Ekonomika

Nodarbinātība Latvijā. Vai virzība no tirgus ekonomikas uz sociālismu?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 01.12.2022

Jaunākais izdevums

Latvijā par tirgus ekonomikai atbilstošām var uzskatīt tikai 12 pašvaldības.

Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tad 21. gadsimtā Latvijas darba ņēmēju kopējais skaits savu maksimumu sasniedza 2008. gada otrajā ceturksnī. Tolaik 977,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji, un darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem bija 57,4%.2008.-2010. gadu krīzes laikā darba ņēmēju skaits Latvijā samazinājās par vairāk nekā 200 tūkstošiem, sasniedzot savu minimumu 2010. gada 1. ceturksnī.

Tolaik tikai 735,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji (45% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem). Lai gan 2009. un 2010. gadā aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju pameta Latviju, taču, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, periodiski svārstoties, palielinājās gan Latvijas darba ņēmēju skaits, gan arī darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

Šī gadsimta vēsturisko minimumu darba ņēmēju skaits sasniedza 2021. gada pirmajā ceturksnī, kad tikai 727,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji un darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem nokritās līdz 52,2 %. Iemesls šādam strādājošo skaita samazinājumam bija gan Covid pandēmijas ierobežojumi uzņēmējdarbībā, gan arī Krišjāņa Kariņa valdības šobrīd jau ļoti apšaubāmais lēmums atbrīvot no darba visus valsts un pašvaldību struktūrās strādājošos, kuri nebija vakcinēti pret Covid. 2022. gadā situācija nodarbinātībā ir stabilizējusies.

Diemžēl pašreizējā valdības uzņēmējdarbības politika ir novirzījusi Latvijas nodarbinātību no tirgus ekonomikas (kapitālisma) uz sociālistisku ievirzi. Kā liecina CSP dati, tad arī pēc jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma, vadoties no nodarbinātības struktūras, vismaz piecos Latvijas novados (Krāslavas, Balvu, Augšdaugavas, Ludzas un Aizkraukles) jau ir iestājies sociālisms. Atbilstoši marksisma doktrīnām sociālisms gūst uzvaru, tiklīdz svarīgākais darba devējs ir nevis privātais sektors, bet valsts vai sabiedriskais sektors. Tiklīdz kādā valstī 20.gs. astoņdesmito gadu sākumā dominējošo lomu (vismaz virs 50%) no nodarbinātības ieguva valsts, pašvaldību vai sabiedriskais sektors attiecībā pret privāto sektoru, tad PSRS laika marksisti varēja apgalvot, ka attiecīgā valsts ir sociālistiska vai uz sociālistiskas orientācijas ceļa. Par Latvijas valsti kopumā tā nevar apgalvot. Pie mums nekustamais īpašums pamatā ir privāta rakstura, tas pats attiecas uz uzņēmumu kapitālu.

Visu rakstu lasiet 29.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14.Saeimas pirmais likumdošanas lēmums varētu būt jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica "Jaunās vienotības" politiķe, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja, ka deputāti ir iesaistīti valdības veidošanā, līdz ar to patlaban jau tiek veikts aktīvs darbs. Šonedēļ tiks apstiprinātas parlamenta komisijas, no rīta visām frakcijām jāpiesaka savu deputātu saraksts darbam katrā no komisijām. Trešdien, 23.novembrī, komisiju sastāvs varētu tikt apstiprināts Saeimā, savukārt ceturtdien, 24.novembrī, un piektdien, 25.novembrī, varētu notikt komisiju pirmās sēdes, kurās tiktu ievēlēta to vadība.

Viena no jaunā parlamenta likumdošanas iniciatīvām varētu būt grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā. Lai varētu apstiprināt valdību plānotajā jaunajā sastāvā, likumā jāieraksta, ka Latvijā turpmāk būs Klimata un enerģētikas ministrija, skaidroja Kalniņa-Lukaševica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB, 29.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Jaunajai valdībai ir lieliska iespēja īstenot dzīvē reālu un ar saturu piepildītu ekonomikas transformāciju, tādējādi slāpējot vai pat pilnībā apturot jau novēroto IKP kritumu, kā arī saglabājot un pavairojot darba vietas un nodokļu ieņēmumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš norāda, ka, lai to īstenotu, ir nepieciešama pragmatiska rīcība pensiju kapitāla naudas plūsmas pārvirzīšanai no vērtspapīriem uz reāliem aktīviem — zemi, mežiem, energoefektīvām mājām, vienlaikus ar nodokļu instrumentiem balinot privātmāju būvniecības segmentu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.novembra žurnālā lasi:

Statistika. Siltais rudens mazina koksnes cenas

Tēma. Nodarbinātība Latvijā. Vai virzība no tirgus ekonomikas uz sociālismu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālā masveida darbinieku atlaišana ir Latvijas uzņēmumu iespēja

Līna Lāsa, “Deel” paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 24.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.janvāra numurā lasi:

Statistika

Ēnu ekonomikas pieaugums skāris visu Eiropu

Tēma

Vēlētāju izvēle tuvplānā

Enerģētika

Līdz pilnīgai gāzes aizvietošanai vēl ejams tāls ceļš

Lauksaimniecība

Piena nozares izdzīvošanai vajadzīgs rīcības plāns

Pasaules ekonomika

Ķīna vairs nebūs valsts ar lielāko iedzīvoju skaitu

Nodarbinātība

Tapina tūkstošu atlaišanas plānus

Pasaules ekonomika

Davosā ne par krīzi, bet polikrīzi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu un nodarbināto skaitu (īpaši uzņēmumos, kas paši pelna līdzekļus, nevis ir no budžeta finansēti), nāk prātā Čikāgas piecīšu savulaik dziedātā dziesma, kuru šeit varētu citēt teju vai visu, bet kuras zīmīgākie vārdi ir: “Cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt. Vai iemesls taktisks vai daudziem tīri praktisks, bet fakts ir, ka vairāk mūs’ nav.”

Turklāt pamats satraukumam ir nevis par to, ka mūsu nekļūst vairāk, bet gan par to, ka apdzīvotība un nodarbinātība mazinās, ekonomiskā aktivitāte nav tik strauji augoša, kā būtu nepieciešams mūsu situācijā, un patēriņa tirgus sarūk ar visām no tā izrietošām sekām.

Kā varat pārliecināties 7. jūnija Dienas Biznesā, uzņēmumos nodarbināto skaits laikā no 2014. līdz 2021. gadam sarucis no 773 774 līdz 709 595 cilvēkiem. Ja tas būtu stāsts par robotiem, kas aizstājuši cilvēku darbu, varētu priecāties, ka modernizējamies, dzīvosim labāk, bet saprotam, ka gluži tā nav. Tātad valsts uzturēšanas izmaksas gulstas uz, tā teikt, mazāka skaita pelnītāju pleciem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 02.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir zināmas dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tiesa, kuros tirgos šī gāze tiks realizēta, rādīs laiks, taču noteicošais faktors, visticamāk, būs cena.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.augusta numurā lasi:

Statistika

Pandēmija un likumdošana maina parādu piedziņas apjomus

Tēma

Naudas dārdzība - ekonomikas bremzes

Tagad likmes audzē, rīt jau var nākties tās cirpt

Aktuāli

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Nekustamie īpašumi

Pieaug pieprasījums pēc dzīvokļiem modernajā Rīgas centrā

Nodarbinātība

Darba nedēļas saīsināšana - trieciens konkurētspējai?

Īsākas darba nedēļas eksperimenti pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās ekspluatācijā nodota Bolderājas pretplūdu aizsargbūve, kas turpmāk pasargās Bolderājas iedzīvotājus no vēja izraisīta Buļļupes ūdens līmeņa kāpuma radītajām sekām.

Jaunais aizsargdambis atrodas Buļļupes labajā krastā Lielās ielas posmā no Grants ielas līdz Kapteiņu ielai un ir 1,9 kilometrus garš un 2,5 metru augsts. Dambja būvniecības gaitā veikta koka pāļu, rievsienu un betona konstrukciju izbūve krasta stiprināšanai, kā arī inženierkomunikāciju izbūve.

Aizsargdambja kodolu veido ģeosintētiskie maisi ar smiltīm no Buļļupes akvatorijas. Pārsūknētā grunts pildīta speciālajos maisos izvietota dambja veidošanas līnijā, un turpmāk veido aizsargdambja kodolu. Šī tehnoloģija maksimāli ierobežo grunts noplūdes iespējamību uz blakus teritorijām, ceļiem un ielām, kā arī nepieļauj sekundāro upes piesārņojumu.

Veikta arī četru lietus kanalizācijas sūkņu staciju izbūve un montāža. Sūkņu stacijas pasargā aizsargdambi no izskalošanas un ļauj pārsūknēt lietus ūdeni palu laikā - ūdens līmeņa palielināšanas gadījumos pašteces lietus ūdens kolektori tiek slēgti ar automātiskiem aizvariem (aizbīdņiem), un lietus ūdens tiek pārsūknēts ar lietus kanalizācijas sūkņu stacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota Rīgas cirka vēsturiskā ēka Merķeļa ielā 4, Rīgā. Šobrīd no arhitektu biroja NRJA izstrādātā cirka pārbūves projekta veikta pirmā būvdarbu kārta, kuras galvenais uzdevums bija ēkas energoefektivitātes celšana.

Pārbūves laikā arī uzlabota ēkas integrācija pilsētvidē. Jau decembrī un janvārī ēkā paredzētas Ziemassvētku izrādes ģimeņu auditorijai.

Laikā no 2021. gada maija līdz 2022. gadam būvuzņēmējs PS “AIDACO GROUP” veica energoefektivitātes uzlabošanas darbus. Virs vēsturiskās kupola metāla kontrukcijas ārtelpas virzienā izbūvēta jauna kupola konstrukcija no pašnesošiem CLT paneļiem, nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens ārējās sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve.

Ēkas interjerā apvienots arhitektu birojam NRJA raksturīgais industriālais lakonisms ar vēsturiskā mantojuma siltumu, bet ēkas fasādes siluets pietuvināts ēkas sākotnējam vēsturiskajam veidolam. Pārbūves rezultātā cirka arēna padarīta transformējama un pielāgojama mūsdienu cirka vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru