Bankas

Nianses šūpos kredītu pieejamību

Māris Ķirsons, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Kredītu pieejamību 2019. gadā Latvijā ietekmēs ne tikai Eiropas Centrālās bankas pieņemtie lēmumi, bet arī notiekošais Latvijas finanšu sektorā un valsts rīcība Moneyval novērtējuma uzlabošanai.

Tādi secinājumi skanēja konferencē Biznesa prognozes 2019. Kredītu pieejamībā savu lomu lēnām sāks spēlēt arī reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī ES struktūrfondu naudas izmaksas par realizētajiem projektiem.

«Situācija ir labāka, nekā mums pašiem šķiet,» tā uz jautājumu par kredītresursu pieejamību Latvijā atbild Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņš norāda, ka kredītu jomā ir asimetrisks risku sadalījums, jo uzņēmēji vienmēr vēlas aizņemties vairāk, viņi vēlas riskēt vairāk nekā bankas. Tā dēvētā robežšķirtne ir situācijā, ja uzņēmumam iet ļoti labi, tad tas ar banku peļņā nepadalās, ja iet slikti, ir zaudējumi un vēl bankrotē, tad ar zaudējumiem padalās ar banku. Bankai ir mazi procenti, bet milzīgi zaudējumi, ja uzņēmumam ir slikti, savukārt uzņēmumam ir otrādi- zaudējumi ir tik, cik ieguldīts pašu kapitāls, bet potenciāli milzīga peļņa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Latvijā, kā jau jaunā valstī, situāciju mēdzam dramatizēt, visu krāsojot melnās krāsās, taču ekonomika pašlaik attīstās ļoti labi, un baņķieri spriež, ka Latvija ir krietni gatavāka kaut kādai globālai vai lokālai krīzei nekā iepriekš un tāpēc papildu eļļu liet ugunī nevajadzētu, jo visi sacenšamies par ierobežotiem būvniecības un arīdzan darba resursiem. Skaistā vīzija būtu, ka kredītu pieejamība kļūtu lielāka un pieprasījums pēc kredītresursiem pieaugtu tad, kad būtu tautsaimniecības sabremzēšanās pazīmes,» tā K. Danēvičs. Līdz šim Latvija aug pat ar mērenu kredītportfeļa stāvēšanu uz vietas.

Tie mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem komercbankas neaizdod naudu, tie dodas uz Attīstības finanšu institūciju Altum. «Altum piedāvā finanšu instrumentus, kas var būt gan aizdevums, gan arī garantija, taču tas nav grants, kas ir tikai atsevišķos projektos, piemēram, māju siltināšanai. Vispirms gaidām, kad potenciālais klients būs izmēģinājis savus spēkus aizņemties bankās,» norāda AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš uzsver, ka nesacenšas ar bankām, bet ir vērsti uz tirgus nepilnību novēršanu un tādējādi var palīdzēt labu projektu realizācijai saņemt nepieciešamos aizdevumus, jo bankām ir noteikti dažādi kritēriji, piemēram, kapitāla pietiekamībai, kuri ir jāievēro. «Bankai var patikt konkrētā ideja, taču tās kreditēšana tiek novērtēta kā riskanta, un te arī ir Altum vieta, piedāvājam pilnu spektru — starta aizdevumi līdz 150 000 eiro, aizdevumi energoefektivitātei, arī kredīti līdz 2,8 milj. eiro nobriedušākajām kompānijām, protams, vispirms mēģinām izlīdzēties ar garantijām, lai bankas aizdotu konkrētās ieceres realizācijai, vai arī izmantot tā dēvēto paralēlo aizdevuma risinājumu,» uzsver R. Bērziņš. Viņš atzīst, ka Altum ir savi standarti un tāpēc arī apgalvot, ka jebkurš uzņēmums tiks pie kārotā, nevar. «Projektus vērtējam tieši ar tādām pašam acīm kā bankas, tikai ar lielāku pretimnākšanu, piemēram, ja uzņēmumam nav naudas plūsmas, ja ir nodokļu parādi vai ir jautājumi par naudas izcelsmes avotu, tad Altum un banku vērtējums neatšķirsies, taču pielaidīgs skatījums būs attiecībā uz vairākiem uzņēmuma, it īpaši nesen reģistrēta, parametriem,» skaidro R. Bērziņš.

Visu rakstu Nianses šūpos kredītu pieejamību lasiet pirmdienas, 17.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Tas ir svarīgi. Kādi būs personālvadības trendi 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā 2018. gadā, arī 2019. gadā tehnoloģijas un Z paaudzes ienākšana turpinās mainīt ierastās prakses personālvadības jomā. Darba devēja tēla konsultāciju aģentūra ERDA ir apkopojusi 2019. gada prognozes, kas ir saistošas arī Latvijas un Baltijas kontekstā.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 2018. gadā relatīvais darbinieku skaits Latvijā, kuriem trūkst darba uzdevumiem nepieciešamās komunikācijas prasmes, ir par 12% augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji. Situāciju vēl krasāk mainīs Z paaudzes ienākšana darba tirgū. Preses izdevums Forbes 2018. gadu raksturo kā spēcīgu tehnoloģiju jomā, taču ne savstarpējās saskarsmes un komunikācijas ziņā. Nākamo gadu paredz kā rīcības gadu. «Esam apzinājuši esošo situāciju un nu pienācis laiks meklēt tai risinājumu – Deloitte pētījumā jau 2016. gadā gandrīz 90% no aptaujāto atzina, ka tā saukto «soft skills» attīstīšana viņiem ir augsta prioritāte,» biznesa portālam db.lv stāsta Marta Kāle, ERDA darba devēja tēla konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Narvesen: franšīzes sistēma kā biznesa modelis ir sevi apliecinājusi

Db.lv, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā būvniecības apjoms turpināja pieaugt, kā rezultātā SIA "Sakret" neto apgrozījums gada laikā pieauga par 395 tūkstošiem eiro jeb 4,4%, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

2019.gadā, saistībā ar mainīgo situāciju izejvielu un piegādes transporta tirgū, tika pieņemts lēmums produkcijas ražošanu nodrošināt Latvijas rūpnīcā, kā rezultātā tika uzlabota uzņēmuma bruto peļņas rentabilitāte no 22% 2018.gadā līdz 28% 2019.gadā.

Tāpat 2019.gadā "Sakret" uzņēmumu grupa sekmīgi pabeidza kredītsaistību pret "Luminor Bank" AS refinansēšanu. Rezultātā, daļēji apmaksājot un pilnībā dzēšot kredītsaistības pret "Luminor Bank", par 2,5 miljoniem eiro ir uzlabojusies sabiedrības pārskata gada peļņa. Izslēdzot šo faktoru, sabiedrības pārskata gada tīrās peļņas pieaugums ir 228 tūkstoši eiro. Rādītāju ietekmēja refinansēšanas procesā radušās tiešās izmaksas, kā arī valstī vērojamais algu pieaugums, kas ir straujāks nekā vidējie makroekonomiskie rādītāji valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turpinās reģistrācija trešajam Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2019

DB, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 24. maijā Tallinā, Igaunijas Filmu muzejā norisināsies trešais Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2019.

FinReg jau kļuvis par atpazīstamu Baltijas mēroga tikšanās un zināšanu apmaiņas platformu finanšu nozares profesionāļiem, ko sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Igaunijas finanšu nozares klasteri Finance Estonia, Igaunijas Banku asociāciju un vadošajiem Igaunijas un Latvijas biznesa laikrakstiem Äripäev un Dienas Bizness organizē COBALT.

Pēc veiksmīgi aizvadītajiem finanšu nozares forumiem 2017. gadā Rīgā un 2018. gadā Viļņā FinReg atgriežas, lai turpinātu diskusiju par aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem Eiropas un Baltijas reģiona finanšu nozares tiesiskajā regulējumā un praksē.

«Finanšu nozares transformācija ir radījusi jaunas, vērtīgas iespējas gan klientiem, gan tirgus dalībniekiem. Jauno tehnoloģiju izmantošana aizsteidzas priekšā likumdevēju un regulatoru reakcijai. Tehnoloģiju attīstība rada izaicinājumus un atšķirības dažādu valstu uzraudzības un tiesiskā regulējuma sistēmās. Turklāt atšķirīgas pieejas vērojamas arī viena reģiona ietvaros, piemēram, Baltijā, līdz ar to FinReg redzam kā vienu no platformām, kur kopīgi apmainīties ar pieredzi un idejām, analizētu konkrētus aktuālus gadījumus un izdarītu secinājumus un paustu prognozes,» komentē Lauris Liepa, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PV jauno elektrovilcienu iegādē un uzturēšanā līdz 2024.gadam varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība pirmdien atbalstīja, ka laika posmā no 2019. līdz 2024.gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļiem. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai (SM) būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV būs tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa prognozes 2019: Latvijas lielo iespēju gads

Jānis Goldbergs, 11.12.2018

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

VIDEO: Huawei cer uz vairāk nekā 20% tirgus daļu Latvijā

Ilze Žaime, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tehnoloģiju uzņēmuma «Huawei» globālajai krīzei un tai sekojošajam tirgus satricinājumam, kas ir veicinājis pārdošanas apjoma sarukšanu, «Huawei» pārdošanas apjomi kopumā pēdējos gados gan globāli, gan arī Latvijā ir uzrādījuši augošu tendenci.

2018. gadā «Huawei» Latvijas tirgū bija trešais lielākais viedtālruņu zīmols, 2019. gadā – otrs lielākais. Uzņēmuma Mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā Gunta Kursiša biznesa portālam db.lv apgalvo: «Klientu skaits aug. 2019. gads sākās ar augšupejošu pārdošanas tendenci, un uzņēmums paredz, ka šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī mēs pie tās atgriezīsimies – «Huawei» prognozes liecina, ka jau jūlijā un augustā Latvijā «Huawei» tirgus daļa atkal būs virs 20%».

Jāatgādina, ka pēc ASV valdības paziņojuma 2019. gada maijā par aizliegumu sadarboties ar uzņēmumu, kas balstīts uz aizdomām par «Huawei» ražoto tehnoloģiju izmantošanu spiegošanā, ASV interneta kompānija «Google» paziņoja, ka pakāpeniski samazinās sadarbību ar «Huawei», kas savās viedierīcēs izmanto «Google» operētājsistēmu «Android». Vēlāk gan tika skaidrots, ko tieši tas nozīmē patērētajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paredzamība ilgtermiņā varētu veicināt globālo tirgus dalībnieku interesi par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) piedāvātajiem pakalpojumiem.

To intervijā DB uzsver AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa stāsta, ka nākamā gada janvārī fiziski sāks darboties savienojums starp Igauniju un Somiju, kas nozīmē, ka krātuvē esošo dabasgāzi bez papildu maksas varēs piegādāt arī Somijas tirgum. Z. Kotāne domā, ka šis fakts kombinācijā ar savlaicīgi apstiprinātiem tarifiem varētu piesaistīt jaunus spēlētājus, kas līdz šim šajā reģionā nav darbojušies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

2019. gads sākts ar apstiprinātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem – ko tas nozīmē gāzes tirgus dalībniekiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, un, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas pieaugums būs straujākais Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 3,9% apmērā, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts maijā.

2019.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 3,5% apmērā, un šo prognozi banka saglabājusi nemainīgu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm maijā Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam palielināta par 0,2 procentpunktiem, un tagad Lietuvas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,4% apmērā. Arī nākamā gada prognozi banka Lietuvai saglabājusi nemainīgu 2,8% apmērā.

Igaunijas IKP, ERAB vērtējumā, šogad pieaugs par 3,6%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā maijā lēstais, bet nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsme varētu veidot 3%. Igaunija ir vienīgā valsts Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā, kuras šīgada ekonomikas izaugsmes prognoze tikusi samazināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportam klājas visnotaļ labi. Arī tuvākā laika prognozes par pieprasījumu ārējos tirgos ir visumā apmierinošas, lai gan skaidrs, ka izaugsme bremzēsies un ir zināmi riski. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā strādāt un eksportēt gudrāk.

