Saeima šovakar ārkārtas sēdē noraidīja opozīcijas iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai. Par nobalsoja 40 deputāti, pret - 51, bet atturējās viens Saeimas deputāts.

"Man nav tādas ambīcijas nosēdēt krēslā par visu varu," tā I. Godmanis, uzsverot, ka arī nākamajai valdībai būtu jāīsteno Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kuru realizēt valdība apņēmusies, lai saņemtu ekonomikas stabilizēšanai nepieciešamos līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas.

Turklāt arī jaunajam premjeram un valdībai nāktos izturēt daudzus sitienus, bet ir jautājums, vai atradīsies daudzi pretendenti, kas to spēs, norādīja I. Godmanis, piebilstot, ka opozīcijas rindās viņš tikai par vienu cilvēku zina, ka viņš spētu izturēt šos sitienus - tas esot Jaunā laika pārstāvis Einars Repše.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pagaidām nekomentē, vai valdības nespēja vienoties ar zemniekiem par atbalstu lauksaimniecībai, nozīmē, ka ZZS atstās valdošo koalīciju.

«Komentāru nebūs, kamēr nebūsim uzklausījuši visas iesaistītās puses,» Db paziņoja A. Brigmanis.

Vēl 29. janvārī A. Brigmanis atzina, ka gadījumā, ja valdība nespēs vienoties ar zemniekiem par pasākumiem, kas veicami lauksaimniecības nozares, galvenokārt piensaimniecības atbalstam, ZZS jau trešdien varētu atbalstīt opozīcijas priekšlikumu par neuzticības izteikšanu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai.

Šodien valdības ārkārtas sēdē lauksaimniekiem neizdevās vienoties ar valdību par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tādēļ rīt zemnieki plāno protesta akcijas.

Jāatgādina, ka pagājušās piektdienas vakarā arī Tautas partijas paplašinātajā valdes sēdē tika lemts, ka I. Godmaņa valdība vairs nav rīcībspējīga. Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš šo Tautas partijas paziņojumu pamatoja tieši ar ZZS pieļāvumu atbalstīt neuzticības izteikšanu I. Godmaņa valdībai.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.

Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas valdībai izturot neuzticības balsojumu, bet ASV biržu indeksi kāpa pēc labu banku peļņas rādītāju publicēšanas, lai gan šo kāpumu piebremzēja bažas par ASV valdības darba pārtraukumu.

Londonas biržas indekss kritās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās.

Mārciņas vērtība pieauga pret eiro un pret ASV dolāru pēc tam, kad Mejas valdība trešdienas vakarā izturēja neuzticības balsojumu parlamentā. Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.

Mejas panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja. Šāds balsojuma rezultāts radīja jautājumu par to, vai valdība izturēs neuzticības balsojumu.

«Daudzi cilvēki var būt pārsteigti, ka mārciņa turas stingri (..) pēc Terēzas Mejas sakāves »Breksita« balsojumā,» sacīja «AJ Bell» investīciju direktors Rass Maulds pirms trešdienas neuzticības balsojuma.

Uzņēmums Ingman Saldējums kopā ar Latvijas pašvaldībām uzsācis projektu, kura ietvaros tiek meklētas 12 labākās valsts dižvietas. Projekta interneta vietnē par dižvietām aicināts balsot ikviens.

Kopumā balsojumam par Latvijas dižvietām izvirzītas 80 īpašas vietas četrās kategorijās: māja, mežs, zeme un ūdens. Latvijas iedzīvotāju balsojums noteiks trīs dižvietas katrā kategorijā, pie kurām tiks uzstādītas īpašas atpazīšanas zīmes.

Latvijas Dižvietu Mājas karte ir turpinājums aizvadītā gada projektam, kad iedzīvotāji no visas Latvijas iesūtīja stāstus par vairāk nekā 500 vietām, kuras tika apkopotas īpašā Latvijas leģendārāko vietu kartē.

«Šogad aicinām ikvienu balsot par Latvijas dižākajām vietām, kuras glabā stāstus par Latviju. Ceram, ka šogad sociālais projekts gūs tikpat ielu atsaucību, un cilvēki ar interesi un aizrautību apceļos Latvijas novadus un to dižākās vietas, kas glabā dārgu mantojumu par Latvijas un tās iedzīvotāju vēsturi!» sacīja projekta idejas autors Normunds Labrencis.

