ES nauda

Noraida iespēju ES finansējumu reģioniem saistīt ar makroekonomiskiem mērķiem

Žanete Hāka, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja ES finansējuma noteikumus reģioniem no 2021. līdz 2027. gadam un noraidīja iespēju ES finansējuma piešķiršanu padarīt atkarīgu no noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanas.

Eiropas Parlaments noteikumus pieņēma ar 460 balsīm pret 170, 47 deputātiem atturoties. Šie vispārējie noteikumi regulēs reģionālos, kohēzijas un sociālos ES līdzekļu tēriņus, un tie paredz īpašu atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem.

EP deputāti uzskata, ka pašreizējais finansējuma apjoms - 378,1 miljards eiro (2018. gada cenās) - būtu saglabājams arī 2021. - 2027. gada plānošanas periodā. Projekti mazāk attīstītajos ES reģionos arī turpmāk saņems 85% ES līdzfinansējumu (Eiropas Komisijas piedāvājums - 70%), un tur nonāks 61,6% Reģionālās attīstības, Kohēzijas un Sociālā fonda līdzekļu. Arī finansējuma līmenis pārejas un attīstītajiem reģioniem ir palielināts līdz attiecīgi 65% un 50%. 1,6 miljardi eiro paredzēti kā papildu finansējums attālākajiem reģioniem (no kontinenta tālām ES valstu salām).

Kopīgie noteikumi būs ciešāk saistīti ar ES politikas mērķiem, piemēram: konkurētspējas paaugstināšanu un mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanu; energoefektivitātes stiprināšanu; vides aizsardzību un cīņu ar klimata pārmaiņām; viedas un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanu; pamattiesību un dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu.

EP līdzziņotāja Konstance Krēla (S&D, Vācija) sacīja: «Parlaments pilnībā atbalsta noteikumu vienkāršošanu, kā arī visu pušu iesaisti ar partnerības nolīgumiem. Taču Komisijas priekšlikums ES finansējuma piešķiršanu padarīt atkarīgu no noteiktu makroekonomisku mērķu sasniegšanas nozīmētu sodīt reģionālās varas iestādes par valdību pieņemtajiem lēmumiem. Parlaments šos priekšlikumus noraidīja.»

EP līdzziņotājs Andrejs Novakovs (ETP, Bulgārija) uzsvēra, ka «no ES kohēzijas politikas iegūst visi, jo tā mūs tuvina. Ir tikai viena veida eiropieši - tie, kas iegūst no kohēzijas politikas. Mēs esam gatavi nekavējoties sākt sarunas ar ES Padomi.»

Eiropas Parlamenta deputāti ir gatavi uzsākt sarunas ar otru ES likumdevēju - ES Padomei (ES valstu ministriem).

Kopīgie noteikumi attieksies uz Reģionālās attīstības fondu, Sociālo fondu (ESF+), Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu. Noteikumiem pakļauto fondu finansējums veido apmēram trešdaļu ES budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Dombrovskis: Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī

Natālija Poriete, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtos skaitļos Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī – 4,8 miljardi eiro, bet attiecībā uz lauksaimniecību – Latvijai un Baltijas valstīm kopumā finansējums pat palielināsies, atbildot uz DB jautājumu pirms semināra par ilgtspējas finansējumu («A global approach to sustainable finance»), teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta “Rīga” un SIA “RERE Meistari” parakstījuši līgumu par lidostas tehnisko dienestu ēkas rekonstrukciju, kuras gaitā paredzēts siltināt ap 6000 m2 lielu platību, bet 4000 m2 platībā pilnībā pārbūvēs darba telpas lidostas atbalsta dienestu vajadzībām.

“Līdz ar rekonstrukciju mūsu darbinieki iegūs gan mūsdienīgas darba telpas un tiks atrisināti vides pieejamības jautājumi, gan arī tas ļaus optimālāk izmantot mūsu resursus, paaugstināt ēkas energoefektivitātes klasi, kas ir nozīmīgs solis pretim lidostas ilgtspējas stratēģijas mērķiem,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis, AS RERE Grupa valdes loceklis Edgars Vēveris norāda: "Būvniecības projekts ietver ne tikai tehnisko dienestu ēkas pārbūvi, bet arī inženiertīklu izbūvi, vides pieejamības risinājuma sakārtošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Projekta ietvaros tiks uzlabota tehnisko dienestu ēkas energoefektivitāte un ergonomika, kas ilgtermiņā samazinās enerģijas patēriņu un sekmēs uzturēšanās izdevumu samazināšanos, kā arī ļaus tehniskajam personālam efektīvāk veikt savu darbu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" tehnisko dienestu ēkas pamatos 10.novembrī ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkā šobrīd uzsākti vērienīgi pārbūves darbi, kas paredz pilnībā rekonstruēt darba telpas 4000 m2 platībā lidostas atbalsta dienestu vajadzībām, kā arī siltināt ap 6000 m2 lielu platību.

Kopš darbu uzsākšanas ēkā tiek veikti nepieciešamie demontāžas darbi, atbrīvojot vietu jauni veidojamām būvkonstrukcijām. Tiek izbūvēti jauni pāļi, pamatu sijas un kolonnas, kā arī uzsākta pārsegumu būvniecība.

"Iemūrējot ēkas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākotnei, mēs vispirms domājam par mūsu šīsdienas darbiniekiem, kuri līdz ar rekonstruēto ēku iegūs modernas un ērtas darbavietas. Tomēr tikpat svarīgas lidostai “Rīga” ir arī rūpes par nākamajām paaudzēm. Tāpēc šo ēku veidojam videi draudzīgu un ilgtspējīgu, izmantojot labākās prasmes un tehnoloģijas, kādas šodien ir pieejamas," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Normunds Feierbergs.

"Šodien būvējam ar skatu uz nākotni – tā, lai ēka būtu ērta, funkcionāla un energoefektīva. Lai arī projekts ir ar saviem izaicinājumiem, jo būve celta pagājušajā gadsimtā, mēs to pārbūvējam atbilstoši mūsdienu prasībām, izbūvējot arī jaunu apjomu. Kapsulā liekam līmeņrādi kā kvalitātes apliecinājumu un simbolisku izlīmeņotāju starp veco un jauno apjomu," piebilst būvniecības uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Āgenskalna tirgus varētu kļūt par platformu jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēki seko ekonomikai

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pārmaiņu pretēja virziena vēji Eiropas burās

Māris Ķirsons, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība atrodas pārmaiņu priekšā, taču, kāda tā būs pēc izmaiņām, pašlaik ir grūti spriest, jo vēl joprojām nav skaidrības par Brexit, par to, kāds būs jaunais Eiropas Parlamenta deputātu sastāvs, kāda būs jaunā Eiropas Komisija.

Tāda ES, kāda tā ir bijusi, tā vairs nebūs, jautājums ir par to, kāda tā būs un kā šīs pārmaiņas izjutīs Latvija. Par ES nākotni jau līdz šim ir bijušas daudz un dažādas diskusijas, ir apspriesti un diskutēti arī vairāki tās iespējamie attīstības scenāriji. Vienlaikus joprojām miglā tītais Brexit, un līdz ar to arī tā iespējamās sekas – ģeopolitiskā situācija pasaulē, ieskaitot divu pasaules lielāko ekonomiku – ASV un Ķīnas – konfrontāciju tieši preču tirdzniecībā – rada jaunus izaicinājumus nevis tikai atsevišķām bloka valstīm, bet gan visai ES kopumā.

Mainās prioritātes

Lai varētu raudzīties uz tālāku perspektīvu, vispirms ir jāsaprot, kādā situācijā ES atrodas pašlaik. «Eiropa kļūst drošāka, jo 2015. un 2016. gada notikumi, terora akti, piespieda apdomāties un veikt virkni pasākumu, tādējādi vairāk rūpējoties par iekšējo drošību,» vērtē nu jau 15 gadus Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa norāda, ka, strādājot Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, šo drošības faktora prioritizāciju nevar nepamanīt, un to vēl vairāk rāda ES 2021.–2027. gada budžeta projekts un tā apspriešanas gaita. «Pašlaik robežapsardzība ir katras valsts kompetencē, taču tām valstīm, kurām ir ārējās robežas, ir vajadzīgs pastiprinājums, un ES ārējās robežapsardzības vienība Fronteks tiks pastiprināta, 600 darbinieku vietā tajā būs ap 10 000 un palīdzēs tieši tām dalībvalstīm, kurām ir ārējās robežas,» skaidro I. Vaidere. Viņasprāt, tādējādi arī Latvijā pieaugs darba vietu skaits, un tas tiks finansēts no ES centrālā budžeta. «Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Eiropā arvien spēcīgāks kļūst sociālais pīlārs, līdz šim visas šīs lietas bija dalībvalstu kompetencē,» norāda I. Vaidere. Viņasprāt, pašlaik šajā jomā ir liela atšķirība, piemēram, Francijā un Beļģijā salīdzinājumā ar Latviju darba ņēmējiem ir ļoti augsti sociālā nodrošinājuma apmēri. Minēto iemeslu dēļ arī ir vēlme pēc sociālā nodrošinājuma harmonizācijas. «Šajā jautājumā ir arī zināmi riska elementi, jo, ja pārāk nodrošināmies attiecībā uz darba ņēmējiem, tad problēmas būs darba devējiem,» brīdina I. Vaidere. Viņa norāda, ka tieši šī iemesla dēļ šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē, kuras tad arī raugās, cik lielu slogu var uzlikt uzņēmējiem, kā atbalstīt darba ņēmēju. «Sociālajā pīlārā uzmanība tiek veltīta arī veselības jautājumiem, kas arī vienmēr ir bijuši dalībvalstu kompetencē, bet tagad tam ir paredzēti 413 milj. eiro, kas it kā nav ļoti daudz, taču nauda veselības politikai, pētījumiem Latvijas kontekstā būtu kā iespējas un arī atbalsts,» norāda I. Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija saņem pirmo ES Atveseļošanas fonda maksājumu 201 miljona eiro apmērā

LETA, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pagājušā gada labākie ceļu būves darbi Latvijā

Monta Glumane, 04.06.2019

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā «Gada balvu» saņēma SIA «Viadukts» par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto reizi pasniegtas balvas par labākajām pērnā gada ceļu būvēm valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Uz gada balvām pretendēja pagājušajā gadā paveiktais tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības, segumu atjaunošanas un autoceļu pārbūves grupās.

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā Gada balvu saņēma SIA Viadukts par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km. Būvdarbu laikā tilts ir atjaunots, no iepriekšējās tilta konstrukcijas ir palikušas tikai sijas. Salaboti tilta balsti, atjaunoti konusu nostiprinājumi un izbūvēta jauna tilta brauktuve - sākot ar klātnes betonēšanu, hidroizolāciju, seguma ieklāšanu, kompensācijas šuvēm un beidzot ar gājēju ietvēm. Būvdarbu līgumcena bija 720 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oskara Kalpaka tiltu Karostā kājāmgājēju un autotransporta satiksmei pēc veiktajiem remontdarbiem atvērs 9.augustā - nedēļu ātrāk, nekā plānots, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Remontdarbu laikā SIA «Kurzemes Būvserviss» nomainīja tilta nesošās koka konstrukcijas un dēļu klājumu, bet Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā dienesta darbinieki veica tilta mehānisko detaļu apkopi un sakārtošanu.

Kā pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs, visi darbi noritējuši pēc plānota darba grafika, nedaudz to apsteidzot. Paralēli tilta koka seguma nomaiņai sakārtoti un atjaunoti arī tilta izgriešanas mehānismi. Sakārtotas arī tilta gala atslēgas, kuru mehānismiem var piekļūt tikai tiltu izgriežot 10 un 20 grādu leņķī. Tāpat notīrītas tilta metāla konstrukcijas un aizkrāsoti nelegālie grafiti zīmējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sper lielu soli pretī zaļākai videi

Ilze Žaime, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāksies 3 miljonus eiro vērta Ostas ielas izbūve Ventspilī

Laura Mazbērziņa, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plānots sākt vienus no vērienīgākajiem šī gada ielu būvniecības darbiem Ventspils ostā - Ostas ielas izbūvi posmā no Ventas ielas līdz K.Valdemāra ielai 14, kas izmaksās teju 3,2 miljonus eiro.

Aptuveni 580 metru garumā gar Ventas krastu tiks izbūvēts jauns ielas posms, kas ietver jaunu ielas seguma konstrukcijas izbūvi, lietusūdens kanalizācijas, apgaismojuma un gājēju ietves izbūvi. Līdz ar ielas izbūvi plānots īstenot arī vēsturisko ostas darbnīcu teritorijas labiekārtošanas 1.kārtu. Plānots nojaukt teritorijā esošos graustus, izbūvēt jaunu segumu, kā arī izvietot vairākus vides objektus.

Objekti, kas šajā vietā tiks uzstādīti jau 1.darbu kārtā, noteikti būs Mīlestības bāka, kur savā īpašajā dienā varēs doties jaunlaulātie, un loču kuģis «Rota», kas ilgus gadus godam kalpojis Ventspils ostā.

Atklātajā konkursā par tiesībām veikt būvdarbus šajā teritorijā uzvarēja pretendents, kas piedāvāja zemāko cenu – SIA «Ostas celtnieks». Būvdarbu līgums noslēgts par gandrīz 3,2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru