Foto: Edijs Pālens/LETA

Nodokļu reforma Latvijā nobāl pret ASV notikušo 

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

Māris Ķirsons, 2019. gada 14. janvāris plkst. 6:24

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?
Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kas ir darvas karotes nodokļu reformā?
Viens no reformas mērķiem taču bija nevienlīdzības mazināšana, un tādēļ tika ieviests diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ar trīs likmēm – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā ir 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 (no 2019.gada – 62 800) eiro — 23% un virs 55 000 (no 2019.gada – 62 800) eiro gadā jau 31,4% apmērā. Komunikatori uzsvaru liek uz to, ka iepriekšējā IIN likme no 23% tika samazināta līdz 20%, bet neizcēla to, ka tiem, kuru bruto (pirms nodokļu nomaksas) alga ik mēnesi pārsniedz 1667 eiro, IIN likme nemainās – tā ir tāda pati, savukārt tiem, kuriem tā mēnesī pārsniegs 4585 eiro, jau ir 31,4%.
Te arī ir svarīgas dažas nianses, proti, starpība starp 23% IIN un 31,4% likmi ir jāaprēķina un jāsamaksā pašam ienākumu saņēmējam pēc taksācijas gada beigām. Tātad lielo algu – ienākumu – saņēmēji var kļūt par nodokļu parādniekiem, ja nokavēs attiecīgo termiņu, līdz kuram šis uzdevums jāveic. Vienlaikus grāmatvežiem arī bija karsts laiks, proti, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī.
Viss jau būtu labi, bet tepat Igaunijā IIN likme bija un ir 20% visām algām - gan tām, kuru apmērs ir 800 eiro, gan 2000 eiro, gan arī 10 000 eiro mēnesī. Vai uzņēmējs, kurš māk skaitīt naudu, patiešām augsti kvalificētos speciālistus un vadītājus juridiski nodarbinās Latvijā, vai tomēr ievērojami lētāk tas nebūs Igaunijā?
To skaidri pierāda spēlētāji no banku sektora. Ziemeļu kaimiņi var priecīgi berzēt rokas, jo šāda nodokļu reforma Latvijā viņu valsts budžetam ir ļoti izdevīga. Taču jautājums jau bija par Latvijas ieguvumiem. Varbūt kaut ko nesaprotu, un tagad pēc šādas reformas ar būtiski palielinātu nodokļu slogu lielo legālo algu saņēmējiem šādas darba vietas tiek pārceltas uz Latviju? Un vēl jau šajā kontekstā ir ārzemniekiem grūti saprotamais solidaritātes nodoklis ar tā maksājumiem, kas nemaz nav uzskatāms par klasisku nodokli kā tādu. Vēl viena «jauka» blakne šim nodoklim ir neapliekamais minimums, kas pērn juridiski tika palielināts līdz 200 (no 2019.g-. -230) eiro iepriekšējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr netiek pateikts, ka tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks. Nu ko,1000 eiro bruto algas saņēmējs Latvijā ir ļoti turīgs, bet realitātē – atņemot darbaspēka nodokļus, makā šim darbiniekam paliek tikai ap 720 eiro mēnesī. Salīdzinājumam — ASV nodokļu reformas rezultātā privātpersonām neapliekamais minums (zemākā kategorijā) no 6500 ASV dolāriem tika paaugstināts līdz 12 000, nākamajai kategorijai no 9550 ASV dolāriem līdz 18 000 un vēl vienai kategorijai no 13 000 līdz 24 000 ASV dolāru. Vai šie skaitļi paši par sevi nav pietiekami daiļrunīgi? Protams, var palūkoties uz IIN ieņēmumiem, kas 2018. gada 11 mēnešos bija 1.55 miljardi eiro, un tas bija par 23,9 milj. eiro mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumam — visā 2017. gadā šajā nodoklī tika iekasēti 1,7 miljardi eiro.
Jā, un tad vēl tie algotā darba darītāji, kuriem būs pērn ticis piemērots kāds konkrēts (VID) aplēsts neapliekamais minimums, būs pārdevuši kādu sev piederošu grabažu (vecu auto), legāli nodevuši garāžā gadiem mētājušos lūžņus (vecas savu laiku nokalpojušas detaļas), šie ienākumi tiks ieskaitīti viņu pērnā gada ieņēmumos un būs vien jāmaksā kāda daļa vai pat pilnībā viss piemērotais neapliekamais minimums atpakaļ valstij. Baidos, ka cilvēku – algota darba darītāju – skaits, kuriem nodokļu administrācija valsts vārdā palūgs atmaksāt labākajā gadījumā vairākus desmitus, bet sliktākajā gadījumā pat visus 480 eiro (summa, ko gadā varēja saņemt kā neapliekamo minimumu uz rokas), būs «stāvā sajūsmā» un veltīs «jaukus vārdus» tiem, kuri izpilda solījumu čempionu – nodokļu reformas ieviesēju – uzstādījumus, par kuriem ieviešanas laikā tā skaļi nerunāja.

Visu rakstu Reforma Latvijā nobāl pret ASV notikušo lasiet pirmdienas, 14.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt

Vairāki simti Lielbritānijas policistu tiks apmācīti iespējamai nosūtīšanai uz Ziemeļīriju,...

Latvijas eksportam klājas visnotaļ labi. Arī tuvākā laika prognozes par pieprasījumu ārējos...

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs,...

Vairums ekonomistu Lielbritānijai, kuras valdības vadītāja ir Terēza Meja, šogad prognozē vēl...

Šogad Latvijas ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies – līdz 3,2%, tomēr būs virs...

Nepalaid garām

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko...

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais...

No šīs sadaļas

Par Ievas Jaunzemes iecelšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā būs jālemj...

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja priekšrocības no 2019. gada vēlējušās izmantot 693 personas,...

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rītdien lems par priekšlikumu līdz 1.jūnijam...

Šogad stājas spēkā vairāki nodokļu reformas ietvaros mainīti nosacījumi attiecībā uz mikrouzņēmumu...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas 2018.gada decembra beigās kriminālvajāšanas...

Padziļinātās sadarbības programmā varētu iesaistīties aptuveni 2300 līdz 3000 uzņēmumu, pašlaik...

2019. gadā padziļinātās sadarbības programma darbosies citādi nekā iepriekš. Tagad tajā būs...

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas...

Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi un turpinot pilnveidot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus,...