Jaunākais izdevums

Mums dažkārt patīk runāt gudros vārdos un domāt, ka uzņēmumi tiek radīti dziļās, stratēģiskās pārdomās. Taču visbiežāk tā ir kādas vajadzības aizpildīšana – uzsver SAF Tehnika līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

Tā bija arī mums, kad 1995.gadā viens no mūsu dibinātājiem, Didzis Liepkalns, vēlējās ievilkt telefonu savās mājās meža vidū, viensētā. Toreiz viņam atbildēja, ka šo lūgumu iekļaus plānos, un ievilks telefonu apmēram 15 gados. Vilkt kabeli uz viensētu ir ārkārtīgi dārgi, to neviens normāls bizness nedara. Didzis uztaisīja priekš sevis uz radio bāzētu telefona līnijas pagarinātāju un dabūja telefonu savā mājā krietni ātrāk nekā 15 gados. Līdz ar to arī radās jauns produkts un mūsu uzņēmuma sākums.

SAF tehnika ražo mikroviļņu radio. Netehniskā auditorijā neviens nezina, ko mēs ražojam, kaut gan to lietojam mēs visi. Mūsu radio ir domāti mobilajiem operatoriem starpbāzu savienojumiem, lai signālu noraidītu no viena torņa uz otru. Tas ir tas, kas atrodas mobilo sakaru torņos, antenās.

Uzņēmējdarbības būtība ir risks, un peļņa ir atalgojums par tavu risku. Atalgojums tam, ka esi izvēlējies ieiet kādā biznesā un uztaisīt kādu produktu pirms saviem konkurentiem. Ir jābūt uzņēmībai, drosmei un nekaunībai šī vārda labajā nozīmē. Nekaunības un uzstājības latviešiem pietrūkst visvairāk. Un ir jābūt kompetentam.

Šodien esam vairāk kā 140 pasaules valstīs. Uzņēmējam ir jārēķinās, ka ir iespējamas nelāgas lietas – klients var nobankrotēt, klients var aizmukt, klients var nesamaksāt. Darījums var izjukt, un tu vari pazaudēt naudu.

Viens no veidiem, kā nodrošināties pret naudas pazaudēšanu – visu laiku prasīt, lai klients samaksā naudu uz priekšu, un tikai tad sūtīt produktu. Tiesa, ne vienmēr tā izdodās. Jo ir konkurenti, kuri piedāvā šo pašu preci vai pakalpojumu ar pēcapmaksu, ar dažādiem nomaksas veidiem vai uz kredīta. Ir jārēķinās, ka pēcapmaksas piedāvāšana klientam ir viena no tava produkta sastāvdaļām. Tieši tāpēc mēs izmantojam ALTUM eksporta kredītu garantijas, kas ļauj samazināt mūsu riskus, piedāvājot klientam labāku produktu.

Lai pārdotu savu produktu ārvalstīs, ir jārunā pircēja mītnes zemes valodā, kaut mazliet jāzina tās zemes kultūra un paražas, tās zemes vēsture. Piemēram, ja mēģināsiet arābiem rakstīt e-pastus vai zvanīt piektdienā, jums droši vien īsti nesanāks sazināties. Ja būsiet pārāk uzstājīgs un mēģināsiet atkārtoti, jūs iemantosiet vai nu nepieklājīga cilvēka, vai muļķa slavu. Katrā vietā ir sava specifika, kas ir vienkārši jāzina.

Jaunajiem eksportētājiem iesaku būt kompetentiem. Saprast savu produktu, zināt, kādi ir konkurenti pasaulē, saprast, kas ir klienti un ko viņi vēlas un sagaida. Ir jāizprot, kā rodas un darbojas produkts, jāstrādā ciešā sakabē ar inženieriem. Diemžēl ļoti bieži nākas saskarties ar diletantismu – ir braši jaunieši, kuriem šķiet, ka viņi tūlīt iekaros pasaules tirgu, un produkts radīsies pats par sevi – nolīgsim trīs programmētājus, kas uzrakstīs, ko viņiem teikšu. Tas dzīvē ļoti reti strādā.

Tieši pateicoties kompetencei, neatlaidībai, bezkaunībai un veiksmei, SAF Tehnika ir izdevies kļūt par tirgus līderi.

