No biznesa eņģeļiem Latvijā var piesaistīt pat miljonu eiro 

Latvijā vēl arvien turība un uzņēmējs, kurš pelna daudz, tiek vērtēts kā kaut kas slikts, tāpēc Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls cenšas celt saulītē privātos investorus

Anda Asere, 23.1.2017
1/3

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Teju trīs gadu laikā Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN) saņēmis 500 projektu pieteikumus, vairāk nekā 150 ir prezentējuši savu ideju investoriem un 23 no tiem ir saņēmuši investīcijas. Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla dibinātājs un valdes loceklis Juris Birznieks uzskata, ka biedrības darbības laikā vērojama pozitīva izaugsme un investori sākuši atklātāk runāt par savām investīcijām, veiksmēm un neveiksmēm. Vairāk par biznesa eņģeļiem, investēšanas kultūru un to, vai uzņēmējam nepieciešama biznesa izglītība, J. Birznieks stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Kāpēc pie mums negrib runāt par naudu? Sāpīgākie ir tieši lielie darījumi, par ko netiek runāts, piemēram, ask.fm.

Ask.fm ir spilgts piemērs, ka Latvijas mediji spēj atspoguļot pārsvarā negatīvo. Esmu absolūti pārliecināts, ka ir simtiem pašnāvību gadījumu, kad cilvēka pēdējais ieraksts ir bijis Facebook, bet tas netiek cilāts krustu šķērsu, jo ne jau Facebook ir vainīgs, ka cilvēks ir nolēmis aiziet taisaulē. Latvijā par ask.fm ir populāri runāt tikai saistībā ar šo pozīciju, un neviens nezina, ka no biznesa viedokļa tas ir viens no labākajiem veiksmes stāstiem. Es pieļauju, ka arī dibinātāji, redzot, ka par viņiem runā tikai šajā pozīcijā, ir «aizvērušies» un vispār negrib runāt ar žurnālistiem. Taču viņi turpina veikt savu ekonomisko darbību, investē jaunos projektos.

Latvijā vispār ir «pēcpadomju» domāšana, kur inženieris, kas saņem algu, ir kaut kas labs, bet turība un uzņēmējs, kas pelna daudz, ir slikts. Es arī saprotu, ka tas ir saistīts ar to, ka bija privatizācijas process un daudzi pseidouzņēmēji savu turību ieguva «prihvatizācijā», nevis solīdā privatizācijā. To derētu nošķirt, jo visā rietumu pasaulē uzņēmējs ir ļoti cienījams cilvēks, par to nedrīkstētu kaunēties runāt. Tieši tāpēc mēs esam sākuši šo balvu Gada investors un gribam turpināt, lai cilvēki dzird un redz, ka cilvēki pelna naudu nevis ar kreisām lietām, kas īstenībā ir noziegums, bet ar ļoti vajadzīgām lietām.

Cik lielas summas Latvijā šodien ir pieejamas, cik daudz biznesa eņģeļi ir gatavi investēt?

Sākšu ar slikto – tik turīgu investoru, kas varētu investēt desmitiem miljonu eiro, mums vienkārši nav. Taču labā ziņa ir tā, ka Latvijas investoru rocība pārkāpj miljona eiro robežu, līdz ar to runa nav tikai par vairākiem desmitiem tūkstošu. Latvijā ir investori, kas labos projektos ir investējuši vairāk nekā miljonu, kas nozīmē, ka no Latvijas ir iespējams pakāpties uz starptautisko līmeni. Ir projekti, kas Latvijā saņēmuši no pusmiljona līdz pat gandrīz diviem miljoniem eiro no biznesa eņģeļiem, un ārvalstu investori ir gatavi pēc noteiktu rezultātu sasniegšanas investēt desmitiem miljonu. Līdz ar to es nesaskatu problēmas piesaistīt finansējumu.

Nauda līdz pat miljonam eiro ir pieejama, bet svarīgāka ir projekta kvalitāte. Lielākoties ar projektu autoriem, kas atnāk pie manis, es cenšos runāt par biznesu, bet viņi man nemitīgi stāsta par produktu. Ir bijuši vairāki projekti, kur izrunājam biznesa stratēģiju, un pēc dažām stundām, kad esam šķīrušies, es nevaru atcerēties, kas īsti bija produkts, jo par to gandrīz nerunājām. Taču viena no problēmām ir Latvijas tēls, un daudzās lietās ir tā, ka ja pasaki, ka esi no Latvijas, vienkārši zūd uzticamības pakāpe – daudziem Latvija un Rumānija šķiet kaut kas stipri vienāds, turklāt, varbūt pateicoties Drakulai, Rumāniju zina pat labāk nekā Latviju.

Visu interviju No biznesa eņģeļiem Latvijā var piesaistīt pat miljonu eiro lasiet 23. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no...

Pēc gandrīz četru gadu biznesa attīstības tepat Latvijā un eksporta tirgos, bērnu...

Ja mājās strādā Samsung Powerbot VR9300, saimnieki drīz vien aizmirsīs, ko nozīmē...

Pamēģiniet ieminēties, ka no rītdienas pārstājat ēst brokastis un ka vispār brokastis...

Kleenex vēsture ir pilna patīkamu nejaušību, ko mīkstais puņķpapīrs ir mācējis izmantot...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Banku klientu anketēšana, kas pagājušajā gadā sacēla pamatīgu vētru iedzīvotāju...

Sestās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros ABLV Bank veiks divus jaunus obligāciju laidienus,...

Norvēģijas banka Storebrand piedāvā jaunus halal kredītus, pamatojoties uz islama principiem, ziņo...

Nākamnedēļ, 25.janvārī, notiks konkurējošā daudzcenu valsts vērtspapīru izsole...

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble) Pasaules ekonomikas...

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu par latviešu tautasdziesmām veltītas eiro kolekcijas...

2016. gadā par ES fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu Valsts policija (VP) kopumā...

Rīgas domes Satiksmes departaments šogad plāno veikt ielu seguma periodiskās atjaunošanas...

Jau šā gada beigās var gaidīt Federālās Rezervju sistēmas un Eiropas Centrālās...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu...