Panamas dokumentu noplūde, kas jau tiek dēvēta par pasaulē vērienīgāko, Ziemeļvalstīs vissmagāk skārusi banku Nordea, kura, kā tiek pieļauts, palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas, vēsta zviedru laikraksts Dagens Industri.

Laikraksts vēsta, ka šajā informācijas noplūdē par Nordea atrodami vairāk nekā 10 000 dokumentu.

Kā liecina medijos nonākušie dokumenti, Nordea palīdzējusi saviem klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs. Kopumā Nordea piedalījusies 300-400 čaulas uzņēmumu izveidē.

Luksemburgā strādājošā Nordea International Private Banking pārstāvējusi vairāku savu klientu intereses attiecībās ar uzņēmumiem Panamā.

Jau 2009.gadā banka ieviesa iekšējos noteikumus, kas liek bankai informēt varasiestādes par līdzīgu veida darbībām, skaidro Nordea preses pārstāvis Magnuss Nelins. Taču Zviedrijas televīzijas reportieris Joahims Dufermarks vēsta, ka šie noteikumi nav ievēroti, jo šāda veida palīdzība klientiem turpinājusies arī 2010.-2012.gadā.

Nordea banka neiesaka izmantot ofšoru uzņēmumu iespējas un nekādā gadījumā neapkalpo shēmas, kas nav caurskatāmas, komentējot izskanējušo informāciju par Panamas dokumentiem, uzsver Nordea Komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte.

Šobrīd medijos tiek plaši apspriesta politiķu un sabiedrībā pazīstamu cilvēku iespējamā izvairīšanās no nodokļiem, izmantojot slēptus ofšoru darījumus Panamā. Vairākās publikācijās pieminēta arī Nordea Starptautiskā Private Banking Luksemburgā, kas atspoguļota kā nelegālu nodokļu struktūru veidotāja klientiem.

«Nordea banka pastāvīgi seko līdzi un ievēro likumus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļiem. Mēs neatbalstām un darām visu, lai nepieļautu, ka klienti banku izmanto nelegāliem mērķiem. Bankas nodokļu ieteikumu politika un ētiskie standarti ir skaidri definēti – mēs neaicinām un neiedrošinām klientus iesaistīties nodokļu shēmās, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Gluži otrādi, mūsu uzdevums ir palīdzēt klientiem nomaksāt visus nodokļus,» uzsver bankas pārstāve.

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Neesot pazīmju, ka globālā ekonomika bremzējas – drīzāk ir otrādi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan šā gada pirmajos rudens mēnešos tirgus dalībnieki satraucās par pasaules ekonomikas izaugsmes jautājumiem, šobrīd šādas bažas lielā mērā jau, šķiet, ir vēsture. Daudzu lielāko akciju tirgus raksturojošo indeksu vērtības ir sasniegušas jaunus rekordus vai ir tuvu tiem. «Neskatoties uz dažu problēmu pastiprināšanos vasaras beigās, nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos globālā mērogā – gluži pretēji. Pasaules lielākās ekonomikas ASV trešā ceturkšņa izaugsmes dati pārsniedza tirgus prognozes par 0,5 procentpunktiem, arī Ķīnas izaugsme bija labāka par gaidīto. Lai gan situācija eirozonas valstīs un Japānā rada bažas, dati par noskaņojumu uzņēmumos joprojām liek gaidīt straujāku ekonomikas izaugsmi nākamajos mēnešos. Tieši uzņēmumu finanšu rezultātu ziņā trešais ceturksnis visā pasaulē ir izrādījies labāks, nekā prognozēts. Visos uzņēmējdarbības sektoros, izņemot enerģētikas sektoru, bija novērojama izaugsme gan peļņas, gan apgrozījuma ziņā. Spēcīgie rezultāti ir palielinājuši tirgus uzticēšanos uzņēmumu un pasaules ekonomikas prognozēm un ir palīdzējuši akciju cenām atkopties no oktobra zemākajiem līmeņiem. Paātrinoties globālās ekonomikas izaugsmei, ir sagaidāms arī uzņēmumu ienākumu pieaugums. Nākamā gada ienākumu prognozes pavisam noteikti tiks koriģētas, kā jau tas parasti notiek, tuvojoties gada noslēgumam. Tomēr pašlaik šķiet, ka arī 2015. gads būs samērā labvēlīgs uzņēmumu peļņas ziņā,» optimistisks ir Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Eksperti joprojām iesaka turēt augstāku akciju īpatsvaru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka straujš akciju cenu pieaugums pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos turpinās jau gandrīz trīs gadus, daļa ekspertu joprojām ir pārliecināti, ka investoriem ieņemt krietni piesardzīgākas pozīcijas šobrīd vēl īsti nevajadzētu. «Akciju tirgus perspektīvas joprojām ir pozitīvas, jo šobrīd novērojamais pasaules ekonomikas izaugsmes temps uztur spēkā pozitīvu uzņēmumu ieņēmumu prognozi, un akciju vērtējumi vēl nav sasnieguši tādu līmeni, kas varētu ierobežot turpmāku cenu pieaugumu. Izrādījies, ka pat tirgus straujās kustības oktobrī bija pirkšanas iespēja. Tuvojoties Jaunajam gadam, ieguldījumu portfeļos uzturam paaugstinātu akciju īpatsvaru,» norāda Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Kāda cenu korekcija drīzāk sniegtu iespēju pirkt, nevis pārdot

Akciju tirgū izaugsme turpinās jau astoņus gadus, kas ir visai ilgs periods. Tiesa gan, šajā paša laikā jāņem vērā, ka buļļu tirgi no vecuma parasti nomirt nemēdz – tos parasti nokauj recesija. Pašlaik pēc Donalda Trampa ievēlēšanas aktuālais akciju cenu pieaugums nedaudz noplacis un tirgus dalībnieki kļuvuši piesardzīgāki. Šajā pašā laikā eksperti norāda, ka esot pāragri sākt bažīties par lejupslīdi akciju tirgos, jo globālā ekonomika turpina attīstīties visai pieņemamā tempā un uzņēmumu peļņa saglabājas spēcīga.

Valdot šādam fonam, piemēram, Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš atklāj, ka viņš ieguldījumu pozicionējumā akcijām saglabā nedaudz palielinātu īpatsvaru un jebkuras tirgus svārstības drīzāk varētu uzskatīt par iespēju pirkt, nevis pārdot. «Laikposmā pēc finanšu krīzes ekonomikas attīstība visā pasaulē bijusi nevienmērīga, dažviet ekonomikai uzplaukstot, bet citviet attīstoties ar mainīgām sekmēm. Tomēr pašlaik pirmoreiz šķiet, ka visos reģionos iestājušies ekonomikai labvēlīgi apstākļi. Kopš pagājušā gada rudens ekonomikas rādītāji visā pasaulē ir bijuši labāki, nekā gaidīts. Noskaņojuma rādītāji ir palēkušies, un fiksētie pagātnes dati arī ir rādījuši dinamiku pieauguma virzienā. Ekonomikas izaugsme veido pamatu akciju cenu pieaugumam. Vēsturiski ilgākās lejupslīdes akciju tirgos ir sakritušas ar ekonomikas recesiju globālā mērogā. Tādējādi pašreizējais zemais recesijas risks ir labas ziņas investoriem. Ekonomikas izaugsme ASV ir bijusi samērā spēcīga jau ilgāku laiku, un arī Eiropa attīstās ar pozitīvu zīmi. Izejvielu ražotāji iepriekšējos gados ir bijuši globālās ekonomikas vājais posms, bet, izejvielu cenām atkal palielinoties, tādās valstīs kā Krievija un Brazīlija atkal atsākas izaugsme. Aprīlī investoru uzmanība galvenokārt tiks pievērsta 1. ceturkšņa uzņēmumu rezultātu ziņojumiem. Prognožu līmenis ir augsts: augoša ekonomika, samērīgs spiediens uz izmaksām un stabila atlabšana enerģētikas nozarē, kopā ņemot, norāda uz spēcīgu peļņas pieaugumu. Prognozes var izrādīties pārāk prasīgas, tomēr kopumā labi uzņēmumu rezultāti atbalstīs akciju cenas,» uzskata Nordea Private Banking eksperts.

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Bažas par notikumu attīstību ASV izraisa strauju cenu kritumu Ķīnas fondu tirgū, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neraugoties uz to, ka, pateicoties maigākai monetārajai politikai, Ķīnas fondu tirgus indekss Shanghai Composite šogad bija spējis pakāpties pat vairāk nekā par 50%, spriedumi par to, ka ASV centrālā banka kāpinās procentu likmes, vakar izraisīja lavīnveida izpārdošanu, kā rezultātā Austrumāzijas valsts akciju tirgus indekss nokritās par 6,5%. Komentējot vispārējo situāciju Ķīnā, Nordea Private Banking ieguldījumu pārvaldnieks Raivis Palmakovskis stāsta, ka, raugoties uz tirgus fundamentālajiem rādītājiem, vēl pirms vakardienas krituma Shanghai Composite indeksa vidējā akcijas cenas attiecība pret peļņu uz akciju jeb P/E rādītājs bija 44. Šāda rādītāja novērtējums pēdējā desmitgadē ir pārsniegts tikai divas reizes – 2007.gada akciju cenu «rallijā», kur rādītājs atradās pie 66 un 2010.gada sākumā, kad tas savā virsotnē sasniedza atzīmi pie 47. Salīdzinājumā ar ASV plašā tirgus Standard & Poor’s 500 šī attiecība ir apmēram 20.

Salīdzinot ar citām ieguldījumu iespējām, akcijas joprojām pievilcīgas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Situācija industriāli attīstītajās valstīs joprojām ir uzskatāma par visai stabilu, kas kādus straujākus akciju izpārdošanas viļņus liek vērtēt kā pārspīlētus. Tādējādi vēlreiz jāsecina, ka aktuālais akciju cenu kritums varētu būt bijis labs brīdis, lai daudzus vērtspapīrus iegādātos lētāk.

«Tirgus dalībnieku viedoklis par notikumiem pasaulē mēdz krasi atšķirties. Pavasarī šķita, ka notikumi lielākoties attīstās pareizajā virzienā, un tas nodrošināja akciju cenu kāpumu. Tomēr vasarā novērotie pavērsieni, proti, Grieķijas krīze un Ķīnas burbuļa pārsprāgšana, satrauca investorus, un tirgū strauji pieauga nenoteiktība. Daļa raižu ir pamatotas, bet daļa — pārspīlētas,» norāda Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Priekšroku dod Eiropas un attīstības reģionu valstu aktīviem; ASV nepārliecina

Pozitīvas ekonomikas tendences, mērens procentu likmju līmenis un uzņēmumu peļņas pieaugums šogad sniedzis atbalstu akciju cenām. Turklāt šie faktori turpinās noteikt akciju virzienu arī atlikušajā gada daļā, uzskata Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. «Šie ir tie pozitīvie faktori, kas liek mums turpināt dot relatīvu priekšroku akcijām salīdzinājumā ar fiksēta ienākuma vērtspapīriem. Akciju ziņā joprojām priekšroka ir Eiropas un attīstības tirgiem, kuri iegūs vairāk no stabilas ekonomikas izaugsmes. Lai arī jūnija beigas iezīmēja augšupvērstu pavērsienu eirozemes valdību parādzīmju likmēs, mēs turpinām sagaidīt kopumā zemus ienesīguma līmeņus arī turpmāk. Tādējādi investoriem, kuri meklē lielāku investīciju atdevi, būs jāuzdrīkstas doties riskantāku tirgu virzienā,» norāda analītiķis.

Nākamā gada atslēgvārds varētu būt mērenība, uzskata analītiķis

«Notikumiem bagātais 2015. investīciju gads tuvojas noslēgumam. Vasaras sākumā varējām vērot drāmu Grieķijas valsts parāda krīzē un Ķīnas akciju burbuļa plīšanu, turpinājumā bažas radīja Ķīnas ekonomika un valūtas mehānisma maiņa. Tai pašā laikā daudz notikumu risinājās arī Ukrainā un Sīrijā. Gada laikā bija vērojamas lielas akciju cenu svārstības. Neraugoties uz visām problēmām, ekonomikas un tirgu vispārējā situācija ir saglabājusi pārsteidzošu stabilitāti,» situāciju šogad finanšu tirgos īsumā raksturo Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Eksperts skaidro, ka pēdējos gados peļņa no akcijām ir noteikti bijusi labāka nekā no fiksēta ienākuma ieguldījumiem. Savukārt ar lielāku peļņu saistītā tumšā puse ir augstāks svārstīgums vai augstāks risks.

Stabilā ekonomiskā situācija un uzņēmumu peļņas pieaugums ir labs iemesls, lai padomātu pat par akciju ieguldījumu īpatsvara palielināšanu

Ekonomikā jau labu laiku ir vērojama augšupejas tendence, kas ir radījis zināmas bažas par tās ilgtspēju. Eksperti gan teic, ka tendenču maiņai parasti ir vajadzīgs kāds ārkārtas notikums, piemēram, agresīva monetārās politikas ierobežošana no centrālo banku puses vai būtisks izejvielu cenu kāpums. Tiesa gan, būtiski draudi pasaules ekonomikai šobrīd nav, pārliecināts ir Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. «Rādītāji liecina, ka izaugsme turpinās, nodarbinātības līmenis ir paaugstinājies un privātais patēriņš un investīcijas palielinās. Uzņēmēju pārliecība joprojām ir labā līmenī; arī patērētāju pārliecība par savām finansēm ir uzlabojusies. Šāda vide ir labvēlīga riskantākajiem ieguldījumiem, tāpēc uz fiksētā ienākuma ieguldījumu rēķina portfelī saglabājam palielinātu akciju īpatsvaru,» atklāj eksperts.

Gads ieies vēsturē ar naftas cenas kritumu par 50%

Šis gads noteikti nebija izejvielu gads, un daudzu šīs aktīvu klases pārstāvju ienesīgumu šogad noteikti atradīsim dažādu apkopojumu zemākajās vietās. Izejvielu tirgus karalis ir nafta, un šā gada otrā puse vēsturē iegājusi ar strauju šī resursa vērtības samazināšanos. Kopš jūnija līmeņiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent piegāžu kontraktu cena preču biržās sarukusi gandrīz par 50% un paslīdējusi zem 60 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Pieprasījums pēc naftas pasaulē šogad audzis mēreni, bet šī resursa piedāvājums ir kļuvis arvien bagātīgāks. ASV četru gadu laikā kāpinājusi savus naftas ražošanas apjomus un saskatāmā nākotnē, visticamāk, kļūs arī par pasaules lielāko šī resursa ieguvēju. Jāpiebilst, ka šogad Krievijā naftas produkcijas ieguve sasniedza augstāko līmeni kopš Padomju savienības izjukšanas. «Šādā situācijā, ņemot vērā to, ka naftas cenas pieprasījums ir neelastīgs, ir divi scenāriji. Viens ir, ka jāsamazina ieguves apjomi, bet otrs, ka, to nedarot, naftas cenas tīri loģiski samazināsies. Pēc OPEC valstu tikšanās novembra beigās, kad karteļa naftas ražošanas apjomu kvota (30 miljoni barelu dienā) palika nemainīta, ir skaidrs, ka naftas cena ies otro ceļu. OPEC konferencē oktobrī minēja, ka pirmie, kurus skars naftas cenas kritums, ir slānekļa naftas ražotāji. Šādiem ražotājiem ASV vieglās jēlnaftas (WTI) cena tirgū robežās no 45 līdz 60 dolāriem par barelu ir kritiska, lai tie spētu rentabli darboties. Tiesa gan, piedāvājuma/pieprasījuma atgriešanās līdzsvarā prasīs laiku. Tādējādi paredzam, ka liekie bareli, kas turpinās pārpludināt piedāvājuma pusi, nākamā gada pirmajā pusē spēs noturēt jēlnaftas cenu zemos līmeņos. Apskatot nākotnes Brent jēlnaftas kontraktu cenas līdz pat piecu gadu termiņam, var nojaust, ka patiesā līdzsvara tirgus cena varētu atrasties ap 70 līdz 75 ASV par barelu robežās,» spriež Nordea Private Banking ieguldījumu speciālists Raivis Palmakovskis.

Ekspertu skatījums uz akciju tirgiem – piesardzīgi pozitīvs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākums pasaules lielākajā akciju tirgū – ASV – padevis visai nepārliecinošs, bet Eiropas lielākajos akciju tirgos bijis vērojams straujš akciju cenu pieaugums.

Ekspertu teiktais liek domāt, ka vismaz Eiropā, iespējams, būtu vērts padomāt par peļņas fiksēšanu no iepriekš vērojamā kāpuma.

Kopš šā gada sākuma Euro Stoxx 50 indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,2%. Eiropas akciju pircēju morāli pacilātu uztur Eiropas Centrālās bankas (ECB) izziņotie likviditātes drukāšanas pasākumi. Tikmēr negatīvo ziņu pusē jāliek viss tas, kas notiek uz Eiropas politiskās skatuves un arī nepārliecinošie reģiona ekonomikas dinamiku raksturojošie rādītāji.

Atlikušajā gadā var nedaudz mazināties akciju cenu pieauguma tempi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākums investoriem pasaules lielākajos Eiropas akciju tirgos bijis ļoti labvēlīgs. Piemēram, Euro Stoxx 50 indeksa vērtība kopš pagājušā gada beigām ir palielinājusies jau par 14%. ASV akciju cenu pieaugums gan bijis mazāk straujš, un kopš pagājušā gada beigām Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība cēlusies vien par 1,4%. Tiesa gan, kopš februāra sākuma ASV plašā akciju tirgus indikatora vērtība var lepoties ar samērā strauju pieaugumu – par veseliem 4,2%.

Skaidrs ir tas, ka vismaz Eiropā akciju pircēji dažos mēnešos ir guvuši peļņu, kas līdzvērtīga ilgtermiņa vidējai gada peļņai. Eksperti norāda, ka šo kāpumu ir ietekmējuši vairāki faktori un pieaugums, visticamāk, vēl sevi izsmēlis neesot.

Valdību parādzīmju ienesīgumi eiro valūtā ir tuvu saviem vēsturiski zemākajiem līmeņiem, arī Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiro valūtā Latvijas valdības parādzīmju likmes patlaban svārstās no mīnus 0,3% līdz aptuveni 0,9% gadā atkarībā no parādzīmes termiņa, stāsta Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Salīdzinājumam: Vācijas 5 gadu parādzīmes ienesīgums ir mīnus 0,5%, bet 10 gadu – ap 0% gadā. ASV dolāros šobrīd likmes visos termiņos ir augstākas par eiro. Latvijas valdības parādzīmēm tās svārstās no ap 1% gadā par 2017. gada februāra parādzīmi līdz 1,7% gadā par 2021. gada jūnija obligāciju, šis ir arī garākais termiņš Latvijas parādzīmēm ASV dolāros. Dolāros likmes būtu jāsalīdzina ar ASV valdības parādzīmēm, starp kurām 5 gadu parādzīmes (ap 2021. gadu) šobrīd ienes 1,2% gadā.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Uz liesā obligāciju ienesīguma fona eksperti izvēlas akcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka globālā ekonomikas krīze ir aiz muguras, šogad aptuveni 30 pasaules centrālās bankas ir paziņojušas par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem (piem., samazinājušas procentlikmes), kas daudzviet ļāvis turpināties vērtspapīru cenu pieaugumam. Valdot šādam fonam, eksperti norāda, ka par pievilcīgu ieguldījumu joprojām ir uzskatāmas akcijas, jo obligāciju ienesīgums kļuvis jau nepieklājīgi zems.

«Kvantitatīvās mīkstināšanas programma (QE), ko Eiropas Centrālā banka uzsāka martā, ir devusi gaidīto efektu, jo apjomīgie parādzīmju pirkumi atspoguļojas vājākā eiro valūtā pret citām valūtām. Pirmajos gada mēnešos eiro investora peļņa no globālajām akcijām bija aptuveni 15%, kur vairāk par pusi no peļņas veidoja labvēlīgāki valūtas maiņas kursi. Var teikt, ka eirozona piedzīvo daudz pozitīvu pārmaiņu periodu. Ekonomikas dati ir pārspējuši gaidas, un vājāka eiro valūta apvienojumā ar zemākām naftas cenām ir veicinājusi eksporta un ekonomikas izaugsmi. Virzītājspēks dabiski ir Vācija. Savukārt Grieķija joprojām ir tumšs laukums uz horizonta, jo par spīti ilgstošajām sarunām vēl nav atrisināta valsts finansiālā situācija. Tā rezultātā Grieķijas valdības obligāciju ienesīgums ir atgriezies krīzes līmenī. Tomēr šoreiz bažas par Grieķiju investoru vidū nav spējušas izplatīties, jo pārējo eirozonas dalībvalstu ekonomiskās saites ar Grieķiju ir ievērojami brīvākas nekā iepriekš, » norāda Nordea Private Banking ieguldījumu speciālists Raivis Palmakovskis.

Uzpērkot specifiskāku vērtspapīru klāstu, centrālās bankas var nodrošināt akciju tirgu nonākšanu jaunos maksimumos, tomēr tas vienlaikus draud ar finanšu disciplīnas pasliktināšanos

Rudens pasaules vērtspapīru tirgos nav sācies kā citkārt ar visai ierastu vērtspapīru izpārdošanu un tam sekojošu būtisku akciju cenu samazinājumu, bet gan ar atziņu, ka pašreizējām ekonomikas stimulēšanas metodēm ar finanšu tirgus mehānisma starpniecību pievienojas aizvien jaunas. Turklāt tās ir labvēlīgas tam, lai investori atvērtu makus. Lai dotu grūdienu tautsaimniecībai pēckrīzes periodā, ASV Federālo rezervju sistēma pirmā nāca klajā ar paziņojumu par valsts ilgtermiņa obligāciju uzpirkšanu, tādējādi vienlaikus samazinot procentu likmes ilgtermiņa aizdevumiem. Tas komercbankām lika vairāk pievērsties privātā sektora kreditēšanai, tajā pašā laikā stimulējot mājokļu tirgus attīstību, tādējādi veicinot gan celtniecības, gan apstrādes rūpniecības un tirdzniecības attīstību. Lai ASV tautsaimniecība varētu noturīgi ieiet sliedēs, bija nepieciešami vairāki gadi, savukārt eirozonai un Japānai tas īsti nav izdevies, līdz ar to jautājums, kā panākt izaugsmi, aizvien nezaudē aktualitāti. Šajā ziņā septembrī savu novitāti nodemonstrēja Japānas Centrālā banka, koriģējot savu iepriekšējo monetāro politiku. Kā savā mēneša tirgus komentārā rakstīja Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš, jaunās izmaiņas nozīmē «pāriet no plašas parādzīmju iepirkšanas uz specifiski izvēlētu parādzīmju iepirkšanu». Šis jauninājums savā ziņā ļauj ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus uzreiz. Viens no tiem ir valdības parādu vērtspapīru cenu pieauguma bremzēšana, vienlaikus neļaujot ienesīgumam sasniegt aizvien jaunas negatīvas atzīmes, tādējādi bremzējot burbuļa pūšanos valdību parāda vērtspapīru segmentā. Otrs ir labvēlīgu apstākļu radīšana kreditēšanas turpinājumam. Tāpat šāda politika ir labvēlīga tam, lai veicinātu akciju cenu pieaugumu biržās, neraugoties uz to, ka ekonomiskais fons ir visai nepārliecinošs.

Šā gada pirmie mēneši daudziem pasaules lielākajiem akciju tirgiem izrādījušies veiksmīgi. Protams, piemēram, ASV akcijas nevar lepoties ar tādu pieaugumu, pie kāda bija pierasts dažu iepriekšējo gadu laikā – ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš janvāra sākuma palielinājusies vien par 3,5%. Tiesa gan, straujāk augusi ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV NASDAQ Composite indeksa vērtība – kopš gada sākuma par 6,2%, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krietni veiksmīgāks šis gads pagaidām padevies Eiropas akciju tirgiem, kur, piemēram, Vācijas DAX indeksa vērtība pieaugusi par 19%. Tomēr jāņem gan vērā, ka Eiropas akciju tirgos zināmas paguruma pazīmes ir vērojamas jau kopš pagājušā mēneša vidus. Tā paša DAX indeksa vērtība kopš aprīļa virsotnēm ir noplanējusi par 6% zemāk. Tāpat par 4,5% kopš aprīļa vidus ir sarukusi Francijas CAC 40 akciju indeksa vērtība. Valdot šādam fonam, ir daudz jautājumu par to, vai akciju tirgū tendences saskatāmā nākotnē nepagriezīsies pretējā virzienā, jo pietrūks pulvera tālākam vērtspapīru cenu pieaugumam.

Uzticība Vorenam Bafetam atmaksājusies, bet kas būs pēc viņa?

Šķiet, katru reizi, kad pasaulslavenais investors un Berkshire Hathaway vadītājs Vorens Bafets tiek pamanīts, kādā ātrās ēstuves restorānā notiesājot hamburgeru, daļai šīs kompānijas investoru notrīc sirsniņa. V. Bafeta ne īpaši veselīgās ēšanas paradumi jau ieguvuši gandrīz leģendāru statusu, un daļa investoru uztraucas par minētās finanšu pasaules zvaigznes veselību. Proti, V. Bafetam ir jau 84 gadi, un daudzi pauž pārliecību, ka bez viņa vadības Berkshire Hathaway vairs nebūs tā pati vecā kompānija.

Uzticība atmaksājusies

V. Bafets ir slavens ar savu spēju atrast pievilcīgus un īsti nenovērtētus uzņēmumus, kuros tad attiecīgi šī investora stūrētā Berkshire Hathaway iegulda vai nopērk. Katrā ziņā arī šogad «uzticēties Bafetam» stratēģija ir atmaksājusies un Berkshire Hathaway B klases akciju vērtība Ņujorkas biržā ir palielinājusies jau gandrīz par 18% – līdz 139,5 ASV dolāru atzīmei. Šajā pašā laika posmā plašā ASV akciju tirgus indikatora vērtība ir augusi krietni lēnāk – par 6%. Jāpiebilst, ka Berkshire Hathaway akciju vērtība faktiski bez kādiem īpašiem pārtraukumiem palielinās jau kopš 2011. gada augusta – kopš tā brīža minētā uzņēmuma akcijas vērtība ir palielinājusies jau par 100%.