Citas ziņas

No Brasas cietuma pārvesti pēdējie ieslodzītie, ar nākamo nedēļu cietums tiks likvidēts

LETA, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Pēc Brasas cietuma likvidācijas ietaupītais finansējums 2019.gadā un 2020.gadā tiks novirzīts darba samaksas palielināšanai IeVP nodarbinātajiem un citu ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošanai - Jelgavas dzīvojamā korpusa, Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļas ēku jumtu, Rīgas Centrālcietuma pastaigu laukuma un 3.korpusa remontdarbiem.

Fedorova piebilda, ka Brasas cietums ir slēgtais cietums, tādēļ ieslodzītie ir pārvietoti uz citām atbilstoša režīma ieslodzījuma vietām ar vienlīdz daudzveidīgām resocializācijas iespējām, tai skaitā izglītību un nodarbinātību. Ieslodzīto pārvietošana atbilstoši visām drošības prasībām noslēdzās šonedēļ.

Savukārt IeVP priekšniece Ilona Spure uzsvēra, ka ir pienācis laiks spert nākamo soli Latvijas cietumu sistēmas attīstībā. «Droša un moderna cietumu infrastruktūra ne tikai garantē starptautiski noteiktās ieslodzīto pamattiesības, kuras jāievēro ikvienā civilizētā valstī, bet arī palielina personāla un sabiedrības kopējo drošību. Arī cietuma personālam ir tiesības strādāt mūsdienīgā un drošā darba vidē. Uzskatu, ka publiski izskanējušie aicinājumi pārvirzīt Liepājas cietuma būvniecības projekta celtniecībai paredzēto finansējumu vērtējami kā nopietns iekšējās drošības apdraudējums,» uzsvēra IeVP priekšniece.

Spure arī piebilda, ka Latvija ir uzņēmusies pildīt noteiktas starptautiskās saistības. Viņa skaidroja, ka kopš 1997.gada Latvija ir pievienojusies Eiropas Konvencijai par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu. Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) 2018.gadā ziņojumā Latvijas valdībai pārmeta kavēšanos ar jauna cietuma būvniecību un vērsa uzmanību uz nepieciešamību šo jautājumu risināt.

Brasas cietuma slēgšana ir vien neliela daļa no plašāka ieslodzījuma vietu reformu plāna, kuru mērķtiecīgi īsteno IeVP. Ieslodzījuma vietu reforma tiek veikta saskaņā ar valdības apstiprināto Latvijas ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju, kas nosaka ne tikai novecojušās un mūsdienu prasībām neatbilstošas cietumu infrastruktūras slēgšanu, bet arī paredz mūsdienu prasībām atbilstoša, jauna cietuma būvniecību, norādīja Fedorova.

Savukārt Bordāns uzsvēra, ka Liepājas cietuma būvniecības uzsākšana būtu nopietns ieguldījums sabiedrības drošības stiprināšanā un jaunā infrastruktūra palīdzētu noturēt darbā pieredzējušu ieslodzījuma vietu personālu, kas kritiski nepieciešams darbam ar ieslodzītajiem, ar mērķi mazināt noziedzīgās uzvedības riskus, jaunas cietuma ēkas celšanas nepieciešamību.

Turpretim Spure vērsa uzmanība uz to, ka joprojām ik gadu ieslodzījumā nonāk pieaugušie ar ļoti zemu izglītības līmeni, kas ievērojami apgrūtina cietuma personālam uzticēto resocializācijas procesu īstenošanu. Šajā mācību gadā dažādās izglītības programmās Brasas cietumā mācījās 98 notiesātie. No tiem 62 notiesātie apguva pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Pārvietošana uz citām ieslodzījuma vietām tika plānota, primāri risinot jautājumu par iespēju turpināt uzsāktās mācības 6., 9. un 12.klases skolniekiem, sakarā ar to, ka šiem izglītojamajiem jākārto valsts pārbaudījumi. Rīgas vakara ģimnāzija Rīgas Centrālcietumā īsteno tādas pašas izglītības programmas, kādas notiesātie apguva Brasas cietumā, tādēļ sadarbībā ar ģimnāzijas vadību tika risināts jautājums par iespēju uzņemt 6. klases, 9. klases un 12. klases izglītojamos Rīgas Centrālcietumā.

Papildus tam Brasas cietumā tika īstenotas divas profesionālās izglītības programmas, kas ļāva notiesātajiem iegūt elektromontiera un drēbnieka kvalifikāciju. Ņemot vērā izglītības iestāžu iespējas un ieslodzījuma vietu infrastruktūru, par piemērotāko ieslodzījuma vietu šo mācību turpināšanai tika izvēlēts Jelgavas cietums. Ikdienas jautājumu risināšanu par pašreiz apgrūtina fakts, ka vecajos cietumos trūkst piemērotu telpu sadarbības attīstīšanai ar komersantiem ieslodzīto nodarbināšanā. Ar komersantu SIA «SRC Brasa», kurš Brasas cietumā bija izveidojis šūšanas ražotni, tiek veiktas pārrunas par iespēju ražotni pārvietot uz citu ieslodzījuma vietu, tomēr ieslodzījuma vietu vecā infrastruktūra ne vienmēr atbilst komersantu noteiktajām ražošanas un tehniskajām prasībām.

Komentējot ieslodzījumu vietu reformu, Fedorova norādīja, ka kopš 2008.gada ieslodzījuma vietu nozarē jau ir notikušas vairākas pārmaiņas - likvidēti Pārlielupes, Šķirotavas un Vecumnieku cietumi, Matīsa cietums apvienots ar Rīgas Centrālcietumu, Daugavpils cietums apvienots ar Grīvas cietumu, kā arī atvērts Olaines cietuma Atkarīgo centrs un atjaunota izmeklēšanas nodaļa Valmieras cietumā.

Viņa piebilda, ka kopš apstiprinātā rīkojuma par Brasas cietuma likvidāciju notiek pakāpeniska amatpersonu un darbinieku pārcelšana vakantos amatos citās IeVP struktūrvienībās vai pārcelšana uz Iekšlietu ministrijas (IeM) iestādēm. Pārcelšanai uz citām IeVP struktūrvienībām ir piekritušas 103 amatpersonas un 10 darbinieki, kas veido 67% no kopējā Brasas cietuma personāla skaita. Pēc savas iniciatīvas uz IeM iestādēm dienestā pārceltas septiņas amatpersonas, savukārt no dienesta kopumā, tai skaitā pēc savas iniciatīvas, atvaļinātas 36 personas. Piedāvātajiem amatiem nav piekrituši un līdz ar Brasas cietuma slēgšanu tiks atbrīvoti no darba četri darbinieki.

Brasas cietuma ēkas un zeme 1,48 hektāru apmērā ir Tieslietu ministrijas īpašums, tādēļ lēmuma pieņemšana par turpmāko cietuma teritorijas pielietojumu ir ministrijas pārziņā. Gala lēmumu par tālāku darbību būs iespējams pieņemt pēc teritorijas sakārtošanas darbu noslēgšanas. Latvijas ieslodzījuma vietu reformu mērķis ir mūsdienīga soda izpilde drošā cietumu infrastruktūrā, norādīja Fedorova.

Brasas cietums bija slēgtais cietums Rīgā, kur mūsdienās sodu izcieta ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Tā bija viena no desmit IeVP pārziņā esošajām Latvijas ieslodzījuma vietām, kuru uzdevums ir nodrošināt ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildi. Šī cietuma vēsture sākas divdesmitā gadsimta sākumā, kad Cietumu valde nolēma sākt jaunas ieslodzījuma vietas būvniecību Brasas apkaimē.

Pēc Brasas cietuma slēgšanas Latvijā turpinās darboties deviņas ieslodzījuma vietas, divas no tām - Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkuma komisija ir atzinusi SIA "Citrus Solutions" par uzvarētāju konkursa procedūrā ar sarunām par jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību, informē Tieslietu ministrijā.

Pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgie piedāvājumi liecina, ka "Citrus Solutions" iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 845 529 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt AS "UPB" par 141 488 743,90 eiro bez PVN.

Izvērtējot abus saņemtos pretendentu piedāvājumus, iepirkuma komisija pārliecinājās, ka galīgie piedāvājumi atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām. Iepirkuma komisija ir pārbaudījusi un labojusi pretendentu piedāvājumos konstatētās aritmētiskās kļūdas, kā arī secinājusi, ka pretendentu piedāvājumi nav nepamatoti lēti, kas varētu apdraudēt vai apgrūtināt līgumsaistību izpildi.

Tāpēc iepirkuma komisija 26.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu "Citrus Solutions" ar līguma summu 125 812 571 eiro, neskaitot PVN, jaunā cietuma būvniecību veicot 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai cilvēku cietums ir vieta, kurā negribētos nokļūt, savukārt, dienvidkorejiešiem, kurus nogurdinājusi ikdiena, pāris dienas mākslīgā cietumā ir glābiņš.

Kopš 2013. gada iestāde ar nosaukumu Cietums manī uzņēmusi vairāk nekā divus tūkstošus «cietumnieku», no kuriem liela daļa ir stresa «saēsti» biroju darbinieki un studenti.

«Cietumā» noteikumi ir stingri. Nedrīkst runāt ar citiem ieslodzītajiem, nedrīkst lietot mobilos telefonus un pulksteņus. Klientiem tiek izsniegts speciāls, zils apģērbs, jogas paklājs, tējas komplekts, pildspalva un piezīmju grāmatiņa. Jāguļ uz grīdas. Istabiņā nav spoguļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par jauno cietuma būvniecību Liepājā ir pieteikušās SIA "Citrus Solutions" un AS "UPB", aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma komisija ir saņēmusi sākotnējos piedāvājumus un turpina konkursa procedūru ar sarunām, lai izraudzītu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Liepājas cietuma projekta realizācijā tiks izmantota "design&build" jeb "projektē un būvē" metode, apvienojot izmaiņu veikšanu būvprojektā, autoruzraudzību un būvdarbus vienā pakalpojumā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, no uzvarētāja tiks prasīts uzņemties pilnu atbildību par būvprojektu un būvdarbu īstenošanu.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību plānots pabeigt 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu. Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra lēmumam Tieslietu ministrija nepieciešamības gadījumā var pagarināt Liepājas cietuma projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu pabeigšanas termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim, ja Liepājas cietuma būvniecības konkursa procedūrā ar sarunām iespējams panākt pēc iespējas konkurētspējīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tiesu namu aģentūra" un iepirkuma uzvarētājs SIA "Citrus Solutions" 22.novembrī parakstīja līgumu par jauna cietuma kompleksa Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Pamatojoties uz iepirkuma komisijas lēmumu noslēgts līgums par kopējo summu 125 874 569,87 EUR, neskaitot PVN. Jaunā cietuma būvniecību paredzēts pabeigt 34 mēnešu laikā.

"Modernas ieslodzījumu vietas ir valsts iekšējās drošības jautājums ne jau tāpēc, ka tām būs jaunas, stipras sienas un augsti žogi, bet gan tāpēc, ka mūsdienīgs, pārdomāts plānojums un atbilstoša vide dos iespēju pilnvērtīgi veikt sociālās korekcijas darbu ar ieslodzītajiem. Jaunā Liepājas cietuma infrastruktūra ir plānota tā, lai ļautu ieviest mūsdienīgas ieslodzījuma izpildes formas, tai skaitā idejiski citādākus iekšējās drošības procesus, ieviešot dinamiskās drošības elementus; nodrošinātu drošu, modernu un sakārtotu darba vidi darbiniekiem; soda izpildes laikā nodrošinātu individuāli izvērtētu pamattiesību īstenošanu, piemēram, tādejādi novēršot līdz šim saņemtos Satversmes tiesas aizrādījumus," komentē Anda Smiltēna, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Samazinot izmaksas, atkārtoti izsludina konkursu Liepājas cietuma būvniecībai

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) atkārtoti izsludinājusi atklātu konkursu jaunā Liepājas cietuma pārprojektēšanai, autoruzraudzībai un būvniecībai, kas paredz būvniecības apjomu samazinājumu salīdzinājumā ar sākotnējo būvprojektu, informē TNA.

Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, un to iecerēts pabeigt līdz 2023. gada 31. martam.

Valdība 2017. gada 8. septembra sēdē nolēma atlikt Liepājas cietuma būvniecības procesu līdz 2020. gadam. Lai samazinātu būvizmaksas, TNA kā konkursa organizētājs sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi vienojās par izmaiņām būvprojektā, kuras iespējams veikt, saglabājot ēkas funkcionalitātes, drošības un ekspluatācijas efektivitātes prasības.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle: «Ceram, ka Liepājas cietuma projekta apjomu pārskatīšana un design&build metodes izmantošana, apvienojot vienā iepirkumā projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, ļaus izvairīties no iespējamām papildu izmaksām būvdarbu veikšanas laikā, gan arī nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no uzvarētāja pilnu atbildību par projekta būvniecības realizēšanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mainīs Liepājas cietuma būvniecības projektu

Elīna Pankovska, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir izsludināts jauns iepirkums par jaunā Liepājas cietuma būvniecību; veiktas izmaiņas arī pašā projektā.

Jau gadiem tiek runāts, ka Latvijā akūti nepieciešami jauni cietumi, jo veco, kuru ēkas lielākoties ir būvētas XIX gadsimtā, iekšējais plānojums ir nepraktisks, infrastruktūra – novecojusi, kamerās ir liels skaits ieslodzīto, nepieciešams arī papildu personāls, kas attiecīgi rada lielākas izmaksas. Pēdējo reizi Latvijā jauns cietums uzbūvēts pirms vairāk nekā 30 gadiem Jēkabpilī. Šobrīd sperts atkārtots solis, lai 2020. gadā varētu sākt īstenot un 2023. gadā pabeigt Liepājas cietuma projektu. Šī ir pirmā ieslodzījuma vieta, kuru Latvija būvēs pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolemts samazināt topošā Liepājas cietuma divu ēku - atklātā cietuma ēkas un administrācijas ēkas - un teritorijas ap ēkām būvapjomu, precizējot un optimizējot tehniskos risinājumus ārējiem inženiertīkliem, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Pēc ministrijas paustā, izmaiņas būvprojektā paredz "samazināt cietuma kompleksa būvdarbu un nākotnes apsaimniekošanas izmaksas, saglabājot ēkas drošības prasības". Pašlaik jaunā Liepājas cietuma būvniecība notiekot pēc plānotā grafika.

Apstiprinātais būvprojekts paredz administrācijas ēkā samazināt koplietošanas platību un samazināt darbinieku kabinetu skaitu. Sākotnējā ēkas būvprojekta platība bija 2906 kvadrātmetru (m²), bet tagad - 1803 m².

Atklātā cietuma ēkā paredzēts atteikties no šautuves būves, tādējādi samazinot ēku par vienu stāvu, kā arī no atsevišķām darbinieku telpām. Sākotnējā atklātā cietuma ēkas būvprojekta platība bija 1715 m², tagad - 752 m². Kopējais ieslodzīto skaits, kuru varēs izvietot šajā ēkā, palikšot nemainīgs un būs 50 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 126 miljoniem eiro topošā Liepājas cietuma būvdarbi apsteidz plānoto grafiku

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģija jaunas katlumājas būvniecībā investē 3,234 miljonus eiro

Db.lv, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir uzsācis jaunas un videi draudzīgas katlumājas būvniecību Alsungas ielā 40A, lai jau 2024./2025. gada apkures sezonā uzņēmuma klienti Zaļās birzes mikrorajonā saņemtu siltuma pakalpojumu, kas ražots no atjaunīgā energoresursa – koksnes šķeldas.

Šobrīd ir uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi un ārējo inženiertīklu izbūves darbi. Saskaņā ar iepirkuma “Projektēšanas, autoruzraudzības, būvdarbu un servisa darbu veikšana biomasas siltumavota ar kopējo jaudu 4 MW izveidei Alsungas ielā 40A, Liepājā” rezultātiem, minētos darbus veiks AS “UPB”.

Visi minētie darbi tiks pabeigti līdz 2024. gada 1. oktobrim, un jaunajā šķeldas katlumājā siltumenerģiju ražos divi šķeldas katli ar kopējo jaudu 4 MW.

Šobrīd centralizētās siltumapgādes pakalpojumu uzņēmuma klientiem Zaļās birzes mikrorajonā nodrošina gāzes katlumāja Grīzupes ielā 10, taču jaunajā apkures sezonā uzņēmuma klienti saņems videi draudzīgu siltuma pakalpojumu, kopumā tās ir 19 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (1064 dzīvokļi), viena privātmāja, trīs valsts un pašvaldības objekti un divi privātie komercobjekti. Turklāt viens no jaunajiem klientiem būs arī topošais Liepājas cietums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 15.februārī saņēmusi apliecinājumu par 200 000 eiro drošības naudas iemaksāšanu «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā iesaistītā bijušā RS valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena atbrīvošanai no apcietinājuma.

Jau ziņots, ka tiesa vakar nolēma pret minēto drošības naudu Bemhenu atbrīvot no apcietinājuma. No apcietinājuma gan viņu atbrīvos tikai pēc tam, kad cietums būs saņēmis dokumentus no tiesas par drošības naudas iemaksāšanu Valsts kasē.

14.februārī tiesa drošības līdzekli izvērtēja bez Bemhena tiešas klātbūtnes, jo tiesa bija noorganizējusi videokonferenci ar cietuma slimnīcu Olainē.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības darbi notiek saskaņā ar plānoto laika grafiku un budžetu, sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) pēc vizītes Liepājas cietuma būvniecības teritorijā.

Tieslietu ministrijā aģentūru LETA informē, ka ministre šodien devās reģionālajā vizītē uz Liepāju, kur apmeklēja jaunā cietuma būvniecības teritoriju, lai novērtētu šobrīd paveikto un iepazītos ar turpmāk plānoto darbu gaitu.

Lībiņa-Egnere norāda, ka ir gandarīta, ka Liepājas jaunā cietuma būvniecība norit atbilstoši grafikam un budžetam. Šobrīd cietuma būvniecība ir jau pusē, šāds raits temps nebūtu iespējams bez iesaistīto pušu aktīvas iesaistes un sadarbības, uzskata ministre.

Jaunā cietuma būvniecības teritoriju apmeklēja arī cietuma būvniecības projekta uzraudzības komitejas pārstāvji, lai klātienē iepazītos, kā tiek realizēts valsts mēroga tieslietu nozares projekts, kā arī viens no lielākajiem publiskā pasūtījuma būvniecības projektiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dronu straujā attīstība rada bažas par drošības un privātuma pārkāpumiem

Egons Mudulis, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātuma potenciālie pārkāpumi ir galvenā problēma, ko rada bezpilota gaisa kuģu lietotāji, Rīgas Aviācijas foruma 2019 paneļdiskusijā par dronu izmantošanas juridiskajiem aspektiem norādīja Lietuvas Valsts policijas pārstāvis Mindaugs Kairis.

Viens no aktuālajiem jautājumiem saistība ar dronu izmantošanu ir datu aizsardzība, kas aizvien ir visai miglaina tēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, atzīmēja Latvijas Tieslietu ministrijas pārstāve Kristīne Ķipēna. Tāpat nav atbildēti jautājumi, par to, kam būtu jāizmeklē pārkāpumi šajā jomā. Viņa uzsvēra, ka vēl specifiskākas problēmas nekā sabiedrībai kopumā droni rada, piemēram, cietumiem, par kuriem tiek veikti lidojumi bez īpašu atļauju saņemšanas. Viena daļa dronu izmantotāju šajā gadījumā ir tie, kam cietums ir tikai kā interesants objekts. Savukārt citi dronus izmanto nelegāliem mērķiem, piemēram, lai izspiegotu cietuma darba organizāciju vai piegādātu mobilos telefonus, narkotikas vai pat ieročus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijā apsver iespēju veidot tiešsaistes veikalu cietumniekiem

LETA--ERR, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas cietumniekiem drīzumā varētu sniegt iespēju iepirkties tiešsaistē, jo Reģistru un informācijas sistēmu centrs (RIK) apsver iespēju atvērt interneta veikalus cietumniekiem, lai samazinātu birokrātiju.

RIK plāno izsludināt valsts iepirkuma konkursu, lai izstrādātu risinājumu, kas ļautu cietumniekiem droši iepirkties tiešsaistes veikalā, sekot līdzi sava konta bilancei un veikt pasūtījumus.

Tiešsaistes veikala cietumniekiem mērķis ir apvienot iepirkšanās vidi visos trīs cietumos Tallinā, Tartu un Viru.

Tāpat platformā būtu iespējams pasūtīt produktus, kas neietilpst cietuma ikdienas produktu klāstā.

Dažādiem tirdzniecībā pieejamiem produktiem platformā tiktu noteikti ierobežojumi, kā arī cietuma administrācijai būtu iespēja uzraudzīt pasūtījumu izpildes gaitu un nepieciešamības gadījumā iejaukties.

Pirms konkursa par interneta veikala izveidi izsludināšanas RIK tiksies ar cietumu pārstāvjiem, lai noskaidrotu viņu interesi par šādu ieceri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pagarināts Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņš

Db.lv, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu potenciālo kandidātu skaitu un tālāku konkurenci iepirkumā, pagarināts Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš līdz 2021.gada 16.jūlijam, informē Tieslietu ministrija.

Ņemot vērā iepirkuma nozīmīgumu, izvirzītās prasības un līdz šim izrādīto piegādātāju interesi, Tiesu namu aģentūras iepirkumu komisija ir izvērtējusi nepieciešamību pagarināt sākotnēji noteikto pieteikumu iesniegšanas termiņu.

Galvenās prasības iepirkuma kandidātam - komersants ar vismaz trešās kategorijas industriālās drošības sertifikātu vai komersantu apvienība, kurā katram tās dalībniekam ir industriālās drošības sertifikāts. Atsevišķiem būvdarbiem būvdarbu atbildīgais komersants, kuram ir industriālais drošības sertifikāts, var piesaistīt apakšuzņēmēju, kuram nav šāda sertifikāta. Plašāk ar iepirkuma kandidāta prasībām var iepazīties elektroniskajā iepirkuma sistēmā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Tiesu namu aģentūras mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru