Jaunākais izdevums

NordBalt ietekmē Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cenas ir samazinājušas un tagad tās ir aptuveni vienādas, paslīdot zem 30 eiro/MWH, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā minēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Latvijā pat tika sasniegts vēsturiski zemākais cenas līmenis kopš ieiešanas Nord Pool biržā - ap 18 eiro.

Runājot par turpmāko enerģētikas tirgus attīstību, viņš sacīja, ka nākotnē ir paredzēts īstenot vairākus infrastruktūras projektus reģionā, kas arī var ietekmēt cenas. Viens no tiem ir 3.starpsavienojums starp Igauniju un Latviju, kas vēl vairāk izlīdzinās elektrības cenas atšķirības, kā arī Lietuvas un Polijas 2.starpsavienojums.

Somijā tuvākajos gados plānots būvēt jaunas atomelektrostacijas, savukārt Zviedrijā paredzēts slēgt divus atomreaktorus, kas var ietekmēt kopējās plūsmas reģionā.

Db.lv jau rakstīja, ka 18.februāra ar pilnu jaudu darbu uzsāka Lietuvas–Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojums NordBalt, kas līdz šim strādāja testa režīmā - ar pārtraukumiem un ierobežotu kapacitāti, informē SIA Enefit.

Testa periods vēl nav pilnībā noslēdzies, bet starpsavienojums savā pirmajā pilnvērtīgas darbības dienā nodrošinās 11 000 MWh lielu elektroenerģijas piegādi no Zviedrijas dienvidiem uz Lietuvu, taču vienlaikus liela daļa šī apjoma jeb 7 000 MWh tālāk tiks transportēta uz Poliju.

Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers komentē: «No abiem Lietuvas starpsavienojumiem mūsu reģionam nozīmīgākais ir tieši savienojums ar Skandināviju jeb NordBalt kabelis, kurš līdz šim darbojās periodiski un ar ierobežotu kapacitāti. Zinot to, ka Skandināvijā elektroenerģijas cenas ir līdz pat 40% zemākas nekā Latvijā un Lietuvā, var droši paredzēt, ka turpmāk mūsu reģionos bieži redzēsim pozitīvas cenu tendences. Galvenokārt notiks cenu atšķirību izlīdzināšana tirgus reģionu starpā, un enerģija vairumā laika plūdīs no Zviedrijas uz Latviju un Lietuvu.»

Pagaidām gan jārēķinās, ka kabeļa testi nav pilnībā noslēgušies un atsevišķās dienās tā pārvades jauda tirgum var nebūt pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zviedrijas-Lietuvas kabeļa NordBalt darba sākšana veicinājusi elektroenerģijas cenu kritumu Latvijā

Žanete Hāka, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daugavas HES martā saražojis divreiz vairāk nekā februārī

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā Daugavas HES ražošanas apjomi ir bijuši divas reizes lielāki nekā februārī – elektroenerģijas biržas cenas Latvijā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Neraugoties uz to, ka NordBalt kabelis no 18.marta līdz 29.martam bija atslēgts avārijas remontā, 2016.gada martā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā saglabājās februāra līmenī un bija 29,87 EUR/MWh. Arī februārī NordBalt kabelis bija pieejams tirgum daļu no perioda – no 18.februāra līdz mēneša beigām. Kā liecina elektroenerģijas biržas dati, tad marta mēnesī NordBalt kabelis tika noslogots par 80% no pieejamās jaudas attiecīgajā laika periodā virzienā uz Lietuvu, savukārt LitPolLink starpsavienojums – 11,5% apmērā no pieejamās jaudas virzienā uz Lietuvu un 64,5% – virzienā uz Poliju. Tas joprojām liecina, ka daļa no Skandināvu lētās elektroenerģijas caur Lietuvu nonāk Polijā. Martā pieejamās starpsavienojumu jaudas un elektroenerģijas apjoms, kas ieplūst Baltijā no Skandināvijas, ir pietiekošs, lai ietekmētu elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena sarukusi

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās līdz 35,50 eiro/MWh, kas bija par 5% mazāk nekā nedēļu iepriekš, liecina AS Latvenergo informācija.

Cenu lejupslīdi abās valstīs veicināja gan NordBalt starpsavienojuma atgriešanās apritē, nedēļas laikā nodrošinot vidēji 493 MW jaudas pārvades kapacitāti un 74 GWh elektroenerģijas importu no Skandināvijas, gan par 16% lielāka elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no Igaunijas un Baltkrievijas. Tomēr NordBalt kabeļa darbība joprojām ir nepastāvīga ar noteiktiem darbības ierobežojumiem, izraisot elektroenerģijas cenu svārstībās reģionā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā nedēļas laikā bija 19,98 eiro/MWh līdz 125,01 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pieauga par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 34.51 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 19.98 EUR/MWh līdz 125,01 eiro/MWh. Cenu dinamiku lielākoties noteica Somijas elektroenerģijas tirgus tendences, jo Igaunijas elektroenerģijas cenas izlīdzinājās ar Somijas elektroenerģijas cenām 95% no kopējā stundu daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kabelim NordBalt biežo bojājumu dēļ var nākties nomainīt uzmavas

LETA--BNS, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdībai raizes sagādājis tikai pirms gada ekspluatācijā nodotais Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojums NordBalt, kas pusotra mēneša laikā sabojājies jau četras reizes, tāpēc tiek apsvērta iespēja nomainīt daļu kabeļa uzmavu tāpat kā Igaunijas un Somijas starpsavienojumam Estlink 2.

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora Litgrid valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - Litgrid un Svenska Kraftnat - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas cena Latvijā nedaudz samazinājusies

Žanete Hāka, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, otro nedēļu pēc kārtas sasniedzot jaunu zemāko šogad novēroto cenu līmeni – 27,04 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Vislielākais cenu samazinājums bija nakts zemo slodžu periodā.

Elektroenerģijas cenu lejupslīdi veicināja stabila elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no kaimiņvalstīm, kā arī vispārējs samazinājums elektroenerģijas pieprasījumā – Latvijas un Lietuvas kopējais elektroenerģijas patēriņš pagājušonedēļ samazinājās līdz 308 GWh, kas bija par 11% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Tajā pašā laikā importētās elektroenerģijas apjoms no kaimiņvalstīm pagājušonedēļ sasniedza savu šogad augstāko apjomu - 266 GWh, kas bija par 19% vairāk kā nedēļu iepriekš. To sekmēja stabila NordBalt starpsavienojuma darbība, kas visu nedēļu aizvadīja ar pilnu uzstādīto 700 MW pieejamās jaudas pārvades kapacitāti un nodrošināja 35% no kopējās elektroenerģijas importa plūsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls atteicies no elektrolīnijas uz Ķemeru apakšstaciju pārbūves

Dienas Bizness, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā vēsturiski zemākā elektroenerģijas cena kopš tirgus atvēršanas

Žanete Hāka, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013.gada jūlijā - vidējā vienas megavatstundas cena februārī bija 28,05 eiro, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lai gan nedaudz - par 4% - samazinājās kopējais valstī saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri, par 6% februārī samazinājies ir arī patēriņš, kā rezultātā par 2,2 procentpunktiem pieauga valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju. Tādējādi februārī Latvijā tika saražoti 97% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Attiecībā pret pagājušā gada februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 0,4%. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019.gada februāri - palielinājās par 145%.

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju februārī pieauga par 2% attiecībā pret janvāri un bija 981 212 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada februārī ir gandrīz divas reizes vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo: Turpmāk elektroenerģijas cenu Latvijā vairāk ietekmēs faktori Skandināvijā

Rūta Lapiņa, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas cenas ir kļuvušas ļoti tuvas Skandināvijas elektroenerģijas cenām, tādējādi noslēdzot cenu izlīdzināšanās periodu reģionā. Turpmāk Latvijas elektroenerģijas cenu vairāk ietekmēs tieši faktori Skandināvijā, tai kļūstot dinamiskākai, informē Latvijas energokompānijas «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere.

«Cenu izlīdzināšanās ar Skandināviju stiprina Latvijas konkurētspēju. Salīdzinoši, ja 2015. gadā atšķirība starp Somijas un Latvijas elektroenerģijas cenām bija aptuveni 40 %, tad 2017. gadā šī starpība ir sarukusi līdz 5 %. Tādējādi tas ir pozitīvs devums Latvijas tautsaimniecībai, palielinot to energointensīvo uzņēmumu konkurētspēju, kuriem elektroenerģija ir būtisks ražošanas resurss,» atzīmē AS «Latvenergo» Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

«Vienlaicīgi jāuzsver, ka iepriekšējo gadu tendences var radīt maldīgu priekšstatu, ka elektroenerģijas cenas biržā katru gadu konstanti samazinās un tā tam vajadzētu turpināties,» turpina U. Mucinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi aktuālo informāciju par elektroenerģijas biržas cenām Latvijā 2016.gada augustā un regulatora eksperti secina, ka šogad augustā elektroenerģijas biržas cenas ir zemākas nekā 2015. gadā, informē SPRK.

2016.gada augustā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā bija zemāka nekā iepriekšējos divos mēnešos un sasniedza 33,78 eiro/MWh – vienādā līmenī ar Lietuvas vidējo aritmētisko cenu. Savukārt Igaunijas vidējā aritmētiskā cena augusta mēnesī bija vienā līmenī ar Somijas un sastādīja 31,38 eiro/MWh.

Augustā starp Baltijas valstīm nebija ilgstošu starpsavienojumu jaudas pārslodžu – starp Igauniju un Latviju pārslodžu dēļ cenu starpība veidojās 31%, bet starp Latviju-Lietuvu un Igauniju-Somiju sastrēgumu nebija. Tas arī atspoguļojās uz elektroenerģijas biržas cenu līmeni Latvijā augusta mēnesī.

Salīdzinot vidējās svērtās elektroenerģijas biržas cenas Latvijā pa gadiem, var novērot, ka 2016.gadā praktiski visos mēnešos vidējās svērtās elektroenerģijas cenas ir zemākas, nekā 2015.gadā. Izņēmums ir šogad janvārī, kad nebija vēl pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojuma kabelis. Jāatzīmē, ka 2016.gada septembra cena ir aptuvena, jo vēl nav pieejami visi mēneša dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas cena Latvijā samazinājusies

Žanete Hāka, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā samazinājās līdz 31,88 EUR/MWh, kas bija par 10% mazāk nekā nedēļu iepriekš, informē VAS Latvenergo.

Manāmo cenu samazinājumu abās valstīs lielā mērā veicināja jaunā NordBalt starpsavienojuma atgriešanās apritē pēc tam, kad 12.jūlijā tas tika nodots pēdējam testēšanas posmam pirms galējās nodošanas ekspluatācijā. Kopumā tas pagājušās nedēļas laikā nodrošināja 92 GWh lielu elektroenerģijas importu no Zviedrijas, jeb 31% no Latvijas un Lietuvas kopējā nedēļas patēriņa - lielākais importa daudzums pēdējo astoņu nedēļu laikā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā pagājušonedēļ svārstījās no 19,40 EUR/MWh līdz 54,96 EUR/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pagājušonedēļ pieauga par 2%, sasniedzot 31,59 EUR/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 19,40 EUR/MWh līdz 54,96 EUR/MWh. Igaunijas cenu dinamiku joprojām noteica aktivitātes Somijas elektroenerģijas tirgū, un Igaunijas elektroenerģijas cenas bija vienādas ar Somijas elektroenerģijas cenām 100% no kopējā stundu daudzuma jau trešo nedēļu pēc kārtas. Tikmēr līdz ar NordBalt starpsavienojuma atgriešanos apritē, atjaunojās ar cenu izlīdzināšanās starp Somiju un Latviju, jo cenas bija vienādas 91% no kopējā stundu skaita un vidēji elektroenerģijas cenas Latvijā pārsniedza Somijas līmeni tikai par 0,29 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena nedaudz augusi

, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā pieauga līdz 36,21 EUR/MWh, kas bija par 2% vairāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Cenu kāpumu abās valstīs lielā mērā veicināja atslēgums NordBalt starpsavienojumā, nenodrošinot elektroenerģijas importu no Zviedrijas uz Lietuvu visas nedēļas garumā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā nedēļas laikā svārstījās no 20,12 EUR/MWh līdz 70,30 EUR/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena samazinājās par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 32,72 EUR/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 17,71 EUR/MWh līdz 70,30 EUR/MWh. Joprojām Igaunijas cenu dinamiku primāri noteica Somijas elektroenerģijas tirgus tendences, jo Igaunijas elektroenerģijas cenas izlīdzinājās ar Somijas elektroenerģijas cenām 95% no kopējā stundu daudzuma. Cenu izlīdzināšanos veicināja Estlink starpsavienojums, nodrošinot 102 GWh elektroenerģijas importu no Somijas uz Igauniju. Tikmēr līdz ar traucējumiem NordBalt starpsavienojumā, cenu starpība starp Somijas un Latvijas tirgu atkal pieauga - Latvijas cenas nedēļas laikā bija par vidēji 3.69 EUR/MWh augstākas kā Somijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NordBalt bojājuma dēļ trūkstošo elektroenerģiju Lietuva saņem no Latvijas un Igaunijas

LETA, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā, bojājuma dēļ nestrādās aptuveni nedēļu, pirmdien paziņojusi Lietuvas elektropārvades sistēmu operatore Litgrid.

Kabelis bojāts Zviedrijas pusē un nedarbojas kopš piektdienas. Kā pastāstījis kompānijas vadītājs Daivis Virbicks, trūkstošo elektroenerģiju Lietuva saņem no Latvijas un Igaunijas.

Pirmdien elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Lietuvas zonā salīdzinājumā ar piektdienu pieaugusi par 40,6% - līdz 40,98 eiro par megavatstundu (MWh), bet Latvijā cēlusies par 27,3% - līdz 37,11 eiro.

Kā tomēr norādījis Virbicks, cenas kāpums saistīts ne tikai ar NordBalt bojājumu - Igaunijā un Somijā tā arī cēlusies par 25%.

Pēc viņa teiktā, Lietuvas energosistēmā šai laikā iedarbinātas avārijas rezerves - Kruones hidroakumulācijas elektrostacijas agregāti, bet noteiktās stundās saņemta palīdzība no kaimiņvalstīm - Latvijas un Igaunijas. Lietuvas uzņēmumi ražošanu nav palielinājuši, jo viņus acīmredzot nav apmierinājusi cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas cenas Latvijā sarukušas

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas spot cenas Baltijā pret iepriekšējo nedēļu būtiski nav mainījušās, vidējai cenai samazinoties par nepilnu 1 % un sasniedzot 31,38 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Vislielāko cenu kritumu piedzīvojusi Lietuva – par 2 %, cenu līmenim sasniedzot 31,41 eiro/MWh. Latvijā un Igaunijā cenu kritums bija nepilna procenta apmērā, un cenas sasniegušas attiecīgi 31,42 eiro/MWh un 31,31 eiro/MWh. Aizvadītajā nedēļā cenu lejupslīdi Lietuvā un Latvijā veicināja NordBalt elektroenerģijas starpsavienojuma atgriešanās pilnvērtīgā funkcionēšanā, tomēr pārvades ierobežojumi no Lietuvas uz Latviju visas nedēļas garumā ierobežoja Latvijai pieeju lētākam elektroenerģijas importam. Tomēr Latvija spēja veicināt elektroenerģijas cenu samazinājumu, intensificējot vietējos ražošanas apmērus. Joprojām saglabājās mērenas temperatūras, kas arī nestimulēja cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas sarukušas

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Ziemeļvalstīs aizvadītajā nedēļa tika novērots cenu pieaugums, Latvijas un Lietuvas tirdzniecības reģionos fiksēts cenu kritums, informē AS Latvenergo.

Latvijā un Lietuvā otro reizi šajā gadā cenu līmenis izlīdzinājies un sasniedzis 36,45 EUR/MWh, kas Latvijā atbilst 1 % samazinājumam pret iepriekšējās nedēļas cenu, bet Lietuvā – 7 % kritumam. Igaunijā savukārt cena pieaugusi par 3 %, sasniedzot 34,91 EUR/MWh. Pretēju cenu virzību būtiski ietekmēja NordBalt starpsavienojuma pilnvērtīga funkcionēšana visas nedēļas garumā, kas sekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvā un Latvijā.

