Citas ziņas

Niršanai jūrā pie kuģu vrakiem būs jāsaņem atļauja

Dienas Bizness, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Lai nirtu noteiktā teritorijā jūrā, fiziskai personai būs jāsaņem atļauja un jāsamaksā par to valsts nodeva. Par to trešdien, 13.maijā, lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, pirmajā lasījumā skatot grozījumu Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā.

Likumprojekts paredz noteikt mūsu valsts teritoriālajos jūras ūdeņos ierobežotas un aizliegtas teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada apdraudējumu jūras videi, kultūrvēsturiskām vērtībām, valsts drošībai, cilvēka veselībai un dzīvībai. Niršanai ierobežotās un aizliegtās teritorijas, kā arī nosacījumus niršanas atļaujas izsniegšanai būs jānosaka valdībai.

Niršanas atļauju uz 30 dienām izsniegs Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests, norādot konkrētu ierobežoto teritoriju, niršanas laiku un nosacījumus, nosaka likumprojekts.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, mūsu valstij piekritīgie jūras ūdeņi glabā dažādus nogrimušus objektus. Tie ir Pirmajā un Otrajā pasaules karā, nelaimes gadījumos nogrimušo civilo un karakuģu vraki, izmestā neeksplodējusī munīcija, kā arī citi objekti, kuri satur gan kultūrvēsturiskas vērtības, gan cilvēku mirstīgās atliekas, gan arī ķīmiskas vielas vai sprādzienbīstamus priekšmetus.

Patlaban mūsu valstī nav kārtības, kas noteiktu niršanas darbu jūrā efektīvu kontroli, norādījuši likumprojekta autori. Kuģu vrakus apskatīt un no tiem dažādus priekšmetus izcelt var jebkura persona.

Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma grozījumu trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēlaties svinībām iegādāties ar hēliju piepildītu balonu, tad, visticamāk, par to būs jāmaksā vairāk, ziņo BBC. Izskan aicinājumi hēliju vispār aizliegt izmantot izklaides vajadzībām.

«Cenas turpina augt un augt,» saka Stīvs Durnfords, ģimenes uzņēmuma Balloons of London direktors. Veikals, kas pārdod ballīšu balonus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, ir globālā mēroga hēlija deficīta upuris.

S. Durnfords teic, ka hēlija, ko viņš iepērk, izmaksas šogad ir palielinājušās trīs reizes, katru reizi no 8% līdz 10%.

Cieš ne tikai svētki. Hēlijs ir būtisks arī medicīnā, elektronikā un dziļūdens niršanā. Piemēram, magnētiskās rezonanses veikšanā. Tas ir nozīmīgs arī datoru mikroshēmu un šķidro kristālu displeju, piemēram, TV ekrānu, ražošanā.

Fils Kornbluts, uzņēmuma Kornbluth Helium Consulting dibinātājs, kurš konsultē klientus par hēlija komerciālajiem aspektiem, stāsta, ka «cena īsā laika posmā ir pieaugusi būtiski».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunija vadīs izmeklēšanu saistībā ar jaunu informāciju par prāmja Estonia katastrofu

LETA--BNS, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija vēlas no jauna izpētīt 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraku, piektdien paziņojušas varasiestādes.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra lūgusi atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmu caurumu tajā.

"Mēs neplānojam atcelt likumu par kapa miera aizsargāšanu, bet mēs izvērtēsim, kā likumu iespējams pielāgot, lai veiktu pētījumus, ko vēlas negadījumu izmeklēšanas aģentūra," preses konferencē paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija sākusi strādāt pie labojumiem likumā, kas aizliedz piekļuvi 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vrakam, ceturtdien paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Ministrs intervijā Zviedrijas Radio sacīja, ka Tieslietu ministrija darbu pie likuma labojumiem varētu pabeigt līdz martam, un piebilda, ka parlamentā pastāv plašs atbalsts labojumu veikšanai.

Tas nozīmē, ka varbūt jau vasarā būs iespējams ienirt pie prāmja vraka, sacīja Dambergs.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra nesen lūdza atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmiem caurumiem tajā.

Pēc šiem atklājumiem Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks kopīgu izmeklēšanu, kuru vadīs Igaunija.

Papildu caurumu izpētei, iespējams, tiks izcelta arī daļa vraka, norādījusi Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru