Jaunākais izdevums

ASV sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs "Nike" plāno pasaulē likvidēt aptuveni 2% darbavietu, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus un restrukturizēt kompānijas vadību, tā liecina uzņēmuma iekšējais paziņojums darbiniekiem.

"Nike" pasaulē nodarbina aptuveni 83 700 cilvēkus, tādējādi šī iecere varētu ietekmēt vairāk nekā 1600 strādājošos.

Darbavietu likvidēšanu paredzēts īstenot divos posmos, pirmajam sākoties piektdien, bet otro posmu noslēdzot līdz uzņēmuma ceturtā ceturkšņa beigām.

Plānotā darbavietu likvidēšana ir saistīta ar "Nike" decembrī prezentēto plānu, ar kuru nākamajos trīs gados paredzēts ietaupīt līdz pat diviem miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas telekomunikāciju kompānija "Telefonica" valstī līdz 2026.gadam likvidēs gandrīz 5100 darbavietas jeb aptuveni trešdaļu no kopējā darbavietu skaita, pirmdien paziņoja arodbiedrība.

Informācijas avots arodbiedrībā norāda, ka darbavietu likvidēšana skars visas "Telefonica" biznesa jomas Spānijā.

Spānijas lielākais telekomunikāciju uzņēmums valstī nodarbina aptuveni 16 500 cilvēkus, bet pasaulē kopumā - vairāk nekā 100 000.

"Telefonica" apstiprinājusi darbavietu likvidēšanu, taču konkrētu skaitu šobrīd nesniedz.

Vairāki Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi, tostarp BT un "Vodafone", šogad paziņojuši par strādājošo skaita samazināšanu, ņemot vērā sīvo konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts ietekmēs 60% darbavietu attīstītajās tautsaimniecībās, intervijā ziņu aģentūrai AFP pavēstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva.

"Attīstītajās tautsaimniecībās, daļā attīstības tirgu, tiks ietekmēti 60% darbavietu," sacīja Georgijeva svētdien publicētajā intervijā. "Attīstības tirgos kopumā ietekmēto darbavietu skaits būs 40%, bet zemu ienākumu valstīs 26%."

Viņa atsaucās uz SVF ziņojumu, kurā teikts, ka kopumā mākslīgais intelekts ietekmēs gandrīz 40% darbavietu pasaulē.

Fonds skaidro, ka pusi no šīm darbavietām mākslīgais intelekts ietekmēs negatīvi, bet pārējās darbavietas patiesībā varētu gūt labumu no produktivitātes uzlabojumiem, pateicoties mākslīgajam intelektam.

"Jūs varētu zaudēt savu pašreizējo darbavietu, kas nebūtu labi, taču mākslīgais intelekts var arī atbalstīt jūsu darbu, tāpēc jūs patiesībā kļūtu produktīvāki un jūsu ienākumi palielinātos," norāda Georgijeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bosch sadzīves tehnikas ražošanas struktūrvienībā likvidēs 3500 darbavietas

LETA/AFP, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas rūpniecības koncerns "Bosch" sadzīves tehnikas ražošanas struktūrvienībā BSH līdz 2027.gadam likvidēs 3500 darbavietas, ņemot vērā izmaksu pieaugumu un vāju pieprasījumu.

BSH norāda, ka uzņēmumam nepieciešams samazināt organizatorisko sarežģītību un izdevumus, lai sarežģītā ekonomiskā vidē saglabātu konkurētspēju.

Aptuveni 1000 darbavietu paredzēts likvidēt jau šogad.

BSH 1967.gadā tika izveidots kā "Bosch" un "Siemens" kopuzņēmums, taču gandrīz desmit gadus vēlāk tas kļuva par "Bosch" pilnībā piederošu meitasuzņēmumu.

Kompānija pasaulē nodarbina aptuveni 60 000 cilvēku, tostaro 17 000 Vācijā.

BSH ir kārtējais Vācijas ražotājs, kas paziņojis par darbavietu likvidēšanu laikā, kad valsts uz eksportu orientētā nozare saskārusies ar globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un augsto inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" pirmdien paziņoja, ka likvidēs aptuveni 17% no kopējā darbavietu skaita, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus laikā, kad strauji palēninās ekonomikas izaugsme.

"Spotify" oktobrī pavēstīja, ka šogad trešajā ceturksnī strādājis ar 32 miljonu eiro pamatdarbības peļņu, salīdzinot ar 228 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn.

Platformas ikmēneša aktīvo lietotāju skaits gada griezumā pieauga par 26% un kopumā sasniedza 574 miljonus.

"Saprotu, ka daudziem tik vērienīga darbavietu likvidēšana varētu būt pārsteigums, ņemot vērā neseno ziņojumu par mūsu pozitīvajiem finanšu un darbības rādītājiem," vēstulē darbiniekiem norāda "Spotify" vadītājs Daniels Eks.

Viņš skaidro, ka šobrīd novērojama ļoti sarežģīta darbības vide, un neskatoties uz pūliņiem pēdējā gada laikā, uzņēmuma izmaksu struktūra joprojām esot parāk liela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" Igaunijā likvidēs 75 darbavietas, taču atlaišana var skart arī darbiniekus Latvijā un Lietuvā, paziņoja uzņēmums.

Kolektīvā atlaišana ietekmēs cilvēkus dažādos amatos un nodaļās, turklāt daudzi no pašlaik vakantajiem amatiem netiks aizpildīti. Kompānija prognozē, ka lielākā daļa pārmaiņu notiks šā gada pirmajos četros mēnešos.

"Omniva" valdes priekšsēdētājs Marts Megi skaidro, ka loģistikas kompānijām pagājušā gada otrā puse bija ārkārtīgi sarežģīta, jo ekonomikas un ģeopolitisko sarežģījumu dēļ samazinājās sūtījumu skaits un piegāžu ķēdes kļuva ilgākas, kas palielināja "Omniva" izmaksas.

Lai saglabātu konkurētspēju, "Omniva" izmaksas jāsamazina par vismaz 2,5 miljoniem eiro, teica Megi.

Viņš arī uzsvēra, ka procesu automatizācija vairos efektivitāti, tomēr ir jāveic arī citi taupības pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Latvijas darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā prognozē Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Neraugoties uz Ukrainas kara negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2023.gadā turpinājis atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām, lai arī 2023.gadā jaunu darba vietu un nodarbinātības pieaugums kļuvis lēnāks nekā gadu iepriekš.

Nodarbināto skaits 2023.gada trīs ceturkšņos pieauga par 1600 cilvēkiem jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022.gadu, un tas joprojām atpaliek no pirms Covid-19 krīzes līmeņa. Nodarbināto skaits 2023.gada trešajā ceturksnī bija par nepilniem 27 000 jeb 2,9% mazāks nekā 2019.gada otrajā pusē.

Kā atzīmē domnīca, arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū 2023.gadā joprojām atpaliek no pirms pandēmijas perioda. Pieaugot nodarbinātībai, samazinās bezdarbs. Bezdarba dinamikā pozitīvas tendences ir vērojamas jau kopš 2020.gada vidus. Bezdarba līmenis 2023.gada 3. ceturksnī bija 6,5% jeb par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā 2022.gada 3.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbaspēka pieejamība ir jāpalielina uz publiskā sektora rēķina

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” savā apskatā norāda, ka darbaspēka trūkuma ilgtermiņā risināšanai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgs faktors būs iekšējo resursu mobilizēšana, respektīvi, efektivizējot un samazinot publiskā sektora pārvaldi par labu privātajam sektoram.

Kopš 2019.gada darbavietu skaitā valstī ir samazinājies par gandrīz 33 tūkstošiem – no 912 tūkstošiem uz 879 tūkstošiem, lai gan uzņēmumu skaits nav īpaši mainījies. Tomēr tas noticis uz privātā sektora rēķina, kur darbavietu samazinājums sasniedzis gandrīz 28 tūkstošus, kamēr publiskajā sektorā tas veidoja tikai 5 tūkstošu samazinājumu. Sabiedriskajā sektorā strādā 32% no visiem strādājošajiem, kas tik nelielai valstij ar tik mazu noieta tirgu ir daudz, ņemot vērā, ka mūsu situācijā ir lielāks spiediens uz privātā sektora spēju “saražot” lielāku nodokļu apjomu, lai uzturētu publiskajā sektorā strādājošos, tostarp policistus, ārstus, skolotājus, kā arī seniorus un bērnus (pabalsti, izglītība, atlaides), u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

20 miljardi dolāru Intel mikroshēmu ražošanas kapacitātes palielināšanai

LETA--AFP, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams trešdien paziņoja par jaunu dotāciju un aizdevumu atvēlēšanu gandrīz 20 miljardu dolāru apmērā, lai palielinātu uzņēmuma "Intel" mikroshēmu ražošanas kapacitāti.

"Tirdzniecības ministrija panākusi sākotnēju vienošanos ar "Intel", lai uzņēmumam nodrošinātu tiešu finansējumu līdz pat 8,5 miljardiem dolāru, kā arī aizdevumus 11 miljardu dolāru apmērā," norāda Baltais nams.

Šie finanšu līdzekļi atbalstīs uzņēmuma iespējas uzbūvēt jaunas rūpnīcas un paplašināt jau esošās ražotnes Arizonas, Ohaio, Ņūmeksikas un Oregonas štatos, radot gandrīz 30 000 jaunu darbavietu un atbalstot desmitiem tūkstošu netiešu darbavietu, skaidro Baltais nams.

Tiešais finansējums līdz 8,5 miljardu dolāru apmērā ir līdz šim lielākā dotācija, kas piešķirta 52,7 miljardu dolāru vērtās mikroshēmu ražošanas un zinātnes atbalsta programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij jākļūst atvērtākai un jāizmanto viss digitalizācijas potenciāls

Edžus Žeiris, SIA “ZZ Dats” direktors, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi saprast, ka jaunas IT sistēmas ir nepieciešams ieviest, nevis tāpēc ka tas ir “moderni” un “visur attīstītajā pasaulē tā dara”, vai apgūt pieejamo IT budžetu, bet tāpēc ka valstij ieguldījumi digitalizācijā ir kritiski svarīgi, lai Latvija spētu saglabāt globālo konkurētspēju, un lai Latvijas cilvēkiem būtu droša un pārtikusi nākotne.

Sekmīgi īstenoti digitalizācijas projekti nozīmē to, ka Latvijā iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus, objektīvi analizējot iespējamās alternatīvas, nevis viena vai otra lēmumu pieņēmēja subjektīvajās pārdomās. Otra nozīmīgā priekšrocība – digitalizēti procesi notiek ievērojami efektīvāk, bieži vien ātrāk, ērtāk un ar mazāku cilvēkresursu iesaisti.

Darbaspēks kļūst arvien dārgāks resurss

Pēc jaunākajiem statistikas datiem, bezdarba līmenis Latvijā ir sasniedzis zemākos rādītājus kopš PSRS sistēmas sabrukuma, kad bezdarbs kā tāds nepastāvēja. Par darbinieku trūkumu runā gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī privātais sektors. Nereti dzirdams, ka mums ir spēcīgi eksportējošie uzņēmumi, kuri labprāt paplašinātu savu darbību, bet to nav iespējams izdarīt, jo vienkārši trūkst darbaspēka. Vienlaicīgi algu līmenis Latvijā joprojām ievērojami atpaliek gan no Rietumvalstīm, gan arī mūsu kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgi nezaudēt informācijas apmaiņu ar tiesībsargājošajām iestādēm un nemazināt kontroli VID iekšienē

LETA, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodalot tiesībaizsardzības iestādes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), svarīgi ir nepazaudēt informācijas apmaiņu un nemazināt kontroli pār iespējamiem korupcijas mēģinājumiem VID iekšienē, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā, bet VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija - no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt. Arī fiziski viņi paliks VID ēkā, jo nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem, skaidroja Šmite-Roķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas valdība plāno masveidā palielināt kodolenerģijas ražošanu, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, ceturtdien paziņojusi valdība.

Valdības plāns paredz vēlākais līdz 2035.gadam palielināt ražošanu, kas atbilstu diviem kodolreaktoriem, bet līdz 2045.gadam masveidā paplašināt kodolenerģijas ražošanu.

Zviedrijas enerģētikas ministre Eba Buša sacīja, ka šis plāns būs vēl viens solis ceļā uz to, lai Zviedrija "atkal kļūtu par spēcīgu kodolvalvalsti". "Nākamajos 25 gados mums divkārt jāpalielina Zviedrijas elektroenerģijas ražošana," viņa piebilda.

Valdība lēš, ka mērķa sasniegšanai valstij līdz 2045.gadam būs vajadzīgi desmit jauni konvencionālie kodolreaktori.

Zviedrijā pašlaik darbojas seši reaktori trīs dažādās spēkstacijās, un augustā valdība paziņoja, ka tā likvidēs šķēršļus jaunu reaktoru būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada desmit mēnešos gandrīz trīskāršojies privātpersonu sūtījumos atklāto viltoto preču skaits, kas ļauj secināt, ka daļa iedzīvotāju joprojām priekšroku dod nezināmas izcelsmes un potenciāli bīstamām precēm.

Tāpēc Patentu valde sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi kampaņas “Esi oriģināls – izvēlies oriģinālu!” ietvaros aicina ikvienu iedzīvotāju svētku dāvanu meklēšanas laikā noskaidrot tiešsaistē iegādāto preču izcelsmi un kvalitāti, lai nenāktos ciest zaudējumus gadījumā, ja pasūtītās preces tiek konfiscētas un nodotas iznīcināšanai. Iegādājoties viltojumus, pastāv risks ne tikai pazaudēt savu naudu, bet arī palikt bez Ziemassvētku dāvanām.

Muitas amatpersonas kontrolē no trešajām valstīm saņemtos pasta sūtījumus. “Sūtījumi kontrolei tiek novirzīti, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem, kā arī pēc nejaušās atlases principa. Ja pavaddokumentu kontroles vai ar muitas tehniskajiem līdzekļiem veiktās kontroles rezultātā muitas amatpersonām rodas aizdomas par neatbilstošu preci sūtījumā, tas tiek atvērts, lai veiktu padziļinātu pārbaudi,” skaidro VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Arturs Kovaļenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānijas valdība ieguldīs 200 miljonus mārciņu kodolenerģijas nozarē

LETA--AFP, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks gatavojas šodien paziņot par 200 miljonu sterliņu mārciņu (233 miljonus eiro) lielām valsts investīcijām Apvienotās Karalistes kodolatturēšanas potenciālā un civilajā kodolenerģijas nozarē.

Valdība lēš, ka šīs investīcijas nodrošinās 40 000 jaunu darbavietu.

Valdība sadarbosies ar nozares līderiem, tai skaitā uzņēmumiem "BAE Systems", "Rolls-Royce" un EDF un "Babcock", lai līdz 2030.gadam ieguldītu vismaz 763 miljonus sterliņu mārciņu (889 miljonus eiro) prasmju, darbavietu un izglītības jomā.

"Mūsu kodolatturēšanas potenciāla un kodolenerģētikas nozares nākotnes nodrošināšana ir būtisks valsts uzdevums," pirms nākšanas klajā ar paziņojumu norādīja Sunaks.

"Pasaulei kļūstot arvien bīstamākai un problemātiskākai, Lielbritānijas kodolatturēšanas potenciāls jūrā ir svarīgāks nekā jebkad agrāk. Turklāt kodolenerģija patērētājiem nodrošina lētāku un tīrāku pašu ražotu enerģiju," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija ir Baltijas zinātnes līdere tikai uztura mācībā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās citās apkopotajās zinātņu nozarēs Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, to apliecina jaunākā apkopotā statistika par zinātnes sasniegumiem.

Atbilstoši SCImago apkopotajai statistikai (SCImago ir pētnieku grupa Spānijā no Consejo Superior de Investigaciones Científicas (CSIC), kā arī Granadas, Ekstremaduras, Madrides Karlosa III (Carlos III) un Alcalá de Henares universitātēm), 2022. gadā pārliecinoša pasaules līdere pēc zinātnisko publikāciju skaita (985 tūkstoši publikāciju) bija Ķīna, tad sekoja ASV (623 tūkstoši zinātnisko publikāciju), bet trešajā vietā pasaulē bija Indija (249 tūkstoši zinātnisko publikāciju), ceturtajā vietā ar 206 tūkstošiem zinātnisko publikāciju bija Lielbritānija.

Kā Latvijas zinātnes sasniegumi izskatās uz citu Baltijas valstu fona?

Latvijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni iedzīvotāju (0,024% no pasaules iedzīvotāju skaita), Igaunijā - 1,3 miljoni iedzīvotāju (0,017% no pasaules iedzīvotāju skaita), bet Lietuvā - 2,8 miljoni iedzīvotāju (0,036% no pasaules iedzīvotāju skaita). Pie līdzīga attīstības līmeņa zinātnisko publikāciju skaitam būtu jābūt proporcionālam iedzīvotāju skaitam. Ja Latvijas iedzīvotāji ir tikpat kvalificēti un izglītoti kā Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji, tad uz katrām 1000 Igaunijas zinātnieku publikācijām vajadzētu būt 1462 zinātniskām publikācijām Latvijā un 2154 zinātniskām publikācijām Lietuvā. Pie līdzīgas kvalifikācijas un izglītības kopējam zinātnisko publikāciju skaitam Baltijas valstīs vajadzētu izskatīties šādi - Lietuva pirmajā vietā, Latvija otrajā vietā, bet Igaunija trešajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Armanda Vilciņa, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas pasta bankas "Postbank" darbinieki piektdien un sestdien rīko streiku, tādējādi cenšoties panākt algu palielināšanu, paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Arodbiedrība norāda, ka streikā piedalīsies bankas filiāļu un zvanu centru darbinieki visā Vācijā.

"Verdi" pieprasa "Postbank" darbinieku algas palielināt par 15,5%, lai šis pieaugums veidotu vismaz 600 eiro mēnesī.

Ņemot vērā ieplānoto filiāļu slēgšanu, arodbiedrība arī vēlas panākt pagarinot aizsardzību pret atlaišanu līdz 2028.gada 31.decembrim.

"Postbank" mātesuzņēmums "Deutsche Bank" līdz 2026.gada vidum plāno slēgt līdz pat 250 no 550 "Postbank" filiālēm, paredzot arī darbavietu likvidēšanu.

Nākamā sarunu kārta par jaunu darba koplīgumu paredzēta pirmdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs

Armanda Vilciņa, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga ir uzņēmīgi cilvēki, jo laba komanda spēlē izšķirošu lomu jebkurā uzņēmumā, domā Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Biznesa pamatā vienmēr ir bijuši un būs uzņēmēji, tādēļ, lai uzņēmējdarbības vide Latvijā attīstītos, mums vajag vairāk uzņēmīgu cilvēku - gan pašmāju, gan ārzemju, norāda I.Arefjevs. Viņš piebilst, ka ļoti svarīgs ir arī produktīvs dialogs starp uzņēmējiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem. Konkurēšana starp valstīm par jaunām investīcijām un eksporta tirgiem ir ļoti sīva, tādēļ, ja vēlamies Latvijā redzēt arvien vairāk darbavietu ar augstu pievienoto vērtību, privātajam un publiskajam sektoram jāstrādā efektīvā tandēmā, spriež IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Vēlas būt noderīgs

Bērnībā mans sapņu profesiju diapazons bija ļoti plašs - sākot ar ugunsdzēsēju un autobusa šoferi, beidzot ar ārstu un būvinženieri, atminas I.Arefjevs. “Laikam ejot, gan šīs preferences mainījās - no romantiskākām uz praktiskākām. Taču vienmēr, cik sevi atceros, vēlējos būt noderīgs sabiedrībai un līdzcilvēkiem. Agrīnā bērnībā šķita, ka līdzcilvēkiem visvairāk būtu vajadzīgi šoferi un ugunsdzēsēji, taču tuvāk skolas gaitu noslēgumam jau bija skaidrs, ka man būtu piemērotāka cita loma. Vienmēr esmu sevi pieskaitījis pie tā dēvētajiem fizmatiem. Skolā man viegli padevās fizika un matemātika, un biju arī regulārs mācību olimpiāžu dalībnieks. Vidusskolu es pabeidzu deviņdesmito gadu beigās, kad ielās pārsvarā staigāja cilvēki treniņbiksēs, bet vispopulārākā un ienesīgākā nodarbošanās bija tirdzniecība kiosku vai mazu veikalu līmenī. Preces parasti tika iepirktas Polijā, Turcijā vai Ķīnā, sliktākajā gadījumā Lietuvā un tika pārdotas Latvijā ar pamatīgu uzcenojumu. Algots darbs ļāva šajā vidē tikai izdzīvot un bezdarba līmenis bija ārkārtīgi augsts. Šķita, ka augstākā izglītība drīzāk traucēja nevis palīdzēja, un šādos apstākļos man vajadzēja pieņemt lēmumu par to, kurā profesijā es vēlos strādāt nākotnē un kurā augstskolā man vajadzētu stāties,” stāsta I.Arefjevs, uzsverot, ka tolaik izdarījis praktisku izvēli un pielicis pamatīgas pūles, lai iestātos prestižajā Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finiera apgrozījums 2023.gadā varētu būt pārsniedzis 400 miljonus eiro

LETA, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa ražotāja AS "Latvijas finieris" apgrozījums 2023.gadā varētu būt pārsniedzis 400 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Viņš skaidroja, ka apgrozījuma kāpumu veicināja gan lielāks saražotās un realizētās produkcijas daudzums, salīdzinot ar 2022.gadu, gan arī straujais patēriņa cenu kāpums.

"Kopumā agresorvalstu īstenotais brutālais karš Ukrainā 2022.gadā būtiski ietekmēja visa veida resursu cenas, un līdz ar to arī procesus pasaules un, jo īpaši, Eiropas ekonomikā 2023.gadā. Tāpēc situācija bērza saplākšņa tirgos ir sarežģīta, ar ļoti augstu nenoteiktību," atzīmēja Ciems.

Vienlaikus viņš pauda ticību uzņēmuma spējām pielāgoties ārējām izmaiņām, kas ļāvis ar pārliecību sākt vairāk nekā 200 miljonu eiro investīciju programmu.

Ciems stāstīja, ka pērn jaunās tehnoloģijās, produktu un ražošanas procesu attīstībā ieguldīti 52 miljoni eiro, bet šogad plānoto investīciju apmērs ir 78 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma un organizācijas veiksmes pamatā primāri ir ticība sev, kā arī līdzcilvēku talantiem un spējām, atzīmē Ilona Bičevska, Avantis vadītāja.

Izvirzīto mērķu sasniegšanā, komandai un tās dalībnieku spējai sadarboties vienmēr ir izšķiroša loma, spriež I.Bičevska. Tāpat kā basketbolā, arī biznesā komandai ir jāstrādā viena mērķa vārdā un katram spēlētājam jābūt savai vietai uz laukuma, domā Avantis vadītāja. Līderim savukārt jāmāk šī komanda motivēt un atbalstīt, katram cilvēkam atrodot individuālu pieeju, kas ļautu laukumā spīdēt vēl spožāk un priecāties par kopīgi gūtajām uzvarām, secina I.Bičevska.

Plāni mainās

Savu pirmo darbavietu radīju pati, atminas I.Bičevska. “Bērnībā nopietni spēlēju basketbolu, un šī aizraušanās mani aizveda līdz pat otrajai vietai pasaules čempionātā strītbolā. Tās bija neaizmirstamas emocijas, un viss piedzīvotais likās kā pasaka – gan lidojums, čempionāta organizācijas līmenis, ekipējums un rūpes par dalībniekiem, gan milzīga sudraba keda balvā un foto ar Nacionālās basketbola līgas zvaigznēm. Jāsaka, ka arī šobrīd nereti uzņēmējdarbību salīdzinu ar basketbolu, jo arī biznesā ļoti svarīgs ir komandas darbs. Turklāt šis sports lieliski parāda arī to, ka nevajag baidīties mēģināt - ne visas bumbas iekrīt grozā, taču, ja baidīsies mest, punktus negūsi,” secina I.Bičevska, kura, pēc vidusskolas beigšanas, savu profesionālo karjeru ar sportu gan lēma nesaistīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panāk darbinieku uzticēšanos savai darba vietai?

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīgs atalgojums, izaugsmes iespējas, papildus bonusi un saliedēta komanda – tie bieži vien ir pirmie kritēriji, kurus darbinieki novērtē un meklē savās darbavietās. Tomēr dažkārt, pat ja visi minētie faktori tiek nodrošināti, saikne ar darbavietu un tās kultūru var neizveidoties. Kas pietrūkst?

Šodien tikai ar individuāliem darba motivācijas kritērijiem nepietiek. Jāatzīst, ka aizvadītajos gados atalgojumam, izaugsmes iespējām un vēlmei strādāt spēcīgā komandā klāt ir pieplusojušies arī labbūtības aspekti. Tomēr esmu pārliecināta, ka uzņēmums ilgtermiņā iegūs tikai tad, ja tā galveno vērtību kodolā saglabāsies cilvēks un savstarpējā uzticība.

Pēdējā laikā arvien vairāk pārliecinos, ka tieši darbinieku uzticēšanās savai darba vietai rada pozitīvu uzņēmuma kultūru, kurā komandas profesionāli mijiedarbojas un saliedējas, tā darbiniekiem virzot ne tikai savu individuālo karjeras attīstību, bet sniedzot būtisku artavu visa uzņēmuma izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar LIAA iesaisti šogad realizēti 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šveices šokolādes ražotājs Barry Callebaut varētu likvidēt 18% darbavietu

LETA--AFP, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices šokolādes ražošanas uzņēmums "Barry Callebaut" nākamajos 18 mēnešos varētu likvidēt 18% darbavietu, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus, teikts kompānijas publiskotajā paziņojumā.

"Barry Callebaut" vadītājs Peters Felds intervijā laikrakstam "Handelsblatt" sacija, ka uzņēmums varētu likvidēt 2500 darbavietas.

Uzņēmums jau sācis pārrunas ar strādājošo pārstāvjiem, un tas iecerējis izmaksas samazināt par 15%.

"Barry Callebaut" piegādā kakao un citus šokolādes produktus tādiem pārtikas produktu ražošanas nozares lieluzņēmumiem kā "Hershey", "Nestle" un "Unilever".

Komentāri

Pievienot komentāru