Tirdzniecība un pakalpojumi

No zemnieku saimniecībām un privātpersonām izkrāptas 211 tonnas graudu

Zane Atlāce - Bistere, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvalde aizturējusi četru personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par vairāku zemnieku saimniecību un privātpersonu apkrāpšanu šī gada pavasarī. Visi aizturētie ir jau iepriekš tiesāti. Pašlaik pret viņiem uzsākts kriminālprocess par krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, informē VP.

Šī gada pavasarī VP saņēma informāciju no vairākām zemnieku saimniecībām, kuras, iespējams, cietušas no krāpšanas. Tika noskaidrots, ka vairākas personas, uzdodoties par kāda uzņēmuma pārstāvjiem, piedāvājušas no zemniekiem iepirkt graudus vai pašas izvietojušas sludinājumus laikrakstos par graudu iepirkšanu.

Minētās personas par graudiem piedāvājušas salīdzinoši augstāku cenu nekā tā ir vidēji tirgū, tādējādi radot iespaidu, ka darījums pārdevējam būs ļoti izdevīgs. Pēc tam, kad pircēji saņēmuši graudus, par ko parakstījuši attiecīgu pavadzīmi, solot apmaksāt pirkumu, piemēram, piecu dienu laikā, pārdevējam ar šīm personām sakontaktēties vairs nav izdevies un naudu viņš tā arī nav saņēmis.

Veicot izmeklēšanu, KIP darbinieki noskaidroja, ka četri vīrieši, kuri uzdevās par pārdevējiem, savas darbības aizsegam izmantojuši šim nolūkam speciāli iegādātu «pastkastītes» firmu un nomātu auto, iegūtos graudus tajā pašā vai nākamajā dienā jau pārdodot citām personām un tādā veidā gūstot peļņu. Ar personām, no kurām šie vīrieši graudus ieguvuši, viņi norēķināties nav plānojuši. No šādas krāpniecības kopumā cietušas sešas juridiskās personas, galvenokārt zemnieku saimniecības, kā arī trīs fiziskās personas.

Policija noskaidrojusi, ka minētās darbības veiktas laika posmā no šī gada februāra līdz maijam. Izkrāptas tikušas 211,7 tonnas graudu, nodarot cietušajiem zaudējumus kopumā vairāk nekā 32 tūkstošu eiro apmērā.

Kriminālprocesā par aizdomās turētajiem atzīti 1973.,1976.,1985. un 1990. gadā dzimuši vīrieši. Visi iepriekš jau tiesāti – daļa par laupīšanām, daļa par citiem mantiska rakstura noziegumiem. Ja vīriešu vaina krāpšanā tiks pierādīta, par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Firma, kuru vīrieši speciāli izveidojuši un kuras vārdā darbojušies, šobrīd ir likvidēta. Valsts policija atgādina, ka, veicot darījumus ar lielām naudas summām, vienmēr ļoti rūpīgi jāizvērtē darījumu partneris un jāpārbauda publiskos reģistros pieejamā informācija par viņa pārstāvēto uzņēmumu. Paļaušanās uz neparasti izdevīgiem, tirgus cenai neatbilstošiem pirkšanas vai pārdošanas piedāvājumiem nereti nozīmē risku kļūt par krāpšanas upuri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzsāk sociālu iniciatīvu ar mērķi veicināt graudu palikšanu Latvijā

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Kreisā pusē ZS «Lauciņi» zemnieks Ainārs Siliņš. Pa vidu AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore Anita Skudra. Labajā pusē AS «Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Hanzas Maiznīcas» sadarbībā ar AS «Rīgas Dzirnavnieks» un vietējiem zemniekiem īsteno sociālu iniciatīvu, kuras ietvaros uz Latvijas labības laukiem uzstādītas speciālas zīmes. Tās apliecinās, ka konkrētajā laukā izaudzētie graudi tiks izmantoti maiznīcā rudzu maizes cepšanā.

Katru gadu liela daļa Latvijā izaudzētu graudu tiek eksportēti uz ārvalstīm. Šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā uzsvērt, cik nozīmīgu lomu Latvijas pārtikas ražošanā ieņem tepat uz vietas izaudzētie graudi, vēsta uzņēmumi. Iespējams, tas arī motivētu lauksaimniekus daudz vairāk dot priekšroku audzēt graudus pārtikai un nodot tos vietējiem ražotājiem.

