No pārskaitījumiem uz kreditēšanu 

Uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus, vienlaikus to īpatsvars iekšzemes kredītos un banku sektora aktīvos sarūk

Māris Ķirsons, 2019. gada 27. septembris plkst. 6:43

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Tādu ainu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Finanšu kapitāla tirgus komisijas dati.

Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, no kuriem viens ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. Finanšu kapitāla tirgus komisijas pārstāvji atzina, ka pašlaik to banku, kuras maina biznesa modeļus, kreditēšanas apjomi atpaliek no iecerētajiem. Vēl vairāk banku, kuras bija vērstas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, īpatsvars iekšzemes kredītos 2016. gadā bija 11%, bet 2019. gada jūnijā – tikai 7%. Jāņem vērā, ka pēc Finanšu nozares asociācijas datiem Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2,1% jeb 282,1 miljonu eiro un šogad jūnija beigās bija 13,85 miljardi eiro.

Jāņem vērā, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku vietā biznesa modeli mainījušajām bankām ir nākuši citi – kredītrisks, tirgus risks, likviditāte. Minēto iemeslu dēļ arī, iespējams, biznesa modeli mainījušajām bankām kreditēšanas apjomi ir mazāki par sākotnēji plānotajiem apmēriem. Daudzi kredītu pieteikumi ir izskatīšanas procesā, turklāt kreditēšanas problēmas nav saistītas tikai un vienīgi ar banku vēlmi piešķirt līdzekļus, bet gan arī ar potenciālo kredītņēmēju biznesa plāniem, noieta tirgiem un konkurētspēju. Jāsaprot, ka kredītu izsniegšanā daudz kas atkarīgs no bankas kapitāla apmēriem, tās īpašnieku vēlmes atbalstīt banku, vienlaikus izslēgt kādas neveiksmes šajā jomā nav iespējams. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis taujāja par to, vai, mazinot kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības, varētu stimulēt biznesa modeli mainījušo banku kreditēšanu. «Palaižot uz leju kaut vai vienu vai divus procentpunktus no kapitāla pietiekamības prasības, jau bankām atbrīvotos ievērojami līdzekļi, kurus varētu novirzīt kreditēšanai,» skaidroja G. Eglītis. Viņš atgādina, ka lielās bankas daļu klientu vairs nevēlas apkalpot un tie migrē uz citām bankām.

Visu rakstu lasiet 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 20. septembris plkst. 9:20

Konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietu uzvarējusī Santa Purgaile...

2019. gada 19. septembris plkst. 13:02

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatam izraudzītā Santa Purgaile atturēsies...

2019. gada 19. septembris plkst. 6:24

AS PrivatBank vadība respektē un ņem vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas...

2019. gada 18. septembris plkst. 17:51

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu...

2019. gada 18. septembris plkst. 16:49

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ieguldījumu pārvaldes sabiedrība AS «Aquarium...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2019. gada 26. septembris plkst. 15:00

Administratīvā apgabaltiesa ceturtdien noraidīja maksātnespējīgās «PNB bankas» lūgumu apturēt...

2019. gada 26. septembris plkst. 14:46

Francijas apelācijas tiesa lietu par «Rietumu bankas» iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt...

2019. gada 26. septembris plkst. 9:12

Bigbank Latvijas filiāles neto peļņa 2019.gada otrajā ceturksnī sasniedza 3,9 miljonus eiro,...

2019. gada 26. septembris plkst. 9:03

«ABLV Bank» likvidācijas procesa ietvaros turpinās kreditoru pārbaudes un aktīva sadarbība ar...

2019. gada 25. septembris plkst. 16:38

Vairāk nekā 70% «PNB Bankas» klientu valsts garantētajās atlīdzībās izmaksāts 191 miljons...

2019. gada 25. septembris plkst. 15:41

Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veic 44% maksājumu, liecina Latvijas Bankas publiskotā «Maksājumu...

2019. gada 25. septembris plkst. 15:01

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas...

2019. gada 25. septembris plkst. 12:00

Bijušais Danske Bank vadītājs Igaunijā Aivars Rehe atrasts miris, atsaucoties uz Igaunijas...

2019. gada 24. septembris plkst. 16:34

Šajā gadā banku atlaisto darbinieku skaits sasniedzis 60 tūkstošus, turklāt vairums no...

2019. gada 24. septembris plkst. 6:55

Igaunijas policija lūgusi sabiedrības palīdzību pirmdienas rītā pazudušā bijušā «Danske Bank»...