Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.
Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.
Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju
Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.
Gandrīz visas ES valstis 2020. gadā ieviesa nodokļu un sociālo iemaksu maksājumu atlikšanas pasākumus. Tas nozīmē, ka nodokļi tika uzkrāti kā ieņēmumi 2020. gadā, bet samaksāti tikai turpmākajos periodos, kā rezultātā palielinājās vispārējās valdības debitoru parādi. Daži no nodokļu atlikšanas pasākumiem turpinājās arī 2021. un 2022. gadā. Turklāt vairākas ES valstis bija ieviesušas pagaidu nodokļu samazinājumus. Īsāk - atceļot visus atvieglojumus, auga arī nodokļu īpatsvars pret IKP. 2021. gadā nodokļu ieņēmumus ietekmēja ekonomikas daļēja atjaunošana un atveseļošanās pandēmijas laikā, savukārt 2022. gadā nodokļu un sociālo iemaksu ieņēmumus pandēmija ietekmēja daudz mazāk, bet pieaugošās enerģijas cenas un pasākumi, kas tika veikti to ietekmes mazināšanai, spēlēja galveno lomu nodokļu ieņēmumu izmaiņās. 2023. gadā sākās stabilizācija, tomēr to pavadīja augsta inflācija, tādēļ vairākas ES valstis veica nodokļu samazināšanas pasākumus, piemēram, enerģijas produktiem. 2024. gadā stabilizējās gan nodarbinātība, gan algu pieaugums, kas turpināja vairot ieņēmumu līmeni. Ja ES vidēji nodokļu attiecība pret IKP bija 40,4% 2024. gadā, tad, piemēram, 2021. gadā nodokļu un IKP attiecība bija 41,2%, kas bija augstākais līmenis kopš 1999. gada, kad šī attiecība bija 41,7%.
Augstākais nodokļu slogs paliek Dānijā
Augstākā nodokļu un IKP attiecība ir Dānijā, tad Francijā un Beļģijā. Dānija līderpozīcijas nezaudē jau gadiem. Nodokļu un IKP attiecība 2024. gadā ES valstīs ievērojami atšķīrās, un augstākā nodokļu un sociālo iemaksu daļa procentos no IKP tika reģistrēta Dānijā (45,8%), Francijā (45,3%) un Beļģijā (45,1%).
Skalas pretējā galā zemākā attiecība tika reģistrēta Īrijā (22,4%), Rumānijā (28,8%) un Maltā (29,3%). Latvijā nodokļu apjoms pret IKP ir tuvāks Rumānijai un Īrijai nekā Francijai vai Dānijai.
Latiņa ir pārsniegta
Lai arī Malta ir pirmajā vietā pēc nodokļu pret IKP lieluma pieauguma 2024. gadā, šo valsti īsti par makroekonomisko paraugu ņemt negribas. Tādēļ pēc noklusējuma Latvija ir pirmajā pozīcijā pērn pēc nodokļiem pret IKP. Turpat ir arī Slovēnijas panākumi šajā jomā. Kopumā nodokļi pret IKP auguši 22 valstīs, bet piecās samazinājušies. Vēl Māra Kučinska valdības laikā, kad tika veikta būtiska nodokļu reforma, ieviešot 0% UIN reinvestētajai peļņai, premjers definēja mērķi vai latiņu, ko Latvijai nodokļu jomā vajadzētu sasniegt – 33% no IKP. 2023. gadā to precīzi sasniedza, bet 2024. gadā par 2,5 procentpunktiem pārsniedza, turklāt arī šis gads ir nodokļu pieauguma gads, un tāds, visticamāk, būs arī nākošais.
Ja Rietumeiropā milzīgie sociālie nodokļi paredz arī plašas sociālās garantijas un iedzīvotāji naudu saņem atpakaļ kā transporta kompensācijas, veselības aprūpi, bērnu pabalstus, māmiņalgas, utt., tad Austrumeiropā un konkrēti Latvijā nodokļu nastas pieaugums šobrīd nozīmē papildu drošības tēriņus.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
