Jaunākais izdevums

Latvijas ceļiem var iet secen vairāk nekā 90 miljoni eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ierēdņu nolaidības un valdības neizdarības dēļ Finanšu ministrija ir bijusi spiesta paslepus brīdināt valsts un pašvaldību institūcijas, ka, lai nezaudētu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, nepieciešams uz nenoteiktu laiku atlikt visu iepirkumu uzsākšanu, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz 5,225 miljonus eiro. Šī vismaz 90 miljonus eiro «vērtā» nolaidība var nest katastrofālas sekas Latvijas ceļu būves uzņēmumiem.

Šā gada 8. aprīlī Finanšu ministrija «steidzami» nosūtījusi Iepirkumu uzraudzības birojam, Latvijas Pašvaldību savienībai un Latvijas Lielo pilsētu asociācijai vēstuli Par rīcību pārejas periodā, kurā diplomātiskos vārdos apraksta «pēkšņi» atklājušos, katastrofu sološu situāciju ES finansējuma apgūšanā un tās «risinājumu».

«Aicinām, lai mazinātu iespējamos riskus, ka iepirkumi tiek atzīti par veiktiem neatbilstoši Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam, atlikt iepirkumu, kuros paredzamā līgumcena sasniedz vai pārsniedz Eiropas Savienības noteiktās līgumcenu robežvērtības, uzsākšanu,» teikts Finanšu ministrijas administrācijas vadītājas Ievas Braunfeldes izsūtītajā vēstulē, kas ir DB rīcībā.

Visu rakstu Nolaidība draud ar katastrofu ceļu būvei lasiet 28. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu apsaimniekošanas krīzes novēršanai Rīgā prasa izsludināt ārkārtējo situāciju

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrīdot zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu, šo zāļu reģistrācijas apliecības turētājs SIA «Latima» iesniedzis ar nereģistrētu metodi iegūtus testa rezultātus, informē Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Marta beigās Veselības inspekcijas (VI) un ZVA sadarbības rezultātā tika pieņemts lēmums apturēt «Rigvir šķīdums injekcijām» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai. Pēc šī lēmuma pieņemšanas «Latima» vērsās VI ar vairākām sūdzībām, apstrīdot šo lēmumu un lūdzot nekavējoties to pārskatīt.

Kā norāda ZVA, izņēmuma kārtā «Latima» lūdza atļaut izplatīt vienu zāļu sēriju. Kopā ar sūdzībām un lūgumu «Latima» iesniedza testa rezultātus, kas iegūti Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā. Tomēr, pārskatot lēmumu un vērtējot to, vai zāļu «Rigvir» sēriju varētu atļaut izplatīt, inspekcija konstatēja, ka sūdzībām pievienotie testa rezultāti iegūti, izmantojot nereģistrētu testa metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija aizvien atrodas starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu likmēm

Žanete Hāka, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemais noguldījumu procentu likmju līmenis Latvijas kredītiestādēm ļauj iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām piedāvāt aizdevumus ar relatīvi izdevīgākiem nosacījumiem.

Tomēr aizdevumus ietekmē arī tādi faktori kā kredītiestāžu kreditēšanas politika un finansiālais stiprums, citu kredītiestāžu finansējuma avotu izmaksas un kredītņēmēju riska līmenis, kas vidējo kredītu procentu likmju ziņā Latviju kopā ar pārējām Baltijas valstīm joprojām ierindo starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu procentu likmēm, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām 2019. gada 2. ceturksnī kļuva mazāk pieejami, bet 3. ceturksnī, sarūkot nefinanšu sabiedrību pieprasījumam, kā arī ECB paziņojot par atbalstošas monetārās politikas tālāku pastiprināšanu, nozīmīgākās Latvijas kredītiestādes kopumā samazināja procentu likmi aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinetā (MK) izskatīti Finanšu ministrijas virzītie MK noteikumu grozījumi, ar kuriem tiek ieviesta stingrāka disciplīna attiecībā uz sākotnēji plānoto Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondu) projektu īstenošanas un plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas termiņu, kā arī apjoma ievērošanu.

Kā iepriekš ziņots, atsevišķās nozarēs ir vērojami projektu plānu izpildes kavējumi. Secināts, ka finansējuma saņēmēji maksājumu pieprasījumu iesniegšanas plānu izpildē būtiski neievēro disciplīnu – bieži neiesniedz maksājumu pieprasījumus plānotajā termiņā un plānotā finanšu apjomā, kā arī vairākkārt iesniedz mainītus maksājumu pieprasījumu plānus, tos ievērojami samazinot gan pa mēnešiem, gan gadā kopumā.

Lai novērstu turpmākus ES fondu finansējuma ieviešanas riskus un disciplinētu projektu īstenošanu, lemts par nepieciešamību virzīt grozījumus ar projektu īstenošanas nosacījumu kontroli saistītajos MK noteikumos.

MK noteikumu grozījumi sagatavoti, lai noteiktu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā sadarbības iestādes rīcību situācijā, kad finansējuma saņēmēja projekta gada finanšu plāns nav izpildīts par vairāk nekā 25% vai finansējuma saņēmējs projektu vēlas pagarināt par vairāk nekā 6 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru