uz papīra, VID mums lika maksāt arī par nākamā perioda iespējamo peļņu. Tas bija kā avanss par nākamo periodu. Precīzi neatceros ciparu, bet sanāca tā, ka man katru mēnesi vēl bija jāpiemaksā VID 500 eiro par peļņu, kas man, iespējams, būs pēc gada.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis atklātu konkursu par Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes pārvada pār dzelzceļu renovācija, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājuma nodrošinājums ir noteikts 10 tūkst. Ls, teikts sludinājumā. Tu arī norādīts, ka vienu reizi mēnesī tiks veikta samaksa par padarīto darbu atbilstoši līgumā paredzētajām cenām, ieturot 5%, atlikusī līguma cena (5%) atbilstoši faktiski izpildītos būvdarbu apjomam tiek samaksāta pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un līgumā paredzētās bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantijas iesniegšanas pasūtītājam. Avanss netiek paredzēts.

DB jau rakstīja, ka šī gada laikā Rīgā tiks veikta Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār dzelzceļu pilnīga rekonstrukcija. Tilts ir sliktā tehniskā stāvoklī un tā remontam pašvaldība atvēlēs vairāk nekā četrus miljonus latu.

Šodien, 18.janvārī, notiks Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības uzraudzības sanāksme, kurā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vēlas vienoties ar pilnsabiedrību "SBSC", kuru veido "Skonto būve" un "Skonto Construction", par konkrētiem būvniecības termiņiem, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atbilstoši noslēgtajam līgumam, darbu pabeigšanas termiņš ir šā gada 11.marts, taču pats būvnieks publiski ir paudis, ka, visticamāk, nevarēs iekļauties noteiktajā termiņā, jo pašlaik ir pabeigti 70% būvniecības darbu.

Gavrilova norāda, ka līdz šim, saprotot gan Covid-19, gan Krievijas izraisītā kara radītās neparedzētās sekas būvniecības nozarē, VNĪ ir izmantojis visus sev pieejamos instrumentus, lai nāktu pretī "SBSC" un varētu pagūt nodot JRT ēku paredzētajā termiņā un apmērā.

"Diemžēl pašlaik mēs visus līdzekļus esam izsmēluši, tāpēc apelējam gan pie līguma, gan būvnieka godaprāta, lai atlikušie darbi tiktu paveikti maksimāli ātri. Trešdienas sanāksmē VNĪ sagaida, ka pilnsabiedrība "SBSC" pateiks konkrētu termiņu, kad JRT būs gatavs nodošanai," uzsver Gavrilova.

Daugavpils domes līgums par izglītības iestādes pārbūvi ar korupcijas skandālā iesaistīto SIA Modus būve noteiktajā termiņā nav lauzts.

Dome komentāros par līguma laušanu ir skopa, preses sekretārei Līgai Korsakai vien apliecinot, ka līgums, kuru bija paredzēts lauzt līdz 10.janvārim, vēl ir spēkā. Jautāta par domes turpmāko rīcību, domes pārstāve apgalvoja, ka «process notiek».

Ar Daugavpils domes mēra pienākumu izpildītāju Igoru Prelatovu (Mūsu partija) pašlaik sazināties neizdevās, un arī būvuzņēmumā komentārus telefoniski nesniedza, solot to izdarīt rakstiski.

Jau vēstīts, ka, laužot līgumu ar korupcijas lietā figurējošo Modus būvi, Daugavpils dome vēlas atgūt samaksāto 300 000 eiro avansu. Dome līgumu vēlējusies lauzt ar 10.janvāri, par ko būvnieks informēts rakstiski. Līdz šim datumam uzņēmumam bija jāatmaksā arī 300 000 eiro avanss, ko dome izmaksājusi pirms paredzētā Saskaņas skolas pārbūves sākšanas termiņa.