Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā piektdien tika ievēlēts līdzšinējais LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Jaunais rektors ievēlēts vēlēšanu otrajā kārtā, saņemot 106 balsis par un 78 balsis pret. Pirmajā vēlēšanu kārtā par Bērziņu balsoja 88 Satversmes locekļu, bet 96 bija pret. LU rektora ievēlēšanai nepieciešama vismaz 101 Satversmes sapulces dalībnieka balss.

Bērziņš amatā stāsies 27.martā. Viņa pilnvaru termiņš būs četri gadi.

Jaunais rektors savā redzējumā par LU stratēģisko attīstību turpmākajiem pieciem gadiem kā galvenās prioritātes izvirzījis zinātnisko izcilību, studentu panākumus, akadēmiskā personāla izcilību, sadarbību ar uzņēmējiem un valsti, infrastruktūras attīstību, skaidra pārvaldības modeļa ieviešanu, finanšu stabilitāti, kā arī LU atpazīstamības veicināšanu.

Svētdien 63 gadu vecumā mūžībā devies politiķis Gundars Bērziņš, liecina rakstnieka, aizgājēja drauga Normunda Beļska ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Bērziņš dzimis 1959.gada 26.septembrī Jēkabpils rajonā. 1983.gadā viņš absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti.

Bērziņš bijis 5.Saeimas deputāts no Latvijas Zemnieku savienības. Viņš piedalījies Tautas partijas izveidē, un bijis 7.Saeimas deputāts un pēcāk finanšu ministrs, savukārt 8.Saeimā bijis Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs.

Viņš tika iecelts veselības ministra amatā 2004.gada 2.decembrī. Savukārt 2006.gada oktobrī Bērziņš tika ievēlēts arī 9.Saeimā.

2007.gada 17.janvārī Bērziņš paziņoja par atkāpšanos no veselības ministra amata un aiziešanu no politikas veselības apstākļu dēļ.

Bērziņš bija zemnieku saimniecības "Delles" īpašnieks.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) kopīgi izstrādājuši unikālu pētījumu platformu Lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai, informē Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļā.

Pētījumu platforma dod iespēju veikt datu analīzi reālā laika režīmā, kas ir pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienlaikus tā ir rīks unikālu un personalizētu pašvaldību attīstības stratēģiju izstrādei, kā arī nacionāla mēroga jautājumu risināšanai, piemēram, ceļu tīklu optimizācijai un infrastruktūras attīstības plānošanai.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) iniciatīvas pētījums šodien, 15. martā, tika prezentēts SM vadībai un padotības iestādēm, kā arī valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un autoceļu jomas ekspertiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt un integrēt pieejamos datus, īpaši vērtējot ekonomisko aktvitāti Latvijā. Infrastruktūra un mobilitātes iespējas ir nozīmīgs faktors ekonomiskās attīstības iespējām, īpaši novados, viņš atzīmēja,

Atceltajā zāļu ražotāja AS «Olainfarm» sapulcē pirmdien ievēlēta jauna padome, kuru vadīs ekonomists Gundars Bērziņš, informēja sapulcē ievēlētais padomes priekšsēdētājs.

Sapulcē piedalījās akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,48% akciju.

Padomes sastāvā iecelts arī Jānis Buks, kurš būs padomes priekšsēdētaja vietnieks, kā arī Kārlis Krastiņš, Andrejs Saveļjevs un Haralds Velmers.

Sapulce pirmdien norisinājās par spīti tam, ka «Olainfarm» valde to atsauca. Sapulce notika melnā autobusā pie ieejas uzņēmumā, un tajā piedalījās padsmit akcionāru.

Pirmdien plkst.15 viesnīcā «Radisson Blu Elizabete», Elizabetes iela 73, plānota preses konference par akcionāru sapulcē lemto. Preses konferencē uz mediju jautājumiem atbildēs jaunās padomes pārstāvji.

Bērziņš ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, kā arī «SSE Rīga Foundation» valdes loceklis un Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatora padomes loceklis. Iepriekš viņš ieņēmis Latvijas Universitātes Kanclera amatu. Pērn Bērziņš tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondetājlocekli.

Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.

Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.

Par Latvijas Universitātes (LU) rektora amatu cīnīsies divi pretendenti - Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš.

Tas nolemts pēc Atlases komisijas un LU Padomes veiktās pretendentu izvērtēšanas. Kopumā LU izsludinātajā starptautiskajā konkursā Latvijas nacionālās, vadošās un ietekmīgākās augstskolas vadītāja amatam bija saņemti 24 pieteikumi.

Signe Bāliņa pašlaik ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un LU rektora padomniece. Savukārt Gundars Bērziņš ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors.

"Pašlaik, kad ir zināmi konkrēti pretendenti, varu paust gandarījumu par to, ka, neatkarīgi no tā, kurš no izvirzītajiem kandidātiem stāsies augstskolas vadītāja amatā, LU arī turpmāk vadīs spēcīga un pieredzējusi personība. Tomēr priekšvēlēšanu process vēl nav beidzies, jo līdz jaunā rektora vēlēšanām sagaidāmas arī pretendentu diskusijas ar LU saimi, kas šīs tikšanās gaida ar patiesu interesi un nepacietību," pauž LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš.

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Pirmdien pie zāļu ražotāja AS «Olainfarm» ieceltā uzņēmuma padome pirms sava darba uzsākšanas sagaidīs Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu, šodien žurnālistiem sacīja jaunieceltās padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš.

Kā norādīja padomes loceklis Kārlis Krastiņš, patlaban juristi strādā pie dokumentu sagatavošanas un tuvākajā laikā daļas akcionāru lēmums tiks iesniegts UR.

Šodien jaunieceltās padomes sasaukto preses konferenci apmeklēja arī Mārtiņš Krieķis, kurš uz jautājumu, vai viņš pieļauj iespēju, ka UR pieņem pozitīvu lēmumu un šodien ieceltā padome tiek apstiprināta, Krieķis sacīja, ka pieļauj šādu iespēju, jo viņam ir liela pārliecība par UR atsevišķu personu korumpētības līmeni.

Pirmdien atceltajā «Olainfarm» sapulcē ievēlēta jauna padome, kuru vadīs ekonomists Gundars Bērziņš. Kompānijas padomes sastāvā iecelts arī Jānis Buks, kurš būs padomes priekšsēdētaja vietnieks, kā arī Kārlis Krastiņš, Andrejs Saveļjevs un Haralds Velmers. Izmaiņas padomes sastāvā stāsies spēkā pēc to reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā.

Izskatot vienu no saņemtajiem pieteikumiem, Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu reģistrēt izmaiņas zāļu ražotāja AS «Olainfarm» valdes un padomes sastāvā, informēja iestādē.

UR saņēmis vēl divus pieteikumus. Pārējos divos pieteikumos un tiem pievienotajos dokumentos UR konstatējis trūkumus, kā rezultātā pieteiktās izmaiņas nav reģistrētas.

Iestādē uzsver - reģistrējot izmaiņas komercreģistrā, UR vērtē iesniegtos dokumentus savas kompetences ietvaros, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto un līdzšinējo iestādes praksi.

Vienlaikus iestādē norādīja, ka UR lēmumu pieņemšanas procesā nav tiesību vērtēt publiskajā telpā izplatīto informāciju, tomēr, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās šaubas par akcionāru sapulces tiesiskumu, UR informē, ka, lai akcionāru sapulcē pieņemtie lēmumi tiktu atzīti par spēkā neesošiem, akcionāriem ir tiesības vērsties Zemgales rajona tiesā ar attiecīgu prasības pieteikumu. Zemgales rajona tiesa kā specializēta pirmās instances tiesa speciālā tiesvedības kārtībā izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Latvijas ir jāsagatavo ekonomiskam lēcienam pēc Covid-19 izraisītās krīzes, trešdien "Latvijas produktivitātes ziņojuma 2020" prezentācijā pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Pēc politiķa paustā, valdībai ir jāakumulē visi resursi ekonomikas lēcienam pēc krīzes.

"Mums ir jāsagatavo Latvija ekonomiskam lēcienam pēc krīzes, un skatoties, kā attīstās vakcīnu lieta, tad es gribētu teikt, ka tas ir nākamā gada jautājums, nākamā gada sākuma jautājums, kad ir jāpanāk ekonomiskais lēciens," uzskata Ašeradens.

Vienlaikus politiķis atzina, ka Latvija joprojām ir iedzinējos Eiropas Savienībā pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju skaitu. Tas esot skaidrs signāls Latvijas ekonomiskajai un politiskajai elitei par to, ka strukturēti un ļoti nopietni jādomā, lai situāciju valstī mainītu.

Šādu jautājumu risināšanā svarīga arī daudz un dažādu domnīcu, īpaši akadēmiskā formāta, domnīcu rašanās, uzskata parlamentārietis.

Paziņoti Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2017.gadā, kā arī prezentēts Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10.

Par vērtīgāko uzņēmumu Baltijā 2017.gadā atzīta Swedbank Grupa. Otrajā vietā SEB grupa, bet trešajā vietā Latvenergo, AS.

4.vietā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā ir Tallink Grupp, AS, 5.vietā Maxima Grupe, UAB, 6.vietā Luminor Grupa, 7.vietā Orlen Lietuva, 8.vietā Eesti Energia, 9.vietā Lietuvos Geležinkeliai, AB, bet Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 2017.gadā noslēdz Lietuvos Energija, AB.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 skatiet galerijā!

Kopējā Latvijas vērtīgāko Top 101 vērtība šogad ir 17,74 miljardi eiro, no tiem 13,22 miljardi eiro ir topā iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vērtība, bet 4,54 miljardi eiro ir valsts kapitāla uzņēmumu vērtība.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) ir noslēgusi vienošanos ar uzņēmumu SmartLynx Airlines par studentu prakšu organizēšanu, kā arī sadarbību studiju un pētnieciskajā darbā.

Līguma parakstīšanā piedalījās LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš un SmartLynx Airlines personāla un kultūras vadītāja Māra Šteinberga.

“LU BVEF jau sadarbojas ar desmitiem darba devēju gan privātājā, gan publiskajā sektorā. Mūsu partneri ir savas jomas līderi un pārstāv visdažādākās tautsaimniecības nozares. Esam gandarīti, ka to pulkam pievienojies arī aviācijas nozares uzņēmums SmartLynx Airlines, kas studentiem piedāvās iespēju iegūt vērtīgas zināšanas un aizraujošu praksi,” uzsver G.Bērziņš.

SmartLynx Airlines ir apņēmušies sadarboties ar LU BVEF inovatīvu studiju satura pilnveidošanā, nodrošinot ekspertu lekcijas studiju kursos, specializētos semināros, kā arī atvērtās lekcijas studējošajiem un mācībspēkiem. Tāpat uzņēmums sniegs ierosinājumus noslēguma darbu tēmām atbilstoši nozares specifikai, kā arī iesaistīsies bakalaura un maģistra darbu vērtēšanas komisijās.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Foto: pixabay.com

Latvijā ieviestie netīrās naudas identificēšanas paņēmieni ir apgrūtinājuši dzīvi ne tikai bankām, bet arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem, turklāt tiesību eksperti norāda uz bīstamiem formulējumiem normatīvajos aktos.

Savukārt tiesību aizsardzības iestāžu speciālisti šo kritiku noraida un bažas uzskata par pārspīlētām.

Tāds ir secinājums pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu Dienas Bizness rīkotās konferences Bankas mainīgajā pasaulē. To, ka pārmaiņas banku sektorā bija nepieciešamas, neviens nenoliedza, tomēr ieteikumi, ko darīt vai nedarīt, atšķīrās.

Daudz funkciju

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš norādīja, ka mūsdienās bankas ir kļuvušas ne tikai par norēķinu un finansēšanas nodrošinātājām vai biznesa aģentēm līdzīgi kā citi uzņēmumi, bet par valsts drošības un nodokļu maksāšanas kontroles instrumentu. “Jaunie darbības nosacījumi rada nepieciešamību mainīt rīcības modeļus gan bankām, gan klientiem, gan valsts institūcijām,” tā G. Bērziņš. Viņš atzina, ka bankām ir jāatrod tāds līdzsvars starp piedāvāto pievienoto vērtību un risku, kas nodrošinās atbilstošu klientu skaitu, klientu apmierinātību un konkurētspējīgu atdevi no ieguldījumiem akcionāriem.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Ceturtdien, 6. jūnijā, notiks Latvijas Universitātes (LU) ārkārtas Satversmes sapulce, kurā cita starpā būs jāapstiprina LU rektora vēlēšanas, kurās par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

LU rektora vēlēšanas diemžēl ir kļuvušas par mūsu alma mater kauna traipu gan ar netīro pirmsvēlēšanu kampaņu, gan ar vēlēšanu rezultātiem. Proti, lai gan I. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa sāncensis Gundars Bērziņš, tomēr par I. Muižnieku tika atdota 141 balss, bet 143 bija pret.

Lai gan par Muižnieku vairāk balsu bija pret nekā par, tomēr viņš tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Interesanti, ka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka LU rektors nav ievēlēts, bet LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs, ķīmijas profesors Māris Kļaviņš, kas nav jurists, citādi izskaidroja normatīvo regulējumu un vienpersoniski izlēma pretējo. Proti, pēc M. Kļaviņa domām, LU rektora amatā ievēlēts ir pretendents, kuram ir vairāk balsu nekā sāncenšiem, un nav svarīgi, vai konkrēti par viņu atdots balsu vairākums. Tam kategoriski nepiekrīt LU Juridiskā fakultāte, arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ir norādījis, ka rektoru nevar ievēlēt ar mīnus divām balsīm. To, ka vēlēšanas uzskatāmas par nenotikušām, publiski paudis arī kādreizējais LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Ja nu tomēr rīt ārkārtas sapulcē vēlēšanu rezultātus apstiprinās, par to likumību būs jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Jaunākie «Olainfarm» finanšu dati norāda uz būtisku pārdošanas apjomu kritumu uzņēmuma mērķa tirgos jūnijā, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā – piedzīvots kritums par 63 %.

Vairāku gadu garumā esmu pildījis «Olainfarm» valdes locekļa pienākumus un varu apgalvot, ka iepriekš tik būtiski kritumi pārdošanas rādītājos kādā no lielajiem tirgiem, pie kam bez acīmredzama iemesla, uzņēmumā nav piedzīvoti. Tas ir pamats satraukumam un signāls valdei, ka ir jāsaprot cēloņi un jāizplāno tālākā rīcība, lai šāds pārdošanas apjomu kritums nesekotu arī turpmāk.

AS «Olainfarm» ir veiksmīgs pašmāju uzņēmums, liels darbadevējs un nodokļu maksātājs, kas vienmēr stabili attīstījies. Arī vēsturiski konkrētos laika periodos bijuši vērojami kritumi pārdošanas rādītājos, tomēr neatceros, ka iepriekš tiktu pārkāpta 60 % robeža, turklāt tas noticis lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā, kur tiek realizēts 21 % kopējā produkcijas īpatsvara. Kad uzņēmumam strauji krītas finanšu rādītāji, pie atbildības tiek saukta vadība. Kā zināms, šā gada aprīlī tika pārvēlēta «Olainfarm» valde un padome, kad uzņēmuma vadībā tika ieceltas personas no akadēmiskās, kā arī no banku vides. Par padomes priekšsēdētāju tika iecelts profesors Gundars Bērziņš, par padomes locekļiem - kādreizējais «Nordea Bank» Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks, kā arī Kārlis Krastiņš, «Prudentia» pārstāvis, un «Prudentia» neviļus saistās ar «Liepājas metalurga» krahu. Pirms šīm izmaiņām valdes vairākumu pārstāvēja speciālisti ar lielu pieredzes bagāžu farmācijā. Tas liek uzdot jautājumus par jaunās uzņēmuma vadības kompetenci un izpratni tieši par farmācijas nozari, kā arī viņu uzticēšanos uzņēmumā vēl atlikušajiem farmācijas nozares zinātājiem, jo bez šīm zināšanām nav iespējams sekmīgi pārvaldīt zāļu ražošanas kompāniju. Visi šie notikumi dažu mēnešu laikā rada bažas par «Olainfarm» nākotni.

Šā gada oktobrī četri Saeimas deputāti saņēmuši augstāku atalgojumu nekā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ziņo Latvijas Avīze.

Šā gada oktobrī deputāts Andris Bērziņš (ZZS) nopelnīja 2 030 LVL, Gundars Daudze (ZZS) - 2 292 LVL, Andrejs Klementjevs (SC) - 2 012 LVL, Vineta Muižniece (TP) - 1 933 LVL, liecina Saeimas interneta mājaslapā publiskotā informācija. Salīdzinoši V. Dombrovska alga ir 1 908 LVL mēnesī.

Db.lv jau rakstīja, ka Saeimas deputātiem atalgojums nākamgad nemainīsies – algas nedz palielinātas, nedz samazinātas.

Saeimas deputāts, kuram oktobrī bija vislielākais atalgojums, LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» paziņoja, ka šogad veiktais algu «griezums» ir bijis pietiekams. «Šogad algas samazinātas jau divas reizes. Varu teikt, ka nākamgad algas paliks līdzšinējā līmenī,» norādīja Saeimas spīkers G. Daudze.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar biznesa vadības sistēmu un grāmatvedības programmu "Standard Books" un "Standard ERP" nodrošinātāju “Excellent Latvia”, lai sniegtu studentiem arvien plašākas zināšanas par informācijas tehnoloģiju sniegtajām iespējām efektīvai biznesa pārvaldībai.

Sadarbība ietvers gan ekspertu vieslekcijas un iesaisti studiju programmu satura pilnveidē, gan sadarbību mūžizglītības un prasmju pilnveides jomā, kā arī iespēju sniegt prakses vietas studentiem.

“Ņemot vērā, ka mūsu fakultātē gan bakalaura, gan maģistra līmenī tiek realizētas darba devēju augsti novērtētas grāmatvedības un audita studiju programmas, sadarbība ar “Excellent Latvia” ir iespēja mūsu studentiem piedāvāt aktuālākās zināšanas un prasmes par biznesa procesu digitalizāciju un efektīvu pārvaldību, kas ir pamatā ikviena uzņēmuma produktivitātes un konkurētspējas nodrošināšanai,” uzsver LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš.

"Excellent Latvia" ikdienā aktīvi piedalās dažādos uzņēmēju semināros, informējot par to, kādus uzņēmējdarbības procesus ir iespējams digitalizēt, kā efektīvi pārvaldīt biznesu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, tostarp grāmatvedību, noliktavas, pasūtījumu apstrādi, e-komerciju, ražošanu, personālvadību u.c.

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmai, galveno balvu ieguva divas studentu komandas, kuras 20 nedēļu laikā strādājuši pie savām biznesa idejām un izstrādājuši daudzfunkcionālus sensoru un skaņas izolācijas paneļu prototipus no pārstrādāta tekstila.

Žūrija vērtēja katras komandas izstrādāto biznesa modeli, idejas inovāciju līmeni, tirgus lielumu, idejas validāciju, kā arī komandas atbilstību un par labākajām idejām atzina komanda “ReCyclone”, kuru biznesa ideja ir pārstrādāt tekstila atkritumus skaņu izolējošos akustiskos dizaina paneļos un “Purefy” komanda, kas izstrādā daudzfunkcionālus sensorus, kas mēra tvertņu tilpumu, lai attālināti redzētu datus vai tvertne ir pilna vai tukša.

Abas komandas ieguva 2000 eiro lielu naudas grantu.

Komanda “ReCyclone” pēc naudas balvas saņemšanas, dalījās emocijās, ko guvuši pēdējo divpadsmit nedēļu laikaposmā: ”Biznesa inkubatorā ir atbalstoša un motivējoša vide, kas diezgan ātrā tempā dzen uz priekšu idejas attīstību. Pieaicinātie nodarbību vadītāji dalās ar savām zināšanām un pieredzi, kas attīsta mūsu uzņēmējdarbības spējas un zināšanas. Piedaloties biznesa inkubatorā, esam ieguvuši biznesa idejas validēšanas prasmes, kā arī iedvesmu un motivāciju attīstīt savu biznesa ideju. Tas mūs mudina aktīvi un ar aizrautību strādāt pie mūsu iecerētā produkta izveides, lai jau tuvākajā laikā tirgum varētu piedāvāt mūsu ilgtspējīgi radītos skaņu izolējošos paneļus.”