Pieaugot nodokļiem, Finanšu ministrija aprēķinājusi, ar cik lielu cenu kāpumu jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas benzīnu un cigaretes.

Kā norāda ministrija, ja pieņem, ka visi pārējie cigarešu cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli cigaretēm, vienas cigarešu paciņas (20 cigaretes) cena varētu palielināties aptuveni par 10 santīmiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (bez PVN palielinājums ir par 8 santīmiem). Vienas cigaretes cena varētu palielināties par 0,5 santīmiem, ieskaitot PVN.

Savukārt, ja pieņem, ka visi pārējie cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli benzīnam par 2 santīmiem litrā, degvielas cena varētu palielināties par 2,44 santīmiem litrā, ieskaitot PVN.

Gan attiecībā uz benzīnu, gan cigaretēm ministrija norāda, ka «nodokļu paaugstināšana ne vienmēr nozīmē arī attiecīgu ietekmi uz cenu izmaiņām. Ja visi citi faktori samazina cenu, tad, paaugstinot nodokli, cena var palikt nemainīga vai pat samazināties. Pastāv arī iespēja, ka, paaugstinoties nodoklim, lai cena paliktu nemainīga, respektīvi, izmaiņas negatīvi neietekmētu patēriņa pieprasījumu, par nodokļa paaugstinājumu vai tā daļu uzņēmēji var arī attiecīgi samazināt savu peļņas daļu.»

Kas ir pievienotās vērtības nodoklis? Ja atbild no ekonomisko teoriju viedokļa – tas ir patēriņa nodoklis. Ja no uzņēmēju viedokļa – nodoklis, kas sagādā visvairāk galvassāpes.

Iespējams, ka, no nodokļu administratoru jeb Valsts Ieņēmumu dienesta puses, tas ir visvairāk krāpšanās riskam pakļautais nodoklis. Nav nevienam noslēpums par PVN «shēmotāju» darbības apjomiem – vismaz reizi mēnesī vai divos masu saziņas līdzekļos tiek ziņots par kārtējā grupējuma aizturēšanu, kas ilgāku vai īsāku laika periodu ir izkrāpuši no valsts naudu pārmaksātā PVN veidā.

Kontekstā ar valdības paziņojumiem par PVN likmes samazināšanu, rodas pārdomas gan par to, kādēļ jāsamazina PVN un ko tas dos tautsaimniecībai, gan par to, kādēļ vispār vajadzīgs tāds nodoklis.

Riskēšu izpelnīties pārmetumus no ekonomikas korifeju un ekspertu puses, taču, manuprāt, pievienotās vērtības nodoklis ir viens no nejēdzīgākajiem nodokļiem, kas var būt. Šis ir tas nodoklis, kura nepieciešamību un noderīgumu izskaidrot uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem ir visgrūtāk. Saprotams ir darbaspēka nodoklis – no tā jāsedz sociālā budžeta vajadzības.

Igaunijas Finanšu ministrija ierosina no nākamā gada 1.jūlija ieviest automašīnu nodokli.

Ministrijas plānā piedāvāti divi nodokļa aprēķina modeļi. Šaurā aprēķina modelis paredz nodokli, kurā tiek ņemta vērā nodokļa bāzes daļa, ogļskābās gāzes izmeši un automobiļa vecums, savukārt paplašinātajā aprēķina modelī vēl tiek ņemta vērā arī dzinēja jauda un transportlīdzekļa masa.

Galīgo nodokļa aprēķina modeli ministrija sagatavos pēc situācijas izpētes un viedokļu noskaidrošanas. Izraudzīto nodokļa aprēķina modeli plānots publiskot rudenī un likumu par jauno nodokli pieņemt līdz gada beigām, lai tas stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā un augustā pirmo reizi nodoklis būtu jāmaksā par pusgadu.

Nodoklis būs saistīts ar automašīnu, tādējādi tas būs jāmaksā par katru īpašumā vai līzingā esošu automobili. Kopējo nodokli veido automašīnas reģistrācijas maksa un ikgadējs nodoklis.

«Rodas iespaids, ka līdz šim ne Finanšu ministrijā, ne citā valsts iestādē neviens nav pat iedziļinājies, kādi ir reālie iedzīvotāju ienākumi un kādas sekas radīs nodokļa paaugstinājums,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

«Ik gadu palielina tik nodokļus, un viss! Citās valstīs nekustamā īpašuma nodokļa politika balstās uz cilvēku ienākumiem. Tiek ņemts vērā, lai aprēķinātā nodokļa summa nepārsniegtu 5 procentus no mājsaimniecības vidējiem ienākumiem gadā. Bet mēs tik ceļam likmes, dzenot cilvēkus nabadzībā un parādos,» viņš turpina.

Runājot par īpašumu vērtēšanu, Jaunsleinis stāstījis: «Ja cilvēkam jāmaksā 1000 latu liels nodoklis, tad viņš gluži dabiski grib zināt, par ko viņš maksā. Piemēram, viņam būtu precīzi jāzina, par kādu zemes platību šis nodoklis ir aprēķināts. Diemžēl daudziem īpašniekiem zemes gabali ar instrumentiem nemaz nav uzmērīti, tādējādi gan Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, gan zemesgrāmatā ir ierakstītas tikai aptuvenas šo īpašumu platības.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltais ceļš prasa SIA Latvian Dairy maksātnespēju.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta Rīgā, Vidzemes priekšpilsētas tiesā 8. februārī.

Kā sarunā ar DB norādīja LPKS Baltais ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, SIA Latvian Dairy kooperatīvam palicis parādā ap 140 tūkstošiem eiro, «uz kontaktiem uzņēmums vairs neiziet», līdz ar to celta prasība tiesā. Iedevām vairākas piena kravas pagājušā gada novembrī un decembrī, kad piena iepirkuma cenas vēl nebija sarukušas, bet naudu joprojām neesam saņēmuši, sacīja Aizsilniece. Viņa norādīja, ka uzņēmuma īpašnieki neatrodas Latvijā, te sastopami tikai juristi. Situācija nozarē pašlaik ir sarežģīta, iepirkuma cenas samazinās, daži kombināti pienu vairs neiepērk, piebilda Aizsilniece. Iepriekš arī LPKS Pienene KT valdes priekšsēdētāja Astrīda Pauliņa stāstīja, ka Latvian Dairy kooperatīvam nav samaksājis 150 tūkstošus eiro un cieš zemnieki. Pēc koopeartīvu aplēsēm, Latvian Dairy kopējais parāds zemniekiem esot sasniedzis jau 1,8 miljonus eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu vairākas praksē konstatētās problēmas nodokļu nomaksā, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem no nākamā gada lielāks transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis noteikts par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kilogramiem. Nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg – 72 eiro līdzšinējo 34,15 vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā. Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg – būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā.

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Tā sauktais solidaritātes nodoklis ir solis lielākas darbaspēka nodokļu progresivitātes virzienā, vērtē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa atzīmē, ka solidaritātes nodokļa ieviešanai ir arī ievērojama fiskāla ietekme, Finanšu ministrija lēš ap 40 miljoniem eiro lielākus nodokļu ieņēmumus.

Tomēr ekonomiste atzīst, ka tajā pat laikā rodas jautājums, vai tiešām solidaritātes nodoklis ir labākais un efektīvākais veids, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus. «Kāpēc netiek diskutētas citas alternatīvas? Kāpēc jāizdomā jauns nodoklis? Kāpēc kārtējo reizi piespiežam vairāk maksāt tos, kas to jau pašlaik dara? Ir skaidrs, ka turīgajiem iedzīvotājiem alga nav galvenais ienākumu avots, bet ienākumiem no dividendēm un no kapitāla pieauguma nodokļu likmes ir mazākas un diferencētākas. Nemaz nerunājot par nekustāmā īpašuma nodokli un bieži neadekvātām kadastrālām vērtībām dārgiem īpašumiem,» norāda ekonomiste.

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu VID aicina konsultēties un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši).

Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 eiro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 eiro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 eiro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 eiro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 eiro (20 000x 20%).

Ikdienā cilvēki ar nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem saskaras reti. Līdz ar to fakts, ka pārdevējam pēc darījuma noslēgšanas un naudas saņemšanas var nākties maksāt tā saukto kapitālpieauguma nodokli, joprojām mēdz radīt izbrīnu. Apsverot nekustamā īpašuma pārdošanu, ir svarīgi apzināties tos gadījumus, kuros šis nodoklis ir jāmaksā un arī apzināties tā apmēru.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā, pārdodot nekustamo īpašumu, jāmaksā no pozitīvas starpības starp tā iegādes vērtību (tajā skaitā arī veiktajiem ieguldījumiem īpašumā, ja tādi ir bijuši) un pārdošanas cenu. Piemēram, ja īpašums ir nopirkts par EUR 85000, tajā veikti ieguldījumi EUR 5000 vērtībā un tas tālāk ticis pārdots par EUR 100000, tad IIN šajā gadījumā veido EUR 2000 (kas ir 20% no EUR 10000).

Tomēr ir trīs gadījumi, kad šis nodoklis nav jāmaksā.

Piemēram, ja pārdotais īpašums ir bijis vienīgais nodokļu maksātāja īpašums un tā pārdošanas vērtībā nopirkts cits mājoklis (gadu pirms vai pēc šī darījuma), minētais nodoklis nav jāmaksā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā arī gadījumos, kad īpašums ir piederējis personai vismaz piecus gadus un šajā īpašumā konkrētā persona bijusi deklarējusies vismaz vienu gadu. Nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja īpašums piederējis īpašniekam vismaz piecus gadus un pēdējo piecu gadu laikā tas ir bijis viņa vienīgais īpašums. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā iespējams iepazīties arī ar padziļinātu skaidrojumu šiem gadījumiem.

Par vieglās automašīnas izmantošanu kopš 2018. gada uzņēmējiem Igaunijā jāmaksā lielāks nodoklis nekā komersantiem Latvijā.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Latvijā uzņēmumiem par vieglo transportlīdzekļu izmantošanu, bez attiecīgās izmantošanas uzskaites reģistrācijas sistēmas, īpašs nodoklis jau jāmaksā kopš 2011. gada, savukārt Igaunijā šāds nodoklis tika ieviests tikai no 2018. gada. DB savulaik jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju neapmierinātību ar šāda nodokļa ieviešanu, norādot, ka tāds nav ziemeļu kaimiņvalstī, tagad šādam argumentam vairs nav pamata. Interesanti, ka Igaunijā šī nodokļa likme ir uzlikta daudz lielāka, vienlaikus pašu uzņēmēju ziņā atstājot atskaitīšanās sistēmu, paļaujoties uz labticīgo nodokļu maksātāju datiem.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Nepieredzēti augstās kokmateriālu cenas liek aizdomāties par meža īpašumu kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku. Pašlaik starpība starp meža īpašumu kadastrālo un reālo vērtību ir milzīga, līdz ar to pārdodot mežu un cirsmas, privātie meža īpašnieki arvien biežāk uzdod jautājumu par kapitāla pieauguma nodokli.

Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu zonā?

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs.

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Saeima šodien pēc vairāk nekā pusdiennakti garām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.