Kritīs vai nekritīs Ivara Godmaņa valdība - šis jautājums no ziņu slejām nepazūd jau ilgāku laiku, bet aktualizējās apmēram tajā laikā, ka Jaunais laiks (JL) nolēma pieprasīt jau rīt balsojumu Saeimā par neuzticības izteikšanu premjeram.

Gluži kā sagaidījušas savu lielo dienu, viena aiz otras sarosījās divas koalīcijas partijas - ZZS un Tautas partija (TP).

Vispirms ZZS pavēstīja, ka šiem būšot sarežģīti strādāt valdībā, ja tā neapmierinās teju visas lauksaimnieku prasības. Drīzāk gan tas izskatās pēc visai izmisīga mēģinājuma piesegt savu partijas biedru zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, viņa līdz šim pieļautās neizdarības pārliekot uz visas valdības un tādējādi arī valsts budžeta pleciem.

Nenoliedzot, ka lauksaimnieki tiešām ir neapskaužamā situācijā, šāds ZZS ultimāts tomēr ir vismaz nekorekts - nevar risināt zemniekiem svarīgus jautājumus uz pedagogu vai mediķu rēķina.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Ziepju opera - tā, visticamāk, var nodēvēt jau nez cik ilgu laiku notiekošos procesus uz Latvijas politiskās skatuves.

Visticamāk, ir gaidāmas nākamās sērijas, ar kurām varētu lepoties pat Latīņ-amerikas platuma grādos strādājoši seriālu veidotāji. Vēl tikai jāatgādina īss iepriekšējo sēriju saturs: Valsts prezidents uzstāda ultimātu Saeimai ar noteiktām prasībām, piedraudot ar tās atlaišanu; TP piedāvā Saeimas pašatlaišanās plānu; tiek nolemts Jaunajam laikam iet valdībā, kļūstot par vienu no koalīcijas partneriem; JL kopā ar citām opozīcijas partijām ierosina balsojumu par neuzticības izteikšanu Godmaņa valdībai; izgāžas TP piedāvātais Saeimas pašatlaišanās plāns... Atliek vien atvainoties tiem, kuri visam šim stāstam nav rūpīgi sekojuši līdzi, jo virkne būtisku notikumu tajā tika izlaisti, piemēram, ministru «atšaušana pa vienam» utt. Savukārt jau tuvākajās sērijās droši vien jārēķinās ar ķīviņiem par tiesībām vadīt Kultūras un Tieslietu ministriju, bet bonusšovs varētu būt jaunu seju meklēšana Godmaņa valdībai. It īpaši jestri tas varētu būt tāpēc, ka, visticamāk, katrs no ministriem uzskata, ka ir strādājis pietiekami labi, lai tomēr tiktu saglabāts pie vecajām sejām, turklāt par darba algu, no kuras netiek nogriezti 15%.

Nav izslēgts, ka rīt valdības sēdē būs balsojums par Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas rotēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā, to šodien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš pauda nožēlu, ka Vienotība neatbalsta Koļegovas kandidatūru, sakot, ka vienlaicīgi atzīstot Koļegovas profesionalitāti un nebalsojot, tas ir kā signāls pret pārmaiņām. «Vismaz tā es to uztveru,» pauda premjers. Viņaprāt, jauns konkurss uz minēto amatu novestu pie nezināmas nākotnes tikai decembrī.

Lēmumu par to, vai Koļegovas apstiprināšana VID ģenerāldirektora amatā tiks saglabāta valdības sēdes darba kārtībā, premjers pieņemšot rīt no rīta.

Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns paziņoja, ka, ja rīt valdībā notiks balsojums par Koļegovas rotāciju, Vienotības ministri balsos pret. Viņš pauda, ka reputācijas problēmas ir galvenais šķērslis Koļegovas kļūšanai par VID vadītāju, jo iestādes reputācija ir stipri iedragāta, un, lai to atjaunotu, nepieciešama persona ar skaidru un tīru reputāciju.

Valdība otrdien vienojās atbalstīt iesniegšanai Saeimā lēmumprojektu, ar kuru premjers un finanšu ministrs tiek pilnvaroti parakstīt ar starptautiskajiem aizdevējiem slēdzamās jaunās vienošanās. Lēmums pieņemts vienprātīgi, pret nav iebildusi arī Tautas partija (TP), kas iepriekš norādīja, ka neatbalstīs nodomu vēstules saturu.

Paredzams, ka par pilnvarojumu Saeimas Budžeta komisija lems, iespējams, šonedēļ, bet Saeimas plenārsēdē jautājums varētu tikt izskatīts nākamnedēļ. Par dokumentu saturu ziņojumu sniegs premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Valdības lēmums ir konkrēts apliecinājums tam, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums tiks pildīt, tomēr, kā izriet no premjera V.Dombrovska pēc valdības sēdes atzītā, pensiju atmaksu un samaksu pilnā apmērā valdība varēs nodrošināt, ja Saeimā atbalstīs pilnvarojumu valdības vadītājam un finanšu ministram parakstīt jaunās vienošanās – nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) – ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Ilggadējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska stiprais mugurkauls acīmredzot daudzus nokaitinājis, tā Saeimas lēmumu nepagarināt J. Brazovska pilnvaras žurnālistiem komentēja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņaprāt, šīs dienas balsojums bija arī balsojums pret FKTK.

Taujāts, kur tiks meklēta nākamā kandidatūra FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam, A. Vilks sacīja, ka gribētu skatīties FKTK virzienā, taču ir jājūt signāli un, ja būs «stiprs nē», tad acīmredzot būs jāmeklē citur finanšu sektorā kopumā. Būs jāmeklē cilvēki, kas ir strādājuši banku uzraudzībā un kam ir juridiska pieredze, lēsa A. Vilks.

Ministrs prognozēja, ka nākamās kandidatūras atrašana prasīs daudz laika. Ministram un Latvijas Bankas prezidentam patlaban nav padomā alternatīvas kandidatūras šim amatam.

A. Vilks uzskata, ka šīs dienas negatīvais balsojums par J. Brazovski bija politisks balsojums un, līdzīgi kā politiķu izvirzītās prasības attiecībā uz demogrāfiju, tas ir valdības darbu traucējošs. Finanšu ministrs atzina, ka gaida «pārsteigumus» arī uz nākamā gada budžeta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā. Budžets un FKTK priekšsēdētāja vietnieka kandidatūra ir saistīti jautājumi, atzina ministrs. Ar valstisko domāšanu kā ir tā ir - šādiem vārdiem koalīcijas partnerus kritizēja finanšu ministrs.

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Ministru prezidents Ivars Godmanis piedāvā ministriju skaitu samazināt no pašreizējām 16 līdz 12, kā arī mainīt partiju atbildību par dažādām nozarēm, Db informēja I. Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis.

I.Godmaņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa ministrs vadītu Transporta un komunikāciju ministriju, kurā tiktu apvienotas pašreizējā Satiksmes ministrija un e – lietu sekretariāts.

Zaļo un zemnieku savienība varētu deleģēt Kultūras, Izglītības un zinātnes, Vides un Zemkopības ministriju politiskos vadītājus.

Savukārt tēvzemiešu pārstāvim tiktu uzticēta Ekonomikas un reģionālās ministrijas vadība. Šajā ministrijā tiktu apvienotas pašreizējās Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.

I.Godmaņa valdības reorganizācijas plāns, ar kuru šodien tika iepazīstināts Valsts prezidents Valdis Zatlers, būtībā paredz, ka katra no partijām zaudētu vienu no tās pārraudzībā esošajām ministrijām, skaidro E. Vaikulis.

Ministru prezidents Ivars Godmanis uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Valdis Zatlers rosinās Saeimas atlaišanu pēc 31.marta, kā arī neatkarīgi no iespējamā Saeimas lēmuma ar 2/3 balsu vairākumu pieņemt likumu par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, Latvijai ir vitāli svarīgi nodrošināt darboties un lemt spējīgu valdību.

1. pabeigt Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda apstiprinātās programmas ietvaros plānoto kredītlīgumu slēgšanu ar Eiropas Savienību, Skandināvijas valstu, Polijas, Čehijas, un Igaunijas valdībām;

2. valdībai ir jāizpilda budžeta finanšu rādītāji, kas apstiprināti Starptautiskā Valūtas fonda projekta ietvaros šā gada 1.ceturksnim (līdz 31. martam), jo no tā atkarīga programmas tālākā pastāvēšana un darbība;

3. kā valdības vadītājs I.Godmanis esošās politiskās situācijas dēļ nevar atteikties no to programmas punktu īstenošanas, kuri paredz valsts pārvaldes aparāta (ministriju un valsts aģentūru) skaita samazināšanu. Ar konkrētiem priekšlikumiem par valsts pārvaldes aparāta samazināšanu valdība nāks klajā jau nākamnedēļ, 27.janvārī;

Ivara Godmaņa valdība krita nevis politiķu savstarpējās neuzticības dēļ, bet gan tādēļ, ka Saeimas deputāti patiesībā nav gatavi balsot par 2009. gada valsts budžeta grozījumiem, kas paredzētu valsts izdevumus samazināt par vairākiem simtiem miljonu Ls.

Šādu viedokli šorīt pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru pauda opozīcijā esošā Jaunā laika izvirzītais premjera amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis.

"Problēma līdz ar I. Godmaņa demisiju nekur nav pazudusi. Saeima nebija gatava budžeta grozījumiem pirms nedēļas un nebūs gatava arī tagad," sacīja V. Dombrovskis.

Dombrovskis: Godmanis krita budžeta grozījumu dēļViņš lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta samazināšanās par 12 % nozīmē, ka jau šopavasar 2009. gadā plānotie valsts budžeta tēriņi jāsamazina par 300 milj. Ls – 500 milj. Ls. Tāpat esot skaidrs, ka pensijas šogad palielināt nevarēs un jaunajai valdībai neizdosies izvairīties no nepopulāriem lēmumiem.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai izturot neuzticības balsojumu, savukārt pasaules biržu indeksi kāpa, pieaugot cerībām uz ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Neuzticības balsojumā, kuru rīkoja 317 parlamenta deputāti no premjeres Konservatīvās partijas, uzticību Mejai pauda 200 deputāti, bet 117 nobalsoja par neuzticības izteikšanu.

Balsojumu ierosināja Breksita atbalstītāju stingrās līnijas spārns, kas ir neapmierināts ar Breksita vienošanos, kuru Meja novembrī panāca ar Eiropas Savienību (ES).

Meja panāca savas partijas kolēģu atbalstu tikai pēc tam, kad trešdienas vakarā apsolīja atstāt Konservatīvās partijas līdera amatu pirms 2022.gadā paredzētajām parlamenta vēlēšanām.

«Uzvara ir nedaudz palielinājusi viņas autoritāti savā partijā, bet tā nekādi nemaina aritmētiku parlamentā, kas galu galā noteiks Breksita iznākumu,» sacīja «Pantheon Macroeconomics» galvenais Lielbritānijas ekonomists Semjuels Tombss.

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Igaunijas Tautas savienība šodien nav pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu premjerministram Andrjusam Ansipam, taču izteikusi viedokli, ka valdība var neizvilkt līdz nākamajai nedēļai.

Kā vēsta dv.ee, Centra partija vakar nolēma sākt parakstu vākšanu par neuzticības izteikšanu valdības vadītājam. Tautas savienības priekšsēdētājs Karels Ruitli intervijā Radio Kuku izteicies, ja koalīcija tuvākajā laikā nenāks klajā ar jauniem priekšlikumiem vai neizbeigs savu darbību, tad kādā brīdī par neizbēgamu kļūs neuzticības izteikšana tai. Šodien Tautas savienība gan deva priekšroku saglabāt nogaidošu pozīciju . Taču pirms tam Ruitli paziņoja, ka spriežot pēc pēdējām tendencēm valdība var arī nenodzīvot līdz nākamajai nedēļai.

„Tautas savienība cer, ka valdība spēs steidzamības kārtā izstrādāt jaunus pasākumus valsts izvešanai no krīzes. Patlaban, kad valsts ierauta finanšu krīzē un tai tuvojas sociālā krīze. Politiskās krīzes izraisīšana gan nav mūsu mērķis,” uzsvēris Ruitli.