Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", investējis 1,6 miljonus eiro pilna servisa degvielas uzpildes stacijas izveidē Kuldīgā, Zirņu ielā, informē uzņēmumā.

Jaunā "Viršu" degvielas uzpildes stacija darbu sāk piektdien.

Izveidojot jauno degvielas uzpildes staciju, uzņēmums labiekārtojis teritoriju 3300 kvadrātmetru platībā, tostarp stacijas teritorijā izveidota autostāvvieta līdz 15 vieglajām un divām kravas automašīnām.

Elektroauto īpašniekiem pie stacijas uzstādīta viena uzlādes iekārta ar kopējo jaudu 200 kilovatu (kW), kas ļauj vienlaicīgi uzlādēt divus elektroauto. Viena pieslēgvieta nodrošina līdz 160 kW, bet otra - līdz 40 kW jaudas.

"Viršu" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība atzīmē, ka jaunā degvielas uzpildes stacija Kuldīgā ir otrā kompānijas uzbūvētā stacija šogad un 84. stacija kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā balvas saņēmēju AS Latvijas Finieris.

Latvijas Finieris ir Eiropas līderis un viens no pasaulē vadošajiem uzņēmumiem mūsdienīgos un uz klientiem orientētos bērza koksnes izstrādājumu risinājumos. Ar zīmolu Riga Wood produkcija tiek realizēta 47 valstīs. Aptuveni 92% saražotā saplākšņa tiek eksportēts. Pārdošanu nodrošina 12 produktu attīstības un mārketinga uzņēmumi. Eiropā un citur pasaulē koncerna Latvijas Finieris uzņēmumi 2025. gada beigās nodrošina darbu kopumā vairāk nekā 2600 cilvēkiem.Latvijas Finieris ir nozīmīgs nodokļu maksātājs. 2024. gadā Latvijas valsts budžetam nodokļos tas ir samaksājis vairāk nekā 29 milj. Eiro, bet kopā valstīs, kurās darbojas koncerns, nodokļos samaksāts virs 40 milj. eiro.Uzņēmums aktīvi iegulda pētniecībā un jaunu sadarbību veidošanā.

Kuldīgā, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē svinīgi atklāts jauns "Patria" bruņumašīnu izvietojuma laukums, kas būtiski uzlabos tehnikas glabāšanas, apkopes un operacionālās gatavības iespējas Kurzemes reģionā.

Projekta ietvaros izbūvēts nožogots un bruģēts laukums ar pilnu nepieciešamo inženierinfrastruktūru, nodrošinot pielāgotu vidi "Patria" bruņutehnikas ikdienas uzturēšanai un sagatavošanai uzdevumu izpildei.

Laukumā izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma, elektroapgādes pievadi, kā arī apgaismojums, nodrošinot tā drošu un funkcionālu izmantošanu arī diennakts tumšajā laikā. Vienlaikus teritorijā iespējama arī telšu izvietošana, nodrošinot personāla un materiāltehnisko līdzekļu īslaicīgu izvietošanu.

Jaunizbūvētais laukums sniedz iespēju efektīvāk izmantot Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes teritoriju.

Kopējās projekta izmaksas ir 718,3 tūkstoši eiro, ieskaitot PVN. Objekts nodots ekspluatācijā 2025. gada 2. oktobrī.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un sešas pašvaldības parakstījušas vienošanās par kopīgu dalību pirmās publiskās un privātās partnerības (PPP) īres mājokļu programmas 1. lotē 1290 īres mājokļu izveidei.

Saskaņā ar vienošanos Rīgas, Tukuma, Jēkabpils, Cēsu, Gulbenes un Daugavpils pašvaldības pilnvaro VNĪ uzsākt un veikt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei.

Līdz ar šo soli VNĪ kā programmas īstenotājs uzsāk sagatavošanās darbus iepirkuma procedūras veikšanai. Vienošanās ar pašvaldībām parakstīšana seko operatīvi pēc Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra lēmuma, ar kuru tika apstiprināta programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" 1. lotes virzība.

“Vienošanos parakstīšana ar sešām Latvijas pašvaldībām iezīmē skaidru pāreju no plānošanas un aprēķiniem uz praktisku īstenošanu. Pieejams, mūsdienīgs, energoefektīvs mājoklis bieži ir izšķirošais faktors, lai speciālists izvēlētos strādāt reģionā, un ar šo programmu kopā ar pašvaldībām risinām ļoti konkrētu un ikdienā jūtamu problēmu. Līdz 2030. gadam 1290 Latvijas speciālistu ģimenes saņems savu jauno īres mājokļu atslēgas – tas ir ieguldījums gan cilvēkos, gan vietējā ekonomikā,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Aizvadītajā gadā energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls “Virši” (AS VIRŠI-A un ar to saistītie grupas uzņēmumi) sasniedza 398,1 milj. EUR apgrozījumu, uzrādot 4,6 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Uzņēmuma nerevidētā konsolidētā peļņa 2025. gadā sasniedza 5,5 milj. EUR, savukārt EBITDA rādītājs veidoja 15,2 milj. EUR. Lai stiprinātu pozīciju tirgū un sekmētu ilgtermiņa izaugsmi, pērn veiktie ieguldījumi sasniedza 10,6 milj. EUR.

2025. gadā “Virši” turpināja mērķtiecīgi īstenot izstrādāto attīstības stratēģiju, kas paredz degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu un modernizāciju, alternatīvo degvielas veidu attīstību, kā arī tirgus pozīciju stiprināšanu enerģētikas segmentā.

“2025. gadu pasaulē raksturoja augsta ģeopolitiskā nenoteiktība, kas turpināja ierobežot pilnvērtīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus pārskata periods uzņēmumam bija veiksmīgs – sasniegti visu laiku augstākie EBITDA un tirgus daļas rādītāji uzņēmuma vēsturē. Aizvadītajā gadā būtiski pieauga pārdošanas apjomi DUS tīklā, kā arī turpināta biznesa modeļa diversifikācija, attīstot enerģētikas un biometāna ražošanas segmentus,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) turpina finansēt dažādus attīstības projektus. Nozīmīga daļa RIB kredītportfeļa tiek novirzīta iniciatīvām, kas veicina sakārtotas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstību, atbalstot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu projektus Rīgā un reģionos. Šī gada februārī RIB piešķīrusi 1,6 miljonu eiro finansējumu SIA “Vicman’s Capital” īres projekta attīstībai Rīgas vēsturiskā centra apkaimē.

RIB piešķirtais finansējums SIA “Vicman’s Capital” ietver saistību refinansēšanu, kā arī papildu investīcijas būvdarbu pabeigšanai un nākamās attīstības kārtas projektēšanai īpašumā Ģertrūdes ielā 131, Rīgā.

SIA “Vicman’s Capital” īpašumā ir renovēta piecu stāvu dzīvojamā ēka Ģertrūdes ielā 133, Rīgā, ar 33 labiekārtotiem dzīvokļiem. Daļa piešķirtā finansējuma paredzēta šīs ēkas būvdarbu pabeigšanai, otra daļa – blakus esošā zemesgabala attīstības ieceres virzībai ar mērķi pakāpeniski attīstīt šo kvartālu un radīt sakārtotu, mūsdienīgu pilsētvidi. Projekts veicina kvalitatīva īres fonda attīstību Rīgā un uzlabo šīs apkaimes apbūves vizuālo un funkcionālo kvalitāti.

Līdz 31. martam notiek pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā 20 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā.

Ar ES struktūrfondu atbalstu īstenotā programma “Biznesa inkubācijas atbalsts” ietver dažādus finanšu un nefinanšu atbalsta pasākumus, kas mērķēti jauniem uzņēmumiem, lai stiprinātu Latvijas inovatīvo, tehnoloģisko, radošo un eksportspējīgo uzņēmumu dzīvotspēju, palielinātu izaugsmes potenciālu un veicinātu Latvijā ražoto preču un pakalpojumu eksportu.

“Jaunu uzņēmumu attīstība ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Biznesa inkubācijas programma dod iespēju jaunajiem uzņēmējiem ātrāk pārvērst idejas dzīvotspējīgos biznesos, nodrošinot gan finansējumu, gan profesionālu atbalstu. Īpaši svarīgi, ka šajā programmā tiek veicināta inovāciju attīstība, tehnoloģiju izmantošana un eksportspēja – tās ir jomas, kas nākotnē noteiks Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. Mūsu mērķis ir radīt vidi, kurā talantīgi cilvēki var attīstīt savas idejas Latvijā un veidot uzņēmumus, kas spēj konkurēt starptautiskajos tirgos.” uzsver Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Šogad apavu tirgotājs SIA "Euroskor Latvijā" sāks likvidāciju, liecina informācija uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā.

Uzņēmumā informēja, ka likvidācijas process sāksies tuvākajā mēneša laikā, taču plašāku komentāru par likvidācijas iemesliem uzņēmumā nesniedza.

Iepriekš vēstīts, ka pērn "Euroskor Latvijā" pakāpeniski slēdza septiņas tirdzniecības vietas, tostarp divas Ventspilī un pa vienai Saldū, Madonā, Kuldīgā, Tukumā un Cēsīs.

Pagājušā gada vadības ziņojumā teikts, ka 2025. gada beigās "Euroskor Latvijā" mazumtirdzniecības tīklu veidoja divi "Euroskor" apavu veikali.

Jau ziņots, ka "Euroskor Latvijā" pērn strādāja ar 1,596 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2024. gadā, vienlaikus uzņēmuma zaudējumi pieauga par 64% un bija 334 778 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Latvijā no šodienas uz ceļiem sāks darboties 23 administratīvo pārkāpumu konstatēšanai paredzētās stacionārās videokameras, informē Valsts policija.

Ar kamerām tiks veikta atsevišķu administratīvo pārkāpumu konstatēšana: OCTA neesamība, derīgas tehniskās apskates neesamība, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, kā arī vinjetes neesamība tajos autoceļu posmos, kur tās iegāde ir obligāta.

Kameras darbosies uz Rīgas apvedceļa, Jelgavas šosejas, autoceļa Jēkabpils - Rēzekne - Ludza, Tīnūžu šosejas, Siguldas šosejas, Bauskas šosejas, Daugavpils šosejas, Liepājas šosejas, Ventspils šosejas, Klaipēdas šosejas, uz autoceļa Ventspils - Kuldīga - Saldus.

Pirms stacionārajām videokamerām ir izvietota ceļa zīme "Kontroles ierīce".

Policija aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības.

Latvijas dzērienu zīmols Rudy’s Kombucha Spānijas pilsētā Barselonā ieguvis zelta medaļu par labāko etiķetes dizainu prestižajā World Kombucha Awards 2025, kurā dažādās kategorijās sacentās vairāk nekā 200 kombučas ražotāji no visas pasaules.

Uzvarētāja etiķetes dizains tika radīts dzērienam Matcha & Passion Fruit Kombucha. Šī ir jau otrā starptautiskā atzinība Rudy’s Kombucha. 2023. gadā uzņēmums šajā pašā konkursā ieguva zelta balvu kategorijā “Gada labākā garša”.

World Kombucha Awards 2025 apbalvotais produkts tika radīts sadarbībā ar HI Matcha, matčas importētāju no Igaunijas. Matča tiek iegūta Uji reģionā Japānā, kas ir slavens ar augstākās kvalitātes matčas audzēšanu un tradicionālajām apstrādes metodēm. Viena no galvenajām Rudy’s Kombucha panākumu atslēgām ir ģimenes īpašumā esoša un pilnīgi neatkarīga ražošana. Visi dzērieni tiek raudzēti, pildīti un sagatavoti eksportam uzņēmuma ražotnē Kuldīgā, bez jebkādas ārpakalpojumu izmantošanas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa 2025. gadā palielināja finansējumu Latvijai līdz rekordlielam apmēram, proti, 381 miljoniem eiro, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos, stiprinātu infrastruktūru un veicinātu mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanu.

Pagājušajā gadā EIB grupa arī atvēra savu pirmo biroju Rīgā, lai sekmētu vēl ciešākas partnerattiecības ar Latvijas iestādēm, uzņēmumiem un finanšu starpniekiem.

“EIB grupai 2025. gads bija nozīmīgs gads Latvijā,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Karls Nēhammers (Karl Nehammer). “Ņemot vērā rekordlielo finansējumu un jaunā biroja atvēršanu Rīgā, tagad esam tuvāk saviem partneriem nekā jebkad agrāk un atbalstām enerģētisko drošību, mūsdienīgu infrastruktūru un labāku finansējuma pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā valstī.”

Pagājušajā gadā EIB grupas finansējums Latvijā veidoja 0,9 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis atbalsts palīdzēja piesaistīt kopējās investīcijas aptuveni 1,3 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 2,9 % no IKP jeb 682 eiro uz vienu iedzīvotāju.