Jaunākais izdevums

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 8,023 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,2% jeb 541,206 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gada deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 3,683 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% jeb 115,529 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Dati liecina, ka veikalos ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti norēķini 5,342 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp apģērbu veikalos - 397,894 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem šogad deviņos mēnešos veidoja 638,909 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem ir kritums par 0,5%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 378,094 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 4,7%.

Tajā pašā laikā norēķini ar maksājumu kartēm par profesionālajiem pakalpojumiem 2025. gada deviņos mēnešos veidoja 288,359 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 12,7% salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem, bet par izklaidi - 168,815 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt maksājumi ar norēķinu kartēm aviokompānijām šogad deviņos mēnešos veidoja 135,459 miljonus eiro, kas ir par 4,3% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 130,966 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,5% vairāk nekā pirms gada, bet komunālie pakalpojumi ar maksājumu kartēm apmaksāti 82,854 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,7% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos.

Par valdības pakalpojumiem šogad deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm veikta samaksa 46,885 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos, par remonta pakalpojumiem - 43,82 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, par auto nomu ar maksājumu kartēm veikta samaksa 31,037 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,7%, bet par lauksaimniecības pakalpojumiem - 20,485 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 12,4%.

Eksperti

Ēnu ekonomikas mazināšana: tendences un mērķtiecīga rīcība

Atis Bičkovskis, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietnieks, Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas nodaļas vadītājs,13.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Citas ziņas

Jelgavas klīnikas vadītājas Kintijas Barloti atalgojums četru gadu laikā teju dubultojies

Db.lv,24.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pašvaldībai piederošās ambulatorās ārstniecības iestādes SIA “Jelgavas klīnika” (agrāk – SIA “Jelgavas poliklīnika”) valdes locekles Kintijas Barloti atalgojums pēdējos pāris gados teju dubultojies, 2024.gadā sasniedzot jau 61 799 eiro, liecina viņas 2024.gada valsts amatpersonas deklarācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē publicētajām amatpersonas deklarācijām pašvaldības klīnikas vadītājas K. Barloti atalgojums 2020.gadā bija 32 474 eiro, bet ar katru nākamo gadu SIA “Jelgavas poliklīnikas” izmaksātā alga pieaugusi, iepriekšējā gadā sasniedzot jau teju 62 000 eiro.

Gadu laikā būtiski pieauguši arī viņas uzkrājumi – ja 2020.gadā pašvaldības klīnikas vadītāja skaidrā naudā uzglabāja 20 000 eiro, tad 2024.gadā skaidrā naudā viņa bija uzkrājusi jau 44 750 eiro un bezskaidrā naudā 8280 eiro “SEB Bankā” un vēl 7518 eiro “Swedbank”.

K.Berloti savā 2024.gada amatpersonas deklarācijā norādījusi arī vairākus nekustamo īpašumus – divus dzīvokļus Rīgā, vienu Jūrmalā, kā arī divus zemes gabalus Carnikavas pagastā. Papildu darba algai, kas saņemta no SIA “Jelgavas klīnika”, viņa kā ienākumus deklarējusi arī 706,81 eiro algu no SIA “Biznesa augstskola Turība”, 98,13 procentus no “SEB bankas”, 3,29 eiro procentus no AS “Indexo Banka” un vēl 300 eiro pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).

Reklāmraksti

“Bite Latvija” ievieš jaunu pakalpojumu standartu – iekļautu kiberkrāpniecības apdrošināšanu visiem privātpersonu klientiem

Sadarbības materiāls,30.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās krāpniecības apjoms Latvijā turpina strauji pieaugt, un kibernoziedznieku metodes kļūst arvien sarežģītākas un psiholoģiski agresīvākas. Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību pret kibernoziegumiem, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” no 2026. gada 1. janvāra pirmais nozarē ievieš jaunu drošības un atbalsta pakalpojumu standartu “Bite Pamatkomplekts” ar iekļautu kiberkrāpniecības apdrošināšanu visiem uzņēmuma privātpersonu klientiem. “Tehnoloģijas vien nespēj apturēt kibernoziedznieku psiholoģiskās manipulācijas,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. “Tāpēc mēs ieviešam jaunu pakalpojumu standartu, kas sniedz plašāku aizsardzību iedzīvotājiem pret kiberkrāpniecības riskiem.”

Finanšu nozares asociācijas aktuālie dati rāda, šī gada pirmajos deviņos mēnešos četru lielāko banku klientiem fiksēti vairāk nekā 19 tūkstoši krāpšanas gadījumu, kuru kopējā summa sasniedz teju 19 miljonus eiro. Īpaši satraucoši – gandrīz puse no tiem ir telefonkrāpšanas. Visizplatītākie uzbrukumi joprojām ir pikšķerēšanas e-pasti, viltoti zvani, smikšķerēšanas īsziņas, krāpnieciskas saites valsts institūciju, policijas un banku vārdā, kā arī viltus interneta veikali.

Līdz ar to no 2026. gada 1. janvāra “Bite Latvija” visiem privātpersonu klientiem bez papildu līgumiem nodrošinās kiberkrāpniecības aizsardzību līdz 1000 EUR gadā. Kiberkrāpniecības apdrošināšana būs viens no “Bite Pamatkomplekts” ietilpstošajiem drošības pakalpojumiem.

Eksperti

Personas datu cena: cik vērti ir klientu maksājumu karšu dati melnajā tirgū?

Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs,22.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi cilvēki joprojām nenovērtē, cik lielu vērtību noziedzniekiem sniedz viņu personas un finanšu dati – sākot no sociālo tīklu pieslēgšanās datiem līdz bankas kartes datiem vai konta informācijai.

Kibernoziedzības melnajā tirgū personīgajai informācijai ir sava cena, un Latvijas iedzīvotāju maksājumu karšu cena melnajā tirgū sasniedz 16,99 ASV dolāru. Starptautiskās kiberdrošības uzņēmuma NordVPN analīzes dati liecina, ka melnajā tirgū tirgoto maksājumu karšu informācijas vidējā cena bieži vien nesasniedz pat 10 ASV dolāru, un vispieprasītākie ir Visa, Mastercard un American Express debetkaršu dati. Latvija uzņēmuma izveidotajā risku klasifikatorā norādīta kā vidēja riska valsts ar riska indeksu 0,5. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – Lietuvā maksājuma karšu dati maksā ap 16,82 ASV dolāriem, savukārt Igaunijā indekss ir zemāks – 0,4, bet cena – 15,59 ASV dolāri. Melnais tirgus darbojas kā sava veida biznesa ekosistēma – ar naudas atmaksas garantijām un pat klientu apkalpošanu.