Ziemeļvalstīs savukārt zemais nokrišņu daudzums samazinājis hidroizstrādes apjomus, un samazinājušies arī vēja izstrādes apjomi – tas veicinājis elektroenerģijas importa pieaugumu, piemēram, no Vācijas, kas tādējādi sekmējis arī cenas paaugstināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā nedaudz pakāpusies

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā aizvadītajā nedēļā bija 31,04 EUR/MWh, bet Lietuvā - 31,06 eiro /MWh, informē AS Latvenergo.

Nelielo cenu kāpumu veicināja salīdzinoši augstāks elektroenerģijas cenu līmenis kaimiņvalstīs un īslaicīgi atslēgumi Estlink starpsavienojumā. Elektroenerģijas cenu kāpumu gan ierobežoja būtiska Latvijas elektroenerģijas izstrāde un NordBalt starpsavienojuma atgriešanās tirgū, nodrošinot 105 GWh elektroenerģijas jeb augstāko apjomu kopš starpsavienojuma nodošanas tirgū.

Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā nedēļas laikā svārstījās no 15,42 eiro/MWh līdz 45,03 eiro/MWh.

Pēc divu nedēļu pārtraukuma elektroenerģijas cenas Igaunijā un Latvijā atkal pilnībā izlīdzinājās un bija vienādas 100 % no kopējā stundu skaita. Tādējādi vidējā tirgus cena Igaunijā arī bija 31,04 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 15,42 eiro/MWh līdz 45,03 eiro/MWh. Toties cenu izlīdzināšanos starp Somiju un Igauniju kavēja traucējumi Estlink starpsavienojuma darbībā, kas pagājušonedēļ nodrošināja vien 342 MW vidējās jaudas pārvades kapacitāti – līdz šim zemāko šogad. Līdz ar to elektroenerģijas cenas Igaunijā un Somijā bija vienādas tikai 37 % no kopējā stundu skaita, un nedēļas vidējā starpība Igaunijas un Somijas elektroenerģijas cenām sasniedza 5,27 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pieaugusi

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī jaunajā NordBalt jaudas pārvades starpsavienojumā bija atslēgumi, Latvijas elektroenerģijas cenu līmenis pagājušonedēļ bija zemāks nekā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, informē AS Latvenergo.

To galvenokārt sekmēja būtisks kāpums Latvijas saražotās elektroenerģijas daudzumā – Latvijas izstrāde pagājušonedēļ sasniedza 211 GWh jeb augstāko nedēļas daudzumu šī gada laikā. Kopumā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā bija 47,08 eiro/MWh jeb par 16% vairāk, nekā novērots nedēļu iepriekš, un nedēļas stundās cenas pagājušonedēļ svārstījās no 33,05 eiro/MWh līdz 97,65 eiro/MWh.

Elektroenerģijas cenu pieaugumu Latvijā un Lietuvā pamatā veicināja augstāks elektroenerģijas cenu līmenis kaimiņvalstīs. Elektroenerģijas cenas Latvijā bija zemākas par elektroenerģijas cenām Igaunijā 24 % no kopējā stundu skaita un zemākas par elektroenerģijas cenām Somijā un Zviedrijā 30% no kopējā stundu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), informē SPRK.

Kopējā OIK vērtība no 2016. gada 1. aprīļa saglabāsies šobrīd spēkā esošajā apmērā un būs 0,02679 eiro par kilovatstundu (kWh). Samazinās OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus – pieaug.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ieceri par OIK diferencēšanu atliek līdz 2018.gadam

LETA, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lemjot uz 2018.gadu atlikt ieceri par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu.

Likuma izmaiņas atbalstīja 57 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja šo ieceri īstenot 2017.gada pirmajā pusē, bet vēlāk koalīcija vienojās reformu pārcelt uz 2018.gadu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA iepriekš teica, ka jautājumā par reformas atlikšanu liela loma bija partiju «ultimātiem». Proti, Vienotībai esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet ZZS un nacionālajai apvienībai - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru