Pērn saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi 2,2 reizes, rēķinot pret 2023. gadu, saražotas 536 GWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Patēriņa pusē būtisku izmaiņu nav, izņemot autotransportu, kur aug elektroenerģijas patēriņš.

2024. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6,5% (282 GWh) mazāk nekā gadu iepriekš. Vēja elektrostacijās pieaugums no 2023. gada uz 2024. gadu ir nebūtisks, saražojot kopumā 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Liels pieaugums tikai saules elektrostacijās

Kritumu pērn veido hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas samazinājums. 2024. gadā hidroelektrostacijās saražoja 3210 GWh, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2023. gadā. Šādas svārstības ir saistītas ar ūdens pieplūdumu Daugavā, un līdzīga lieluma svārstības ir novērotas arī iepriekš. No atjaunīgajiem energoresursiem (AER) koģenerācijas stacijās 2024. gadā saražotas 621,3 GWh, kur lielāko daļu veido biomasas koģenerācijas stacijas (457 GWh). Abos ražošanas veidos, tostarp biogāzes koģenerācijas stacijās, ražošanas apjomi nedaudz sarukuši. Pēc būtības nopietnas izmaiņas ir tikai saules elektrostaciju ģenerētās jaudas apjomos, kas gada laikā dubultojušās. Kopumā no AER saražotās elektroenerģijas apjoms veido 4643 GWh. 2024. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 73%.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Lai gan liela daļa enerģijas Latvijā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā ik gadu lēni, bet turpina pieaugt.

2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER.

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei.

Ogļu patēriņš pasaulē šogad veidos 8,77 miljardus tonnu, un tas būs visu laiku augstākais līmenis, trešdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Neskatoties uz aicinājumiem apturēt visnetīrākā fosilā kurināmā dedzināšanu, kas izraisa klimata pārmaiņas, IEA paredz, ka pieprasījums pēc oglēm pasaulē šogad jau trešo gadu pēc kārtas sasniegs rekordaugstu līmeni.

Vienlaikus aģentūra prognozē, ka ogļu patēriņš pasaulē savu maksimālo līmeni sasniegs 2027.gadā, taču tas būs atkarīgs no Ķīnas, kas pēdējos 25 gados patērējusi par 30% vairāk ogļu nekā pārējās pasaules valstis kopā.

Turklāt arī šī gada ogļu patēriņa kāpumu galvenokārt veicinājusi Ķīna un tās aizvien pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas, jo šīs valsts spēkstacijās izmantota vairāk nekā trešdaļa no kopējā pasaulē patērētā ogļu apjoma, vēstī IEA.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš oktobrī prognozētajiem 0,6% līdz 0,1%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 2,6% līdz 2,1%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3%. Savukārt 2027.gadā tiek prognozēta izaugsme 3,3% apmērā.

Latvijas Bankā skaidro, ka IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.

Tāpat centrālajā banka prognozē, ka 2025.gadā būs spēcīgāka izaugsme, ko balstīs privātais patēriņš, eksports un investīcijas. Vienlaikus prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ņemot vērā nenoteiktību Vācijā un Donalda Trampa ieceres ieviest augstus importa tarifus pēc kļūšanas par ASV prezidentu, kā arī norises Eiropas kaimiņu reģionos.

Dabasgāzes cenu kritums ir daļēji atjaunojis šī energoresursa patēriņu, ko sekmējis arī tā izmantošanas ērtums patērētājiem, kuriem ir pieejama gāzes apgādes sistēmas infrastruktūra.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumi. “Dabasgāzes patēriņš strauji atjaunojās, tiklīdz kļuva skaidrs, ka pēc atteikšanās no Krievijas piegādēm jaunie piegādes avoti ir stabili un pasaules tirgus cenas ir pieņemamā līmenī,” situāciju komentē gāzes apgādes sistēmas operatora AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš uzsver, ka bija divi gadi nedrošības un cenu svārstību, tagad daudzi klienti atgriežas pie dabasgāzes kā ekonomiska risinājuma ar minimāliem izmešiem.

Patēriņa tirgus

“Dabasgāzes tirgu visvairāk ietekmē patēriņš, jo īpaši, ja tas ir sarūkošs, kaut arī pašlaik tas ir augstāks, nekā bija pirms gada. Tas saistīts ar gada sākumu, kad vairāk šo resursu patērēja energokompānijas TECi, kamēr pārējos segmentos patēriņš ir bijis līdzvērtīgs pērnajam gadam vai pat sarucis,” situāciju skaidro AS AJ Power Gas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš atzīst, ka pie krītoša patēriņa tirgotājiem ir gan grūtāk noturēt savus pārdošanas apjomus, gan iegūt jaunus klientus, jo īpaši, ja ir klienti, kuri maina savus patēriņa paradumus, pārslēdzoties uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, biomasu.

Elektroenerģijas vidējā tirgus cena pagājušajā nedēļā Latvijā palielinājās divkārt un sasniedza 149,49 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo".

Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena pieauga 2,1 reizi un tāpat kā Latvijā bija 149,49 eiro par MWh, bet Igaunijā elektroenerģijas vidējā cena bija 147,07 eiro par MWh, kas ir divkāršs pieaugums.

"Nord Pool" sistēmas cena palielinājās līdz 103,26 eiro par MWh, kas ir par 63% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Aizvadītajā nedēļā, gaisa temperatūrai turpinot samazināties, elektroenerģijas patēriņš Ziemeļvalstu reģionā un Baltijas valstīs sasniedza augstāko rādītāju pēdējo gadu laikā. Augsta patēriņa un zemākas vēja elektrostaciju izstrādes ietekmē elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas būtiski pieauga.

Augstais cenu līmenis veidojās visā reģionā augsta pieprasījuma dēļ un atsevišķās nedēļas dienās ierobežoja eksporta iespējas, tostarp Somijā.

Samazinoties gaisa temperatūrai, šī gada janvārī galvaspilsētā patērēti 637 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir par 60% vairāk nekā decembrī, kad siltumenerģijas patēriņš bija 399 200 megavatstundu, informēja AS "Rīgas siltums" Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Analizējot 5216 dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņu janvārī, 56% dzīvojamo ēku, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei Rīgā, siltumenerģijas patēriņš janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 40%-60%.

Gandrīz 38% ēku siltumenerģijas patēriņš pieaudzis par 60%-80%, savukārt 4% ēku - vairāk nekā par 80%.

Tikai 2% ēku siltumenerģijas patēriņš janvārī pieaudzis mazāk nekā par 40%. Kā skaidroja uzņēmumā, tas apliecinot saistību starp gaisa temperatūru un ēku tehnisko stāvokli.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2025. gada decembrī bija 2,8 grādi, savukārt šī gada janvāra vidējā gaisa temperatūrai bija mīnus 7,8 grādi.

Uzņēmumā norāda, ka šī gada janvāris ir mēnesis ar zemāko vidējo āra gaisa temperatūru pēdējo 15 gadu laikā. Auksts laiks bijis arī februāra pirmajā dekādē.

Nākamgad dabasgāzes tirgū sagaidāma cenu stabilitāte, un, visticamāk, cenas turpinās samazināties, aģentūrai LETA norādīja enerģētikas uzņēmuma "Elenger" vadītājs Dāvis Skulte.

Viņš pauda, ka šis gads enerģētikas nozarei bija stabilizācijas gads. Pēc iepriekšējo gadu svārstībām gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgos šogad cenas ir būtiski samazinājušās un nostabilizējušās. Dabasgāzei piedāvājuma pieauguma dēļ, galvenokārt no ASV un Kataras, cenas ir kļuvušas būtiski zemākas, un šī tendence, visticamāk, turpināsies arī nākamgad. Tas nozīmē tiešu ieguvumu patērētājiem un prognozējamāku vidi uzņēmumiem.

Kopumā tirgū šogad ir parādījusies arī racionālāka pieeja klimatiskajiem mērķiem, un arvien biežāk tiek vērtēti ne tikai ambiciozie plāni, bet arī faktiski ieviestie risinājumi, to reālās izmaksas un ietekme uz gala patērētāju. "Tas mudina uzņēmumus un politikas veidotājus meklēt praktiskus, ekonomiski pamatotus risinājumus, kas patiešām ir ieviešami tirgus apstākļos," norādīja Skulte.

Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi atpūtai, veselībai un kultūrai.

Latvijas mājsaimniecību patēriņa dati skaidri rāda - sabiedrības dzīvesveids mainās un kopējais labklājības līmenis pieaug. Ar šādu vēstījumu Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš uzstājās šonedēļ notiekošās izstādes "Riga Food" centrālajā diskusijā, ieskicējot datos, kā mainās patēriņa paradumi.

CSP priekšnieks R. Lapiņš: "Kopš 1996.gada pārtikas īpatsvars ģimeņu tēriņos samazinājies no 50,9% uz 23,3%. Vidējie ienākumi uz mājsaimniecību trīs gadu laikā pieauguši no 1524 eiro 2021.gadā līdz 1872 eiro 2023.gadā. Kā viens no valsts labklājības līmeņa kopējā pieauguma indikatoriem ir arī iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināšanās, rēķinot to uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās, - no 1583 eiro 1995.gadā līdz 21 606 eiro 2024.gadā. Pārtikas īpatsvara samazināšanās mājsaimniecību ikdienas izdevumos liecina par pozitīvām strukturālām pārmaiņām ekonomikā un sabiedrībā. Pieaugot ienākumiem, iedzīvotāji tos vairāk tērē citām vajadzībām - atpūtas un kultūras pasākumiem, viesmīlības pakalpojumiem, veselības pakalpojumiem u.c."

Līdz 2050.gadam Latvijā izmantoto energoresursu portfelī elektroenerģiju iecerēts palielināt 2,6 reizes, dīzeļdegvielas patēriņu samazināt 3,7 reizes un biomasas patēriņu - par 29,8%, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotā Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam.

Kopumā 2023.gadā Latvijā tika patērētas 60,3 TWh dažādu energoresursu. Tostarp 18,5 TWh veidoja biomasa, 12,7 TWh - dīzeļdegviela, 7,8 TWh - dabasgāze un pa 7,2 TWh siltumenerģija un elektroenerģija. Vēl 4,4 TWh no gada patēriņa bija citas degvielas un 1,8 TWh - benzīns.

KEM prognozē, ka 2050.gadā kopējais energoresursu patēriņš varētu būt līdzīgs - 61,5 TWh gadā, bet mainītos dažādu izmanto energoresursu īpatsvars.

Tostarp elektroenerģijas patēriņš iecerēts 19 TWh, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2023.gadā. Siltumenerģijas patēriņu iecerēts palielināt par 9,7% līdz 7,9 TWh, bet benzīna patēriņu - par 88,9% līdz 3,4 TWh.

Savukārt biomasas patēriņu iecerēts samazināt par 29,8% - līdz 13 TWh, un dīzeļdegvielas patēriņu - 3,7 reizes līdz 3,4 TWh. Arī dabasgāzes patēriņu iecerēts samazināt par 57,7% līdz 3,3 TWh.

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

Izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijā, visticamāk, nesamazinās, taču radīs papildu izaicinājumus gan tirgotājiem, gan ražotājiem, prognozē nozares pārstāvji.

Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikts, ka no šī gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā un internetā no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās - no pulksten 10.00 līdz 18.00. Tāpat likuma izmaiņas paredz ierobežot arī alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu. Latvijas Alkohola nozares asociācijā (LANA) norāda, ka jauni alkohola tirdzniecības ierobežojumi Latvijā nebija nepieciešami, jo mūsu sabiedrības problēma ir nevis alkohola patēriņa daudzums uz vienu iedzīvotāju, ar ko operē politiķi, bet gan alkohola patēriņa kultūra tajā sabiedrības daļā, kas lieto alkoholu pārmērīgi un nekontrolēti.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sagatavojis dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu ar vidējo samazinājumu 4,4% apmērā, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs, informēja "Gaso".

Kompānija iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra vidējo tarifa samazinājumu par 4,4%. Lai gan vidējais tarifs samazināsies, izmaiņas konkrētām lietotāju grupām būs atšķirīgas - daļai fiksētā maksājuma īpatsvara dēļ maksājums pieaugs, bet lielākajai daļai tas samazināsies vai paliks nemainīgs.

Plānots, ka tiem lietotājiem, kas gāzi tērē ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai, sasniedzot noteiktu dabasgāzes apmēru mēnesī, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks. Lielākiem dabasgāzes lietotājiem provizoriski maksājuma samazinājums var būt vidēji 2% robežās.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Lietuvas Finanšu ministrija ierosinājusi alkohola un tabakas akcīzes nodokli celt trīs gadus pēc kārtas, sākot no 2025.gada.

Trešdien ministrija prezentēja trīs gadu plānu akcīzes nodokļa paaugstināšanai. Ministrijā sagaida, ka plānu parlamentā apstiprinās pavasara sesijas laikā.

Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste paskaidroja, ka akcīzes nodokļa celšanas nolūks ir samazināt alkohola un tabakas patēriņu, kā arī novērst akcīzes nodokļa īpatsvara samazinājumu pieaugošajās cenās, jo, kāpjot algām un cenām, akcīzes nodokļa īpatsvars samazinās.

Saglabājot proporcionālu akcīzes nodokļa daļu cenās, tiks novērsts tas, ka alkohols un tabaka kļūst pieejamāka un pieaug patēriņš, klāstīja ministre, norādot, ka pēdējo gadu laikā alkohola patēriņš Lietuvā ir nedaudz samazinājies, kamēr tabakas - gan cigarešu, gan karsējamo tabakas izstrādājumu - patēriņš ir pieaudzis.

Decembrī vēja elektrostacijās saražotas 38 GWh elektroenerģijas, kas ir vēsturiski augstākais sniegums, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Kopumā Latvijā saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pret novembri pieauga par 7% un sasniedza 370,2 gigavatstundas (GWh), arī patēriņš decembrī turpināja pieaugt – no tīkla patēriņam saņemtais elektroenerģijas apjoms bija 645 GWh, veidojot 5% kāpumu pret novembri.

Savukārt, salīdzinot ar 2023. gada decembri, vērojams patēriņa un ģenerācijas samazinājums – attiecīgi par 2% un 38%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, visās Baltijas valstīs pieauga gan elektroenerģijas ģenerācija, gan patēriņš. Tomēr ģenerācijas pieaugums bija ievērojami straujāks – par 15%, kamēr patēriņš auga par 6%. Lietuva saglabāja gan lielākā elektroenerģijas ražotāja, gan patērētāja pozīciju. Decembris Latvijā bija vējains, ar vairākiem spēcīgu vēju periodiem, kas ievērojami veicināja vēja elektrostaciju izstrādi. Tādējādi decembrī tika sasniegts vēsturiski augstākais vēja elektrostaciju tīklā nodotais apjoms - 38 GWh elektroenerģijas, kas ir par 25% vairāk nekā novembrī un par 57% vairāk nekā 2023. gada decembrī.

Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030.gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" un uzņēmuma "EY" ekspertu izstrādātajā pētījumā "Grids for Speed" iekļautās prognozes.

Tādējādi vēl vairāk pieaugs arī sabiedrības pieprasījums pēc droša un kvalitatīva elektroapgādes pakalpojuma, ko nav iespējams nodrošināt bez regulārām un apsteidzošām investīcijām elektrotīkla modernizācijā, forumā "AC/DC Tech 2025" akcentēja viens no pētījuma autoriem, uzņēmuma "EY Global Renewables" eksperts Toms Moriss (Tom Morris).

Pēdējos gados elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir stagnējis, taču 2024.gadā jau bija vērojama neliela augšupeja - tas pieauga par 1% - līdz gandrīz 7 TWh. Jāpiebilst gan, ka, ņemot vērā saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, faktiskais patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā tiek tūlītēji izmantota, nenonākot kopējā tīklā un elektroapgādes operatoru uzskaitē. Kā prognozē "Eurelectric" un "EY" eksperti, sagaidāms, ka viena no nozarēm, kur elektrības patēriņš augs visstraujāk, ir transporta sektors.

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, kas stāsies spēkā no 1.augusta, visvairāk ietekmēs vietējās mazās alus darītavas, bet vismazāk lielos stiprā alkohola ražotājus un importētājus, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi noteiks, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no plkst.10 līdz 20, bet svētdienās - no plkst.10 līdz 18, kā arī, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Ruņģis uzsvēra, ka alus tirdzniecības ierobežojumi pēc plkst.20 galvenokārt ietekmēs tā saucamā lejamā dzīvā alus pārdošanas iespējas.

"Mums, "Valmiermuižas alum", tāpat kā "Brenguļu alum" un vēl citiem, ir ļoti daudz šādu mazo lejamā alus tirdzniecības vietu. Un bieži vien šis ir ļoti nozīmīgs pārdošanas veids, jo tas ir alus, kuru nav iespējams uzkrāt un tam ir ļoti īss realizācijas termiņš - trīs dienas pēc iepildīšanas," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks, piebilstot, ka šo alu var nopirkt tikai svaigu, kamēr stipro alkoholu var iegādāties un uzkrāt vairumā mājās.

Latvijā mājokļos apmēram 80% no kopējā enerģijas gala patēriņa veido siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Apgaismojumam un citām elektriskajām ierīcēm, kā arī ēdiena pagatavošanai kopā tiek izmantots mazāk par 20% no visa mājsaimniecību enerģijas gala patēriņa.

Jaunzems norāda, ka šobrīd būtiskāko daļu no šīs siltumenerģijas nodrošina, sadedzinot dažādus kurināmos gan mājsaimniecībās, gan centralizēto siltumapgādes sistēmu siltumiekārtās.

Jaunzems informē, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra secinājusi - Latvijas ēku fonds "turpina patērēt lielu enerģijas daudzumu un ir novecojis, kas kavē panākt būtisku enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu".

Vairāk nekā pusē no visām Latvijas mājsaimniecībām, tostarp pilsētās līdz pat 70% apkure tiek nodrošināt no ārējā piegādātāja, tas ir, ar centralizētās siltumapgādes sistēmām. Savukārt ārpus pilsētām aina ir pretēja - individuālā siltumapgāde ir gandrīz 80% mājsaimniecību, raksta Latvijas Bankas padomnieks.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.