Nianses šūpos kredītu pieejamību 

Kredītu pieejamību 2019. gadā Latvijā ietekmēs ne tikai Eiropas Centrālās bankas pieņemtie lēmumi, bet arī notiekošais Latvijas finanšu sektorā un valsts rīcība Moneyval novērtējuma uzlabošanai.

Māris Ķirsons, 2018. gada 17. decembris plkst. 6:10

Tādi secinājumi skanēja konferencē Biznesa prognozes 2019. Kredītu pieejamībā savu lomu lēnām sāks spēlēt arī reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī ES struktūrfondu naudas izmaksas par realizētajiem projektiem.

«Situācija ir labāka, nekā mums pašiem šķiet,» tā uz jautājumu par kredītresursu pieejamību Latvijā atbild Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņš norāda, ka kredītu jomā ir asimetrisks risku sadalījums, jo uzņēmēji vienmēr vēlas aizņemties vairāk, viņi vēlas riskēt vairāk nekā bankas. Tā dēvētā robežšķirtne ir situācijā, ja uzņēmumam iet ļoti labi, tad tas ar banku peļņā nepadalās, ja iet slikti, ir zaudējumi un vēl bankrotē, tad ar zaudējumiem padalās ar banku. Bankai ir mazi procenti, bet milzīgi zaudējumi, ja uzņēmumam ir slikti, savukārt uzņēmumam ir otrādi- zaudējumi ir tik, cik ieguldīts pašu kapitāls, bet potenciāli milzīga peļņa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Latvijā, kā jau jaunā valstī, situāciju mēdzam dramatizēt, visu krāsojot melnās krāsās, taču ekonomika pašlaik attīstās ļoti labi, un baņķieri spriež, ka Latvija ir krietni gatavāka kaut kādai globālai vai lokālai krīzei nekā iepriekš un tāpēc papildu eļļu liet ugunī nevajadzētu, jo visi sacenšamies par ierobežotiem būvniecības un arīdzan darba resursiem. Skaistā vīzija būtu, ka kredītu pieejamība kļūtu lielāka un pieprasījums pēc kredītresursiem pieaugtu tad, kad būtu tautsaimniecības sabremzēšanās pazīmes,» tā K. Danēvičs. Līdz šim Latvija aug pat ar mērenu kredītportfeļa stāvēšanu uz vietas.

Tie mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem komercbankas neaizdod naudu, tie dodas uz Attīstības finanšu institūciju Altum. «Altum piedāvā finanšu instrumentus, kas var būt gan aizdevums, gan arī garantija, taču tas nav grants, kas ir tikai atsevišķos projektos, piemēram, māju siltināšanai. Vispirms gaidām, kad potenciālais klients būs izmēģinājis savus spēkus aizņemties bankās,» norāda AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš uzsver, ka nesacenšas ar bankām, bet ir vērsti uz tirgus nepilnību novēršanu un tādējādi var palīdzēt labu projektu realizācijai saņemt nepieciešamos aizdevumus, jo bankām ir noteikti dažādi kritēriji, piemēram, kapitāla pietiekamībai, kuri ir jāievēro. «Bankai var patikt konkrētā ideja, taču tās kreditēšana tiek novērtēta kā riskanta, un te arī ir Altum vieta, piedāvājam pilnu spektru — starta aizdevumi līdz 150 000 eiro, aizdevumi energoefektivitātei, arī kredīti līdz 2,8 milj. eiro nobriedušākajām kompānijām, protams, vispirms mēģinām izlīdzēties ar garantijām, lai bankas aizdotu konkrētās ieceres realizācijai, vai arī izmantot tā dēvēto paralēlo aizdevuma risinājumu,» uzsver R. Bērziņš. Viņš atzīst, ka Altum ir savi standarti un tāpēc arī apgalvot, ka jebkurš uzņēmums tiks pie kārotā, nevar. «Projektus vērtējam tieši ar tādām pašam acīm kā bankas, tikai ar lielāku pretimnākšanu, piemēram, ja uzņēmumam nav naudas plūsmas, ja ir nodokļu parādi vai ir jautājumi par naudas izcelsmes avotu, tad Altum un banku vērtējums neatšķirsies, taču pielaidīgs skatījums būs attiecībā uz vairākiem uzņēmuma, it īpaši nesen reģistrēta, parametriem,» skaidro R. Bērziņš.

Visu rakstu Nianses šūpos kredītu pieejamību lasiet pirmdienas, 17.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2018. gada 14. decembris plkst. 6:17

Tuvojas brīdis, kad internetbanku ar kodu karti lietot nevarēs, tādēļ, radinot klientus...

2018. gada 13. decembris plkst. 12:28

Banku sektora kopējie aktīvi šā gada 30.septembrī bija 21,9 miljardi eiro, liecina...

2018. gada 13. decembris plkst. 6:20

Banku sektors Latvijā atrodas uz jaunas ēras sliekšņa, kur iepriekšējie biznesa modeļi...

2018. gada 10. decembris plkst. 10:07

AS «PNB Banka» (iepriekš AS «Norvik Banka») 4.decembrī reģistrējusi trīs jaunus uzņēmumus,...

2018. gada 07. decembris plkst. 15:07

Noslēdzoties SEB bankas īstenotās Uzņēmumu izaugsmes programmas otrajam ciklam un izvērtējot...

2018. gada 03. decembris plkst. 11:56

Citadele grupas neto peļņa šā gada deviņos mēnešos bija 24,7 miljoni eiro, kas atbilst...

2018. gada 03. decembris plkst. 10:56

AS PrivatBank noslēgusi līgumu ar attīstības finanšu institūciju Altum par sadarbību vairāku...

2018. gada 30. novembris plkst. 13:56

Vācijas varasiestādes turpina kratīšanas bankas «Deutsche Bank» birojos saistībā ar aizdomām...

2018. gada 29. novembris plkst. 17:13

«Citadele» plāno iegādāties 12,5% mobilo pakalpojuma sniedzēja «Mobilly» kapitāldaļu, liecina...

2018. gada 29. novembris plkst. 15:09

Šā gada trešajā ceturksnī Luminor kopējie ieņēmumi, salīdzinot ar pagājušā gada 3....