Skaties video par uzņēmēja pieredzi un uzzini par valsts atbalsta iespējām biznesa sākšanai un attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek pārdots bizness ar diviem karsto, auksto dzērienu un uzkodu tirdzniecības punktiem, kas izvietoti Jūrmalas parkā, Liepājā, liecina sludinājums sociālajā tīklā Facebook.

Darījuma summa 20 000 eiro.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja sludinājuma autors Elvis Bergs, tad Coffee Lovers tirdzniecības vietas tiek pārdotas, jo uzņēmuma holdingā ir vēl trīs citi funkcionējoši biznesi. Šis ir pats mazākais no tiem.

«Ar šo biznesu mēs esam sevi maksimāli izsmēluši un mūsu holdingam vairs nav kur augt šajā nozarē. Mēs dedzīgi vēlamies attīstīties citās sfērās, lai sabiedrībai nestu kvalitatīvāku pievienoto vērtību,» komentēja E.Bergs.

Darījumā ietilpst divas Coffee Lovers tirdzniecības vietas, kuras iespējams izvietot pēc jaunā saimnieka ieskatiem. Šobrīd tās atrodas netālu no bērnu rotaļu laukuma teritorijas Jūrmalas parkā un no ieejas Daugavas stadionā Liepājā. Kopumā uzņēmumam ir seši darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas augstskolas, kuras vissīvāk konkurē par ārvalstu studentiem

Kristīne Stepiņa, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei

Db.lv, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Daļa no mainīgās modes upes

Linda Zalāne, speciāli DB, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: Ārējais pieprasījums nodrošina spēcīgu eksporta pieaugumu

Dienas Bizness, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošais ārējais pieprasījums, ko nosaka uzlabojumi pasaules, īpaši Eiropas Savienības ekonomikā, turpina atspoguļoties Latvijas ārējās tirdzniecības datos, norāda Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Pēc straujas eksporta izaugsmes maijā, Latvijas preču eksporta vērtība šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju uzrādīja vēl spēcīgāku pieaugumu, sasniedzot 12,2%. Tādējādi 2017.gada pirmajā pusgadā kopā preču eksports palielinājās par 10,3%.

Ministrijā skaidro, ka jūnijā eksporta izaugsmes pamatā bija vairāku preču kategoriju eksporta vērtības pieaugums. Metāli un to izstrādājumi ar eksporta izaugsmi 41,7% apmērā nodrošināja lielāko devumu kopējā preču eksporta pieaugumā šā gada jūnijā. Īpaši strauji palielinājās dzelzs un tērauda eksporta apjomi - par 2,1 reizi, ko ietekmēja šo preču straujais kāpums arī importa pusē.

Gandrīz tikpat lielu devumu eksporta kopējā izaugsmē jūnijā sniedza lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums. Šīs preču kategorijas eksporta vērtība šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 25,7%. Pieaugumu lielā mērā nodrošināja alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpums par 38,5%, par ko liecina šogad vērojamais dzērienu ražošanas apjomu kāpums Latvijā. Vērtības ziņā lielākie alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta pieaugumi tika fiksēti uz Krieviju (par 7,9 milj. eiro jeb par 45,7%), uz kuru tiek eksportēta vairāk nekā puse no kopējā dzērienu eksporta, kā arī Nīderlandi, Poliju un Ukrainu. Jāatzīmē, ka ļoti straujš pieaugums reģistrēts dzērienu importa datos - šā gada jūnijā, salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, dzērienu importa vērtība pieauga par 88,3%. Tāpat, no pārtikas un lauksaimniecības precēm strauju izaugsmi uzrādīja arī zivju un vēžveidīgo, kā arī piena un to izstrādājumu eksports - par 54,7% un 30,8% attiecīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sākumā Rīgas pieczvaigžņu viesnīcā Hotel Bergs tiks atvērts jauns restorānu grupas Resto-Rātors restorāns Trends.

Restorāna ēdienkarti veidojis Resto-Rātors dibinātājs un vadītājs Viktors Ravdive kopā ar grupas šefpavāriem. Ēdienkarte apvieno pasaules tendences un nacionālo virtuvi – mūsdienu fusion-cuisine receptes, Āzijas virtuvi ar šefpavāru receptēm, latviešu virtuvi, kas pasniegta fusion stilā, un International Rīga restorāna labākās receptes. Ar laiku restorānā parādīsies arī hot pot galds, kur būs iespējas baudīt speciāli radītu ēdienkarti.

Līdz ar jauna restorāna atvēršanu Resto-Rātors pieņēmis lēmumu slēgt restorānu International Rīga. Trends ēdienkartē tiks iekļauti International Rīga visu laiku labākie ēdieni, kuru receptūra nav mainījusies no 2012. gada. Trends strādās International Rīga pavāru komanda, kas darbojas restorānā no atvēršanas brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zviedrijas Bergs Timber no Islandes Norvik pārņems uzņēmumus Latvijā, Igaunijā un Lielbritānijā

LETA, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas uzņēmums «Bergs Timber» iesniedzis nodomu protokolu savam lielākajam akcionāram Islandes kompānijai «Norvik» par gatavību pārņemt «Norvik» piederošos kokapstrādes uzņēmumus Latvijā, Igaunijā un Lielbritānijā, ziņo portāls EUDWID.

«Bergs Timber» Latvijā ir gatavs pārņemt kompānijas «Vika Wood» un «Byko-Lat», Igaunijā - «Laesti» un EWP, bet Lielbritānijā - «British Continental Wood Products».

Vēl nodomu protokolā teikts, ka nākamo četru gadu laikā «Bergs Timber» var izmantot iespēju pārņemt «Norvik» piederošo Krievijas uzņēmumu «Norwood».

«Norvik» ir «Bergs Timber» lielākais akcionārs ar 29,82% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dānijas finanšu uzraugs: No naudas atmazgāšanas gadījumiem jāuzmanās mazākām bankām

Db.lv, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas finanšu uzraugs brīdinājis mazās bankas nodrošināties pret naudas atmazgāšanas gadījumiem, ņemot vērā, ka lielās bankas atbild uz regulatora aicinājumiem pastiprināt kontroles pasākumus un uzlabot aizsardzības pasākumus, raksta Bloomberg.

Kopenhāgenas Finanšu uzraudzības iestādes vadītājs Jespers Bergs sacījis, ka mazās institūcijas ir īpaši ievainojamas. Šie komentāri seko nesenajām ziņām par Danske Bank, kura tika izmantota naudas atmazgāšanai vairāk nekā 7 miljardu eiro apmērā no Krievijas, Moldovas un Azerbaidžānas laika posmā no 2007.gada līdz 2015.gadam. Nesenie ziņojumi par Dānijas lielāko banku ir rezultējušies daudz stingrākā pārraudzībā.

Bergs uzsvēris, ka dinamika nozarē ir ievērojami mainījusies. Danske Bank vērtība šajā gadā ir sarukusi par piektdaļu.

«Mazajām bankām vēsturiski bija jābaidās, kad kāds atnāca pie tām ar koferi un prasīja naudu,» saka Bergs. «Tagad tām jābaidās, kad kāds atnāk ar koferi ar naudu.» Mainījies ir tas, ka lielās bankas ir pastiprinājušas nosacījumus, un ūdens plūst tur, kur tam ir vieglāk aizplūst, raksturo Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs entuziasti no jauna uzceļ valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Vanadziņa māju, no kuras pāri bija palikušas tikai ieejas kāpnītes.

Restorāna H. E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns un viesnīcas Vanadziņa māja saimnieki ir Madara Intenberga, Normunds Brēmers un Ansis Skrabulis. Viņi ir līdzīpašnieki un kolēģi mēbeļu ražošanas uzņēmumā Wenden Furniture Jaupiebalgā, un arī patiesi draugi ārpus darba. Vanadziņa nams ir Wenden Furniture «blakus produkts», smejas restorāna un viesnīcas saimnieki, jo katra koka lieta, izņemot ēkas karkasu un parketu, ir pašu ražota. Kā stāsta Normunds, kļūstot par gardēžiem un dzīves baudītājiem, pamazām radusies spiedīga sajūta – vajag pašiem savu vietu. «Domājot par to, mēs absolūti nebijām paredzējuši ko tādu, kas ir sanācis!» Iegādājoties īpašumu Rīgas ielas malā, noskaidrojās, ka te var būvēt vienīgi identisku ēku tai, kāda te reiz bija stāvējusi – vecs koka arhitektūras meistardarbs, viens no ievērojamākajiem namiem Cēsu vēsturē, kas pilsētā bija iesaukts par Vanadziņa māju. Līdz ar to bija jāatmet visas ieceres par izsapņoto restorāna veidolu, jo atlika tikai viena iespēja – pēc iespējas autentiski kopēt veco.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

70% iedzīvotāju uzskata, ka panākumus karjerā var gūt bez augstākās izglītības

Lelde Petrāne, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, lai gūtu ievērojamus panākumus karjerā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai, Jūsuprāt, ir iespējams gūt ievērojamus panākumus karjerā bez augstākās izglītības?» 28% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka tas ir iespējams, ja ir draugi vai radi, kas palīdz iekārtoties darbā. 24% aptaujāto uzskata, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, ja ej praksē un tās laikā sevi pierādi. Tikmēr 18% aptaujas dalībnieku šādu pārliecību pamato ar iemeslu, ka darba devēji vērtē tikai iepriekšējo pieredzi.

30% aptaujas dalībnieku gan uzskata, ka bez labas izglītības panākumus karjerā nevar gūt. 17% respondentu norādījuši, ka augstākā izglītība ir svarīgs faktors, ja vairākiem kandidātiem ir līdzīga pieredze. 9% aptaujāto atbildējuši, ka bez augstākās izglītības nevar iegūt darbu prestižā uzņēmumā. Savukārt 4% aptaujas dalībnieku uzsver, ka bez izglītības nevar iegūt nepieciešamās zināšanas, lai sasniegtu karjeras virsotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi eksporta tirgos aizvien biežāk lepojas ar Latvijas zīmolu

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas produktu un pakalpojumu eksporta apjomi, gan lielo eksporta uzņēmumu skaits turpina strauji pieaugt, turklāt uzņēmumi aizvien biežāk eksporta tirgos lepojas ar Latvijas zīmolu, liecina eksporta atbalsta kustības The Red Jackets veiktais pētījums par Latvijas eksporta jomas tendencēm 2017. gadā.

Latvijas pakalpojumu eksports pēdējo piecu gadu laikā ir demonstrējis stabilu augšupeju, pieaugot par vidēji 6% gadā un veidojot turpat trešdaļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Lielo eksportētāju - uzņēmumu, kuru gada apgrozījums ir virs 2 miljoniem, - skaits pēdējo pāris gadu laikā pieaudzis par 179 uzņēmumiem. Īpaši zīmīgi, ka starp eksporta līderiem aptuveni puse - 48% jeb 733 uzņēmumu - eksportē ar Latvijā radītu zīmolu, kas ir par 112 vairāk nekā divus gadus iepriekš.

Straujāk augošā nozare šo zīmolu vidū ir loģistika – to pārstāv 28% lielo eksportētāju, nākamā lielākā eksportētāju grupa ir kokapstrāde, ko pārstāv 14% uzņēmumu, bet lielāko kritumu lielo eksportētāju vidū šobrīd uzrāda pārtikas un dzērienu ražošanas joma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk augošais Latvijas ārējās tirdzniecības segments – pakalpojumu eksports

Anda Asere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmums «Rīgas satiksme» šogad no pašvaldības budžeta papildu dotācijā lūgs piešķirt 2,9 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas radio sacīja «Rīgas satiksme» padomes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs.

Narvaišs sacīja, ka pārrunas ar Rīgas domi par papildu dotācijas piešķiršanu vēl turpinās, bet piebilda, ka tagad visi aprēķini liecina par uzņēmuma spēju gadu noslēgt ar peļņu.

«Uzņēmuma vadība ir paveikusi milzīgu darbu, lai stabilizētu finansu situāciju un tika savilktas jostas, lai «Rīgas satiksme» ar paša spēkiem problēmas atrisinātu,» sacīja Narvaišs.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā Narvaišs informēs deputātus par uzņēmuma darbības stratēģiju, liecina komitejas darba kārtība.

Tāpat amatpersona plāno ziņot par iespējamo uzņēmuma darbības uzlabošanu, kā arī par kapitālsabiedrības uzraudzību kopumā.

Uzklausīt Narvaiša ziņojumu rosinājis deputāts Valters Bergs (JKP), kurš uzsvēra, ka padome izveidota kopš šī gada jūlija, taču līdz šim nekādu izvērtējumu par uzņēmuma darbu nav sniegusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

MobillyTX godalgots Lielbritānijas konkursā Smart City 2019

Zane Atlāce - Bistere, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par inovatīviem risinājumiem Jelgavas, Liepājas un Ogres pilsētu pašvaldības budžeta pārvaldīšanā, ieviešot pilsētnieka kartes un caurspīdīgu subsīdiju uzskaites sistēmu, Latvijā pirmais publiskās pārvaldes tehnoloģiju (GovTech) uzņēmums MobillyTX prestižajā konkursā Smart City 2019 saņēmis nomināciju kategorijā Dati.

Jau ceturto gadu Lielbritānijā notiek viena no lielākajām pilsētu attīstības konferencēm Smart City UK, kuras ietvaros tiek apbalvoti arī pasaulē inovatīvāko pilsētas attīstības ideju autori. MobillyTX balvai nominēts par subsīdiju pārvaldības risinājumu, kas balstīts uz bankas standartu karšu infrastruktūru. Risinājums atvieglo pilsētas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, ļaujot vienu karti izmantot dažādiem pakalpojumiem. Apbalvošanas ceremonija norisināsies 7. februārī Londonā.

«Esam gandarīti par to, ka mūsu darbs guvis atzinību un ir novērtēts starptautiskā līmenī,» pauž MobillyTX valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs. «Esam izstrādājuši risinājumu, kas trīs Latvijas pilsētu iedzīvotājiem ne vien sniedz iespēju ērti apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā un skolēniem – saņemt pusdienas skolā, bet arī saņemt atlaides dažādu pakalpojumu iegādei – tā var būt lētāka mēnešmaksa pilsētas baseinā vai atlaides, iegādājoties konkrētu vietējo uzņēmēju produkciju. MobillyTX radījuši arī subsīdiju uzskaites sistēmu, kas pašvaldībai gada ietvaros ļauj ietaupīt šim mērķim paredzētās finanses līdz pat 30% apmērā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Nosaukti Latvijas izcilākie eksporta zīmoli

Dienas Bizness, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums visā pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksportu, norāda Finanšu ministrija.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 906,1 milj. eiro, kas bija par 2,3% zemāka nekā aprīlī un par 16,8% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada maiju.

"Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme tieši uz preču eksportu ir atspoguļojusies nedaudz ar novēlošanas, jo koronavīrusa izplatība pirmām kārtām ietekmēja pakalpojumu sektorus, it īpaši pasažieru pārvadājumus, izmitināšanas, ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, par ko liecina arī statistiskie dati," skaidro ministrijā.

Šā gada martā, kad jau vairākās pasaules valstīs bija noteikti stingri ierobežojumi koronavīrusa izplatības mazināšanai, Latvijas preču eksporta vērtība bija iepriekšējā gada līmenī, neuzrādot pandēmijas ietekmes pazīmes. Savukārt, pakalpojumu eksporta vērtība jau martā būtiski samazinājās, kopumā par 13,8%, kritumam palielinoties aprīlī līdz 30,5% salīdzinājumā ar pērna gada martu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt, lai eksports sasniedz pat ASV?

Toms Auškāps, AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt sevi esošos un jaunos tirgos, piedāvājot nemainīgi labu produktu klāstu, kas ir konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu. Eksports ir viena no ražotāju prioritātēm, tiecoties pēc iespējas sevi pierādīt ne tikai vietējā tirgū, bet arī tālākās zemēs.

Lēmumu eksportēt uzņēmums parasti pieņem brīdī, kad vietējais tirgus jau ir apgūts un tā ražošanas jauda pārsniedz vietējo pirktspēju, vai arī ja tam ir izredzes iegūt lielāku peļņu citā tirgū. Taču pirms eksporta uzsākšanas svarīgi ir konsultēties ar ekspertiem un saprast, ka eksporta tirgus apgūšana prasa nopietnu plānošanu, kā arī finanšu resursus eksporta stratēģijas realizēšanai. Stratēģijā jāizvirza eksporta mērķi, jāformulē piedāvājums un eksporta plāns. Šo stratēģiju ir būtiski veidot vairāku gadu perspektīvā, to periodiski pārskatot un izvērtējot, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju kā vietējā, tā eksporta tirgū.

Pirms eksporta stratēģijas izstrādes katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kādos apmēros ir apgūts vietējais tirgus un vai ir izmantotas visas tā piedāvātās iespējas, jo jaunu tirgu apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Mēs Balticovo to ļoti labi apzināmies, ņemot vērā, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma apgrozījuma ģenerē eksports uz vairāk nekā 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru