SIA “Centrālā laboratorija” ir ieviesusi jaunu ģenētisko analīzi – Alcheimera demences riska DNS testu, kas ļauj noteikt ar Alcheimera demenci saistītā apolipoproteīna E (APOE) gēna variantus.

Alcheimera demences riska DNS tests sniedz iespēju laikus novērtēt cilvēka ģenētisko noslieci uz Alcheimera slimības attīstību un aktīvi veikt prevenciju. Latvijā šis pakalpojums ir jaunums, un “Centrālā laboratorija” ir viena no pirmajām laboratorijām, kas to piedāvā arī plašākai sabiedrībai.

“Mēs turpinām investēt jaunos pakalpojumos, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam nodrošinātu mūsdienīgus un personalizētus risinājumus veselības aprūpē. Jaunatklātā automatizētā laboratorija sniedz mums iespēju strādāt vēl efektīvāk, kā arī ļauj mūsu speciālistiem aktīvāk iesaistīties jaunu laboratorisko izmeklējumu ieviešanā. Lepojamies būt vieni no pirmajiem Latvijā, kas piedāvā arī ģenētisku izmeklējumu Alcheimera slimības riska novērtēšanai, tādējādi stiprinot agrīnu diagnostiku un slimību profilaksi,” uzsver SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

2025. gads Baltijas valstu ekonomikām nesīs virkni izaicinājumu, tomēr Latvijai tiek prognozēta ekonomiskā izaugsme 2% apmērā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" jaunākais risku barometra pētījums.

Lietuva šogad saglabā vadošo pozīciju Baltijā ar prognozētu IKP pieaugumu 3,5% apmērā, savukārt Igaunijai prognozes ir pieticīgākas – 1,5%. Tikmēr globālā ekonomikas izaugsme šogad tiek lēsta 2,7% apmērā.

Globālā mērogā ekonomikas izaugsmes līdzsvars joprojām nosliecas par labu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), nevis Eirozonai. "Atšķirība starp ASV un Eirozonas ekonomiskajiem rādītājiem galvenokārt skaidrojama ar izaicinājumiem ražošanas sektorā, īpaši automobiļu industrijā. Tomēr Baltijas valstis, pateicoties salīdzinoši mazākai atkarībai no automobiļu eksporta, demonstrēs lielāku noturību šajos apstākļos salīdzinājumā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas ekonomikām, kā, piemēram, Čehiju un Slovākiju," skaidro "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropā Mateušs Dadejs (Mateusz Dadej).

Eiropas Centrālā banka (ECB) piemērojusi kopumā 1,24 miljonu eiro sodu SEB bankām Baltijā par iekšējo reitingu modeļu prasību pārkāpumiem, nenodrošinot pietiekami konservatīvu kredītriska parametru novērtēšanu, vēsta ECB.

Tostarp Latvijas "SEB bankai" piemērots sods 340 000 eiro apmērā, Igaunijas "SEB Pank" - 410 000 eiro apmērā, bet Lietuvas "SEB bankas" - 490 000 eiro apmērā. Bankām sodi piemēroti par noteikto prasību neievērošanu saistībā ar konservatīvisma līmeni dažiem to iekšējiem modeļiem.

"SEB bankas" pārstāve Jeļena Novaka norādīja, ka "SEB bankā" ir apstiprinājusi ECB lēmumu un neplāno to pārsūdzēt. Banka veikusi nepieciešamās darbības, un ECB minētie trūkumi ir novērsti.

ECB atzīmē, ka no 2022 gada jūlija līdz 2024.gada septembrim minētās trīs bankas neveica atbilstošus pasākumus, lai izpildītu ECB noteiktās prasības izstrādāt sistēmu, kas ļautu aprēķināt atbilstošu konservatīvisma līmeni attiecībā uz riska parametriem, ko nosaka daži to iekšējie uz reitingiem balstītie modeļi, kurus izmanto būtiskai daļai to riska svērto aktīvu. Attiecīgās bankas neizpildīja prasības, neraugoties uz ECB piešķirto papildu laiku konstatēto trūkumu novēršanai.

Šonedēļ Latvijā atzīmēsim Mātes dienu – līdz ar svētkiem aktualizējies jautājums par mammas lomu un darba tirgū, proti, par to, kā darba pārrunās tiek uztverts laiks, kas pavadīts mājās ar bērnu un vai bērna kopšanas atvaļinājumu vajadzētu norādīt savā CV?

No vienas puses, protams, bērna kopšanas atvaļinājums nozīmē prombūtni no tiešajiem darba pienākumiem un, ja tas bijis nesen, darba devējam var rasties aizspriedumi, ka vecāks biežāk būs ārpus darba, lai rūpētos par bērniem, taču no otras puses – arī bērna kopšanas atvaļinājums ir daļa no pieredzes, turklāt, tas palīdz pilnveidot ļoti dažādas un noderīgas prasmes, kas vēlāk noderēs darba tirgū.

Pirms gada dalījos pārdomās, cik izmaksā tā vecāka darbs, kurš paliek mājās un rūpējas par bērnu, skaidrojot, ka šajā “amatā” apvienojas ļoti daudz pienākumu. No tā izriet arī pieredze un prasmes, ko vecāks vēlāk var izmantot darba tirgū. Rūpes par bērnu ir vērtīga vadības pieredze vidē, kur nav krīzes vadības simulāciju – ir tikai īstas situācijas un tūlītēja atbildība. Bērna kopšanas atvaļinājums ir iespēja mācīties, piemērot un nostiprināt prasmes, kas mūsdienās ir īpaši aktuālas ikvienā vadošā amatā: plānošana, elastība, sadarbība, spēja risināt sarežģītas situācijas un saglabāt ilgtermiņa domāšanu īstermiņa spriedzes apstākļos. Kā šādas prasmes vislabāk pasniegt savā CV un darba intervijās?

Mūsu valstī ir viens no lielākajiem krīzes riskiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem.

Latvijā, Igaunijā, ASV, Maltā un Nīderlandē diviem ģimenes apgādniekiem, kuriem ir divi bērni un kuri saņem minimālo atalgojumu, paliekot bez darba un saņemot visus iespējamos pabalstus, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotie dati par organizācijas dalībvalstīm.

Pēc OECD datiem, Latvijā ir viens no sliktākajiem sociālajiem nodrošinājumiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem – divu minimālo algu saņēmējiem – divu bērnu vecākiem pēc darba zaudējuma, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā par minimālo stundas likmi, kas ir nepilnas 12 stundas dienā vienam no ģimenes locekļiem, turklāt septiņas dienas nedēļā, vai pilna darba nedēļa abiem. Proti, fiziski tas iespējams vien blēdoties. Vai arī valstij jālemj par pabalstu palielināšanu.

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Eleving Group obligāciju piedāvājums biržā rit pilnā sparā un noslēgsies šā gada 7. martā. Ievērojot, ka pērn grupa īstenoja sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO), kā arī iepriekš bijušas obligāciju emisijas, Dienas Bizness aicināja vairākus ekspertus komentēt kompānijas iespēto un piedāvāto.

Signet Bank ir viens no emisijas organizētājiem, un tas jāņem vērā, tomēr bankas uzdevums ir ne tikai labi veikt emisiju, bet arī redzēt riskus, tādēļ bankas analītiķa Valtera Smiltāna viedoklis šķiet būtisks. Otrs eksperts ir Investoru kluba redaktors Jānis Šķupelis, iepriekš ilggadējs Dienas Biznesa autors, kuru vērtējam kā pietiekami neatkarīgu un pieredzējušu tieši investīciju tēmās. Savukārt Engliht Research ir Baltijas mēroga tirgus izpētes kompānija, un tās dibinātājs Matiass Valanders sniedz skatījumu no malas.

Kalibrēta pieeja izaugsmes finansēšanai un ieguldītāju peļņai

Līdz šim vienīgais reālais piekļuves punkts SEPA sistēmai EEZ valstu maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm (EMI-electronic money institution) bija Lietuvas Bankas pārvaldītais CENTROlink.

Kā faktiskie vārti uz SEPA teju visiem EMI un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP-payment service provider), CENTROlink kļuva par monopolstāvoklī esošu maksājumu centru bez reālas tirgus konkurences. Līdz šim brīdim.2025. gada aprīlī xpate kļuva par pirmo nebanku iestādi, kas saņēmusi tiešu, integrētu piekļuvi Latvijas Bankas Elektroniskās klīringa sistēmai (EKS) SEPA maksājumu veikšanai.

xpate sadarbības panākumi ar Latvijas Banku SEPA tiešās piekļuves nodrošināšanā rada jaunu precedentu — ne tikai Latvijai, bet visam Eiropas finanšu tehnoloģiju sektoram. xpate ir pirmais pierādījums, ka EMI var lokalizēt SEPA piekļuvi ārpus Lietuvas, novirzot daļu Eiropas naudas plūsmas caur Latviju un atverot ceļu arī citām iestādēm.

Aprīlis finanšu tirgos aizritēja uz pamatīgi svārstīga fona, ko galvenokārt izraisīja ASV un Ķīnas tarifu konflikts.

Neraugoties uz nelielām izmaiņām indeksu līmeņos mēneša beigās, dažādos reģionos vērojamas būtiskas atšķirības aktīvu klasēs – gan valūtu, gan akciju un obligāciju tirgos.

Tirgu svārstības un ģeopolitiskā spriedze

Salīdzinot pasaules galveno aktīvu klašu pārstāvošo indeksu līmeņus marta beigās, redzams, ka aprīlis kopumā noslēdzās ar nelielām vērtības izmaiņām, taču mēneša ietvaros pieredzētais svārstīgums bija pamatīgs. Galvenais nestabilitātes avots bija ASV administrācijas aprīļa sākumā publicētais plāns par jaunajām tarifu likmēm, kuras paredzēja teju visām ārvalstīm piemērot 10–50 % augstas likmes. Šīs ziņas tirgus dalībniekos izraisīja izteikti negatīvu reakciju, jo tarifi caurmērā bija augstāki, nekā gaidīts. Papildus tam vairākas valstis, visredzamākā no kurām bija Ķīna, ziņoja par gatavību celt ASV piemērojamās tarifu likmes. Ķīna atbildēja uzreiz, un vairāku savstarpēji sekojošu atbildes gājienu rezultātā ASV un Ķīnas savstarpējās likmes pat pārsniedza 100 % līmeni. Vēlāk gan ASV prezidents pasludināja 90 dienu pauzi, kas sniegtu papildu laiku tirdzniecības sarunām, atstājot spēkā 10 % likmes visām valstīm, izņemot Ķīnai. Šī pauze lielai daļai tirgu līdz mēneša beigām caurmērā ļāva atgūt vērtības samazinājumus. Lielākais “upuris” šo darbību rezultātā bija ASV dolārs, kura vērtība pret citu valstu valūtām būtiski saruka. Ieguvējs tikmēr bija eiro, pret kuru dolārs zaudēja aptuveni 4,5 % vērtības, salīdzinot ar mēneša sākumu.

Kiberdrošība vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā kļuvusi par būtisku organizācijas pārvaldības un riska vadības daļu. Pieaugot kiberapdraudējumiem un normatīvajām prasībām, uzņēmumiem jāstiprina ne tikai tehniskā aizsardzība, bet arī sistēmiska kiberdrošības pārvaldība, kas ietver skaidru atbildību, procesu kontroli un ilgtermiņa stratēģiju. Pieaug pieprasījums pēc kiberdrošības vadītājiem, kuri spēj savienot tehniskās zināšanas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Šie speciālisti vada risku analīzi, politiku izstrādi, incidentu pārvaldību un darbinieku apmācības, nodrošinot organizācijas drošību kopumā.

„Kiberdrošība šodien ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa, kas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī spēju koordinēt drošības procesus visā organizācijā,” uzsver profesors Mihails Savrasovs no Transporta un sakaru institūta. „Tas vairs nav tikai IT nodaļas jautājums – tas ir visa uzņēmuma kopīgs uzdevums.”

Likumdošana un jaunās prasības

No 2024. gadā 1. septembra Latvijā ir spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas nosaka jaunas prasības gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām. Līdz 2025. gada 1. oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums. Likums nosaka arī minimālās prasības – iekšējo politiku izstrādi, incidentu ziņošanu, risku vadību un darbības nepārtrauktības plānu.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Konstatējot riska faktorus, Valsts drošības dienests (VDD) pērn dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesējiem rekomendējis kritiski vērtēt iespējamo sadarbību ar četriem uzņēmumiem, liecina dienesta pagājušā gada darbības pārskats.

VDD pagājušajā gadā turpinājis informēt valsts augstākās amatpersonas par konstatētajiem riskiem "Rail Baltica" projekta virzībā. Vienlaikus dienests pēc projekta ieviesēju pieprasījuma atbilstoši savai kompetencei izvērtēja 15 uzņēmumus, kuri pretendēja uz iesaistīšanos "Rail Baltica" projekta īstenošanā.

Saistībā ar riska faktoriem VDD projekta ieviesējiem rekomendēja kritiski vērtēt iespējamo sadarbību ar četriem uzņēmumiem. Šie riska faktori bija filiāles Krievijā vai Ķīnā, kā arī vēsturiska sadarbība ar Krieviju.

Tāpat dienests turpināja personu pārbaudes, kurām saistībā ar iesaisti projekta īstenošanā bija nepieciešama piekļuve ar dzelzceļa līnijas izbūvi saistītai aizsargājamai informācijai vai kritiskās infrastruktūras objektiem.

Globālais finanšu pakalpojumu uzņēmums “Ebury”, kura akciju vairākumu kontrolē viena no lielākajām Eiropas bankām "Santander", iegādājies Lietuvas "fintech" uzņēmumu “ArcaPay”, kas sniedz valūtas konvertēšanas un maksājumu pakalpojumus uzņēmumiem.

Pēdējo gadu laikā strauji augošajam Lietuvas uzņēmumam, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā, radīsies vēl plašākas attīstības iespējas. Paredzams, ka šis darījums stiprinās reģiona finanšu tehnoloģiju (fintech) ekosistēmu un palielinās konkurenci uzņēmumu banku sektorā.

Viļņā bāzētais ArcaPay nodrošina starptautiskos maksājumus, valūtas konvertēšanas un riska pārvaldības pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kopš 2011. gada uzņēmums apkalpo vairāk nekā 1500 biznesa klientu Baltijas valstīs un Somijā. "Esam piesaistījuši pasaules līmeņa tirgus spēlētāja uzmanību, kas ir nozīmīga atzinība visai komandai. Kopā ar “Ebury” mēs varēsim ne tikai turpināt izaugsmi, bet arī paplašināt pakalpojumu portfeli, piedāvāt jaunus risinājumus un turpināt veicināt konkurenci finanšu pakalpojumu sektorā biznesa segmentā," saka “ArcaPay” dibinātājs Marius Bausys.

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izmantošana uzņēmējdarbībā aizvien pieaug, piedāvājot jaunas iespējas inovāciju attīstībai, kā arī produktivitātes un klientu pieredzes uzlabošanai. Pērn MI izmantošana Latvijas uzņēmumos gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar 2023. gadu - no 4,53% 2023. gadā līdz 8,83% 2024. gadā.

Tomēr vienlaikus dažādām iespējām šīs tehnoloģijas straujā attīstība rada arī virkni izaicinājumu. Lai veicinātu drošu un ētisku MI izmantošanu, mums jābūt gataviem uzņemties atbildību par šo rīku integrēšanu ikdienas darbībā.

Augsti privātuma riski

2025. gads iezīmējis būtiskas pārmaiņas mākslīgā intelekta normatīvajā regulējumā – Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā MI regula, aizliedzot prakses, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, bet marta sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumu, kura mērķis ir uzlabot sadarbību starp publisko, privāto sektoru un augstskolām, kā arī sekmēt sabiedrības prasmes un vienlīdzīgu pieeju mākslīgā intelekta jomā. Līdz ar normatīvā regulējuma izmaiņām, uzņēmumi, kas neieviesīs skaidras ētikas vadlīnijas MI izmantošanā, riskēs zaudēt klientu un sadarbības partneru uzticību, tādējādi negatīvi ietekmējot reputāciju un biznesa ilgtspēju.

No šī gada ieviestais banku solidaritātes nodoklis neveicinās kreditēšanas apjomu pieaugumu, turklāt, ja bankas mēģinātu panākt 10% kreditēšanas kāpumu, lai saņemtu nodokļa atlaidi, ekonomika tiktu dzīta strupceļā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

"Nodoklis ir īstermiņā, taču katra banka nāk ar savu ilgtermiņa stratēģiju, līdz ar to mēs nevaram sagaidīt, ka šādas nodokļu izmaiņas veicinās kreditēšanu. Ir mānīgi domāt, ka tādu kreditēšanas pieauguma tempu, kāds ir paredzēts likumā, lai saņemtu atlaidi, bankas varēs sasniegt, jo tas ir 10-15% pieaugums kredītportfelim," skaidroja Tetere.

Viņa atgādināja, ka šāds kreditēšanas pieaugums ir bijis tikai pirms ekonomiskās krīzes 2006.-2007.gadā. Tetere uzsvēra, ka, mēģinot sasniegt tādu kreditēšanas apjomu kāpumu, mēs praktiski dzenam ekonomiku krīzes situācijā, jo tik straujš kreditēšanas pieaugums būtiski pārsniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.

Krāpšanas mērogi pieaug visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, kur pērn identificēts augstākais kiberapdraudējumu līmenis. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati*.

Ja 2022. gadā kopumā tika identificēti apmēram 4000 telefonkrāpšanas un tikpat investīciju krāpšanas gadījumu, tad 2024. gadā telefonkrāpšanas mērogi jau sasniedza vairāk nekā 10 000 gadījumu un investīciju krāpšana virs 13 000.

Krāpšanas intensitātei pieaugot, arī bankas un citas iestādes aktīvi strādā, lai mazinātu izkrāptās naudas apmērus. Tā pērn bankām ir izdevies novērst 5 116 telefonkrāpšanas un 10 878 investīciju krāpšanas gadījumus par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Taču, neskatoties uz to, krāpnieki pērn no iedzīvotājiem izkrāpuši 15,5 miljonus eiro.

Kā stāsta Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “Krāpnieki paliek arvien pārliecinošāki un slīpē savas spējas ietekmēt potenciālos upurus. Tiek izmantotas dažādas metodes – gan pārliecināšana, gan iebiedēšana, gan spēle uz emocijām. Bankas nepārtraukti uzlabo krāpniecisko darījumu identificēšanas sistēmas un pielāgo tās aktuāliem krāpšanas scenārijiem. Tomēr labākais, ko varam darīt – izglītoties paši, attīstīt kritisko domāšanu gan sevī, gan savos bērnos, informēt vecākus un vecvecākus, un sadarboties tikai ar uzticamajiem partneriem.”

Atbilstoši iepriekš izstrādātajam plānam Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvdarbu pabeigšanai, lai uzbūvētu slimnīcas jauno ēku, tiek sākts trešais, noslēdzošais, posms - publiska iepirkuma izsludināšana jauna būvniecības ģenerāluzņēmēja piesaistei.

Iepirkuma pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 2025.gada 11.martam. Stradiņa slimnīca aicina būvkompānijas pieteikties šī visai Latvijai stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā, kas palīdzēs uzlabot kopējos veselības aprūpes procesus.

Stradiņa slimnīcas vadība iepriekš izstrādāja detalizētu rīcības plānu, lai slimnīcas topošās A2 ēkas būvniecība neapstātos, tiktu novērsti iepriekšējā būvnieka SIA "Velve" radītie defekti un jaunā korpusa otrā ēka tiktu pabeigta iespējami ātri. Jau 2024.gadā tika īstenots pirmais posms, kas paredzēja ārkārtas darbu īstenošanu, un patlaban noslēgumam tuvojas arī otrais posms - neatliekamo darbu veikšana. Secīgi noslēdzoties abiem pirmajiem posmiem, tiek sākts trešais posms - ēkas izbūve un pabeigšana ar jauna ģenerāluzņēmēja palīdzību, kura piesaistei ir izsludināts publisks iepirkums.

Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus.

Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta: “Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”

Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām. “Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma fondu pārvaldnieks “EfTEN Capital Latvia” pārcēlies uz jaunām biroja telpām biznesa kvartālā “Jaunā Teika”.

Pārcelšanās uz biroja telpām “Jaunā Teika” ir loģisks solis “EfTEN Capital” izaugsmē. Jaunā biroja lokācija nodrošinās ne tikai modernu darba vidi un infrastruktūru, bet arī stratēģiski izdevīgu atrašanās vietu, kas veicina uzņēmuma attīstību. Atrašanās vienā lokācijā ar lielu skaitu nomnieku nodrošinās vēl labāku izpratni par klientu ikdienas vajadzībām, uzlabojot uzņēmuma nodrošināto klientu apkalpošanu visā tā portfelī.

“Pārcelšanās veicinās darbības centralizāciju, uzlabos iekšējo sadarbību un optimizēs darbu procesus. Jaunās biroja telpas nodrošina mūsdienīgu un ērtu darba vidi komandai, ļaujot visiem “EfTEN Capital” uzņēmuma virzienu darbiniekiem strādāt vienuviet,” stāsta “EfTEN Capital” priekšsēdētājs Viktors Savins.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Par grūtībās nonākušā metālapstrādes uzņēmuma SIA "East Metal" vienīgo īpašnieku kļuvusi metālapstrādes uzņēmumam SIA "Valpro" piederošā SIA "DD Holding", informēja kompānijā.

"East Metal" skaidro, ka Uzņēmumu reģistrā īpašnieku maiņas dokumenti jau ir iesniegti.

Uzņēmuma valdē iecelti līdzšinējie vadības komandas dalībnieki Sigita Ozola un Mārtiņš Lavrenovs.

Uzņēmuma vadība pauž gandarījumu par noslēgto darījumu, jo "East Metal" kļuvis par vietējā kapitāla uzņēmumu. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka kompānijas izaugsmes potenciāls ir milzīgs, un saskata "East Metal" lomu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā gan lokāli, gan eksportā.

"East Metal" tuvāko gadu stratēģija balstās uz sadarbību ar tādām jomām kā transports un loģistika, atjaunojamā enerģija un militārā nozare.

Šobrīd "East Metal" ir atjaunojis un stabilizējis savu darbību, turpina pārvarēt izaicinājumus, strādājot ar esošajiem un jaunajiem klientiem. Dobeles un Daugavpils ražotņu noslodzes plānotas 100% kapacitātes sasniegšanai līdz pat šī gada beigām.

Izglītības izstādē “Skola” starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 22. februārī pulksten 14.30 notiks Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) organizētā diskusija “No hobija līdz karjerai: kā kļūt par dronu tehnoloģiju ekspertu?”.

Diskusijā piedalīsies biedrības "Drone Force – Europe" valdes loceklis Viesturs Silenieks, robotikas tehnoloģiju uzņēmuma “Aerones” robotikas sistēmu izstrādes vadītājs Ivars Reņģe, kā arī ISMA prorektors Andrejs Cinis, kurš būs diskusijas vadītājs.

“Jauno bakalaura programmu “Bezpilota sistēmu programmēšana” vienā no pasaulē straujāk augošajām nozarēm – autonomo sistēmu jomā izveidojām, pieaugot pieprasījumam pēc speciālistiem autonomo tehnoloģiju jomā. Dronu tehnoloģijas tiek izmantotas visā pasaulē, to izmantošana tikai pieaug. Dronus izmanto inovācijām loģistikas, aviācijas, lauksaimniecības, drošības un citās jomās. Esam gandarīti, ka jauniešiem interesē jaunās tehnoloģijas un programmēšana, kas apvienojumā ar akadēmisko izglītību, labām angļu valodas zināšanām viņiem nākotnē pavērs plašu darbības lauku globālajā pasaules tirgū gan kā darba ņēmējiem, gan uzņēmējiem,” norāda Andrejs Cinis.

Šonedēļ notika SIA "Rīgas meži" padomes sēde, kurā, balstoties uz valdes locekļu atlases un novērtēšanas nominācijas komisijas lēmumu, tika ievēlēts jauns uzņēmuma valdes loceklis - Ivars Priede, kurš turpmāk uzņēmumā atbildēs par finanšu vadības, administratīvajiem un juridiskajiem jautājumiem.

"Rīgas mežu" valdē turpina strādāt Anita Skudra, kuras pārvaldībā ir uzņēmuma stratēģiskā vadība, korporatīvā pārvaldība, personāla vadība, risku pārvaldība, ilgtspējas, komunikācijas vadība un daļas "Dārzi un parki" jautājumi, kā arī Jānis Ģērmanis, kurš atbild par mežsaimniecības, mežizstrādes, ražošanas un pārdošanas, nekustamo īpašumu pārvaldības jautājumiem.

Konkurss uz trūkstošo "Rīgas mežu" valdes locekļa vietu tika izsludināts pagājušā gada oktobrī. Šī amata vieta kļuva vakanta pēc tam, kad septembra sākumā amatu pēc paša vēlēšanās atstāja iepriekšējais uzņēmuma valdes loceklis.

Atklātajā procedūrā pretendentus vērtēja īpaši šim konkursam izveidota nominācijas komisija, kura saņēma pieteikumus no 56 kandidātiem. To vērtēšana notika trīs kārtās: 1.kārtā tika veikta dokumentu analīze, lai pārbaudītu kandidāta atbilstību obligātajām prasībām, kā arī kandidātu reputācijas pārbaude. 2.kārtā notika kandidātu intervijas ar nominācijas komisiju, bet 3. kārtā tika veikta pretendentu padziļināta vadības kompetenču vērtēšana, iegūtas atsauksmes, kā arī veikta kandidātu atbilstības novērtēšana noteiktajam amata profilam.

Lietuva plāno izveidot trīs ar aizsardzības nozari saistītus klasterus, atvērt militāro mācību poligonus, lai pārbaudītu to produktus, un izveidot jaunu riska kapitāla fondu aizsardzības nozares atbalstam, piektdien paziņoja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Princips ir vienkāršs - ražot Lietuvā to, ko var," viņa sacīja preses konferencē Viļņas Militārajā akadēmijā.

Ministre teica, ka Lietuva vispirms plāno saražot nepieciešamo daudzumu kritiskās munīcijas.

"Mēs esam spējīgi šeit ražot prettanku mīnas un cita veida mīnas," viņa sacīja.

Šakaliene arī informēja par trim plānotajiem kritiskās aizsardzības rūpniecības klasteriem.

"Pirmais ir munīcijas un sprāgstvielu klasteris. Mērķis ir Lietuvā izveidot integrētu sprāgstvielu un sprāgstvielu piegādes ķēdi, kas ļautu mums patstāvīgi apgādāt Lietuvas bruņotos spēkus un mūsu sabiedrotos ar kritiski svarīgu liela un vidēja kalibra munīciju, mīnām un citām sprāgstvielām," viņa klāstīja.