Lauksaimniecība

Neviena lielā piena ražošanas saimniecība Latvijā nav likvidēta

BNS, 26.01.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Lai arī situācija piena lopkopībā zemo piena iepirkuma cenu dēļ pēdējā gada laikā ir smaga, pagaidām neviena lielā saimniecība nav pārstājusi nodarboties ar piena lopkopību, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga.

«Tādas lielas likvidācijas vēl nav bijušas,» sacīja Alpa-Eizenberga, piebilstot, ka daļa saimniecību samazina un cītīgāk izkauj ganāmpulkus.

Viņa pastāstīja, ka ganāmpulku likvidāciju liedz arī Eiropas Savienības (ES) fondu ietvaros iesāktie modernizācijas projekti. «Tos zaudējumus, kas man rodas, barojot govis un slaucot pienu par šādu cenu, vienkārši nav iespējams segt. Droši vien, ka man radīsies jautājums Zemkopības ministrijai (ZM) un Lauku atbalsta dienestam (LAD), kas notiek šajā brīdī, ja es savu saimniecību likvidēju, kā ir ar modernizācijas projektiem, no Eiropas saņemtajām naudām. Jo tie visi projekti ir Eiropas uzraudzībā un nekāda pārdošana, likvidācija īsti nav iespējama,» norādīja asociācijas vadītāja.

Pēc Alpa-Eizenbergas teiktā, ka patlaban piena ražotāju glābiņš ir avansā piešķirtās subsīdijas, taču arī tās drīzumā izbeigsies. «Kontos ir ieskaitītas pilnīgi visas subsīdijas, kas parastā ritmā būtu ienākušas līdz 2015.gada pavasarim - tās ir saņemtas pirms svētkiem. Ir, protams, saimniecības, kuras zvana un prasa, ko darīt - vai govi sēklot vai kaut nost, ja viņa dod tik un tik litrus vai pagaidīt, kad būs iespēja izlaist ganībās. Droši vien, ka visvieglāk šo gadu būs pārdzīvot saimniecībām, kuras govis laiž ganībās, jo tam nevajag degvielu un tehnikas remontu. Bet ir daudzas saimniecības, kuras vienkārši fiziski atrašanās vietas dēļ saistībā ar zemēm, kuras nav pie fermas, dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt,» sacīja Alpa-Eizenberga, piebilstot, ka šīm saimniecībām klājas vissmagāk.

Viņa norādīja, ka piena saimniecību turpmākā izdzīvošana ir atkarīga no tā, cik lielā mērā piena ražotājiem nāks pretī bankas, cik ilgi fermās strādājošie spēs strādāt par samazinātām algām, ja valstī ir palielināta minimālā darba alga. Tāpat svarīga ir arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pretimnākšana, pagarinot nodokļu nomaksas termiņu piena ražotājiem un citi faktori.

Pēc Alpas-Eizenbergas teiktā, ja Krievija atceltu embargo uzliktos importa ierobežojumus, tas neglābtu Latvijas piensaimnieku situāciju zemā Krievijas rubļa kursa dēļ. «Nezinu, vai tas glābtu to situāciju, jo piensaimniecībā šobrīd ir ļoti, ļoti zems punkts,» sacīja Alpa-Eizenberga.

Vienlaikus Alpa-Eizenberga norādīja, ka arī jaunu tirgu apguve nesokas tik ātri, kā būtu vēlams. «Es jau tad [pērn rudenī] teicu, ka [Ķīnas tirgus apguvei] būs nepieciešams pusgads, gads, kas jau šobrīd ir pierādījies. Mums ir jau gandrīz pusgads[kopš Krievijas noteiktā embargo], taču ir [ieradušās] tikai pirmās komisijas, [notiek] pirmās apošņāšanās - līdz astes pārkāpšanai, lai mums aizietu produkcija uz Āziju vai kaut kur citur - vēl ir ļoti tālu,» viņa sacīja, piebilstot, ka Latvijas piena ražotāji meklē jaunus tirgus visā pasaulē.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka EK līdz šim Baltijas valstu piena ražotājiem, kas ir cietuši no Krievijas sankcijām, ir nolēmusi piešķirt 28 miljonus eiro, tostarp Latvijas piena ražotājiem - 7,7 miljonus eiro no šīs summas. Latvijas lauksaimnieki iepriekš pauda sašutumu par mazo atbalsta apmēru.

Tāpat vēstīts, ka Krievija ir noteikusi pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības, ASV un citām valstīm.

Latvijas Piena ražotāju asociācija apvieno piena ražotājus, lai veicinātu piena ražošanas attīstību, veidotu partnerattiecības ar piena pārstrādes uzņēmumiem, kā arī pārstāvētu piena ražotāju intereses dažādās institūcijās.