Jaunākais izdevums

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Vai Noratis veidošana Vācijā ir tāds kā noslēgts posms? Tas nozīmētu, ka varat par investēšanu un obligācijām pastāstīt no sākuma līdz beigām?

Jā, Noratis ir noslēgts posms manā investora pieredzē, tādēļ varētu būt interesants un noderīgs stāsts citiem uzņēmējiem. Lielā mērā pateicoties Vācijas pieredzei, es nonācu pie secinājuma, ka sabiedriskās organizācijas ir ļoti būtiskas uzņēmējiem. To saku ar nelielu rūgtumu, redzot, ka daži patiešām lieli un veiksmīgi Latvijas uzņēmumi turas savrup no sabiedriskajām organizācijām.

Vispirms - biznesa stāsts!

Šodien es sevi biznesā definēju kā Family Office pārstāvi, bet savu karjeru sāku auditorkompānijā, kas tagad saucas PWC, tad turpināju bankā, kas tagad ir zināma kā Swedbank, līdz pievērsos investīcijām individuāli. Uzsāku darbu pie investīcijām pamazām, un tas padevās, jo bija pateicīgs laiks, uzņēmu apgriezienus. Pirmsākumos strādāju vairākos virzienos, arī ar investīcijām Venture capital, ko šobrīd jau oficiāli dēvē par iespējkapitālu. Patiesībā jau iespēju ir vairāk nekā riska, lai arī ir skaidrs, ka katrai iespējai līdzi nāk risks. Ilgus gadus biju arī LVCA priekšsēdētājs līdz 2019. gadam, kad pārcēlos uz dzīvi Londonā, un tagad tiku ievēlēts par LVCA goda valdes locekli. Noratis ceļš sākās 2010. gadā. Tas notika uzreiz pēc 2008. gada krīzes, kad pilnībā viss bija apstājies. Kā jau pēc jebkuras krīzes parādās jaunas iespējas, ir tikai jāmēģina tās ieraudzīt. Starp citu, tūdaļ būs līdzīgs scenārijs. Es saskatīju iespēju situācijā, ka garlaicīgais Vācijas nekustamo īpašumu tirgus tomēr ir interesants, jo tur bija zemas nekustamo īpašumu cenas, augoša ekonomika un stabilitāte. Arī šobrīd mājokļu cenas Vācijā ir zemākas nekā citviet Eiropā, vietām pat nav augstākas kā Latvijā, ja skatāmies uz salīdzināma mēroga pilsētām. Vācijas ekonomika ir milzīga, procesi ir efektīvi. Es nebiju viens, mēs bijām trīs partneri, un katram no mums bija dažādas kompetences un darba pieredze, kas ļoti palīdzēja augt strauji un līdzsvaroti. Starta kapitāls bija tikai pusmiljons eiro, kas nekustamā īpašuma uzņēmumam ir praktiski nekas, bet, prasmīgi rīkojoties, mums izdevās to strauji audzēt.

Pamatojums – kādēļ?

Tas ir daudzu apstākļu kopums: pareizi saskatīta iespēja tirgū, Vācijas tirgus izmērs un likviditāte, ekonomikas augšupejas posms, kompetenta, profesionāla un saliedēta komanda un visbeidzot - arī partneru ambīcijas. Jāatzīst, ka Latvijā tolaik tas nebūtu bijis iespējams, jo vēl arī šodien jaunam spēlētājam nekustamo īpašumu jomā bankās finansējumu dabūt ir gandrīz neiespējami.

Tātad nebūvējāt, bet pirkāt un pārdevāt?

Jā, mēs pirkām jau esošus daudzdzīvokļu namus ar gatavu naudas plūsmu, tos modernizējām, tostarp uzlabojot energoefektivitāti, un pārdevām. Pie energoefektivitātes nozīmīguma mēs tikai tagad Latvijā esam nonākuši, bet Vācijā energoefektīvs nekustamais īpašums jau bija dienaskārtībā pirms desmit gadiem, jo bija pieejams dažāds pašvaldību atbalsts, finansēt šos projektus bija vieglāk, un noslēgumā arī īrniekus piesaistīt nesagādāja grūtības.

Cik ilgi iespējams strauji augt tikai ar pašu kapitālu?

Sākām ar pašu līdzekļiem un augām, līdz bijām ieguldījuši visu, kas mums bija tobrīd pieejams. Pēc tam sekoja tā saucamais FFF (family, friends, fools) posms, kad piesaistījām naudu tuvākajā lokā. Mūsu gadījumā neviens gan muļķos nepalika un visi labi nopelnīja. Faktiski pēc pāris gadu izaugsmes mēs secinājām, ka tā nauda, ko varam piesaistīt, ir limitēta un ierobežo uzņēmuma izaugsmi.

Pie kādas aktīvu summas šāds secinājums?

Aptuveni 35 miljoniem. Iespējas bija izsmeltas, un vajadzēja meklēt papildu finansējumu, ja gribējām uzņēmumu audzēt arī tālāk. Tieši tad arī bija pirmā saruna ar Signet Bank vadītāju Robertu Idelsonu par to, ka mūsu projekts ir izdevīgs finansiālais ieguvums visām pusēm. Proti, mēs varam turpināt izaugsmi, bet banka var saviem klientiem piedāvāt interesantu investīciju produktu ar 8% ienesīgumu. Sākumā emitējām vērtspapīrus trīs miljonu apmērā, bet jau drīz dažādu finanšu instrumentu veidā bijām piesaistījuši vairāk nekā 20 miljonus. Tas mums deva iespējas pāris gados realizēt daudz vairāk, nekā varētu ar pašu līdzekļiem, un pārvarēt maģisko 100 miljonu aktīvu robežu, kas ļāva pietuvoties sapnim par IPO.

Zinājāt, ka iesiet uz IPO (obligāciju publiskais piedāvājums)?

Jā, tāds mērķis bija, jau uzsākot šo biznesu. Tobrīd, kad apsēdāmies ar akcionāriem pie viena galda, sapratām, ka mērķis ir nokļūt biržā, un, lai to sasniegtu, mums ir jābūvē patstāvīgs un profesionāls uzņēmums, jāizaug pietiekami lieliem un - pats par sevi saprotams - jāsakārto uzņēmuma pārvaldība atbilstoši IPO standartiem.

Uzņēmuma sakārtošana bija sarežģīta?

Nebija, jo uzņēmums uzreiz bija pietiekami caurspīdīgs, tā mēs to būvējām jau no paša sākuma. Protams, atskaišu sistēmas un korporatīvās struktūras izveidošana un sakārtošana prasīja pūles, laiku un arī naudu, bet ilgtermiņā tas atmaksājas un nes vēlamo rezultātu. Trīs gadu laikā ieviesām nepieciešamos standartus un sasniedzām aktīvu apmēru – 150 miljoni eiro. Tas mums deva iespēju startēt biržā.

Kāpēc birža bija tik svarīga?

Pamatā naudas piesaistei un izaugsmei, jo jebkuram ir skaidrs, ka uzņēmums ar pāris desmitus miljonu vērtiem aktīviem nevar būt tik profesionāls kā uzņēmums ar vairāku simtu miljonu lieliem aktīviem. Parādījās iespēja izveidot specializētu komandu un piesaistīt augstas raudzes profesionāļus. Uzņēmums kļuva stabilāks un patstāvīgāks, jo ar jaunpiesaistīto kapitālu atmaksājām dārgākos aizņēmumus. Tas deva iespēju arī pašiem izbrīvēt laiku citiem biznesiem vai nodarbēm, kas interesēja vairāk. Un, protams, pats kotēšanās process biržā. Tas ir īpašs mirklis, kad Frankfurtes biržā iezvana sesiju un tas tiek atspoguļots Frankfurtes biznesa medijos! Bez cilvēciskām emocijām kotēšana biržā mums deva iespēju labāk finansēties bankās un veikt vēl vairākus obligāciju laidienus.

Bankas ir labvēlīgākas pret biržā kotētiem uzņēmumiem?

Tas bija acīmredzami! Līdz kotēšanai mums prasīja garantijas, papildu galvojumus, nācās vest sarunas ar vairākām bankām vienlaikus, jo viena visu risku nevēlējās uzņemties utt. Kad nonācām biržā, secinājām, ka tā ir tāda kā uzņēmuma kvalitātes zīme finanšu pasaulē. Ja uzņēmums kotējas biržā, bankas uzreiz saprot, ka šajā uzņēmumā viss ir kārtībā ar korporatīvo pārvaldību, ar finansēm, jo viss tiek auditēts un pārbaudīts. Tas dod iespēju iet uz banku un droši runāt par ilgtermiņa sadarbību, un nav vairs sevi jāpierāda katra projekta gadījumā. Protams, tāpat vajadzēja bankas informēt par pirkumiem, bet vairs nebija atsevišķas apstiprināšanas vai pirkumu apšaubīšanas.

Personīgi arī bija ieguvumi?

Pēc IPO es pārtraucu aktīvu dalību Noratis vadībā. Mēs pieņēmām darbā nozares ekspertus un savas jomas profesionāļus, kuri pārņēma uzņēmuma vadību. Pēc būtības šajā uzņēmumā varēju pilnībā baudīt akcionāra lomu un saņemt dividendes. Jau drīz mūs uzmeklēja stratēģiskais investors, kurš piedāvāja izpirkt divu lielo akcionāru daļas, un es exitēju jeb izgāju no šī uzņēmuma. Proti, parādījās iespēja baudīt sava darba augļus un īstenot citus projektus.

Ja neizvēlētos biržas ceļu, kāds būtu uzņēmuma attīstības scenārijs?

Statisks. Visticamāk, mēs lēnām izaugtu līdz aktīviem ap 50 miljoniem eiro un salīdzinoši labi pelnītu. Tad būtu pienākusi pašreizējā krīze un mēs vairākus gadus cīnītos ar pamatīgiem zaudējumiem, kas draudētu ar nopietnām grūtībām, jo trūktu likvīdo līdzekļu. No kapitāla piesaistes nav jābaidās! Prasmīgi izmantota, tā dod stabilitāti, iespēju izaugsmei un diversifikācijai.

Nekustamo īpašumu tirgus nereti investoros rada bažas, jo to vērtēšana ir subjektīva. Jūs nebiedēja šis sektors, vai arī kas pasargāja no bažām?

Skaidrs, ka ir jāzina, kas lācītim vēderā. Daudzi lieli spēlētāji Vācijā īpašumus savās bilancēs tur gadu desmitiem, un to reālā vērtība var būt stipri atšķirīga no bilancē norādītās. Mūsu priekšrocība Vācijā bija tā, ka mēs paši konkrēti strādājām ar katru objektu un skaidri zinājām, par ko ir stāsts. Ņemot vērā, ka mums nebija pieejams milzu kapitāls – pēc to uzlabošanas īpašumi bija jāpārdod. Mēs neko neturējām savā portfelī ilgāk, kā nepieciešams. Ja aktīvus pārdod, tad šaubu par to tirgus vērtību vairs nav. Ir saprotamas investoru bažas par fondiem, kas pērk un ilgstoši tur īpašumus. Ja tie netiek tirgoti, nav arī iespējams objektīvi novērtēt to tirgus cenu. Viena lieta ir, kā īpašums izskatās no naudas plūsmas puses, bet pavisam cita, kad tas ir jāpārdod.

Ar ko bizness Vācijā atšķiras no Latvijas?

Kaut kas ir ļoti līdzīgs Latvijai, bet kaut kas atšķiras. Tirgus ir liels un pieprasa daudz lielāku specializāciju. Proti, bieži vien darbinieks prot ļoti labi darīt to, ko viņš dara. Vienu lietu! Bet tas var nest arī trūkumus, ja nespēj būt universāls vai saskatīt kopējo bildi. Tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ bija ļoti svarīgi izaudzēt uzņēmumu Vācijā līdz noteiktam izmēram, lai varētu paņemt darbā visu nepieciešamo profilu speciālistus un izveidot pilnīgu komandu. Darbinieki atšķiras arī ar augstāku pašcieņu un vienlaikus arī cieņu pret kolēģiem. Kopvērtējumā varu droši apgalvot, ka uzņēmēji Latvijā ir līdzvērtīgi Vācijas uzņēmējiem – ir tikpat uzņēmīgi un darbīgi, zinoši un gudri kā Vācijā. Atšķirība ir tāda, ka vācietis, kuram nav grandiozu pasaules plānu, var savā iekšējā tirgū nodzīvot visu savu mūžu, labi nopelnīt, būt veiksmīgs, un viņam nav spiesta lieta izkāpt no savas komforta zonas. Latvijas uzņēmējam, ja viņš vēlas būt veiksmīgs, ir jāiet ārā, jādomā par eksportu vai darbību citos tirgos, jāapgūst dažādas valodas un jāpielāgojas dažādām kultūrām. Papildus Latvija ir sarežģītā ģeopolitiskā vietā, un krīzes nāk pār mums ar lielāku spēku, ietekmi, un dažkārt pat ļoti veiksmīgi uzņēmumi nonāk pamatīgās grūtībās ne gluži savas vainas dēļ. Ja tie būtu starptautiska mēroga un strādātu vairākos tirgos, tad varbūt spētu pat noturēt biznesu arī krīzes laikā. Daudzi arī šobrīd tieši šī iemesla dēļ mēģina diversificēt riskus, meklējot jaunus tirgus, un tas ir pareizi.

Izslavētā birokrātijas joma, par ko nereti var dzirdēt pārmetumus Latvijas ierēdņiem un valdībai, kā ar to?

Ja kāds saka, ka Latvijā kaut kas ir grūti vai lēni, tad varu apliecināt, ka Vācijā birokrātija ir milzīga un daudzas lietas notiek ļoti sarežģīti, pat nevajadzīgi sarežģīti, arī Vācijas VID ir krietni noslēgtāks. To pašu tagad redzu arī Lielbritānijā. Acīmredzot tas ir lielo valstu lāsts, tāpēc droši apgalvoju - nav tā, ka Latvijā viss ir sliktāk, daudz kas vienkārši ir citādi. Man neizprotama ir tikai uzkrītošā valdības un VID neuzticība uzņēmējiem, jo pārliecinoši lielākā daļa no tiem ir godprātīgi un patriotiski. Es vienmēr biju klātesošs Latvijas uzņēmējdarbības vidē un varu droši teikt – pie mums ir iespējas. Kā jau minēju – pēc katras krīzes, ja spēj ieraudzīt, tad iespējas parādās! Līdzko krīzes punkts būs pāri, te domāju ne tikai karu, bet arī citus aspektus, iespējas būs! Tādēļ arī esmu samērā optimistisks par Latvijas iespējām nākotnē.

Vai varat salīdzināt Baltijas valstu tirgus un stāvokli?

Protams! Esmu līdzīpašnieks uzņēmumos, kas strādā visās Baltijas valstīs. Pieredze ir dažāda, un nevar teikt, ka vienā vai otrā valstī viss ir pareizi vai nepareizi. Piemēram, runājot par Igauniju, kuru bieži vien izceļ kā labās prakses piemēru un skatāmies uz viņiem ar skaudību, varu teikt, ka nav gluži tā, ka tur viss ir ideāli. Tur ir bijuši gan banku skandāli, gan krāpniecība ar obligācijām, arī aizdevumu platformas pavada vairāki skandāli. Savukārt, ja salīdzina ar Lietuvu, tad Latvijā, manuprāt, trūkst skaidru prioritāšu un saskaņotas darbības to sasniegšanā. Tā vietā katra ministrija veido savu karaļvalsti un neefektīvi tērē resursus. Bet kopumā mums jābūt pozitīvākiem par sevi, neatkarības gados esam sasnieguši ļoti daudz. Jānotic saviem spēkiem, un viss izdosies!

Atgriežamies Latvijā...

Kā riska jeb iespējkapitāla industrijas pārstāvis es vienmēr esmu norādījis, ka Latvijas pensiju fondu naudai būtu jāpaliek Latvijā. Uz vietas šobrīd tiek investēta ļoti neliela daļa no kopējā valsts pensiju kapitāla. Salīdzinājumā ar kaimiņiem varam redzēt, ka ekonomika ir mazāka, iekasēto nodokļu ir mazāk, atbilstoši valsts funkciju finansēšanai naudas trūkst. Pašsaprotami, ka papildu investīcijas ir nepieciešamas. Pēdējā laikā esam to sapratuši, un daudz kas tiek darīts, bet līdztekus milzīgs apjoms mūsu pašu naudas tiek investēts ārvalstīs, kaut vai, piemēram, Teslas akcijās, bet kas Latvijas ekonomikai no tā? Tas ir rezultāts situācijai, ka pensiju nauda tiek pārvaldīta no Stokholmas. Ārvalstu banku ienākšanai ir virkne pozitīvu efektu. Tie ir profesionāli baņķieri, kas finanšu pakalpojumu nozari sakārtoja tā, kā tam būtu jābūt. Tas ir labi, bet ir arī sava negatīvā puse. Manuprāt, šī lieta būtu jālabo ar steigu. Mēs mokāmies ar finanšu tirgus attīstību, ar investīciju piesaisti, bet paši savu naudu ieguldām kaut kādos ārvalstu finanšu instrumentos, kas ne vienmēr ir labāki par mūsējiem.

Ieguldot pašu mājās, stāsts jau nav tikai par investīciju tiešo atdevi?

Protams, efekts ir pat trīskāršs! Ātrāk augtu pašmāju uzņēmumi, pensiju fondi pelnītu, un nodokļu ieņēmumi arī pieaugtu.

Runājot par finanšu tirgus attīstību, kā vērtējat vidusmēra iedzīvotāju aktivitāti? Nevar taču visu balstīt uz valsti un lieliem investoriem.

Nesen bija publicēti dati par Igauniju, ka vērtspapīru kontu daudzums Covid laikā pārsniedza 100 tūkstošus. Latvija un Lietuva stipri atpaliek. Šī ir viena no problēmām, jo nav investīciju kultūras Latvijā. Šķiet, valda naratīvs – ja esi turīgs, tad kaut kas nav labi ar tevi! Vajadzētu būt otrādi. Ja izglītots cilvēks strādā savā profesijā algotu darbu, tas ir ļoti labi, bet vienlaicīgi var domāt par nākotni, investējot un veidojot papildu ienākumus. Šī kultūra Latvijā nav īsti attīstījusies. Tas, kas priecē, - tā strauji attīstās tieši pēdējos gados. Mazo investoru aktivitāte vairo valsts kopējo pārticību un stabilitāti, stiprina Latvijas vidusslāni.

Kā vērtējat valsts uzņēmumu kotēšanu biržā ar mērķi emitēt obligācijas vai izlaist akcijas?

Raugos ļoti pozitīvi, un te ir vairāki aspekti. Mēs redzam, ka ir valsts uzņēmumos korupcijas gadījumi. Emisijas pašas par sevi nav nekāds brīnumlīdzeklis, tomēr publiska obligāciju emisija ir priekšnoteikums korporatīvās pārvaldības sakārtošanai. Vairs nebūtu iespējams virzīt valdē vai padomē pavisam dīvainus cilvēkus, bez atbilstošas izglītības un profesionālās pieredzes. Izvēles ir jāpaskaidro. Otra lieta ir investīciju vides attīstība kopumā. Valsts uzņēmumi ir pietiekami lieli, lai piesaistītu ārvalstu uzņēmumu interesi. Ārvalstu investoriem ienākot tirgū, viņi arī redz, kas vēl šeit notiek, ierauga arī citas iespējas. Ideja ir, ka mēs nokļūstam uz radara un esam pamanīti. Vēl arī Latvijas iedzīvotājiem parādītos papildu ieguldījumu iespēja, kur var saņemt lielākus procentus nekā bankas depozītā. Es šeit redzu tikai pozitīvās puses. Saprotu, ka daudziem ir bažas par Latvijas stratēģiskajiem uzņēmumiem un to, ka mēs kā valsts zaudētu kaut kādu rīcības brīvību, tomēr domāju, ka tā ir atrisināma lieta. Var jau sākotnēji prospektos pateikt, ka uzņēmumiem ir ne tikai komerciāli uzdevumi. Tādēļ arī šo argumentu nepieņemu. Turklāt ir izvēles iespējas, var emitēt obligācijas, kas ir attīstības instruments. Savukārt akciju gadījumā var izvēlēties kādu daļu no uzņēmuma laist apgrozībā. Pieņemu, ka akciju gadījumā, ja runa ir par līdz 10% no uzņēmuma, negatīva efekta nebūs. Ir skaidrs, ka kapitāla tirgus attīstība ir nozīmīga un mums ir jābūt iespējai pelnīt no savas valsts uzņēmumiem. Ir jābūt iespējai pilsoņiem ieguldīt savā ekonomikā. Arī pensiju fondu naudu tepat var ieguldīt, savas valsts uzņēmumos.

Vēl pāris vārdos par Noratis obligāciju emisijām, kas sākotnēji bija slēgtās, bet pēdējais laidiens bija arī publiskā piedāvājumā. Vai tās varēja nopirkt arī Latvijas iedzīvotāji?

Pēdējais obligāciju laidiens, kas bija publisks, notika Vācijā vēl pirms pandēmijas, bet arī Latvijas investori to varēja iegādāties. Latvijā nekādu reklāmu gan neveicām, jo uzņēmums jau ir labi atpazīstams un nebija grūtību piesaistīt nepieciešamos līdzekļus. Toreiz vēl bija zemās ECB procentu likmes, un mēs piedāvājām 5,5% saviem investoriem, kas visiem likās ļoti pievilcīgi. Latvijas kapitāla tirgū notiek straujas izmaiņas, un tā laika pircēju aktivitāte vairs nav rādītājs, kuru būtu vērts pieminēt. Signet Bank bija nozīmīga loma Noratis sākotnējās izaugsmes nodrošināšanā, un sadarbība bija izdevīga gan bankai, gan tās klientiem. Sadarbība ar bankas profesionāļu komandu mums ļāva koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi un nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, lai tiktu Frankfurtes biržā. Šodien Signet Bank obligāciju jomā ir absolūts līderis Latvijā.

Kā vērtējat kapitāla tirgus stāvokli Latvijā šobrīd?

Jāteic, obligāciju tirgus mums ir labs, pat labāks nekā kaimiņiem. Kopsavilkumā kapitāla tirgus attīstība varētu būt viens no risinājumiem, kas minimizēs to atpalicību, kas mums izveidojusies uzņēmumu pašu kapitāla veidošanā, ja salīdzinām ar Igauniju, kas nulles likmi UIN ieviesa krietni ātrāk. Jāapzinās, ka uz Rietumeiropas fona mēs esam mazi un nabadzīgi. Tas nav kaut kāds – Latvija pēdējā vietā - vērtējums, bet objektīvs fakts. Liela veiksme Latvijā ir tikai neliela vai vidēja veiksme lielajās ekonomikās - Vācijā vai Francijā. Mums nauda ir jāpiesaista, jo nevaram salīdzināt sevi ar uzņēmumiem, kas strādā jau 50 vai 70 gadus. Latvijas uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Vācijas uzņēmējiem, tikai visu laiku ir jādomā, kā tikt pie lielāka tirgus! Es ticu Latvijai un tās uzņēmējiem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas obligāciju tirgus kā starta platforma eiroobligācijām

Jānis Goldbergs, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

APF Holdings iesniedz IPO prospektu izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā

Db.lv, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

GIVEN ekspansijai izvēlas obligāciju emisiju

Jānis Goldbergs, 30.03.2023

Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniece un arī produktu veidotāja Alīna Spriņģe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" Baltijas biržās apbalvoti "Nasdaq Baltic Awards 2023" uzvarētāji, teikts biržas paziņojumā.

Balvas tiek pasniegtas par "Nasdaq Baltic" biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

Lai saņemtu balvas, "Nasdaq Baltic" biržās kotētie uzņēmumi tika vērtēti, pamatojoties uz to sasniegumiem caurskatāmības, investoru attiecību un labas korporatīvās pārvaldības prakses jomā. Papildus tika izvērtēta uzņēmumu tirdzniecības aktivitāte, ņemts vērā tirgus analītiķu un investoru vērtējums.

Nominācijā par labākajām investoru attiecībām pirmo vietu ieguva Igaunijas finanšu grupa "LHV Group", bet otro un trešo vietu dalīja Lietuvas enerģētikas uzņēmuma "Ignitis grupė" un Lietuvas banka "Šiaulių bankas"

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biržā sāk tirgot DelfinGroup obligācijas

Db.lv, 03.07.2023

Nasdaq Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne un DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā "Nasdaq Riga" šodien sākusi nebanku kreditētāja "DelfinGroup" obligāciju 10 miljonu eiro vērtībā tirdzniecību "First North" Obligāciju sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Obligāciju sarakstā iekļautas 10 000 obligācijas ar nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju kupona gada likme ir mainīga - 8,75% plus trīs mēnešu EURIBOR.

Obligāciju dzēšanas datums ir 2024.gada 25.septembris.

"DelfinGroup" finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs norāda, ka kopumā šī ir astotā obligāciju emisija kopš 2013.gada, un šajā periodā ar obligācijām piesaistīti 47 miljoni eiro. Turklāt šī ir jau sestā obligāciju emisija, kas tika iekļauta tirdzniecībai "Nasdaq Riga".

Līdz ar jauno obligāciju kotēšanu šobrīd investoriem būs pieejamas divas "DelfinGroup" obligāciju emisijas "First North" alternatīvajā tirgū.

"Priecājamies par katru Latvijas uzņēmumu, kas spēj un zina, kā izmantot biržas sniegtās priekšrocības. Vēl lielāks prieks ir par tiem uzņēmējiem, kas spēj finansējumu biržā piesaistītu atkārtoti. Sveicam DelfinGroup ar atkārtotu obligāciju iekļaušanu Nasdaq First North tirgū!" pauž Nasdaq Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" jūlija sākumā Latgales pierobežā atklājuši saules elektrostacija "Zilupes SES". Tās jauda ir 2,8 MW, kas turpmāk nodrošinās “zaļu” elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē. Saules elektrostacijas izveidē ieguldīti teju divi miljonu eiro vietējā kapitāla.

Saules elektrostacija “Zilupes SES” izbūvēta Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupes pilsētu.

Līdz ar "Zilupes SES" atklāšanu Ludzas novads ir pirmā no nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper taustāmus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunojamo energoresursu palīdzību. "Ludzas novads ir kļuvis par labās prakses piemēru saules enerģijas izmantošanā Latvijā. Šāda mēroga saules elektrostacija ir ne tikai ekonomiski izdevīga, bet arī videi un sabiedrībai draudzīga, kas ir būtisks solis ilgtspējas virzienā", saka Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs.

“Zilupes SES” ir pirmā no astoņām saules elektrostacijām “Merito” ieguldījumu fonda “Merito Sustainable Energy FUND I” īstenotajā vērienīgajā Latvijas zaļās elektroenerģijas projektā. Ieceres īstenošanai piesaistīti pieredzējuši eksperti no uzņēmuma "Saules Energy". "Zilupes SES" izveidē investēti divi miljoni eiro – tas ir gan vairāk nekā 45 Latvijas investoru ieguldījums, gan AS "Signet Bank" aizdevums viena miljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža "Nasdaq Riga" ir sākusi iekļaušanas procedūru zivju konservu ražotāja SIA "Banga Ltd" obligāciju iekļaušanai biržas alternatīvā tirgus "First North" Obligāciju sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Obligāciju sarakstā plānots iekļaut 1000 obligācijas. Kopējais emisijas apjoms ir 2,5 miljoni eiro. Obligāciju dzēšanas datums ir 2025.gada 9.maijs.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu un tirdzniecības uzsākšanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Jau ziņots, ka "Banga Ltd" 2022.gada maijā emitēja nodrošinātās obligācijas 2,5 miljonu eiro apmērā, kuras 12 mēnešu laikā plānots iekļaut biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Obligācijas piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā.

Kompānijā norāda, ka pēdējos 10 gadus "Banga Ltd" mērķtiecīgi investēja attīstībā, pielāgojot un uzlabojot ražotni atbilstoši Eiropas Padomes direktīvu prasībām, kā arī ražošanas darbību padarot ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku, piemēram, uzstādot Kurzemē lielāko saules paneļu parku pašpatēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alūksnes putnu fermas IPO mērķis ir saražoto olu daudzumu palielināt par 60%

Db.lv, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) mērķis ir piesaistīt investoru līdzekļus, lai līdz 2025. gadam audzētu ražoto olu daudzumu par 60%.

Šāda apjoma izaugsme nozīmēs, ka uzņēmuma ieņēmumi augs no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022. gadā līdz pat 25 miljoniem 2025. gadā.

Papildus jau esošajām trim dējējvistu novietnēm iecerēts uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tas ļaus palielināt ražoto olu daudzumu no 115 miljoniem gadā līdz pat 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaitu audzēt līdz 665 000.

Tāpat plānots sākt olu pārstrādi, ražošanu papildinot ar jaunām ražošanas iekārtām.

Uzņēmumā skaidro, ka, pateicoties gan darbības apmēru, gan rentabilitātes pieaugumam, "APF Holdings" EBITDA kāpums plānots no aptuveni diviem miljoniem eiro pērn līdz 8,5 miljoniem eiro 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amber Beverage Group emitē 30 miljonu eiro obligācijas noliktavas finansēšanai

Db.lv, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija SIA "Amber Beverage Group" emitējusi četru gadu obligācijas 30 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 45 miljonus eiro.

"Amber Beverage Group" izpilddirektore Jekaterina Stuģe informē, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai Rīgas ostas teritorijā uzbūvētu modernu pilnībā automatizētu loģistikas centru 24 000 kvadrātmetru platībā.

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā 

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu...

J.Stuģe prognozē, ka, īstenojot projektu, par 30% tiks palielināta "Amber Beverage Group" noliktavu kapacitāte Latvijā, tai palielinoties no 25 000 līdz 35 000 palešu vietu, kā arī tiks uzlabota kopējā koncerna darbības efektivitāte.

Loģistikas centrā tiks izmantota mūsdienīga un jaudīga noliktavas vadības sistēma. Noliktavas tehnoloģiskos risinājumus piegādās "Jungheinrich".

Kompānijā turpina izskatīt dažādas uzņēmumu iegādes darījumu iespējas.

Obligāciju emisija tika veikta sadarbībā ar "Signet Bank".

Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norāda, ka "Amber Beverage Group" obligāciju emisijā piedalījās vairāk nekā 100 privāto un institucionālo investoru no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: "Tas parāda Baltijas kapitāla tirgus milzīgo potenciālu dažāda lieluma un nozaru uzņēmumiem piesaistīt finansējumu savu attīstības plānu realizācijai".

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Amber Beverage Group" apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 365,8 miljoni eiro, bet EBITDA bija 42,3 miljoni eiro. Uzņēmumu grupa darbojas 16 valstīs.

"Amber Beverage Group" ir izveidota, starptautiskajai alkoholisko dzērienu kompānijai "SPI Group" apvienojot Baltijas uzņēmumus - "Amber Latvijas balzams" (iepriekš "Latvijas balzams"), dzērienu izplatītājus "Amber Distribution Latvia", "Amber Distribution Estonia" un "Bennet Distributors" Lietuvā, specializēto dzērienu veikalu ķēdi "Latvijas balzams veikali" Latvijā un "Darija" Lietuvā.

"Amber Beverage Group" vienīgā īpašniece ir Luksemburgas "Amber Beverage Group Holding", liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt "Amber Beverage Group" patiesais labuma guvējs ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB, 31.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmas pārskatīšana balstīsies uz topošajām nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.- 2026. gadam un notiks vienu reizi šīs valdības laikā, vienlaikus tās vērtējot arī no valsts finansiālajām vajadzībām, kuras būtiski pārsniedz iespējas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.janvāra numurā lasi:

Statistika

Likvidēto svars tautsaimniecībā

Tēma

Vai malkas apkure ietekmē vēlēšanas?

Finansējums

Latvijā var būt labi attīstīts kapitāla tirgus. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons

Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Aktuāli

Rīga – kļūdu indikators

Finanses

Kad 31,4 triljoni dolāru ir par maz

Tūrisms

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group uzsāk apmaiņas piedāvājumu Mogo AS 2021/2024 obligāciju turētājiem

Db.lv, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir izsludinājusi obligāciju apmaiņas piedāvājumu, kā rezultātā obligacionāri, kuru īpašumā ir Mogo AS 2021/2024 obligācijas ar ISIN kodu LV0000802452, tās var apmainīt pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2028. gadā.

Eleving Group obligāciju apmaiņas piedāvājuma periods ilgs no 2023. gada 26. septembra līdz 13. oktobrim. Visiem esošajiem Mogo AS nenodrošināto obligāciju (ISIN LV0000802452) turētājiem tiek piedāvāta iespēja apmainīt esošās obligācijas pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar augstāku kupona likmi.

Katras obligācijas nominālvērtība ir noteikta EUR 100,00 apmērā. Jauno obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gadā, bet to kupona likme būs noteikta 12-13,5% robežās, ar procentu izmaksu reizi ceturksnī. Galējā kupona likme tiks noteikta līdz 2023. gada 2. oktobrim.Tā kā obligāciju nominālvērtības atšķiras, to apmaiņas attiecība ir noteikta 1:10, t. i., viena Mogo AS obligācija (ISIN LV0000802452) dod tiesības tās turētājam to apmainīt pret desmit jaunām Eleving Group eiroobligācijām (ISIN DE000A3LL7M4).

Komentāri

Pievienot komentāru