Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Karostas kanāla Liepājā ik dienu tiek izcelti milzu betona un metāla gabali. Dažādu lūžņu, atkritumu, betona plākšņu kanālā ir simtiem tonnu, un uzņēmuma GTL GT INSPEKT vīri tos izceļ, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Vakar kanālā izcēlām piecus šādus milzu betona bluķus. Tādu tur ir daudz un visi jādabū laukā. Lūk, tas dzelzis sver vairākas tonnas. Vienu no betona bluķiem mēģinājām izcelt, bet tas bija ieķēries, un izrāvām tikai metāla āķi. Būs jādomā, kā viņu tagad stropēt,» par darbu gaitu stāsta uzņēmuma strādnieki.

Šā gada 19. jūlijā tika parakstīts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas līgums ar pilnsabiedrību GTL GT INSPEKT par Liepājas ostas Karostas kanāla grunts attīrīšanas darbiem no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, lai sagatavotu kanāla zemūdens būvlaukumu grunts attīrīšanas darbiem. Darbi bija sadalīti trīs daļās un visās labākais piedāvājums bijis minētajai firmai, sacīja LSEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Plašāk lasiet 2.septembra laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Komentāri

Pievienot komentāru