Farmācijas kompānijas AS Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulcē šodien uzņēmuma padomē ievēlēta bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (V), aģentūru LETA informē uzņēmumā.

Circene līdz šim konsultēja farmācijas kompāniju sadarbības jautājumos.

Padomē turpinās darboties pašreizējā padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, kā arī padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Volodimirs Krivozubovs, Gunta Veismane un Circene.

Piecu padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums tika noteikts 10 500 eiro apmērā.

Sapulcē vienbalsīgi pieņemts lēmums arī par statūtu grozījumiem un akciju nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro, nosakot, ka sabiedrības pamatkapitāls sastāv no 14 085 078 akcijām, ar vienas akcijas nominālvērtību 1,4 eiro, veidojot pamatkapitālu 19 719 109 eiro apmērā.

Par Olainfarm akciju denominācijas datumu noteikts ir 2015.gada 23.janvāris.

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS «Latvijas dzelzceļš» akcionārs, dzelzceļa padomes locekļu amatā apstiprinājusi Andri Liepiņu un Reini Cepli, informē uzņēmumā.

Pavisam tika saņemti 44 pieteikumi uz abiem dzelzceļa neatkarīgo padomes locekļu amatiem.

A. Liepiņš ir absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā, kā arī Kolumbijas Universitāti (ASV), iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Latvijas Universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības vadībā un bakalaura diplomu ekonomikā. Līdzšinējā darba pieredze - AS «Latvenergo», padomes priekšsēdētāja vietnieks, audita komitejas un cilvēkresursu komitejas loceklis; VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»», valdes priekšsēdētājs; AS «Air Baltic Corporation», padomes priekšsēdētājs; no 2001. – 2014. gadam Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietnieks.

Veselības pakalpojumu sasaistīšana ar nodokļu maksāšanu spēkā stāties varētu jau nākamā gada jūlijā, pavēstīja veselības ministre Ingrīda Circene.

«Viss iet pēc grafika, ir izstrādāta koncepcija, kas tiek apspriesta. Ātrākais iespējamais variants ir nākamā gada 1. jūlijs, taču, ja būs aizkavēšanās, tad 2014. gadā,» telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja I. Circene.

Komentējot valdības lēmumu par papildus desmit miljonu latu piešķiršanu, I. Circene norādīja, ka ministrija iesniegusi informāciju Finanšu ministrijai (FM) par papildu nepieciešamajiem līdzekļiem šā gada budžeta grozījumos, lūdzot piešķirt 34,6 miljonus latu.

Veselības ministrijai ir izveidotas 10 – 12 prioritātes – ārstniecības pakalpojumi, papildus nauda kompensējamiem medikamentiem utt., kuros paredzēts tērēt papildus līdzekļus. Jau piešķirtie desmit miljoni latu savukārt esot stabilizējuši slimnīcu darbu, skaidroja I. Circene.

«Par to darbu, ko dara medicīnas darbinieki, arī māsas un ārstu palīgi, viņu algas ir absolūti neadekvātas,» norādījusi veselības ministre Ingrīda Circene.

«Ārsta alga no 524 latiem uz papīra jāpieaudzē līdz 1391 latam uz papīra par vienu slodzi. Plānojam, ka pakāpenisku algu palielināšanu varētu sākt jau šī gada pēdējos trijos mēnešos,» ministre norādījusi intervijā laikrakstam Diena.

«Protams, sākotnēji pieaugums nebūs lielāks par 10%, bet kāpne ir izstrādāta,» viņa gan piebildusi.

Jautāta, kas ir Latvijas akūtākās veselības aprūpes problēmas, I. Circene atbildējusi: «Jāsaka, finansējums ir visglobālākā problēma. Kvalitāte ir Eiropas līmenī - ne visur, bet ar kvalitāti viss ir kārtībā. Mūsu problēma ir tā, ka finansējums ir aptuveni puse no tā, kas ir vidēji Eiropā. Nerisinot to, mēs nevaram atrisināt pārējo.»

Veselības aprūpē jānodala privātā joma no valsts, bet veselības aprūpes pakalpojuma saņemšana jāsaista ar nodokļu maksāšanu. Tāpat svarīgi ir mainīt cilvēku attieksmi pret dzīvi, uzskata veselības ministre Ingrīda Circene.

Raidījumā Dienas Rīts Veselības ministre norādīja, ka naudas masa, kas ir paredzēta plānveida veselības aprūpei, ir pārāk maza un finanšu līdzekļu ir nepieciešamas vairāk. I. Circene uzsvēra, ka tas ir ļoti komplekss jautājums – naudai jābūt caurspīdīgai, bet privātajai veselības aprūpei jābūt nodalītai no valsts. «Viens no risinājumiem ir pilnīgi nodalīt valsts medicīnisko aprūpi no privātās,» sacīja veselības ministre.

Nozīmīga problēma ir saistīta ar atalgojumu. Ministre norādīja, ka ārsts, kura alga uz rokas par vienu slodzi ir 350 latu aiziet uz privāto veselības aprūpi un ir grūti nodrošināt infrastruktūras izmantošanu gan privātajai, gan valsts veselības aprūpei.

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) tomēr nolēmusi pati atkāpties no amata un jau šodien viņa Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) varētu iesniegt demisijas rakstu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Savu lēmumu atkāpties Circene pamatos ar ilgstošām veselības problēmām.

Straujuma ir uzņēmusies veselības ministres pienākumu pildīšanu laikā, kamēr ministre Circene atgūstas pēc mugurkaula operācijas un nevar pildīt savus pienākumus. Viņa arī līdz šim neprognozēja, kad varētu atgriezties darbā.

Iepriekš premjerministre pavēstīja, ka jūlija sākumā varētu būt sagaidāmi iespējamie risinājumi jautājumā par veselības nozares vadību. Viņa jūlija pirmajā nedēļā esot iecerējusi tikties ar Circeni, lai runātu par turpmāko rīcību un risinājumiem. «Skaidrs, ka veselības nozarei ministrs ir vajadzīgs,» teica Straujuma.

Veicot veselības nodokļa vai speciālas nodevas iemaksu, cilvēkiem būs iespēja iesaistīties obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, aģentūru LETA informēja veselības ministres padomniece juridiskajos jautājumos Inese Kalniņa.

Kā ziņots, veselības nodokli plānots noteikt kā daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 5% apmērā, tādējādi sasaistot nodokļa maksāšanu ar medicīniskā pakalpojuma saņemšanu, kas iedzīvotājiem ļautu apzināties arī savu tiešo līdzdalību veselības aprūpes sistēmā.

VM plāno sasaistīt veselības nodokļa maksājumus ar obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu.

Līdzdalību obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā varēs iegūt cilvēki, kas maksās veselības nodokli vai speciālu nodevu, kuras summas apmērs varētu tikt noteikts, vadoties no vidējās gada laikā samaksātās veselības nodokļa summas.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

No nākamā gada jāsāk paaugstināt mediķu darba algas, tā pēc tikšanās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvjiem atzina veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), vēsta laikraksts Diena.

Tas nozīmē, ka vajadzēs lielāku finansējumu nākamā gada veselības aprūpes budžetam.

Lai arī piesardzīgs, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) nav noraidošs pret plānu palielināt mediķu atalgojumu - iespēju robežās valdība to atbalstīšot, gatavojot nākamā gada budžetu.

Veselības ministre uzsver - mediķu atalgojums Latvijā ir neadekvāts viņu darba apjomam un atbildībai, tāpēc Veselības ministrija (VM) patlaban strādā pie risinājumiem.

Izveidota darba grupa, kurai dots uzdevums sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā aktualizēto veselības aprūpē strādājošo cilvēkresursu attīstības pamatnostādņu 2010.-2015. gadam un 2010.-2013. gada plāna projektus.

Iecerei ieviest nodokli neveselīgai pārtikai draudus saskata informācijas trūkumā un administrēšanā, kas var būt smagnējs process.

Līdzsvars ir jāatrod, lai no jaunā, iecerētā nodokļa neciestu maznodrošinātas personas, kas lētāku pārtiku pērk līdzekļu trūkuma dēļ. Tāpat ir skaidri jādefinē, kas ir neveselīga pārtika, turklāt pārtikas grozs būtu jāpārskata kopumā pirms izmaiņu tālākas virzības, tā liecina Dienas Biznesa apsekojums.

«Mēs apzināmies, ka rezultātu nevar sasniegt mēneša, pat gada laikā,» DB skaidro veselības ministre Ingrīda Circene. Līdz decembra vidum diskusijās ar pārtikas ražotājiem ir plānots noskaidrot iespējamos scenārijus. Viens no variantiem paredz arī atvieglojumu ieviešanu ražotājiem, kuri koncentrēsies uz veselīgas pārtikas ražošanu. «Jau šobrīd ir maizes ražotāji, kuri norādījuši, ka varētu samazināt sāls daudzumu maizē,» klāstīja I. Circene. Veselības ministrija (VM) no akcīzes nodokļa palielināšanas un akcīzes nodokļa ieviešananas neveselīgai pārtikai plāno iekasēt 33,7 milj. Ls, tostarp 7 milj. Ls ir plānots iegūt no akcīzes neveselīgai pārtikai.

Ministriju pingponga dēļ veselības aprūpes pakalpojumu sasaiste ar nodokļu maksāšanas faktu Latvijā, visticamāk, tiks ieviesta tikai 2014. gadā.

To DB pastāstīja Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders. Tas skaidrojams ar to, ka ir ievilcies saskaņošanas process. Iepriekš jauno veselības aprūpes sistēmu Latvijā bija plānots ieviest no nākamā gada 1. jūlija.

VM šobrīd veic pēdējās korekcijas, ņemot vērā Lietuvas pieredzi, kā arī ministriju iebildumus, tādējādi Ministru kabineta komiteja attiecīgo koncepciju varētu skatīt janvāra sākumā. Galvenais kavēšanas strīda ābols ir tāds, ka Finanšu ministrijai (FM) nav skaidrības, kā nodrošināt iespēju ārstiem pārliecināties par konkrētā pacienta nodokļu nomaksāšanas faktu. Savukārt citās Eiropas valstīs līdzvērtīgām institūcijām kā Latvijā Valsts ieņēmumu dienestam tā ir norma, DB skaidroja veselības ministre Ingrīda Circene, piekrītot, ka mērķa sasniegšanai varētu būt nepieciešami papildu līdzekļi.

No ministriem lielākā alga novembrī bijusi ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP), bet mazāko saņēmusi veselības ministre Ingrīda Circene (V), liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.

Pavļuta un Kozlovska alga par darbu novembrī bija 1237 lati, bet Circene saņēma 1160 latus.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un finanšu ministrs Andris Vilks (V) novembrī algā saņēma 1169 latus, satiksmes ministrs Anrijs Matīss - 1177 latus, bet kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNk) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) - 1180 latus. Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai izmaksāti 1189 lati, savukārt tieslietu ministram Jānim Bordānam - 1199 lati.

Dažiem ministriem atalgojums bija arī virs 1200 latiem - aizsardzības ministrs Artis Pabriks par novembri saņēma 1218 latus, labklājības ministre Ilze Viņķele (V) - 1221 latu.

Neņemot vērā skaļus strīdus un demisijas pieprasījumus, veselības un labklājības ministres turpina strādāt, bet tieslietu ministrs pamanījies nevienu nenokaitināt – DB izvērtējis, ko gada laikā paveikusi Ingrīda Circene, Ilze Viņķele un Jānis Bordāns.

Savukārt turpmākajos DB numuros varēsiet lasīt par pārējo ministru darbiem, kā arī paust savu viedokli, cik ražīgi ir strādājušas amatpersonas. Šonedēļ vērtējam izglītības, kultūras un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru paveikto – novērtēt ministrus varat šeit.

DB secina, ka padarīto darbu saraksts ministriem ir krietni pieaudzis un, tuvojoties vēlēšanām, var pieļaut, ka runas par paveikto izskanēs arvien skaļāk. Nepaveikto darbu ministriju skatījumā tikpat kā nav, jo visi esot iesākti vai atrodas izstrādes procesā. Tomēr tas, ka kaut kas tiek iesākts, nenozīmē, ka tas tiks pabeigts. Turklāt beigās rezultāts var būtiski atšķirties no sākotnēji paredzētā, tāpēc šos pasākumus iekļaujam nepadarīto darbu sarakstā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien uz otro lasījumu atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) rosināja minētās likuma normas salāgot ar tabakas izstrādājumu tirgošanas regulējumu, jo iepriekš komisija bija atbalstījusi ļaut šo produkciju iegādāties no 20 gadu vecuma. Circene atzīmēja, ka arī Lietuvā alkoholu var nopirkt no 20 gadu vecuma.

Arī Veselības ministrija atbalstīja šo priekšlikumu.

Savukārt deputāte Ramona Petraviča (LPV) pieļāva, ka tad būtu jāpārskata pilngadības vecums, jo ''laulāties var 18 gadu vecumā, bet izdzert šampanieša glāzi kāzās nevarēs, un arī dzimumu var mainīt no 18 gadu vecuma''. Petraviča sprieda, ka tas varot izdarīt lielāku un neatgriezeniskāku kaitējumu.

Uzņēmēji iestājas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, lielāku neapliekamā minimuma apmēru par apgādājamajām personām.

To rāda gan uzņēmēju, arodbiedrību un valdības pārstāvju diskusija Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kā arī atšķirīgie viedokļi par to kā, vajadzētu rīkoties Latvijai, lai tā varētu izpildīt Māstrihtas kritērijus (inflāciju), lai 2014. gadā varētu tikt uzņemta eirozonā.

Finanšu ministrijas piedāvātajā risinājumā IIN likme ar 2013. gadu būtu jāsamazina līdz 24% (pašreizējo 25% vietā), bet neapliekamais minimums jāpalielina līdz 60 Ls mēnesī (pašreizējo 45 Ls) vietā. Savukārt LDDK uzskata, ka IIN likme jāsamazina līdz 19%, kam papildus jāievieš 5% veselības nodoklis (vai fiksētais maksājums – vidēji 17 Ls), un tādējādi kopējā šo nodokļu likme būtu tie paši 24%, taču vienlaikus tiktu iedzīvināta sen lolota ideja par veselības aprūpes sasaisti ar nodokļu nomaksu. Šo ideju atbalstīja arī veselības ministre Ingrīda Circene. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norādīja, ka IIN likmes samazināšana kopā ar šī nodokļa reformu būtu solis pareizajā virzienā. Tiesa gan, par šādu ideju sajūsmā nebija Finanšu ministrija. Pēc Finanšu ministrijas valsts sekretāres Sanitas Bajāres sacītā, par šādu veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņu vēl ir pāragri runāt, jo par to vēl vajadzīgs laiks – divi trīs mēneši – diskusijām ar ar Veselības ministriju, un tāpēc par to varētu runāt tikai no 2014. gada. I. Circene gan atzina, ka koncepcija ir gatava un to faktiski var ieviest ar nākamā gada 1. jūliju, bet attiecīgo normatīvo aktu izmaiņām jau būtu jābūt 2013. gada valsts budžetu pavadošajā paketē. «Pašvaldības nebūs mierā ar šādu IIN pārdali un samazināšanu,» brīdināja finanšu ministrs Andris Vilks. Tomēr pēc garākas diskusijas tika nolemts: par šo IIN samazināšanu komplektā ar tā reformu – veselības nodokļa ieviešanu – NTSP diskutēšot rudenī. Darba devēji gan norādīja, ka šobrīd veselības aprūpei daļa naudas tiek gūta tieši no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un šie 5% ir būtībā pašreizējās situācijas konstatācija.

Ārstu darba samaksa 2022. gadā sasniegšot aptuveni 1680 latu mēnesī, to vakar paziņoja veselības ministre Ingrīda Circene Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu komisijas kopsēdē, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Mediķu alga tikšot palielināta pakāpeniski, kamēr pēc desmit gadiem sasniegšot iepriekšminēto skaitli.

Prognozētā 1680 latu alga tikšot rēķināta, piemērojot koeficientu 2,5 vidējai plānotajai darba samaksai tautsaimniecībā iepriekšējā gadā. Bet nākamgad mediķi varot necerēt uz jūtamu algas pielikumu, tas būšot vien par 5% lielāks, pastāstījusi I. Circene.

Juris Vidiņš, kurš strādā par iekšķīgo slimību speciālistu Viļānos, laikrakstam stāstījis, ka 1680 latu nav maz, raugoties no šodienas skatpunkta, bet pēc desmit gadiem, visticamāk, tā nebūs nekāda lielā alga. J. Vidiņš secinājis, ka 2013. gadā ārstu vidējai algai vajadzētu būt vairāk nekā 1000 latiem, tāpat kā patlaban ģimenes ārstiem. Viņš saņemot 800 latu pēc nodokļu nomaksas par pusotras slodzes darbu un nesūrojas, ka mediķa darbs ir slikti atalgots. Bet ne jau visiem kolēģiem viņa vecumā klājas tik labi, atzīmē Latvijas Avīze.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības sasaiste ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu reāli skartu vien aptuveni 30 % iedzīvotāju – pārējie 70 %, visticamāk, ietilptu kādā no kategorijām, kam «veselības nodokli» nav jāmaksā.

To otrdien valdības sēdē, kurā tika skatīta Veselības ministrijas izlolotā koncepcija par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības sasaistīšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokla nomaksu, paziņoja veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība).

Veselības ministrijas iecere veselības aprūpes budžetam «iezīmēt» 4 % no iedzīvotāju ienākuma nodokļa valdības sēdē izpelnījās pamatīgu kritiku – Finanšu ministrijas pārstāvji īpaši uzsvēra, ka «nodokļa iezīmēšana» nebūt negarantē lielāku finansējumu veselības aprūpes nozarei.

Piedāvājumu asi kritizēja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) uzsvēra, ka vēl būtu jāvērtē iespējas izmantot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā esošos datus izmantot, lai nodrošinātu, ka valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saņem tie iedzīvotāji, kuri godprātīgi maksā nodokļus.

No nākamā gada varētu ieviest akcīzes nodokli neveselīgiem pārtikas produktiem – desām un gaļas izstrādājumiem, palmu eļļai, cūku taukiem un speķim, kartupeļu čipsiem, zupām un citiem produktiem.

To paredz Veselības ministrijas izstrādātais projekts, kas ļautu palielināt līdzekļus veselības nozarei. Akcīzes nodokli 5 Ls jeb 7 eiro par 100 kilogramiem plānots ieviest desām un citiem gaļas izstrādājumiem, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta. Palmu eļļai akcīzes nodokļu likme paredzēta 15 Ls jeb 21 eiro par 100 litriem, bet cūku taukiem un speķi, - 15 Ls jeb 21 eiro par 100 kg. Tāds pats akcīzes nodokļa apjoms paredzēts arī kartupeļu čipsiem, popkornam un sāļajām kukurūzas uzkodām, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta un gatavajām zupām un buljonam, kas satur sāli vairāk par 1 g uz 100 g produkta.

Akcīzes nodokļa izmaiņas varētus skart arī saldinātos bezalkoholiskos dzērienus, kur akcīzi paredzēts dubultot, savukārt enerģijas dzērieniem likme būtu 15 lati jeb 21 eiro par 100 litriem. Tāpat nākamo trīs gadu laikā paredzēts vidēji par 10 % ik gadu palielināt akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, bet alum šī nodokļa palielinājums plānots 30 % gadā. Izmaiņu mēŗkis – sasniegt Igaunijas līmeni, kur akcīzes palielināšana ļāvusi uzlabot sabiedrības veselību.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Veselības ministre Ingrīda Circene Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas izsludināto protesta akciju – nestrādāt trīs dienas – pirmssvētku laikā uzskata par apdraudējumu pacientu interesēm.

Ministre atgādina, ka vairākus mēnešus kopā ar abu ģimenes ārstu asociāciju pārstāvjiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem ir strādāts pie kvalitātes kritēriju sistēmas. «No savas puses esam darījuši visu iespējamo, lai maksimāli ņemtu vērā ģimenes ārstu asociāciju priekšlikumus darba organizācijai primārajā veselības aprūpē, tajā pašā laikā saglabājot kvalitātes prasības. Vēl vairāk piekāpjoties, nespēsim nodrošināt pacientam veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību,» uzsver ministre, piebilstot, ka izvēlētā protesta forma sabiedrības uzmanības pievēršanai ir bezatbildīga, it īpaši pirmssvētku laikā, jo pacientiem diemžēl nav dota izvēle šodien slimot vai neslimot.

Neraugoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem, Veselības ministrija vairāku nedēļu laikā tā arī nav radusi iespēju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sasaistīt ar sociālā nodokļa nomaksas faktu.

Tādēļ valdība otrdien, kārtējo reizi skatot koncepciju par jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā, nolēmusi vērtēt iespēju pakalpojumu pieejamību tomēr saistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas faktu.

Tiesa gan, Labklājības un Finanšu ministrijas vēl arvien uztur iebildumus pret tā dēvētā veselības nodokļa ieviešanu, tādēļ balsojumā par koncepcijas tālāku virzību tās atturējās.

Jāpiebilst, ka otrdienas valdības sēdē, līdzīgi kā iepriekš, pret Veselības ministrijas iniciatīvu veselības aprūpes budžetam novirzīt 3,65 % no IIN ieņēmumiem, kā arī paredzēt iespēju veikt atsevišķus maksājumus, lai iegūtu tiesības saņemt plānveida veselības aprūpi, pret šo ideju turpināja iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Pašvaldību savienība.

Viena no karstajām ziņām veselības aprūpē līdztekus tam, ka dalīto grozu ieviešana atlikta līdz jūnijam, ir Valsts kontroles ziņojums par medicīnisko rehabilitāciju valstī.

Ziņojums ir Veselības ministrijas darbu šajā jomā faktiski iznīcinošs. Revidentu ieskatā neeksistējoša stratēģija valsts līmenī kavē rehabilitācijas kā pilnvērtīgas un neatņemamas ārstniecības procesa sastāvdaļas attīstību valstī. Faktiski ziņojums ir kliedzošs. Tiesa, ir viens bet. Revīzija, par kuras rezultātiem ziņo mediji un stāsta Valsts kontrole, ir veikta par laiku no 2014. līdz 2016. gadam. Tātad ir pagājuši vairāk nekā divi gadi. Līdz ar to nevar teikt, ka tas būtu aktuālās situācijas šķērsgriezums.

Protams, pēc revīzijas veikšanas ziņojums ir vēl jāuzraksta, un tas aizņem laiku. Taču 2019. gadā nākt klajā ar it kā aktuālo stāvokli, kas balstīts situācijas novērtējumā par laiku pirms pāris gadiem, nav īsti korekti. Vai arī tad Valsts kontrolierei visi savi komentāri par to būtu jāsāk ar atrunu, ka tā nav aktuālā situācija. Citādi skatieni dusmīgi vēršas pašreizējās veselības ministres Andas Čakšas virzienā, kuru nekad neesmu advokatējusi, bet šoreiz gan jāteic, ka viņa šajā amatā stājās tikai 2016. gada 16. jūnijā. No 2014. gada ministri ir bijuši Ingrīda Circene un Guntis Belēvičs, no kuriem tieši par Valsts kontroles revīzijā konstatēto arī būtu prasāma atbildība.

Pērn Latvijas iedzīvotāji pārmaksājuši 12 miljonus latu, iegādājoties dārgākus kompensējamos medikamentus, šodien, atklājot informatīvo kampaņu Ārstējies nepārmaksājot, sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Māris Taube.

Kā pasākumā uzsvēra veselības aprūpes speciālisti, daudziem medikamentiem kompensējamo zāļu sarakstā ir līdzvērtīga efektivitāte, tādēļ valsts apmaksā lētākās zāles ar vienādu iedarbību. Savukārt, pērkot dārkākas zāles, starpību starp lētākajām un dārgākajām jāpiemaksā pašam pacientam, un pērn šādi viņi piemaksājuši 12 miljonus latu.

Ar kampaņu Ārstējies nepārmaksājot Veselības ministrija un NVD vēlas mudināt pacientus nepārmaksāt un vaicāt savam ārstam vai farmaceitam par iespējām iegādāties zāles ar mazāko pacienta līdzmaksājumu.