Jaunākais izdevums

Otrdien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) akcionāru sapulcē tika izteikta neuzticība valdes priekšsēdētājai Baibai Strautmanei, pamatojoties uz Komerclikumā noteikto, tādējādi atbrīvojot viņu no pienākumu pildīšanas, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

Tāpat akcionārs pieņēma lēmumu no valdes locekļa amata atbrīvot Andri Gādmani pēc paša vēlēšanās. Atbrīvojoties valdes locekļa amatam, tika pieņemts lēmums par uzņēmuma jauno valdes locekli apstiprināt VNĪ Klientu un projektu vadības pārvaldes Publiskā sektora klientu vadītāju Andreju Milzarāju.

Pēc pretendentu atlases komisijas ieteikuma kā piemērotākais valdes locekļa amatam tika izvēlēts A. Milzarājs, kura atbildības sfēra būs valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jautājumi. Latvijas Universitātē viņš ir ieguvis bakalaura grādu ar jurista kvalifikāciju.

A.Milzarājam kopš 2000. gada ir darba pieredze VNĪ uzņēmumā vadošajos amatos, kuros viņš bijis atbildīgs par nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, kā arī attīstības jautājumiem.

A.Milzarājs savus jaunos pienākums uzsāks pildīt ar šā gada 30. aprīli.

Pretendentu atlases komisija turpina darbu, lai jau tuvākajā laikā varētu izvēlēties piemērotāko pretendentu VNĪ valdes priekšsēdētaja amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvnieki: VNĪ nekorektā rīcība radīs valstij finansiālus zaudējumus

LETA, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīcība, nepamatoti un juridiski nekorekti apturot darbus Tabakas fabrikā un paziņojot par līguma laušanu, apdraud Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārvākšanos uz pagaidu telpām un radīs valstij finansiālus zaudējumus, informēja SIA RBSSKALS Būvvadība pārstāve Ieva Vāverniece.

Viņa uzsver, ka RBSSKALS Būvvadība atklātā konkursā iesniedza piedāvājumu Tabakas fabrikas rekonstrukcijai 2015.gada jūlijā. Šis piedāvājums bijis labākais, taču arī tas būtiski pārsniedza VNĪ nepareizi izstrādāto budžetu šim projektam.

«Pēc piedāvājuma iesniegšanas, līguma sarunu laikā VNĪ, lai piesegtu savu neprofesionalitāti finanšu resursu un laika plānošanā, izdarīja spiedienu uz RBSSKALS Būvvadība un projekta autoriem, ultimatīvi pieprasot samazināt iesniegtā piedāvājuma cenu, jebkādā veidā samazinot cenas un darbu apjomus, lai iekļautos pieejamā budžeta ietvaros. Tajā pašā laikā VNĪ pieprasīja ievērot sākotnējos termiņus. RBSSKALS Būvvadība par saviem līdzekļiem izstrādāja šos pieprasītos risinājumus projekta optimizācijai, gandrīz izpildot pasūtītāja ultimatīvās prasības, bet nepiekrītot veikt darbus bez saskaņota projekta un ekspertīzes vai darbus, kas apdraud ēkas drošību,» skaidroja Vāverniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VID ēkas īpašniekam šogad bankai jāsamaksā 2,4 miljoni eiro no hipotekārā kredīta pamatsummas

LETA, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Melbārde: Nekustamo īpašumu centralizēta pārvaldība nav sevi attaisnojusi

LETA, 31.08.2017

Kultūras ministre Dace Melbārde norāda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru viņa minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Jaunā Rīgas teātra būvniecībai, kas paredz būvniecības realizāciju atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām, informē VNĪ.

Svarīgākās atšķirības no iepriekšējā konkursa - tajā iestrādāts «projektē un būvē» princips, kas paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

VNĪ ieskatā tas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus un uzlabos komunikāciju un darbību koordināciju starp būvnieku, projektētājiem un pasūtītāju, ļaujot operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā, nekā situācijā, kur šīm pusēm būtu iespēja aizbildināties ar otras puses vainu strīda un būvniecības kavējumu izraisīšanā. «Projektē un būvē» atbildības sadalījums nodrošinās to, ka būvniecības ieceres realizētājs izvēlētos tādu pāļu iestrādes risinājumu, kurus tas pats spētu droši realizēt, tādējādi palielinot būvdarbu norises drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ: RBSSKALS Būvvadība izmanto nederīgu bankas apliecinājumu

Dienas Bizness, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šodien izplatītā paziņojumā informē, ka SIA RBSSKALS Būvvadība iesniegusi vēstuli ar nederīgu AS Citadele banka apliecinājumu, cerībā atsākt būvdarbus Miera ielā 58a, Rīgā.