Tās ir vien pāris atziņas no DB gada nozīmīgākās konferences Biznesa prognozes 2019 sadaļas, kas bija veltīta mūsu valsts eksportspējai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, eksporta vērtība šajā gadā (oktobra dati) ir vairāk nekā viens miljards eiro. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces.

Lai arī eksports ir būtisks priekšnoteikums izaugsmei, jo Latvija sava mazā tirgus dēļ nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu, tomēr ar to ir saistīti vairāki riski. Vispirms jau tā ir atkarība no pieprasījuma svārstībām ārējos tirgos, kas ietekmē produkta cenu, tāpat eksportā uz trešajām valstīm pastāv valūtas svārstību riski. Līdztekus jāmin politiskie riski, piemēram, saspringtās attiecības ar Krieviju, tarifu karš starp Ķīnu un ASV, protekcionisma tendences pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Sadarbība ar jaunuzņēmumiem – pragmatisks biznesa lēmums

Anda Asere, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadiem ilgi darot vienu un to pašu, ir grūti radīt ko jaunu, tāpēc mūsdienu konkurences apstākļos lielo kompāniju sadarbība ar jaunuzņēmumiem kļūst izšķirīgi svarīga.

Tāds secinājums izdarāms pēc Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 diskusijas Digitalizācija. Lielo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbība. «Inovācijas ir atvērta ekosistēma, un gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem ir savas priekšrocības, un sadarbībā attīstība notiek daudz ātrāk,» saka Kristaps Banga, Accenture Inovāciju vadītājs.

Pasaulē valda konkurence, un, tā kā arī vietējā tirgū SEB banka nav vienīgā banka, šī organizācija vienmēr ir gribējusi atšķirties. To var darīt iekšienē, mācoties jaunas lietas vai skatoties pasaules pieredzē. «Bieži vien pamanām, ka tieši maziem uzņēmumiem un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem tas izdodas ātrāk, globālāk, ar citu vērienu. Tas, ka kāds cits kaut ko dara ātrāk vai efektīvāk, bija pirmais impulss, kāpēc mēs vispār sākam skatīties tajā virzienā un meklēt sadarbības iespējas,» teic Kārlis Karolis, SEB bankas Inovāciju vadītājs. Swedbank Komunikācijas vadītājs un finanšu tehnoloģiju akseleratora programmas iniciators Māris Plūme norāda, ka bankas allaž ir bijušas inovāciju priekšējās līnijās, bet līdz šim tās pārsvarā bijušas salīdzinoši slēgtā vidē. Tomēr arī finanšu sektoru ir sasniedzis lielākas atvērtības vilnis un izpratne par sadarbības spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstis bauda augstāko labklājības līmeni, ko tās jebkad ir sasniegušas

Db.lv, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Baltijas valstis bauda augstāko labklājības līmeni, ko tās jebkad ir sasniegušas un tām ir labas iespējas strauji vairot savu bagātību nākotnē, iepazīstinot ar jaunāko ekonomikas prognozi, uzsvēra Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Ekonomikas izaugsme ir padarījusi Baltijas valstis par konkurētspējīgākām dzīvesvietām. Igaunijā pozitīva migrācijas bilance ir bijusi jau trīs gadus, pērn arī iebraukušo Igaunijas pilsoņu skaits pārsniedza izbraukušo skaitu. Pēdējo trīs mēnešu laikā arī Lietuvā ieceļotāju skaits pārsniedzis izceļotāju skaitu. Latvijā signāli par migrācijas plūsmas virziena maiņu pagaidām vēl ir vājāki. Taču ekonomikas izaugsme mūsu valstī šogad būs straujākā un varētu tāda būt arī nākamgad. Tam pateicoties, strauji aug gan strādājošo skaits, gan algas.»

Komentējot labvēlīgo ekonomisko situāciju, Pēteris Strautiņš norāda, ka «tas kaut kādā ziņā ir veiksmes nopelns, taču galvenokārt likumsakarība. Situācija eksporta tirgos ir labvēlīga. Bet izmantot to spējam, pateicoties straujajām strukturālajām pārmaiņām eksporta sektorā.Luminor IKP prognozes 2018. un 2019. gadam paliek gandrīz nemainīgas, mēs tās paaugstinām par 0,1 procentpunktu – attiecīgi līdz 4,3% un 3,8%.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kronim izdevies atgūt 70% no Covid-19 dēļ zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu un augļu pārstrādātājam "Kronis" līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Komentējot situāciju kopumā nozarē pēdējos mēnešos Covid-19 ietekmē, viņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī ažiotāžas dēļ par pārtikas nodrošinājumu konservējumi uzrādīja ļoti labus pārdošanas apmērus. Auga pieprasījums pēc pilnīgi visiem "Kroņa" konservētajiem, pasterizētajiem produktiem ar ilgu realizācijas termiņu.

Tam sekoja realizācijas apmēru nozarē kritums aprīlī, tostarp mazumtirdzniecībā, jo bija izveidoti pārtikas uzkrājumi. Kopvērtējumā ražotājiem, kuri strādā "Kroņa" darbības segmentā, lielākais trieciens bijusi tieši dīkstāve HoReCa segmentā. Šajā segmentā, kurā darbojas sadarbības partneri, visa veida ēdinātāji, nozarei nācies piedzīvot ļoti lielu - līdz pat 80% - pārdošanas apmēru kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Lokāmo ekrānu, 5G un mākslīgā intelekta gads

Jānis Vēvers, 04.01.2019

Iespējams par gada nozīmīgāko izrāvienu tehnoloģijās parūpēsies elastīgie displeji.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pasaule piedzīvos vairākus tehnoloģiju izrāvienus, un daži no tiem radīs īstu apvērsumu, prognozē speciālisti.

Katrs gads ieraksta savu vārdu vēsturē ar vienu vai vairākām nozīmīgām tehnoloģiju inovācijām, un arī jaunais nebūs izņēmums. Tehnoloģiju nozares gaišākie prāti viens pēc otra publisko savas prognozes, un tajās dominē vairākas lietas, par kuru potenciālu ieskatu guvām 2018. gadā, bet tā pa īstam iepazīsim vien šogad. Saraksta augšgalā ir tādas biznesa pasauli pārvērst sološas inovācijas kā mākslīgais intelekts, 5G mobilo sakaru tīkls un lokāmie ekrāni.

Autonomas automašīnas, bez cilvēka klātbūtnes strādājošas iekārtas un citas mākslīgā intelekta izpausmes izpelnījās dāsnu mediju uzmanību jau aizgājušajos gados – sākot no bezpilota automašīnu panākumiem un nedienām un beidzot ar dažādu datorsistēmu spēju mācīties no personīgās pieredzes. Tiesa gan, šīs lietas klātienē varēja iepazīt ļoti šaurs lietotāju loks. 2019. gadā mākslīgais intelekts un ar to saistītās tehnoloģijas kļūšot masām sasniedzamākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Baltijas valstis bija starp visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā, un, augot algām un iekšzemes patēriņam, arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā noskaņojums ir uzlabojies.

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka visās trīs valstīs ir būtiski samazinājies pesimistiski noskaņoto MVU īpatsvars, kas tuvākajā nākotnē prognozē apgrozījuma kritumu, un ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt sava biznesa attīstībā.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu ir fokusējuši uz vietējo tirgu. Straujais atalgojuma un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums ir veicinājis arī iekšzemes patēriņu, ko neapšaubāmi ir sajutuši gan lielie, gan mazie uzņēmumi. Tomēr darba roku trūkumu ir aizvien skaudrāk jūtams arī MVU segmentā. Ar šo faktoru lielā mērā ir skaidrojams arī pieaugušais to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt savā biznesā. Liela daļa no šīm investīcijām būs vērstas uz produktivitātes palielināšanu, lai ar to pašu darbinieku skaitu varētu saražot lielākus apjomus.»

Komentāri

Pievienot komentāru