«No liela radioaktīvo materiālu daudzuma var uztaisīt «netīro» bumbu. Un liels daudzums šeit arī ir,» atzīst Salaspils reaktora administrators Jānis Rudzītis. Pērn vienai no Salaspils radioaktīvā ūdens tvertnēm tika konstatēta neliela noplūde. Šī gada sākumā noplūde atrasta arī otrai tvertnei, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Noplūdušais ūdens savulaik ticis izmantots reaktora aktīvās zonas dzesēšanai. Tā sastāvā ir radioaktīvais izotops tritijs un cēzijs. Bīstama ir ne vien ūdens nonākšana vidē, bet arī radioaktīvo materiālu nokļūšana nepareizajās rokās. Turklāt, pēc J. Rudzīša vārdiem, radioaktīvais ūdens ir tikai viens no elementiem; lielākais radioaktīvo materiālu apjoms atrodas reaktora zālē - tas ir pats reaktora korpuss un tā iekšējie apstarotie materiāli. Tie saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem jau sen bija jādemontē, jāsadala un atbilstoši jāapglabā. Taču tas nav noticis, jo nav finansējuma.
Kā vēsta Valsts vides dienesta ziņojums, radioaktīvās noplūdes līmenis gan nav paaugstinājies līdz augstai bīstamībai. Šī brīža piesārņojums ir 10 bekerelu litrā, kas ir 10% no maksimālās pieļaujamās normas dzeramajā ūdenī jeb 100 bekereliem/litrā. Līdz ar to iedzīvotāji un kodolreaktorā strādājošie neesot pakļauti kaitīgai radioaktivitātes iedarbībai.
Patlaban kopā ar radiācijas drošības centra un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ekspertiem tiek meklēti risinājumi, lai Salaspils kodolreaktoru sakārtotu. Optimālākais variants esot reaktoru demontēt, un demontēšanas procesā atbrīvotos arī no radioaktīvā ūdens.
Tomēr, lai to izdarītu, trūkst nepieciešamā finansējuma.
Reaktora pilnīgai demontāžai nepieciešami aptuveni 5,5 miljoni eiro.
Plašāk lasiet rakstā «Netīrā» bumba Pierīgā pirmdienas, 12. janvāra, laikrakstā Diena (7. lpp.)!