Māris Saukāns - RBSSKALS grupas īpašnieku vārdā - vakar darīja zināmu, ka RBSSKALS Būvvadība iesniegusi VNĪ, kā arī Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai bankas Citadele izsniegtu līgumsaistību izpildes galvojumu par bijušās Tabakas fabrikas Miera ielā projektu izpildi: «Lai izbeigtu VNĪ valdes spekulācijas un publiskajā telpā radīto nepatieso iespaidu par RBSSKALS Būvvadība finansiālo spēju iesniegt papildus līguma saistību izpildes nodrošinājumu, kas noslēgts starp RBSSKALS Būvvadība un VNĪ, uzņēmums VNĪ iesniedzis bankas Citadele finanšu garantijas apliecinājumu. Saskaņā ar iesniegto finanšu garantiju, atsākot darbus objektā tiks izsniegts bankas līgumsaistību izpildes galvojums 382 513.20 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka ar jauno galvojumu tiks aizstāts līdzšinējais ERGO Insurance SE Latvijas filiāles galvojums, kas iepriekš bija iesniegts VNĪ.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

RBSSKALS Būvvadība: VNĪ, iespējams, līdz galam nav iepazinusies ar situāciju

Lelde Petrāne, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bankai Citadele ir noslēgts līgums ar visu RBSSKALS grupu, kā ietvaros to pārstāv RBSSKALS Construction,» komentējot šodien izplatīto VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) paziņojumu, biznesa portālam db.lv sacīja uzņēmumā.

Līdz ar to, iespējams, VNĪ neesot līdz galam iepazinusies ar situāciju.

«Šī izsniegtā garantija attiecas uz bijušās Tabakas fabrikas projekta izpildi un tā sāks darboties no tā mirkļa, kad projekta pasūtītājs VNĪ atļaus RBSSKALS Būvvadība atsākt darbus konkrētajā objektā,» norāda būvuzņēmums.

Kā vēstīts, VNĪ šodien izplatītā paziņojumā informēja, ka SIA RBSSKALS Būvvadība iesniegusi vēstuli ar nederīgu AS Citadele banka apliecinājumu, cerībā atsākt būvdarbus Miera ielā 58a, Rīgā.

«Izskatot AS Citadele banka apliecinājumu, VNĪ konstatēja, ka bankas garantija tiks izsniegta pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp AS Citadele banka un SIA RBSSKALS Construction. Savukārt, SIA Lursoft publiskajā datu bāzē pieejamā informācija vēsta, ka SIA RBSSKALS Construction ir cita juridiskā persona ar reģistrācijas numuru 40103965624, ar kuru VNĪ nav nekādas līgumsaistības. Tādejādi VNĪ secina, ka AS Citadele banka apliecinājums nav attiecināms uz līgumā starp SIA RBSSKALS Būvvadība un VNĪ noteiktajām prasībām par līguma saistību izpildes bankas garantijas/ apdrošinātāja galvojuma formu pēc būtības,» skaidro VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Patlaban nepastāv riski valsts naudas zaudēšanai sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku

LETA, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta: Ekonomikas ministriju rosina pārcelt uz Pasaules tirdzniecības centru

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministriju (EM) un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga, liecina EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.

Patlaban EM un atsevišķas tās padotības iestādes - Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā. Šis īpašums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, piedāvājot risinājumus ēkas Brīvības ielā 55 turpmākai sakārtošanai, kā arī EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību atrašanās vietu nākotnē.

EM piedāvā trīs risinājumus. Pirmais paredz piešķirt EM papildu budžeta līdzekļus - kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā - Brīvības ielas 55 nama būvprojekta izstrādei un ēkas fasādes atjaunošanai, tajā skaitā, balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbiem un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbiem kritiskās ēkas situācijas novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RBSSKALS Būvvadība izvērtē iespēju vērsties ar iesniegumu KNAB par prettiesisku līguma izbeigšanu bijušajā Tabakas fabrikā un par Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projektu, liecina šorīt izplatīts uzņēmuma paziņojums.

«RBSSKALS Būvvadība izvērtē iespēju vērsties ar iesniegumu KNAB, lai pārbaudītu notikumus saistībā ar Līguma prettiesisku izbeigšanu bijušajā Tabakas fabrikā Miera ielā 58A un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes darbībām ar mērķi pārmaksāt par Rīgas pils Konventa (Kastelas) pārbūves un restaurācijas darbiem vismaz 2 miljonus eiro. Tāpat RBSSKALS Būvvadība izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē, lai tā veiktu pārbaudi par iespējamu neatļautu vienošanos VNĪ rīkotajos iepirkumos,» teikts paziņojumā.

Uzņēmums par augstāk minētajiem jautājumiem esot vērsies arī pie Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, lai viestu skaidrību par Finanšu ministrijas padotībā esošās VNĪ valdes darbībām un lēmumiem, «kas var būtiski ietekmēt valsts budžetu». Vakar Finanšu ministrijā iesniegts detalizēts projekta būvdarbu izklāsts, veikto darbu grafiks un cita ar projektu saistītā dokumentācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Līdz nākamā gada maijam VID ēkai par 101 580 eiro paredzēts nomainīt centrālās ieejas durvis

LETA, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada maijam plānots nomainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1, Rīgā, centrālās ieejas durvis, kam paredzēts 101 580 eiro, informēja AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Pēteris Korņevs.

Viņš skaidroja, ka durvju maiņa nepieciešama, jo, darbiniekiem un apmeklētājiem izmantojot līdzšinējās durvis, veidojas caurvējš. Tāpēc VNĪ tās mainīs pret virpuļdurvīm. VNĪ paredz, ka durvju maiņa paaugstinās ēkas energoefektivitāti un nodrošinās pilnvērtīgas ergonomiskās prasības.

Saskaņā ar VNĪ informāciju kopējās durvju maiņas izmaksas būs 101 580 eiro. Līdzekļi šī projekta īstenošanai tiks ņemti no VNĪ rezervēm.

Korņevs atzīmēja, ka nākamā gada pavasarī varētu būt pabeigts VID ēkas jumta uzlabošanas projekts, kas paredz uz ēkas jumta uzstādīt speciālu sietu 5000 kvadrātmetru platībā. Šī projekta izmaksas būs 68 737 eiro. Arī sieta uzstādīšanas darbi tiks finansēti no VNĪ iekšējām rezervēm - uzkrājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas būvvalde lēmusi noraidīt VNĪ maijā iesniegto Okupācijas muzeja piebūves ieceri

LETA, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šā gada nogalē plāno pārcelties uz biroja kompleksu Rīgā, Talejas ielā 1, no trīs dažādām adresēm - Vaļņu 28, Mucenieku 3 un Smilšu ielas 1, kas ļaus samazināt telpu platību un izmaksas, informē VNĪ.

Birojs tiks veidots atbilstoši aktivitātēs bāzēta biroja principiem. Vienlaikus tas kļūs par VNĪ attīstītā koncepta «Nākotnes birojs» valsts pārvaldei pilotprojektu. «Būsim pirmie Latvijas publiskajā sektorā, kas baudīs iespējas un priekšrocības, ko dod darbs šāda koncepta birojā,» informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Biroju kompleksā Talejas ielā 1, kas plašāk pazīstama kā Valsts Ieņēmuma dienesta atrašanās vieta, šobrīd ir brīvas platības, kas tiek pielāgotas mūsu vajadzībām. Mūsu komandai, pārceļoties uz vienotu biroju Talejas ielā 1, tiks samazināta esošā kopējā izmantotā platība par 45% (no 3690 m2 uz 2055 m2). Kopumā rēķinām, ka telpu uzturēšanā nepilnu piecu gadu laikā ietaupīsim aptuveni miljonu eiro. Lielāko daļu atbrīvotās telpas Vecrīgā, pielāgojot lietotāja vajadzībām, plānojam izmantot valsts pārvaldes vajadzībām,» norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs A.Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ šogad plāno ar būvniecību saistītos iepirkumus par 22 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.

«Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps TabFab kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,» teica Janvāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ plāno 2017.gadā gūt 5,5 miljonu eiro peļņu

LETA, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un attīstīšanas VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2017.gadā plāno gūt 5,5 miljonu eiro peļņu, piektdien konferencē Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2015 sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.

Šogad VNĪ plāno sasniegt 83,9 miljonu eiro apgrozījumu un gūt 2,3 miljonu eiro peļņu. 2016.gadā tiek prognozēts 76,7 miljonu eiro apgrozījums un 4,8 miljonu eiro peļņa, savukārt 2017.gadā - 70 miljonu eiro apgrozījums un 5,5 miljonu eiro peļņa.

Pērn VNĪ apgrozījums bija 48,9 miljoni eiro un tika gūta 1,3 miljonu eiro peļņa.

No kopējiem VNĪ ieņēmumiem 55% veido būvniecības pakalpojumu ieņēmumi, 41% - nomas un apsaimniekošanas ieņēmumi, bet 4% - publiskās funkcijas ieņēmumi.

Tols sacīja, ka ievērojamo apgrozījuma pieaugumu šogad veidos būvniecības pakalpojumu apjoma pieaugums. «Te ir par ko uztraukties,» piebilda Tols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 38 kandidāti.

«Tuvākajā laikā darbu uzsāks nominācijas komisija, kas četrās kārtās izraudzīsies labāko kandidātu,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Pieteikumus valdes priekšsēdētāja amatam izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras vadītājs ir VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis. Komisijas locekļi: VNĪ padomes priekšsēdētāja vietniece Inta Komisare, VNĪ padomes loceklis Ansis Grasmanis, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Atbilstoši konkursa nolikumam četrās kārtās tiks izraudzīti 2-3 labākie kandidāti, ko iesniegs VNĪ padomei lēmuma pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ izglītos publiskos pasūtītājus BIM ieviešanā būvniecības iepirkumos

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nodokļu maksātājiem nav jāuzbaro telpu iznomātāji

Māris Ķirsons, 18.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm ekonomiski izdevīgāk un arī drošāk īrēt telpas no valsts nekustamā īpašuma apsaimniekotāja nekā no privātuzņēmējiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols un finanšu direktors Kaspars Kociņš. Viņi atzīst, ka valsts pārvaldes iestādes kā telpu īrnieces tiek uzskatītas par izcilu klientu, taču tas nenozīmējot, ka Latvijas nodokļu maksātāju naudai jāvairo citu valstu pensionāru vai turīgu cilvēku ienākumi.

Kādi ir Latvijas valsts ieguvumi, VNĪ iegādājoties no SIA Mežaparks SPV tai piederošos 68,5% kapitāldaļu uzņēmumā SIA Biroju centrs Ezerparks, kura ēkā pašlaik strādā Valsts ieņēmumu dienests?

Mārtiņš Tols (M.T.): Mediju telpā attiecībā uz šo darījumu, kura nosacījumus ir akceptējusi valdība, ir daudz dažādu spekulāciju par to, cik tas ir vai nav izdevīgs Latvijas valstij un jo īpaši nodokļu maksātājiem. Valsts ieņēmumu dienests par savām telpām maksā nomas maksu, kura rodas no nodokļu maksātāju naudas. Pērnruden valdība, sastādot 2016. gada valsts budžetu, meklēja gan nodokļu ieņēmumu paaugstināšanas, gan arī izdevumu samazināšanas iespējas. VNĪ, iegādājoties 68,5% kapitāldaļu no SIA Biroju centrs Ezerparks, ļāva samazināt VID nomas maksu ik gadu vidēji par 1,2 milj. eiro, kopumā visā telpu nomas līguma darbības laikā tas būs teju 34 milj. eiro (nomas maksa no 13,3 eiro/m2 tika samazināta līdz 11,2 eiro/m2). Iespējams, perspektīvā šī cena var sarukt vēl vairāk. Tas atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī, kredīta procentiem u.tml. apstākļiem. Pie valsts ieguvumiem noteikti jāņem vērā arī citi aspekti, kas saistīti ar drošību, jo īpaši situācijās, kad privātuzņēmējs nolemj fiksēt savu peļņu un pārdot šī nekustamā īpašuma apsaimniekotāja kapitāldaļas kādam citam, piemēram, citu valstu pensiju fondiem. Protams, līdz šādam scenārijam notikumiem netika ļauts attīstīties. Uzskatu, ka valsts pārvaldes iestādēm ekonomiski izdevīgāk un arī drošāk ir atrasties valstij piederošās ēkās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome apstiprinājusi izmaiņas uzņēmuma valdē.

Līdzšinējā VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre pēc vairāk nekā divu gadu darba no 27. decembra nolēmusi pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus. S. Janvāres vadībā VNĪ uzlaboti klientu apkalpošanas un pārvaldības procesi, izstrādāta un uzsākta ieviest IT stratēģija, arvien plašāk izmantoti digitālie risinājumi, kā arī veicināta inovāciju kultūras attīstība valsts kapitālsabiedrībā, izstrādāti priekšlikumi normatīvo aktu pilnveidei publisko iepirkumu jomā, notikusi VNĪ neraksturīgo funkciju nodošana ārpakalpojumā (arhīva, transporta, uzkopšanas pakalpojumi), kā arī uzsākta uz klientiem vērstas personāla attīstības un motivācijas sistēmas attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 12,2 miljoniem eiro sakārtos vairākus īpašumus

Zane Atlāce - Bistere, 14.05.2019

Plāna ietvaros atdzimšanu piedzīvos viena no populārākajām izstāžu zālēm «Arsenāls» Rīgā Torņa ielā 1. Namam līdz 2020. gada pavasarim tiks atjaunota fasāde, nomainīts jumts un sakārtota tam pieguļošā teritorija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets atļāvis Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības Finanšu ministrijas valdījumā un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārvaldībā esošo ēku sakārtošanai - bīstamības, avārijas situāciju un vides degradācijas novēršanai tuvākajiem diviem gadiem, informē VNĪ.

2019. gadā tiks ieguldīti 5,54 miljoni, bet 2020. gadā – 6,66 miljoni eiro, atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Plānots sakārtot 7 sabiedriski nozīmīgus īpašumus, kuros konstatēts atsevišķu elementu vai konstrukciju, piemēram, fasāžu, logu, durvju vai jumta bīstams tehniskais stāvoklis, kā arī nojaukt vidi degradētas būves 12 adresēs. Programmā iekļautos neatliekamos darbus paredzēts veikt līdz 2020. gada beigām.

«Šodien sperts nozīmīgs solis, lai sakārtotu virkni kultūrvēsturiski un sociālekonomiski vērtīgu ēku, kā arī nojauktu vairākas degradētās būves Rīgā un reģionos. Uzskatām, ka valstij ir būtiski pārējai sabiedrībai demonstrēt atbildīgu pieeju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rādot priekšzīmi un stimulējot privāto sektoru rīkoties līdzvērtīgi,» norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - VNĪ vienojas ar RBSSKALS Būvvadību par darbu pabeigšanu Tabakas fabrikā

LETA, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēgusi mediācijas vienošanos ar SIA RBSSKALS Būvvadība par būvdarbu pabeigšanu Rīgā, Miera ielā 58A, jeb Tabakas fabrikā, informēja VNĪ.

Lai nepieļautu turpmāku darbu termiņu kavējumu, kas novestu pie atkārtotas būvdarbu apturēšanas, VNĪ veiks pastiprinātu būvdarbu norises kontroli un uzraudzību.

Savukārt informācija par būvdarbu atsākšanu un darbu izpildes termiņiem sekos pēc būvniecības līguma papildinājumu parakstīšanas starp abām pusēm.

VNĪ apliecina, ka dara visu iespējamo, lai Latvijas sabiedrības un kultūras dzīves interesēs Tabakas fabriku pēc iespējas ātrāk pielāgotu Jaunā Rīgas teātra vajadzībām.

RBSSKALS Būvvadības valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns paziņojumā presei pauda gandarījumu, ka mediācijas ceļā panākta vienošanās par noteikumiem sadarbības turpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru