Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.
Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.
Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.
Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.
Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.
2025.gada astoņos mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī, nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par dabasgāzi.
Gada astoņos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 3,742 miljardi eiro, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 2,617 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk, nekā plānots, bet IIN ieņēmumi veidoja 1,794 miljardus eiro, kas ir par 2,6% vairāk, nekā plānots.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 824,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 406,2 miljonus eiro, kas ir par 3,5% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 196,8 miljonus eiro, kas ir par 2,9% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 143 miljonus eiro, kas ir par 8,5% mazāk, nekā plānots, par alu - 38,3 miljonus eiro, kas ir par 6,5% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 14,9 miljonus eiro, kas ir par 3,1% vairāk, nekā plānots.
Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad astoņos mēnešos iekasēts 580,1 miljons eiro, kas ir par 11% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 197,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,3% vairāk, nekā plānots.
Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 81,3 miljonus eiro, kas ir par 2,6% mazāk, nekā plānots, savukārt solidaritātes iemaksas veiktas 55,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,6% mazāk, nekā plānots.
Muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 45,4 miljonus eiro, kas ir par 3,5% vairāk, nekā plānots, dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 44,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,3% mazāk, nekā plānots, bet izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 36,8 miljonus eiro, kas ir par 4,8% mazāk, nekā plānots.
Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 19,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,7% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 3,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,2% mazāk, nekā plānots.
Finanšu ministrijā skaidro, ka ministrijas šogad jūlijā atjaunotās nodokļu ieņēmumu prognozes ir optimistiskākas nekā pavasarī, ņemot vērā izpildi gada pirmajā pusē, kā arī straujāku darba samaksas fonda pieaugumu un inflāciju. Aktualizētā prognoze paredz budžeta likumā noteiktā nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi 112 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ministrijā norāda, ka kopbudžetā visstraujāk pieauga valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, kas saistāms ar viena procentpunkta iemaksu pārdali no fondēto pensiju shēmas pensiju pirmajā līmenī. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs valsts budžetā šogad astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinājās par 244,5 miljoniem eiro jeb 8,3%, sasniedzot 3,2 miljardus eiro, kamēr iemaksas otrajā pensiju līmenī samazinājās par 12,8 miljoniem eiro jeb 2,3%, veidojot 540,2 miljonus eiro.
Tikmēr ieņēmumi no IIN pieauga par 10 miljoniem eiro jeb 0,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada astoņiem mēnešiem. Nelielo pieaugumu noteica janvārī saņemtie par 46,7 miljoniem eiro jeb 17,3% lielāki IIN ieņēmumi nekā janvārī pirms gada, iedzīvotājiem samaksājot nodokli par 2024.gada decembra ieņēmumiem atbilstoši iepriekšējā gada regulējumam, kā arī par 37,9 miljoniem eiro mazākas IIN atmaksas nekā astoņos mēnešos pērn. Savukārt jau janvārī-jūlijā aprēķinātais nodoklis, piemēram, no darba samaksas ienākumiem samazinājās par aptuveni 4%, kur IIN reformas rezultātā negūtos ieņēmumus daļēji kompensēja darba samaksas fonda pieaugums, minēja FM.
Tāpat ministrijā norāda, ka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem darba samaksas fonds decembrī-jūlijā pieauga par 5,9%, un to ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro, kas stājās spēkā no 1.janvāra, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā.
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžetā no solidaritātes iemaksām, kas ir ieviestas no 2025. līdz 2027.gadam, saņemti 55,4 miljoni eiro, maijā kredītiestādēm iemaksājot 30,7 miljonus eiro un augustā 24,8 miljonus eiro. Atbilstoši regulējumam, ja kreditēšanas pieaugums pārsniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu likumā noteiktajā apmērā, kredītiestādei ir tiesības piemērot nodokļa atlaidi. Pēc Latvijas Bankas datiem, kredītportfeļa atlikuma pieaugums, būtiski palielinoties no jauna izsniegtajiem kredītiem, jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju bija kopumā 8,7%, tostarp uzņēmumiem - 16,6% un mājsaimniecībām - 8,6%.
FM arī atzīmē, ka atbilstoši Valsts kases datiem 2025.gada astoņos mēnešos patēriņa nodokļu ieņēmumi uzrādījuši stabilu pieaugumu. PVN ieņēmumi sasniedza 2,6 miljardus eiro, kas ir par 133,4 miljoniem eiro jeb 5,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. PVN iemaksas palielinājās par 4,2%, īpaši pieaugot vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kas veido gandrīz pusi no visām iemaksām, kā arī pakalpojumu nozarēs - tādās kā operācijas ar nekustamo īpašumu, transporta pakalpojumi un telekomunikācijas. Savukārt PVN atmaksu apjoms pieauga par 1,2%.
Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi astoņos mēnešos pieauga par 34,9 miljoniem eiro jeb 4,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, kopumā veidojot 824,7 miljonus eiro. Lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem - par 23,9 miljoniem eiro jeb 6,2% un tabakas izstrādājumiem - par septiņiem miljoniem eiro jeb 3,7%, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025.gada 1.janvāra. No šā gada 1.marta palielinātas arī akcīzes likmes alkoholisko dzērieniem. Atbilstoši VID datiem patēriņam nodoto cigarešu apmērs 2024.gada decembrī un 2025.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājies par 8,8%, savukārt patēriņam nodotais alkoholisko dzērienu apmērs salīdzināmajos periodos samazinājies par 8,5%.
Šogad astoņos mēnešos no dabas resursu nodokļa valsts budžetā iekasēti 44,2 miljoni eiro, kas ir par 5,4 miljoniem eiro jeb 10,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Ieņēmumu kritums skaidrojams ar atkritumu mazāka apmēra apglabāšanu poligonos nekā gadu iepriekš, aktīvi attīstoties atkritumu pārstrādei un šķirošanai, kā arī saistībā ar netipiski augstu ūdens līmeni pērn, kas nodrošināja rekordlielus hidroelektrostaciju (HES) elektroenerģijas izstrādes apmērus, kamēr šogad ūdens resursu lietošana elektroenerģijas ražošanai samazinājās.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos iekasēti 891,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 7,4% mazāk nekā astoņos mēnešos pērn. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt noteica par 36,3 miljoniem eiro mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā.
FM atzīmē, ka arī budžeta likumā gadā kopumā tika plānoti mazāki nekā pērn ieņēmumi no dividendēm, sagaidot mazākas iemaksas no AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvenergo". Tāpat atšķirībā no 2024.gada, kad bankas nodevas veidā iemaksāja hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 73,1 miljona eiro, šogad šāds maksājums netiek piemērots. Vienlaikus 2025.gada jūlijā valsts budžetā tika saņemti 40 miljoni eiro no Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai, kas ir par 13,2 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada. Šie līdzekļi paredzēti valsts virzībai uz klimatneitralitāti, atbalstot enerģētikas un infrastruktūras modernizācijas projektus.
