Quantcast

Jaunākais izdevums

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad aicināju jūs uz interviju, teicāt, ka vēlaties runāt galvenokārt par kultūrpolitiku. Kas jūs tajā šobrīd satrauc visvairāk?

Nav tā, ka mani šobrīd kaut kas īpaši satrauktu, bet piecos gados, kopš vadu Cēsu koncertzāli, piecpadsmit gados, kopš organizēju Cēsu festivālu, un it īpaši pēdējos gados man ir sakrājušies daži secinājumi. Šo tematu piedāvāju, jo kultūrpolitika nevar būt atrauta no ekonomikas, tā ir saistīta ar naudu, un Dienas Bizness ir par naudu. It īpaši laikā, kad notiek aktīvs darbs pie koncepcijas par nacionālās koncertzāles būvniecības finansējumu.

Latvijai ir īpaša situācija. Daudzas lietas vai procesus varam salīdzināt un kopēt no ārzemēm, bet kultūrpolitikā tas nestrādā, jo savā ziņā esam unikāli. Pirmkārt, ar izteikto amatiermākslas spēku (šeit es domāju Dziesmu svētku kustības ietvarā). Otrkārt, ar to, ka Latvijā, piesaistot Eiropas finansējumu, ir uzbūvētas četras reģionālās koncertzāles. Tas ir īstenots nelielā valstī ar salīdzinoši nelielu kultūras patērētāju slāni. Pieļauju, ka kultūru nopietni patērē mazāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju. Taču, ja būtu tāds kritērijs – kultūras un mākslas patēriņš uz vienu iedzīvotāju –, Latvija noteikti būtu starp Eiropas TOP valstīm. Man patīk runāt, vadoties no biznesa pozīcijām. Nauda, ko cilvēks ir gatavs maksāt, jeb ieinteresētība kāda produkta patēriņā, arī kultūrā, ir nopietns kritērijs. To daļēji var piemērot, vērtējot kultūrpolitikas efektivitāti. Pēdējos sešos gados ir atvērtas četras koncertzāles, tirgū ir ieplūdis pietiekami liels daudzums salīdzinoši lēta un pieejama produkta, kas no patērētāja viedokļa ir ļoti labi. Tāpat kultūras tirgū ieplūda valsts simtgades nauda. Šovasar notika pasaules līmeņa simfonisko orķestru festivāls Rīga–Jūrmala, kas savā ziņā arī pakillēja tirgu. Rezultātā tas ir piesātināts līdz pēdējam ar kvalitatīvu un salīdzinoši lētu produktu. Tāpēc ir jādomā, ko darīt, lai tirgus netiktu traumēts, lai šīs reģionālās koncertzāles, kā arī teātri un citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. Tāpēc ir jādomā, kā šo tirgu pieregulēt.

Kā to izdarīt?

Ir jāorientējas nevis uz pasākumu un aktivitāšu masveidību, bet izcilību, unikāliem un varbūt retākiem projektiem. Tādējādi varētu nomierināt situāciju tirgū pēc koncertzāļu un simtgades efektīgās intervences. Latvijā ir interesanti kultūras lietošanas paradumi. Piemēram, es satieku uz ielas vidējo cēsinieku un jautāju, kad viņš atnāks uz koncertzāli. Uz ko saņemu atbildi, ka viņš ir bijis pagājušajā nedēļā, šī viņam ir brīva no mākslas, bet viņš zina, ka jānāk būs, gribi vai negribi, nākamajā nedēļā. Kad jautāju, kādu pasākumu apmeklēs, saņemu atbildi – neatceros, kaut kādu kultūru, jo sieva pērk biļetes un divas reizes mēnesī ģimene iet uz kultūru. Nav tādas īpašās teātra vai akadēmiskās mūzikas publikas – latvietis patērē visu. Un attiecīgi notiek cīņa par katru patērētāju starp visiem kultūras produkta ražotājiem, ja tā var izteikties biznesa valodā. Pasākumus varētu rīkot retāk, tie varētu būt ekskluzīvāki – labāki, dārgāki, bet ar piepildītākām skatītāju zālēm, ar rindām pēc biļetēm.

Kāds ir Vidzemes koncertzāles Cēsis zāles piepildījums?

80%. Tas ir minimums, lai varētu teikt, ka programmas plānošanas darbs ir padarīts.

Vai plānojat pieteikties uz Dailes teātra direktora amatu?

Es nebiju plānojis to darīt, man bija pavisam citi plāni turpmākajiem diviem gadiem. Tā kā direktors atkāpās pirms savu pilnvaru beigām, apsveru iespēju piedalīties konkursā. Vai šī brīža situācijā nepiedalīšanās būtu godīga spēle? Jūtu zināmu atbildību par iesākto, turklāt domāju, ka manas prasmes un zināšanas, iespējams, būtu arī pietiekamas. Visu noteiks Kultūras ministrijas uzstādījums. Ja Daili turpinās attīstīt kā profesionālu dramatisko teātri un ministrijai būs vīzija par jaunas zāles būvniecību vai lielās zāles pārbūvi kādā pārskatāmā periodā, tad es redzu tā nākotni. Teātrim ir ļoti spēcīga aktieru trupa. Varu to salīdzināt ar kuģi, kura tehniskie dienesti ir dzinējs, bet degviela ir mākslinieciskais personāls. Ir uzkrāts pietiekami daudz degvielas, ja tā aizplūdīs, kuģis apstāsies.

Jums šobrīd ir diezgan liela noslodze, kā varēsiet savienot uzņēmējdarbību, Cēsu koncertzāles vadību, aktiera profesiju ar teātra direktora amatu?

To nav iespējams izdarīt, un es to netaisos darīt. Cēsu koncertzāle nākotnē var iztikt bez manis, kādu laiku varu vēl iesaistīties stratēģiskajā plānošanā kā tāds buldozers bīdīt kultūrpolitiku un projektus. Žagarkalns jau tagad iztiek bez manis, es tur varu aizbraukt brīvdienās, uzēst gulašzupu un izteikt savu viedokli par stiprumu, kā arī uzslēpot. (Smejas.) Turklāt dēls Matīss ir gatavs pieslēgties Žagarkalnam vēl vairāk, nekā viņš to dara šobrīd.

Par tikšanās vietu izvēlējāties Cēsis. Ko jums nozīmē šī pilsēta?

Cēsis ir mana dzimtā pilsēta. Šī pilsēta ir ideāla vieta dzīvošanai. Es to apgalvoju kā pragmatisks cilvēks. Nesen dzirdēju terminu, kas mani vienlaicīgi sajūsmināja un šokēja, proti, Cēsu bēgļi. Kultūras ministrijā, kad runājām par kultūras blīvumu galvaspilsētā un reģionos, kāds kultūras jomas eksperts atzina, ka sava loma Rīgas depopulācijai no inteliģences ir Cēsu bēgļiem. Uz jautājumu, kas tie tādi, man paskaidroja, ka tie ir jauni izglītoti cilvēki, kas ir izvēlējušies Cēsis par savu dzīvesvietu. Cēsīs īres tirgus ir pārkarsēts, nav iespējams neko īrēt un neko nopirkt. Skolas un bērnudārzi ir pilni. Arī koncertzāle ir pilna uz ļoti specifiskiem koncertiem, un kafejnīcā pērk labos vīnus. Varam izpārdot biļetes uz tādas kulta grupas kā Penguin Cafe koncertu.

Jūs ļoti daudz strādājat. Kā jūs uzlādējat savas baterijas?

Kaut kā uzlādējas pašas. (Smejas.) Man nav bijusi vajadzība, piemēram, pēc retrīta, nav bijusi pārdegšana, pagaidām.... Esmu kā tāds truls dzīvnieks, man nav tādu failu, es vienkārši aru. Man pietiek aizbraukt uz kalnu, pasportot, patīk kāpt kalnos vai iedzert viskiju un uzsmēķēt cigāru.

Visu interviju lasiet 25. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzreiz pēc stāšanās amatā Žagars Dailes teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas

LETA, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Dailes teātra vadītāja amatam izraudzīts Juris Žagars

LETA/Kristīne Stepiņa, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Dailes teātra valdes locekļa amatu 13 pretendentu konkurencē uzvarējis šī teātra aktieris un uzņēmējs Juris Žagars.

Kā informēja Kultūras ministrija, jaunā Dailes teātra valdes locekļa uzdevums būs "nodrošināt teātra māksliniecisko izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti".

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

J. Žagars par teātra māksliniecisko direktoru ir izvēlējies režisoru Viesturu Kairišu, kurš ir piekritis pildīt šo amatu.

V. Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo V. Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Intervijā "Dienas Biznesam" pagājušā gada oktobrī J. Žagars stāstīja, ka nebija plānojis pieteikties uz Dailes teātra direktora amatu: "Es nebiju plānojis to darīt, man bija pavisam citi plāni turpmākajiem diviem gadiem. Tā kā direktors atkāpās pirms savu pilnvaru beigām, apsveru iespēju piedalīties konkursā. Vai šī brīža situācijā nepiedalīšanās būtu godīga spēle? Jūtu zināmu atbildību par iesākto, turklāt domāju, ka manas prasmes un zināšanas, iespējams, būtu arī pietiekamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagars: Esmu pašizolācijā un domājam par scenārijiem, ja krīze ieilgs

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra vadība ir pieņēmusi lēmumu laikā no 16. līdz 29. martam izsludināt darbinieku dīkstāvi, kas ļauj neierasties darba vietā, saglabājot darbinieku darba algu, informē iestādē.

Pēc atgriešanās no filmēšanas Madridē pašizolācijā atrodas arī teātra direktors Juris Žagars.

"Pats arī atrodos pašizolācijā, jo pagājušajā nedēļā atgriezos no filmēšanas Madridē amerikāņu producētā "Netflix" seriālā, kura ražošana tika aizsākta jau agrāk un ko nevarēja atcelt. Patlaban noturam sapulces ar kolēģiem visos līmeņos "Skype" un "WhatsApp" platformās. Esam pat instalējuši profesionālu konferenču iekārtu, kas, izrādās, nav dārgi un veiksmīgi turpinām administrācijas darbu attālināti. No šīs krīzes noteikti iziesim stiprāki un gudrāki. Cilvēki būs spiesti uzlabot digitālas prasmes un pārliecināsies, ka ne vienmēr kaut kur ir jādodas, lai ar kādu ko sarunātu un procesi neapstātos. Teātrī jau tagad domājam par scenārijiem, ko un kā darīt, ja krīze ieilgs. Esmu pārliecināts, ka risinājumi būs un bez kultūras pakalpojumiem, jo sevišķi bez teātra, Latvijas skatītājs nepaliks. Bet tomēr ceram, ja sabiedrība atbildīgi izturēsies pret ierobežojumiem, jau maijā varēsim atsākt mēģinājumus un jūnijā viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs un varēsim sākt spēlēt izrādes," norāda J.Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

VIDEO: Rīgas džentlmeņa komplekts ir reģionos

Anita Kantāne, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurai galvaspilsētai ir vajadzīga mūsdienīga koncertzāle, tas pieder pie džentlmeņa komplekta, Dienas Biznesam pirms Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanas skaidro Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. Četrās Latvijas pilsētās akustiskās koncertzāles uzceltas, un šodien, 26. jūlijā, turpinās koncertzāles Latvija oficiālā atklāšana

Ar Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanu, visticamāk, noslēgsies reģionālo koncertzāļu būvniecības ēra, piekrīt A. Ābele. Jaunu akustisko koncertzāļu būvniecībai ekonomiska pamata Latvijā nav, jo to būvniecība ir dārga, arī apsaimniekošanas izmaksas ir iespaidīgas, bet demogrāfiskā situācija rāda, ka ar četrām reģionālajām koncertzālēm pieprasījums tiks apmierināts. Taču A. Ābele pieļauj, ka četras esošās reģionu koncertzāles var kalpot par piemēru un iedvesmot citas pašvaldības veidot mazāka izmēra kultūras centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora ēku renovācija: kas uzvar – lētākā cena vai kvalitāte un pieredze?

Zane Kriķe - SIA ARBO Windows direktore, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā līdzfinansējuma termiņi tuvojas beigām. Tomēr tas nenozīmē, ka ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā viss apstāsies.

Mainīsies fokuss – valsts sektora pasūtījumiem mazinoties, intensīvāki kļūs privātā sektora finansētie projekti, kas ierobežotās darbaspēka pieejamības apstākļos šobrīd nereti spiesti gaidīt savu kārtu.

Nenoliedzami, pēdējās piecgades vērienīgākie projekti lielākoties bijuši valsts sektora finansēti – Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, VEF Kultūras pils, tikko Ventspilī atklātā koncertzāle «Latvija» u.c. Tagad to skaits sarucis par vismaz 70%, tomēr kopējais darba apjoms būvniecības sektorā strādājošajiem nesamazinās. Ekonomikai turpinot augt, top jaunas ēkas, cilvēkiem nemainīgi nepieciešamas jaunas mājas un darba vietas. Tāpat privātajā sektorā rodas iespējas un resursi koncentrēties uz eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru