Latvijas jaunuzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms pērn ir pieaudzis par 22%, pārsniedzot 86 miljonus eiro, un apliecinot šīs nozares arvien augošo nozīmi valsts ekonomikā. 10 lielākie nodokļu maksātāji jaunuzņēmumu nozarē pērn nodokļos nomaksājuši 48,2 miljonus eiro - tā ir vairāk nekā puse no visas nozares nomaksātajiem nodokļiem.

Šobrīd jaunākie dati par jaunuzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem, kas ir pieejami platformā "Startupradar.lv", attiecas uz 2024. gadu. Pārliecinošs līderis ar vairāk nekā 12 miljoniem eiro nomaksātos nodokļos ir "Printful". Jāpiebilst, ka šis uzņēmums ir Latvijas vienīgais vienradzis – jaunuzņēmums, kura vērtība investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniegusi vienu miljardu dolāru.

Otrajā vietā ar 8 miljonu eiro nodokļu iemaksām ir "Printify", kas pērn apvienojās ar "Printful".

Trešajā vietā ir bezpilota lidaparātu ražotājs "Edge Autonomy", kas nomaksāto nodokļu apjomu 2024. gadā ir spējis kāpināt par 86%, valsts budžetā iemaksājot 6 miljonus eiro. 2025. gads uzņēmumam ir bijis pilns pozitīvu pārmaiņu. Gada sākumā ASV kosmosa infrastruktūras uzņēmums "Redwire" paziņoja, ka iegādāsies globālo uzņēmumu "Edge Autonomy", kura grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums. Neskatoties uz to, ka uzņēmuma galvenā mītne šobrīd ir ASV, šovasar tas atklāja jaunu 10 000 m2 lielu ražotni Rīgā, tādējādi būtiski paplašinot savu darbību arī Latvijā.

Visvairāk nodokļos 2025. gadā valsts saņēmusi otrajā ceturksnī, vislielākās svārstības pievienotās vērtības nodokļa maksājumos — tirdzniecībā, izmitināšanā, ēdināšanā un siltumapgādes sfērā.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. “Pateicoties jaunajai VID iniciatīvai - publiskot uzņēmumu nomaksāto nodokļu datus par ceturkšņiem -, esam ieguvuši iespēju analizēt gan atsevišķu uzņēmumu, gan to kopuma attīstību jau tekošā gada laikā, ne tikai pēc gada pārskatu publiskošanas. Šāda iespēja gan jau gadiem pastāv, analizējot kaimiņvalstu uzņēmumu datus, kuri ir pieejami Lursoft IT datu bāzēs. Apskatot nodokļu maksātāju datus nozaru griezumā — sarakstā būtisku pārsteigumu nav, taču šoreiz tos var salīdzināt jau tekošā gada laikā un par īsākiem periodiem. Lielākās nodokļus maksājošās nozares 2025. gadā joprojām ir tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, telekomunikācijas/IKT, transports, veselības aprūpe,” kopējo ainu rāda SIA Lursoft IT pārstāvis Ainars Brūvelis.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Klajā nācis jaunākais Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

Vērienīgajā izdevumā, kurš šogad tiek izdots jau 29.reizi, apkopoti Latvijas pelnošākie, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumi, lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, lielākie koncerni, nozaru un reģionu līderi, lielākie EBITDA pelnītāji, lielākie darba devēji u.c.

1.decembrī restorānā Whitehouse norisinājās TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, pasažieru pārvadātāji vērsušies pie ministru prezidentes Evikas Siliņas ar lūgumu atsaukt no amata esošo satiksmes ministru Ati Švinku, lai pasargātu nozari un reģiona iedzīvotājus no katastrofālām sekām – kad mobilitāte mazāk apdzīvotās vietās kļūs par nepieejamu pakalpojumu.

Vēstuli ar šādu aicinājumu ministru prezidentei nosūtījusi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas ir galvenā nozares interešu pārstāve un apvieno 25 pārvadātājus visā Latvijā.

“Mēs esam kategoriski pret to, kas šobrīd notiek pasažieru pārvadājumu jomā, un uzskatām par savu pienākumu informēt ministru prezidenti, ka šādai atbildīgās ministrijas politikai ar utopiskiem risinājumiem un eksperimentiem būs katastrofāla ietekme uz nozari un galvenais – no šīs ieplānotās reformas cietīs iedzīvotāji reģionos, kuriem praktiski būs jādomā pašiem, kā nokļūt līdz darbam, ārstam un pat veikalam. Kā vienu piemēru varam minēt plānu, ka teju 50 “transports pēc pieprasījuma” vienības spēs apkalpot ceturtdaļu Latvijas neizklausās nopietni. Tāpat arī vēlme pārlikt pasažierus uz vilcienu, zinot vilcienu sliežu pārklājumu Latvijā. Tā vietā, lai jēgpilni un mērķtiecīgi risinātu ilgtermiņa līgumu cenu problemātiku un soli pa solim stabilizētu situāciju nozarē, atbilstoši izmaksu kāpumam valstī, tā izvēlas eksperimentēt ar iedzīvotājiem un to mobilitātes iespējām,” norādīja Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.