«Šī iniciatīva ir simboliska un ļauj apzināties izaudzēto graudu vērtību - ikviens garāmbraucējs vai garāmgājējs var sekot līdzi, kā laukā izaug rudzi, un apzināties, ka reiz no šī labības lauka graudiem tiks izcepta rudzu maize. Vienlaikus prognozējam, ka šāda iniciatīva sekmēs zemnieku ieinteresētību nodot savu produkciju pārstrādei vietējās dzirnavās, nevis eksportēt uz ārvalstīm, precīzi zinot, kā tālāk tiks izmantots viņu veikums,» stāsta Uģis Mihņevičs, AS«Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ostu infrastruktūras attīstība apdraud graudu tranzītu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas enerģētisko kravu straujā zaudēšana nav vienīgais Latvijas termināļu un dzelzceļa pārvadātāju biznesa drauds. Kaimiņvalsts graudu tranzītu Latvijas ostas varēs izbaudīt vairs tikai 3‒5 gadus. Tas izriet gan no Latvijas tranzītbiznesā iesaistīto teiktā Dienas Biznesam, gan Krievijas mediju publikācijām. Runa gan nav par pārdesmit milj. t, kā vēl pirms dažiem gadiem bija mērāmi ogļu un naftas produktu apjomi, taču arī pāris milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas zaudēšana ostu termināļiem nav nekas patīkams. Pērn Latvijas ostās kopumā tika pārkrauts 4,23 milj. t labības un tās produktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No tā kaimiņvalsts graudu tranzīts veido teju vienu milj. t, jo Latvijas dzelzceļš pērn no/uz Krieviju pārvadājis 0,91 milj. t. graudu. Skatoties piecu gadu griezumā, Rīgas ostā labības un tās produktu apjomi pirmajos trīs mēnešos pieauguši no 264,2 tūkst. t 2014. gadā līdz 360,2 tūkst. t 2018. gadā, Ventspilī – no nulles līdz 34,1 tūkst. t, bet Liepājā – no 807,2 tūkst. t līdz 1,01 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas dati. Liepaja Bulk Terminal Ltd valdes loceklis Juris Matvejevs gan aicina nedramatizēt situāciju, kas nebūt neesot vienkārša, norādot, ka mūsu vienīgā garantija graudu tranzīta segmentā ir augstas ražas attiecīgajās valstīs. Viņa vadītais terminālis pērn apkalpojis 1,7 milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Investējot 80 tūkstošus eiro, Food Union paplašina Lakto klāstu

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Lakto» klāstu ar jaunu produkta veidu – «Lakto Graudi», informē uzņēmumā.

Jaunās kategorijas izstrādē, kurā pieejami četru dažādu garšu un divu tilpumu produkti, un ražošanas tehnoloģijas modernizēšanā uzņēmums ir investējis 80 tūkstošus eiro.

Patērētājiem, kuri iecienījuši biezākas konsistences «Lakto», radīti trīs veidu «Lakto Graudi». Savukārt dzeramās kategorijas piekritējiem radīti «Lakto Graudi» ar auzām, kviešiem un rudzu graudiem, ar žāvēto plūmi, 5 graudiem un linsēklām, un ar dzelteno plūmi, cidoniju un čia seklām.

«Lakto» ir Latvijas zinātnieku radīts produkts, kas ražots no Latvijas piena, pievienojot imunitātei un gremošanas sistēmai noderīgās acidofilās un bifidobaktērijas.

Kopumā raudzētā piena produktu zīmola «Lakto» klāstā ir 22 produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs vasaras sausuma dēļ gaidāma sliktāka graudu raža un līdz ar to tiek prognozēts cenu pieaugums tiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus, tostarp arī vistas gaļai un olām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa norādīja, ka satraukumam par iespējamo graudu trūkumu nav iemesla, jo atklātā tirgū, ja pie mums graudi neizaug pietiekamā daudzumā, tos ieved no citurienes. Taču, ņemot vērā, ka sausums skāris visu Eiropu, graudi, visticamāk, kļūs dārgāki un jau kopš jūnija to cenas pasaules biržās kāpj.

Līdz ar to var prognozēt, ka cenas kāps visiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus. Tajā skaitā varētu būt arī vistas gaļa, jo šo putnu audzēšanā barībā izmanto graudus. Līdz ar to arī olu cenām gaidāms kāpums.

Pieaugt varētu arī maizes cenas, taču ne tik daudz graudu cenu pieauguma dēļ. Kā skaidroja Gulbe, maizes ražošanā milti ir 10-15% no cenas. Lielāka ietekme uz maizes cenām būšot darbaspēka izmaksu un energoresursu cenu pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksperti: Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādātaja AS Rīgas Dzirnavnieks sākusi piedāvāt Hercogs miltu maisījumus no retajiem speltas graudiem. Speltas jeb plēkšņu graudi esot vieni no senākajiem graudaugiem pasaulē.

Tirgū tiek laisti trīs jauni produkti - Hercogs speltas rauga pankūkas ar dīgļiem, speltas maisījums picai un speltas plānās pankūkas.

Speltas graudus audzē tikai pāris saimniecības Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, jo tie ir grūtāk audzējami un tiem ir nepieciešama atšķirīga pēcapstrāde. Rīgas Dzirnavnieks speltas produkti tiek izgatavoti tikai no Baltijas reģionā izaudzētiem graudiem.

Anita Berķe, AS Rīgas Dzirnavnieks pārstāve, komentē: «Latvijā un Baltijā kopumā tikai atsevišķas saimniecības pēdējos gados ir izmēģinājušas spēkus šīs prasīgās šķirnes audzēšanā, līdz ar to arī izpratne sabiedrībā par šo produktu tikai pakāpeniski veidojas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VAKS sasniedz rekordapgrozījumu

Sandra Dieziņa, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) VAKS pērn sasniedza rekordapgrozījumu, iepērkot lielāko graudu daudzumu kooperatīva vēsturē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no lielākajiem graudkopības kooperatīviem VAKS apgrozījums 2017. gadā bija 62,1 miljons eiro, kas ir par 31% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā raža bijusi ļoti laba, bet to visu gan nav izdevies novākt slikto laikapstākļu dēļ. Kopumā pērn izdevās iepirkt 240 tūkstošus tonnu graudu, kas ir lielākais daudzums kooperatīva vēsturē.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons stāsta, ka kooperatīva īpašnieki ir klienti un piegādātāji vienlaicīgi: «Kā iet viņiem, tā iet mums – ja viņiem nav ražas, līdz ar to nav preces, un, ja nav cenas, tad nav nekā. Savukārt, ja ir, tad ir. Strādājam tikai ar kooperatīva biedriem, no malas tikai dažkārt ko minimāli iepērkam.» Pašlaik kooperatīvā darbojas 550 biedri, kas ir vairāk nekā pirms gada. Saimniecības galvenokārt atrodas Vidzemē un Latgalē, to lielums ir dažāds – sākot no dažiem hektāriem līdz diviem tūkstošiem hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbiznesā aizvien perspektīvas nišas; risku Latvijas ostu termināļiem gan netrūkst

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Extron Baltic valdes priekšsēdētājs un Rīgas ostā Daugavas kreisajā krastā strādājošā termināļa direktors Jevgeņijs Šafarevičs.

Runājot par uzņēmuma vēsturi, viņš atzīmē, ka savulaik termināļa teritorijā bijusi betona konstrukciju rūpnīca. Līdz ar to terminālim ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem – 32 tūkst. m2 segtas platības ražošanas un pārkraušanas operāciju veikšanai ar vairāk nekā 30 telfera celtņiem. Tas nodrošina efektīvu kravu izvietošanu jebkurā noliktavas punktā, jo nav nepieciešamības atstāt tehnoloģiskās ejas. Jau vairāk nekā piecus gadus viens no termināļa klientiem ir kāds metāla produkcijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, un tas liecina, ka abas puses ir apmierinātas ar sadarbību. Terminālī tiek pārkrautas šī klienta karsti/auksti velmētās metāla loksnes, ruļļi, armatūra, dažāda veida caurules, kas ar kuģiem vai pa dzelzceļu tiek piegādātas uz Rīgu. Latvijas galvaspilsētu šis klients izmantoto kā distribūcijas centru Baltijas un Polijas tirgiem, tālāk veicot piegādes ar autotransportu. Vaicāts par riskiem zaudēt klientus ģeopolitisko notikumu dēļ, viņš atzīst, ka tāda iespēja pastāv gadījumā, ja ASV uzsāktu tirdzniecības karu ar Ķīnu, ierobežojot tās metāla produkcijas importu, kas savukārt spiestu Ķīnas ražotājus censties paplašināt savas produkcijas tirgus daļu Eiropā. Arī Eiropas Savienības potenciāli iespējamie tirgus aizsardzības pasākumi var atstāt negatīvu efektu uz šo kravu grupu. Ja šāds negatīvs scenārijs neīstenojas, terminālis var turpināt ilgstoši efektīvi strādāt un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graudu raža šogad būs mazāka nekā prognozēts

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu kopraža šogad tomēr gaidāma mazāka par iepriekš prognozēto – 2,509 miljoni tonnu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktās aplēses.

Augustā prognozētā salīdzinoši optimistiskā graudu kopraža – 2,629 miljoni tonnu tomēr izrādījusies pārlieku cerīga. Vislielākais ražas prognozes kritums konstatētsvasaras kviešiem – augustā prognozēja kopražu 589,01 tūkst. t, septembrī – 532,3 tūkst. t un vasaras miežiem – augustā – 301,8 tūkst. t, septembrī – 282,9 tūkst. t, kā arī vasaras rapsim – attiecīgi 43,8 un 36,1 tūkst. t.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: «Latgalē un Vidzemē, kur ražas novākšana bija vissarežģītākā, īpaši vasarājiem, ražas prognoze samazināta visvairāk. Par lielāko problēmu vasarāju novākšanā šī reģiona zemnieki min pārlieku nezāļainību, ko radīja ilgstošais mitrums, kā arī veldri, kura pēc augusta lietavām vairs nebija novācama.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvirgzdkalni RB saimnieks Rinalds Bukšs līdz putnkopībai nonācis, paziņu un draugu mudināts, sekojot pieprasījumam pēc veselīgas gaļas. Saimniecība izceļas ar 500 izturīgās britu šķirnes Big 6 tītariem.

Sākumā Polijā iegādāti pirmie 80 bioloģiskie cāļi, bet pašlaik ģimenes saimniecībā Sējas pusē buldurē jau pustūkstotis.

«Pirmajās divās nedēļās pēc izšķilšanās tītarēni kā zīdaiņi jābaro ik pēc divām stundām visu diennakti,» stāsta R. Bukšs.

Pašlaik cāļi tiek iegādāti Austrijā, no kurienes tiek vesta arī barība, bet graudi un zirņi tiek iepirkti no z/s Ķelmēni. «Lai izaugtu, šiem putniem vajag lielu devu proteīna, tāpēc piemērotākā barība būtu soja, bet Latvijā pieejamās barības sastāvā ir tikai ĢMO soja, kas bioloģiskajā saimniecībā nav izmantojama,» norāda R. Bukšs.

Pērn viņš sācis sarunas ar AS Dobeles dzirnavnieks, kur pašlaik top pirmā eksperimentālā partija putnu barībai no bioloģiskās sojas. Ja būs pieejama lētāka barība, šogad ganāmpulku iecerēts paplašināt līdz 1000 putniem. «Sākumā nenojautām, cik daudz ieguldījumu tas prasīs. Piemēram, atskārtām, ka Latvijā nav nevienas tītaru kautuves, tāpēc nācās to uzbūvēt un sertificēt pašiem, tērējot ap 30 tūkst. eiro,» stāsta R. Bukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajās ostās kravu apgrozījumu prognozes atšķirīgas; komersanti skeptiskāki nekā brīvostu pārvaldes

Liepāja 2018. gadā sagaida kravu apjomu kāpumu, Ventspils cer noturēt pērnā gada apjomu, bet Rīgā paredzams kritums, liecina ostu pārstāvju un komersantu teiktais Dienas Biznesam.

Apkopojot vairāku nozarē Latvijā un Krievijā strādājošo teikto DB, jāsecina, ka komersantiem nekāda lielā optimisma par nākotni nav, taču atsevišķu segmentu ziņā pagaidām valda optimisms – pat kādā naftas produktu terminālī. Tai pašā laikā ir komersanti, kam grūti prognozēt kravu apjomus ilgāk nekā mēnesi uz priekšu, jo nav mainījusies Krievijas dzelzceļa attieksme, ievērojami ierobežojot kravu nosūtījumu plānus Latvijas ostu virzienā. Līdz ar to kravu apjomi 2018. gadā sagaidāmi mazāki nekā pērn. Kravu nosūtīšanas ierobežojumi no mūsu austrumu kaimiņvalsts skar visus segmentus – lejamkravas, ogles, minerālmēslus, ģenerālkravas, taču graudi ir izņēmums ievērojamās ražas dēļ. Panākt vēl lielākus Krievijas graudu tranzīta apjomus gan traucējis vagonu trūkums. Ogļu tranzīta apjomi šogad būs atkarīgi no tirgus konjunktūras, bet ķīmiskās kravas saglabāties pērnā gada apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazītos ar teju 200 dāmām baltos, sprogainos kažociņos, jāmēro pāris kilometri pa ganībām, pa ceļam uzzinot, ka nevis no vilkiem ir jābaidās, bet garnadžiem, kas pārvietojas uz divām kājām.

Jādara tas, kas pašiem patīk, tad arī viss izdosies, uzskata bioloģiskās zemnieku saimniecības Dīķīši vadītāja Inese Koroševska, kura Ozolmuižas pagastā nodarbojas ar aitkopību. Lielākais gandarījums viņai ir tad, kad aitas ir palaistas ganos. «Tad lopiņi ir priecīgi un prieks arī mums pašiem,» viņa smej. Saimniecības īpašnieks ir Francis Kipurs ar dzīvesbiedri Viktoriju, kuri pērn nosvinēja Zelta kāzu jubileju, bet lielākie strādātāji ir viņu meita Inese un znots Valdis Koroševski, čakli palīdz arī mazbērni Līvija un Jānis. Šogad saimniecībai tika piešķirts Rēzeknes novada gada ģimenes uzņēmuma statuss. Bērni ir audzināti tā, ka saprot, ka nekas no gaisa nenokritīs, ir jāstrādā un viss jādara pašiem, uzsver I. Koroševska.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Sevi prezentējot, nebūt mazohistiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teiciens «ne viss ir zelts, kas spīd» attiecas arī uz daudzu valstu publisko tēlu, taču Latvijā mēs sevi pārāk bieži paši aplejam ar dubļiem

Sevis salīdzināšana ar citiem – īpaši ar līdzīgajiem un kaimiņos esošajiem – varētu būt normāla izaugsmes sastāvdaļa, kas kalpo atskaites punkta iegūšanai. Taču ar priekšnoteikumu, ka šim procesam pieejam ar veselīgu pašapziņu. Diemžēl Latvijas gadījumā mums tas parasti neizdodas, un līdz ar to mēs konstanti jūtamies sliktāki un atpalikušāki, piemēram, par igauņiem. Vienalga, vai runa būtu par nodokļu sistēmu, valsts institūcijām, inovācijām vai ēnu ekonomiku, Latvijas iedzīvotājiem ir teju vai nesatricināma pārliecība, ka pie mums viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nevar būt, savukārt Igaunijas gaišais un tīrais tēls vīd pie horizonta gaismas gados mērāma progresa attālumā. Šāds deformēts priekšstats nereti noved pie uzskata, ka viss, kas ir Igaunijā, pie mums arī obligāti ir jāievieš, tomēr te būtu ļoti rūpīgi jāatsijā graudi no pelavām. Jāpaskatās ar vēsu prātu, piemēram, izvērtējot Igaunijā esošās reinvestētās peļņas neaplikšanu ar peļņas nodokli, lai Latvijas uzņēmēji cerētā ieguvuma vietā tomēr neizrādītos zaudētāji salīdzinājumā ar pašreizējo Latvijas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā

Anita Kantāne, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1,8 miljoniem ik dienu saražoto olu AS Balticovo ierindojas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas lielāko olu ražotāju sarakstā. Šā gada lielais lauksaimniecības izaicinājums – sausums – ietekmēs olu pašizmaksu arī Balticovo ražotnēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā nozare vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā.

Nemitīgu sekošanu līdzi pircēju dzīvesveidam un pārtikas uzņēmumu vajadzībām, kā arī ražotnes modernizēšanu var saukt par AS Balticovo veiksmes atslēgu. Efektīva ražotne – šādi izveidoto ražošanas procesu raksturo AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Uzņēmums nodarbina gandrīz 300 iedzīvotāju, un gadā tiek saražoti teju 700 miljoni olu, veidojot aptuveni 50 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm, arī ārpus Eiropas. «Nodokļu reforma ļaus peļņu reinvestēt ražotnē,» norāda T. Auškāps un uzsver, ka AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

25 gadi biznesā: Ģimenes maiznīca Roga-Agro

Sandra Dieziņa, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25 gadu laikā Salaspils AS Roga-Agro nostiprinājusi pozīcijas maizes tirgū un šogad spēcinās rudzu audzēšanas tradīciju

Maiznīca savu darbību sākusi tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils. Ceptuve tika būvēta ar mazu jaudu tikai rupjmaizes un saldskābmaizes cepšanai. Saimnieks Valdis Circenis atklāj, ka tolaik viņa mamma kļuva par ceptuves vadītāju un līdz ar to darbā iesaistījās visa ģimene. Bijuši vēl citi līdzīpašnieki, no kuriem laika gaitā atpirktas kapitāldaļas. No 1993. gada V. Circenim pilnībā nācās iesaistīties maizes biznesā. Atgūtie senču īpašumi Vidzemē ļāva arī uzsākt rudzu un kviešu audzēšanu, ko vēlāk Roga-Agro sāka pārstrādāt savās dzirnavās Salaspilī. «Bija laiks deviņdesmito gadu vidū, kad graudi maksāja gandrīz neko, bet milti bija ļoti dārgi,» atceras V. Circenis. Vēlāk sistēma mainījās un arī Roga-Agro saimnieks lēma izaudzētos graudus nodot pārstrādes uzņēmumiem, bet maizes ražošanai vajadzīgos miltus iepirkt. Šogad gan saimnieks pastiprinātu uzmanību pievērsīs rudzu audzēšanai, to darot savās saimniecībās z/s Jaunstrūkas un z/s Irbītes, kur ik gadu daļā no aptuveni 1500 ha lielās platības audzē graudaugus un rapsi. Abas saimniecības, ko V. Circenis saimniekošanā pārņēmis no tēva, arī dibinātas tieši pirms 25 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mežpils plāno dubultot ražošanas apjomu un laiž klajā jaunu produktu

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Aldaris portfelī esošais Mežpils alus zīmols restorānu un bāru segmentā šogad plāno dubultot kopējos ražošanas apjomus un pacelt zīmola atpazīstamību 75-85% robežās, informē uzņēmumā.

Pērn restorānu un bāru (HORECA) segmentā tika patērēti vairāk kā 800 000 litru Mežpils alus.

Šī gada martā Mežpils sortiments papildināts ar jaunu produktu - Mežpils Tradicionālo alu. Tas ir tradicionālā Vācijas gaišā lāgera tipa alus piemērs – brūvēts pēc autentiskās receptūras un saglabā labākās šī alus tipa īpašības. Brūvējumā tika izmantoti premium kvalitātes Vācijas rūgtie un Čehijas aromātiskie apiņi, kā arī augstākās kvalitātes Eiropas miežu graudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas un Kazahstānas dzelzceļu vadītāji vienojas paplašināt sadarbību

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš Kazahstānā ir ticies ar Kazahstānas dzelzceļa kompānijas Kazakhstan Temir Zholy prezidentu Askaru Maminu, informē uzņēmums.

Kazahstāna ir Latvijas lielākais ekonomiskais partneris Centrālāzijā, savukārt Kazahstānas dzelzceļš ir stratēģiski nozīmīgs tranzīta partneris Latvijas dzelzceļam, sadarbībā ar kuru izveidots transporta koridors ar Dienvidaustrumu Āzijas valstīm.

Starp abām valstīm jau kopš 2003.gada kursē regulārs konteinervilciens Baltika Tranzit.

Pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru 10 gadu laikā pārvadāti 18,62 miljoni Kazahstānas izcelsmes kravu. Šo gadu laikā no un uz Kazahstānu pārvadāti dažādi kravu veidi, no kuriem pārsvarā dominē naftas produkti, metāli un ferosakausējumi, kā arī pārtikas rūpniecības produkti, graudi un citas kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mitruma drošais Sony skaļrunis ar gumijotu apvalku izceļas ar nelielajam izmēram negaidīti skaļu un tīru skanējumu

Apkārtnes pierībināšana ar skaļu mūziku sabiedriskās vietās vairs netiek uzskatīta par tik stilīgu izrādīšanās formu kā aizgājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs. Tomēr netrūkst situāciju, kad labs skaļrunis ir noderīgāks par tik iecienītajām austiņām, kaut vai kašājoties pa dārzu, stumdot bērnu ratus vai ar velosipēdu braucot garu distanci pa vienmuļu ceļu. Tieši šiem interesants risinājums varētu būt vidusmēra apelsīna izmēra Sony bezvadu skaļrunis SRS-XB10. Komplektā iekļautā siksniņa ar rokturi dod iespēju uzkārt skandu uz velosipēda stūres, tādējādi piešķirot braucamrīkam automašīnas ekstru – skaņas sistēmu, un var piedalīties satiksmes situācijas uzraudzīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru