Andrim Šķēlem tuvu stāvošo Aivaru Lisenko uz Bērnu slimnīcu pie vienas rokas atveda Tautas partijas padomnieks Normunds Beļskis, bet pie otras – Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš.

Par to šodien vēsta Latvijas Avīze. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau izdevis rezolūciju veselības ministrei Baibai Rozentālei, kurā lūdz nekavējoties sasaukt dalībnieku sapulci un izskatīt jautājumu par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes atsaukšanu, jo tā zaudējusi uzticību. Bet Veselības ministrijas valsts sekretārs un valsts kapitāldaļu turētājs slimnīcā Armands Ploriņš vērsa uzmanību, ka valdības vadītājs esot slikti informēts, jo piektdien jau esot notikusi slimnīcas pilnsapulce, kurā apspriests arī jautājums par slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintara Mozga palikšanu amatā.

«Tika nolemts, ka slimnīcas vadītājam ir jāturpina strādāt, ka nebūtu prātīgi mainīt vadību laikā, kad tuvojas gripas uzliesmojums. Esmu ierosinājis dienesta pārbaudi, lai izvērtētu šajā ārstniecības iestādē rīkoto iepirkumu pamatotību, un tikai pēc tam, kad ministrija iegūs pilnu informāciju, varēsim pieņemt lēmumu,» sacījis A. Ploriņš un piebilda, ka pagaidām trūkst informācijas, lai uz karstām pēdām varētu atstādināt valdes priekšsēdētāju. Nevarot taču vadīties tikai no masu medijos atspoguļotā. Neesot pat zināms, vai slimnīcas saimniecības daļas direktoram Aivaram Lisenko Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atsavinātie 500 000 latu nav viņa paša personīgie līdzekļi.

Septiņām slimnīcām iepriekšējos gados izsniegtie daudzmiljonu kredīti, kuriem sniegts valsts galvojums, patlaban tiek vērtēti kā «relatīvi riskanti», turklāt Ludzas un Kuldīgas slimnīcām jau radušies sarežģījumi ar kredītu atmaksu, informē laikraksts Diena.

Atbilstoši premjera Valda Dombrovska (JL) rīkojumam visi slimnīcu iepirkumi no valsts galvotā kredīta, kuri pārsniedz 100 000 latu, jāsaskaņo ar FM, un jau kopš rudens sākuma tie ir iesaldēti, jo Finanšu ministrija (FM) bažījas, vai slimnīcas spēs kredītus atmaksāt. Kad iepirkumus «atsaldēs», nav zināms. Pirmdien jautājumu par slimnīcu investīciju projektu turpināšanas lietderīgumu skatīs valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē.

FM secinājumus par valsts galvoto kredītu riskantumu izdara, pamatojoties uz informāciju par aizņēmēju finansiālo stāvokli un līdzšinējo kredītvēsturi. FM arī ir radušies jautājumi, vai iepriekšējos gados slēgtie līgumi atbilst pašreizējai tirgus situācijai, jo būvniecības cenas ir ievērojami kritušās.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) nav mainījis domas, ka jāskata jautājums par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes atstādināšanu, jo tā zaudējusi uzticību, un vēl gaida veselības ministres Baibas Rozentāles oficiālu skaidrojumu, 13.novembrī vēsta Diena.

Slimnīcas korupcijas skandālam oranžu nokrāsu dod tas, ka Veselības ministrijas (VM) vadošās amatpersonas neskaidri izsakās par to, kā viens no kriminālprocesā aizturētajiem BKUS saimniecības direktors Tautas partijas (TP) biedrs un ziedotājs Aivars Lisenko nonācis līdz vakancei BKUS valdē.

Izrādās A.Lisenko iepriekš nekad nebija strādājis veselības aprūpes sistēmā, taču 2008.gada aprīlī viņu izvēlējās par BKUS valdes locekli. Zināms vien, ka viņu izraudzījās VM valsts sekretārs Armands Ploriņš, kurš BKUS pārstāv valsts kapitāldaļu turētāju un agrāk strādājis Pārtikas un veterinārajā dienestā, ko vadīja kādreizējais veselības ministrs Vinets Veldre (TP).

Rīgas dome sākusi sarunas ar Krievijas vēstniecību par Latvijā mītošo Krievijas militāro pensionāru ārstēšanu Rīgas 1. slimnīcā, šodien vēsta Latvijas Avīze.

Rīgas pašvaldības sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs informējuši Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu par iespēju novirzīt Rīgas 1. slimnīcai lielāko daļu Krievijas atvaļināto militārpersonu veselības aprūpei paredzēto naudu, ko Latvijai līguma ietvaros maksā Krievija (šogad 3.1 miljonu latu).

«Esmu šīs slimnīcas pacients un patriots un ar abām rokām lobēšu šo projektu,» sacīja S. Dolgopolovs. Bet L. Kurdjumovs uzsvēra, ka tā patlaban esot vienīgā iespēja, lai slimnīca nebūtu jāslēdz.

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Ministru kabineta komiteja šodien nolēma tālākai apstiprināšanai valdībā virzīt koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu, kas paredz sasaistīt veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu.

Veselības ministrija (VM) piedāvā divus jaunus veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Viens no tiem paredz saglabāt pašlaik spēkā esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Šajā gadījumā plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAI). Kā norāda VM, vēl jāvienojas, kurš aprēķināšanas fakts - IIN vai VSAI - tiktu ņemts vērā.

Otrs piedāvājums ir obligātā veselības apdrošināšana, ieviešot veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā esošās IIN likmes. Tādējādi tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tiktu sasaistītas ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu vai paziņošanu par aprēķināšanu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Veselības ministrija prasa paskaidrojumus Bērnu slimnīcas vadībai par situāciju slimnīcā.

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsākto izmeklēšanu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kas saistīta ar viena valdes locekļa apcietināšanu, Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš kā slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvis pieprasījis slimnīcas valdes priekšsēdētājam Dzintaram Mozgim sniegt papildus paskaidrojumus par situāciju slimnīcā.

Paredzēts, ka tuvāko divu dienu laikā Veselības ministrijā tiek sasaukta ārkārtas valdes sēde, kurā jāpieņem lēmums par slimnīcas valdes sastāva izmaiņām, lai slimnīcas valde būtu lemtspējīga un varētu nodrošināt slimnīcas darbu.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja līdz šim Veselības ministrijā nav saņemta nekāda oficiāla informācija par slimnīcā notikušo, informē Veselības Ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole.

Šodien, 16.augustā, veselības ministre Anda Čakša tikās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu, lai iepazīstinātu viņus ar izstrādātajiem iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, informē Veselības ministrija.

Veselības ministre uzsvēra, ka veselības nozares finansēšans modeļa izvēle ir tikai viens no veicamajiem uzdevumiem, jo atbilstoši valdības izvēlei par labu kādam no piedāvātajiem modeļiem jāveic nozares reformu plāns, kas paredz pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju reģionālās pieejamības izkārtojumu, ārstniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sistēmas efektīvu pārraudzību, kur būtisks elements ir e-veselības darbība.

«Runājot par veselības aprūpes finansējumu mēs nevaram turpināt izlikties, ka kaut kur ir apslēpts liels daudzums neefektīvi pārvaldītu līdzekļu un veselība ir pietiekami finansēta. Analizējot sistēmu un meklējot iespējas ietaupīt, mēs jau esam atraduši vairākus miljonus eiro, bet nepieciešami mums ir vairāki simti. Veselības aprūpe iepriekšējos gados nav bijusi valdības prioritāte, ko skaidri apliecina veselības nozarei piešķirtais finansējums. Rezultātā Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm cilvēki vairāk mirst no slimībām, kuras 21.gadsimtā ir ārstējamas vai būtiski attālināmas» norāda veselības ministre.

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.

Veselības ministrija pašlaik izstrādā jaunu sistēmu, kura noteiks, ka valsts garantēto veselības aprūpi varēs saņemt tikai tie, kuri maksās veselības nodokli, savukārt pārējie to saņems «par pilnu cenu», protams, ja vien tā nav ārkārtas situācija un nav nepieciešama neatliekama palīdzība.

Veselības nodokļa ieviešana nepalielinās kopējo nodokļu slogu. Veselības nodokļa daļa tiks iezīmēta no citiem nodokļiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vienlaikus nepalielinot kopējo nodokļa apmēru. Savukārt pensionāri, bērni un bezdarbnieki tiks pieskaitīti pie tā saucamās «atbrīvotās» kategorijas. Daudzās pasaules valstīs šāda prakse jau sen ir ieviesta, tai skaitā kaimiņzemē Lietuvā, un kā saka mūsu kaimiņi lietuvieši - jautājums par to, vai tiek maksāti nodokļi, lietuviešos neizsauc sašutumu, bet gan citu atbildības pakāpi, liekot izsvērt vai tiešām ir vērts strādāt par aplokšņu algu.

Ministru kabineta komiteja pirmdien bez būtiskiem iebildumiem izskatīšanai valdībā nolēma virzīt noteikumu projektu «Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība», kas paredz veikt virkni būtisku izmaiņu.

Veselības ministrija (VM) skaidro, ka noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas noteiktas esošajā kārtībā. Vienlaikus ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.

Piemēram, ir paredzēts plašākam mediķu lokam piešķirt tiesības izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, proti, turpmāk šādas tiesības paredzētas ne tikai ārstiem, bet arī ģimenes ārsta praksē nodarbinātiem ārsta palīgiem un māsām, ja šādas tiesības noteiktas starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā.

Noteikumi arī paredz ļaut internistu aizvietot ģimenes ārstam, neatliekamās medicīnas ārstam vai anesteziologam reanimatologam.

Rūgti maldījušies ir tie, kas līdz ar Alekseja Loskutova atstādināšanu no amata pirms diviem gadiem piesauca Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības galu, vaimanādami par to, ka nu šī iestāde kļūšot «bezzobaina». Realitāte ir izrādījusies gluži pretēja — par KNAB enerģiskajām aktivitātēm dzirdam teju ik dienas: te noķerts kāds naudas atmazgātājs vai kukuļotājs, te konstatēti pārkāpumi kādas iestādes darbībā.

Pagājušajā nedēļā biroja pārstāvji paviesojās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) «saimniecībā» un, kā izrādās, ne bez rezultātiem — saistībā ar publiskajiem iepirkumiem BKUS vajadzībām aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, komerciālo uzpirkšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu aizturētas divas BKUS amatpersonas un trīs fiziskās personas.

Kā jau ierasts šādos gadījumos, pēc fakta konstatēšanas seko plašas diskusijas par to, kāpēc gan šādi pārkāpumi tikuši pieļauti un kurš būtu saucams pie atbildības. Tādējādi nav nekāds pārsteigums, ka BKUS valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis jau laikus ierunājās par «dunci mugurā», savukārt Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) šobrīd piekopj tādu kā strausa politiku un sakās ne savu, ne arī savas partijas vainu notikušajā neredzam, tā teikt — ko nu es, es jau tikai tā, četrus mēnešus vien te sēžu. Taču nedrīkst aizmirst, ka veselības nozare Tautas partijas aizgādnībā ir atradusies vismaz kopš 2004. gada, savukārt Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Armands Ploriņš kā Bērnu slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvis savā krēslā sēž jau vismaz divus gadus.

Saistībā ar medicīniskās palīdzības atteikumu uzdots veikt pārbaudi Rīgas 1. slimnīcā, informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļā.

Saistībā ar pirmstermiņa līguma laušanu par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju par gadījumiem, kad pacientiem atteikta medicīniskā palīdzība Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš uzdevis Veselības inspekcijai veikt pārbaudi Rīgas 1.slimnīcā.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle norādījusi, ka viņu pārsteidz Rīgas 1.slimnīcas vadības rīcība, cenšoties sacelt nepamatotu ažiotāžu ap it kā nelietderīgi izlietotiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

«Tai pat laikā slimnīcā tiek atteikta palīdzība pacientiem, un, iepriekš nebrīdinot, slimnīcā tiek pārtraukts darbs. Tas neliecina ne par pacientu interešu ievērošanu, ne arī godprātīgu rīcību kaut arī slimnīca pilnā apmērā ir saņēmusi papildus lūgto finansējumu neatliekamās palīdzības nodrošināšanai,» uzsver ministre.

Par daudzām valsts augstākajām amatpersonām rodas jautājums, kā tās patlaban spēj atmaksāt savus kredītus, ceturtdien vēsta laikraksts Diena, kura redzeslokā nonākušas 14 šādas amatpersonas.

Uzmanība pievērsta tādām amatpersonām kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Bergholcs, Ekonomikas ministrs Artis Kampars, Saeimas deputāts Oskars Kastēns, Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis, Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja Irēna Krūmane, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Baiba Paševica, Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, kā arī Saeimas deputāts Juris Sokolovskis un Iepirkumu uzraudzības komisijas vadītājs Andrejs Tiknuss.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Veselības ministrija (VM) iecerējusi izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi, kurā tiks apkopotas valsts apdrošinātās personas, liecina šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts.

Datubāzes izstrāde saistīta ar to, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Šajā datubāzē tiks nodrošināta informācija par personām, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Lai noteiktu, vai persona ir tiesīga saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nepieciešama datubāzes izveide, kurā pieejama atbilstoša informācija par personām, līdz ar to plānots, ka Nacionālais veselības dienests veidos datubāzi. Tajā tiks norādīti apdrošinātās personas dati un informācija, kas apliecina personas atbilstību apdrošinātās personas statusam.

Saskaņā ar šo Veselības aprūpes finansēšanas likumu apdrošinātās personas statusam atbilst sociāli apdrošinātās personas, tostarp darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kā arī personas, kuras brīvprātīgi veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas, un noteiktas iedzīvotāju grupas, piemēram, pensionāri, bērni līdz 18 gadiem, pirmās un otrās grupas invalīdi, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieki. Šīm personām tiks nodrošināts pilnais valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozs.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas sasaiste ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu nebūs zāles pret ēnu ekonomiku, Nozare.lv rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības un veselības eksperts Pēteris Leiškalns.

«Nemitīgi runājam par ēnu ekonomikas apkarošanu. Latvijā vislielākā ēnu ekonomikas daļa sastāv no minimālās algas vai tai pietuvinātas alga plus vēl kaut kas. Pret to šī koncepcija nav zāļu,» situāciju raksturoja LDDK pārstāvis.

Leiškalns skaidroja, ka, piemēram, par mikrouzņēmuma darbinieku tiek samaksāts IIN «pildspalvas gala lielumā» un šādā gadījumā veselības budžetam tiek maza summa. Taču gan tie, kas iemaksājuši ļoti mazu nodokli, gan arī tie, kas maksājuši no lielas algas, saņems vienādu pakalpojumu.

«Ja cilvēks apzinās, ka no viņa gadā tiek paņemti 1000 lati, bet no otra tiek paņemti, labākajā gadījumā, pieci vai desmit lati, bet pakalpojumu viņi saņem vienādu, tad ir lielas problēmas tiem, kas maksājuši lielo algu, jo viņi tiek nolikti vienotā rindā, vienā sistēmā,» sacīja Leiškalns.

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

E-veselības projekts apturēts – tieši šāds bija Nacionālā veselības centra un Veselības ministrijas vēstījums Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem par e-veselības projekta tuvāko nākotni.

Prezentējot apkopoto informāciju par e-veselības projektu, Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas vadītājs Maksims Burčenko komisijas deputātiem pavēstīja, ka e-veselības projekts darbojas, bet tajā konstatētas vairāk nekā 50 nepilnības, no kurām dažas, iespējams, ir kritiskas. M.Burčenko uzsvēra, ka esošo problēmu pamatā ir augošais datu apjoms, infrastruktūras problēmas un kapacitātes problēmas, tomēr izvērtēšanai ir nepieciešams laiks.

«Izvērtējumu par sistēmas nepilnībām un vajadzībām veic vairākas IT kompānijas. Mēs paši neesam IT speciālisti un iepērkam ārpakalpojumu,» deputātiem sacīja M. Burčenko.

Valdības koalīcija šodien tomēr vienojās par valsts kontrolētu veselības apdrošināšanas modeli, bet vēl līdz 1.aprīlim paredzēts spriest par konkrētiem papildu finansējuma avotiem.

To šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vienošanās nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem. Kučinskis skaidroja, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis paredzēs papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā.

Šodien pieņemtais lēmums paredz atbalstīt valsts finansētu veselības apdrošināšanas modeli attiecībā uz pašreizējo pakalpojumu grozu un iedzīvotājiem neuzlikt papildu maksājumu, aģentūrai LETA skaidroja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Koalīcijas partneri šodien vienojās par redakcionālām izmaiņām veselības ministres Andas Čakšas piedāvātajā pirmajā veselības finansēšanas modelī, bet tajā netikšot veiktas izmaiņas pēc būtības. Īstenojamā modeļa juridisko formulējumu paredzēts precizēt līdz rītdienas valdības sēdei.

Veselības obligātā apdrošināšana var panākt vairāku iedzīvotāju iznākšanu no «pelēkās zonas», radot tiem motivāciju maksāt nodokļus, aģentūrai LETA apgalvo AS Veselības centru apvienība valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis.

Proti, veselības obligātā apdrošināšana būs veids, kā dot iespēju pašreizējiem nodokļu nemaksātājiem sākt to darīt motivēti, uzskata Lasovskis. Tāpēc veselības obligātās apdrošināšanas ieviešana ir vērtējami pozitīvi, jo tā ieviesīs lielāku kārtību veselības aprūpes finansēšanā un pakalpojumu saņemšanā. Tas nozīmēs, ka būs skaidri noteikts, ka veselības aprūpe būs pieejama tiem, kas maksā nodokļus.

Viņš atzīmē, ka obligātās apdrošināšanas ieviešana varētu paredzēt arī nodokļu palielināšanu, lai samazināt pacienta līdzmaksājumu. Tāpat būtu jānodala sociālais budžets un budžets veselības aprūpei. «Administratīvi būs jāsakārto tas segments, kam veselības aprūpe pienākas bez maksas. Finansējumam veselības aprūpes budžetā vajadzētu veidoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa personificētas sadaļas, un solidāri vajadzētu to maksāt gan darba devējam, gan ņēmējam.»