Foto

Norvēģijā atklās Eiropā garāko kalnu tiltu

Gunta Kursiša, 19.08.2013

Foto avots: Facebook/ Johanne Heggheim

Jaunākais izdevums

Tūristi un asu izjūtu cienītāji var gatavoties kārtīgai adrenalīna devai – šonedēļ Norvēģijā, Nordfjordā, tiks atklāts Eiropā garākais gājēju tiltiņš, vēsta thelocal.se.

Tiltiņš, kas atradīsies aptuveni 160 metru augstumā no zemes, paredzēts tiem, kas būs pievarējuši aptuveni divu stundu ilgu kāpienu augšup pa 118 metrus dziļu aizu, kas šķir divas kalnu virsotnes.

Šomēnes vēl pirms atklāšanas tiltiņu pievarējusi vietējā – Loenas viesīcas Hotell Alexandra administratore Joanna Hegheima (Johanna Heggheim). «Sākotnēji tas bija baisi, tomēr man tiešām patika,» J. Hegheima dalās iespaidos. «Pagriežoties pa kreisi, jūs redzēsiet kalnu, pagriežoties pa labi – ieleju, Nordfjorda aizu un ledāju. Tas ir ļoti, ļoti skaisti. Patiesībā – satriecoši,» stāstīja viesnīcas administratore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts autoceļu un tiltu atjaunošanai prasa papildus 7,9 miljonus eiro

Žanete Hāka, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Kopējais tiltu atjaunošanas deficīts ir 152 miljoni eiro, no kuriem galvenajos autoceļos tas ir 43 miljoni eiro, reģionālajos autoceļos - 43 miljoni eiro, bet vietējos autoceļos - 66 miljoni eiro.

Tā liecina Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautie pērn aprēķinātie dati, ko otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Lai uzlabotu tiltu stāvokli, sākot ar 2014. – 2016.gada plānošanas periodu SM pieņēmusi lēmumu tiltu programmām piešķirt finansējumu ne mazāk par 7% no autoceļu tīkla kapitālieguldījumiem plānotajiem līdzekļiem, tomēr vēl arvien šie līdzekļi ir nepietiekami un nespēj mazināt tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos apjomus, skaidro SM.

Jau ilgākā laika periodā tiltu pārbūves un atjaunošanas darbu apjomi ir bijuši mazāki par tiltu novecošanās ātrumu un ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms. Neveikto darbu rezultātā daļa tiltu šobrīd vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas, satiksmes drošības un standartu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LCB: Tiltiem prasa piešķirt plāksteri, lai gan vajadzīga operācija

Žanete Hāka, 22.04.2014

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Tā vietā, lai sagatavotu pamatotu programmu kritiskā stāvoklī esošu tiltu sakārtošanai, Satiksmes ministrija (SM) mēģina izlīdzēties ar kosmētiskiem uzlabojumiem, pieprasot naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai gan tas, ka tilti ir kritiskā stāvoklī un paši no sevis nesalabosies, bija zināms jau sen un nav neparedzēts gadījums, norāda biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB).

Patlaban valsts autoceļu tīklā ir 943 tilti, no kuriem 383 ir sliktā, bet 148 – ļoti sliktā stāvoklī. Tiem vajadzīgs kapitālais remonts, un nepieciešamā summa, pēc Latvijas Valsts ceļu aprēķiniem, ir aptuveni 152 miljoni eiro, taču pēdējos gados vidēji tiek atjaunoti tikai 9 tilti. Katrs pats var izrēķināt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai ar pašreizējo finansējumu tiktu atjaunoti visi tilti, turklāt valstī vēl ir 1014 pašvaldību pārziņā esoši tilti, un par to, kādā stāvoklī tie ir un kas tiem vajadzīgs, nav informācijas. Apstāklis, ka neviens tilts vēl nav sabrucis, nenozīmē, ka jau pēc dažiem gadiem satiksmei nenāksies slēgt desmitiem tiltu, jo gada laikā tos salabot neizdosies, norāda biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Autoceļu un tiltu uzturēšanai piešķir papildus 3,7 miljonus eiro

Žanete Hāka, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma lēmumu piešķirt papildus 3,7 miljonus eiro valsts vietējo autoceļu un tiltu uzturēšanas darbiem, informē Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Papildus saņemtais finansējums ļaus jau šogad veikt valsts autoceļu tīklā neatliekamus tiltu un vietējo autoceļu ar sabrukušu segumu uzturēšanas darbus.

2,2 miljonus eiro plānots novirzīt tiltu ikdienas uzturēšanai, vienu miljonu eiro – tiltu rekonstrukcijai, bet 0,5 miljonus eiro – vietējo ceļu ikdienas uzturēšanai.

Par šiem līdzekļiem tiks uzlabots valsts vietējo autoceļu seguma stāvoklis, atjaunota ūdens atvade no ceļiem un veikti tiltu ārkārtas uzturēšanas darbi, novēršot ekspluatācijas laikā radušos bojājumus un defektus, atjaunojot vai nomainot atsevišķus tiltu konstruktīvos elementus un veicot citus nepieciešamos uzturēšanas pasākumus tiltu ilgmūžības un funkcionalitātes nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad būvdarbus veiks 11 tiltiem, ieguldot 4,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 17.07.2014

Jaunākais izdevums

Šajā gadā būvdarbi notiks 11 tiltu objektos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi notiks septiņu tiltu objektos, kuru kopējās izmaksas ir 3,6 miljoni eiro, bet par Ministru kabineta papildus piešķirto finansējumu viena miljona eiro apmērā notiks četru tiltu atjaunošanas darbi.

«Šopavasar apstiprinātā tiltu programma ir ieplānota tādā secībā, ka vispirms atjaunojam tos tiltus, kas ir sliktākā stāvoklī. Nauda programmai budžetā būs jāatrod. Tas ir ne tikai infrastruktūras un kvalitātes, bet arī drošības jautājums,» norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Tilts pār Mazo Juglu ir vienīgais, ko šogad nojauca un uzbūvēs no jauna. Šim tiltam bija bojātas nesošās konstrukcijas. Satiksme notiek pa pagaidu tiltu, novembrī būs uzbūvēts jauns tilts. Pavisam šogad dažādā veidā tiek rekonstruēti astoņi tilti, nākamgad jau 26, pēc tam vairāk. Tiltu programma paredz līdz 2020. gadam rekonstruēt vairāk nekā 300 tiltu,» skaidro ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LAU uz 130 tiltiem veicis darbus 2,2 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) 2,2 miljonu eiro apmērā veic ikdienas uzturēšanas darbus uz 130 tiltiem, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa informē, ka izpildīti 90% no plānotajiem tiltu stāvokļa uzlabošanas darbiem un pašlaik darbi turpinās vēl pie tiltu brauktuvju šuvju remonta. Lai novērstu tiltu konstrukciju bojājumu progresēšanu, šogad tiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība un veikti neatliekami ikdienas uzturēšanas darbi.

Lai paildzinātu tiltu segumu kalpošanas laiku un autovadītājiem būtu komfortablāki braukšanas apstākļi, 1,6 km garumā uz tiltu segumiem ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde, salabotas bedres 33 152 m2 platībā, kā arī veikta tiltu segumu plaisu aizpildīšana.

Tiltu margas un barjeras 2843 m2 platībā ir apstrādātas ar pretkorozijas grunti un nokrāsotas, tādējādi tās aizsargājot no apkārtējās vides ietekmes un korozijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Makaronu tilts notur 476 kg

Dienas Bizness, 23.03.2015

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē 21.martā sesto gadu pēc kārtas norisinājās spageti tiltu konstruēšanas sacensības STiKS. Pasākumā, kur dalībnieki no makaroniem un līmes veidoja pēc iespējas izturīgākas tilta konstrukcijas, šogad piedalījās 100 dalībnieku, pārstāvot 18 mācību iestādes.

Sešu stundu laikā sacensību dalībnieki pārvērta trauslos spageti makaronus izturīgās tiltu konstrukcijās. Tika izmantotas visdažādākās tiltu konstrukcijas un saistvielas, cenšoties atrast spēcīgāko kombināciju, lai tilts spētu izturēt pēc iespējas lielāku slodzi.

Mājās gatavoto Lielo tiltu kategorijā piedalījās 7 komandas, bet 2 no tām bija uzbūvējušas pat 2 tiltus, kas sacensības padarīja īpaši aizraujošas. Pārliecinošu 1. vietu ieguva komanda «JAM» (dalībnieki: Artūrs Vēvers, Jānis Lungevics, Māris Puriņš) ar rezultātu 476.14 kg, kam pietrūka vien vairāk par 8 kg līdz jaunam Latvijas rekordam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pāvilostā auž garāko kājceliņu novadā

Dienas Bizness, 28.08.2015

Foto: Uldis Dobelis

Jaunākais izdevums

«Kurš iet garām, to rauj iekšā,» nosmej Pāvilostas audēja Vilma Reinharde. Sākot no pilsētas svētkiem 19. maijā līdz 29. augustam, ikviens Pāvilostas iedzīvotājs un viesis tiek aicināts ieaust savu rakstu, lai radītu garāko kājceliņu novadā ar nosaukumu Ceļš kāpās, vēsta laikraksts Kursas Laiks.

Katru piektdienu Pāvilostas Mūzikas skolas telpās interesentus sagaida Vilma Reinharde. Audēja pastāsta, ka biežākie viesi ir vietējie, tomēr iegriežas arī tā saucamie Pāvilostas rīdzinieki, kā arī ceļotāji no Francijas, Austrālijas un citām zemēm. Ieaust dzīparu bieži piesakās arī jaunie pāri. Katram audējam ir iespēja izvēlēties kādu no košajiem auduma strēmeļu kamoliņiem. Tos projekta organizatori ieguvuši no humānās palīdzības, kur cilvēki tos izbrāķējuši, bet aušanai tie der. Katrs no projekta dalībniekiem tiek uzskaitīts, V. Reinharde atklāj, Kursas Laika ciemošanās laikā tie ir 105.

Vēl gan nav zināms, cik metri jau noausti, tomēr uzvilkti tika 16 m gari diegi. V. Reinharde atzīst, ka daudz vairs nav palicis. Aušana notiek ar divām paminām, un process ir pavisam vienkāršs. Piemēram, aužot Sakas tautas tērpu, vajadzīgas 12 paminas un 12 nīškārtas. Audēja atklāj, ka sarežģītākais ir steļļu sagatavošana, šoreiz tam tika veltītas piecas stundas. V. Reinharde 30 centimetru kājceliņu var noaust vienā stundā, grūtāk ir, aužot segas, tur 30 centimetrus var noaust trīs stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Slovākijā kalnos nosalušas divas sievietes no Latvijas

LETA, 28.09.2015

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Slovākijā naktī no sestdienas uz svētdienu Tatros gājušas bojā divas sievietes no Latvijas, atsaucoties uz Slovākijas Kalnu glābšanas dienestu (HZS), ziņo vietējie mediji.

Sievietes, domājams, nosalušas.

Viņas bija 50 cilvēku grupā, kas no kalnu kūrorta devās pārgājienā, bet ceļā pazuda un neatgriezās kopā ar pārējiem.

Glābēji sāka viņas meklēt sestdienas naktī un atrada kāda kalna pakājē jau mirušas.

Ceļojumu aģentūras Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka bojāgājušās sievietes ir no Latvijas un ceļojumā devušās Impro grupā.

Oficiālajā paziņojumā Impro profilā sociālajā tīklā Facebook publicēts grupas vadītājas ziņojums par šīs nelaimes apstākļiem.

«26.septembrī plkst.9.30 ar kalnu tramvaju no Starijsmokovecas uzbraucām kalnā. Laika apstākļi piemēroti kāpšanai, nedaudz apmācies, bet nelīst. Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Norvēģijā mainās viss

Didzis Meļķis, 20.11.2015

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vērš uzmanību uz tiltu slikto stāvokli, izvietojot zem tiem Geocaching slēpņus

Zane Atlāce - Bistere, 09.09.2016

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) nolēmusi vērst sabiedrības uzmanību uz tiltu slikto stāvokli, izvietojot zem tiem Geocaching slēpņus, kuros ir iespēja uzzināt vairāk gan par konkrētajiem tiltiem, gan par to apkārtni, informē LCB.

Piemēram, slēpņa atradēji zem tilta pāri Braslas upei ne tikai redzēs tilta bēdīgo stāvokli, bet arī uzzinās, ka rajona padome iegādājās tilta konstrukcijas no Cēsīs lokalizētās bijušās PSRS armijas krājumiem. Lai arī tiltu uzstādīja kā pagaidu risinājumu, lai varētu ekspluatēt Eiķēnu karjeru, tas tiek izmantots jau vairāk nekā 20 gadu. Vienīgie uzlabojumi, kas šajos gados veikti, ir tilta krāsošana.

Patlaban Geocaching slēpņi ir ievietoti 12 patiltēs Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, taču divu nedēļu laikā ir plānots šo sarakstu papildināt ar valsts tiltiem arī Latgales reģionā. Vasaras periodā ir apsekoti valsts tilti, taču biedrība ir pārliecināta, ka līdzīga situācija ir arī ar daļu pašvaldību tiltu – finansējums trūkst kā vieniem, tā otriem.

Komentāri

Pievienot komentāru